Gadu bagātība. A izvadītā gada nogalē Naukšēnu. T agad ikviens Naukšēnu novada. Uzstāda Naukšēnu novada robežzīmes. LIELĀ TALKA Naukšēnu novadā

Transcription

1 2013.gada aprīlis (44) Gadu bagātība A izvadītā gada nogalē Naukšēnu pagastā savu 100.dzimšanas dienu svinēja Katrīna Lučeiko, bet šogad Lieldienu priekšvakarā 100.dzimšanas dienu atzīmēja Naukšēnu pagasta Krieviņu māju saimniece Marta Lāce. Sirmgalves dzimtā puse ir Rencēnu pagasta Lizdēni, bet lielāko dzīves daļu kundze pavadījusi tieši Naukšēnu pagastā. Marta jau 14 gadu vecumā sākusi strādāt par bērnu aukli, bet vēlāk strādājusi pie saimniekiem. 20.gadsimta piecdesmitajos gados pārnākusi dzīvot uz Naukšēnu pagastu. Kolhozā Naukšēni kundze strādājusi jaunlopu novietnē Ribeles. Naukšēnu pensionāru biedrības Sarma vadītāja Austra Ēvele simtgadnieci atceras kā sabiedrisku un runātīgu. Vairāk kā pirms 30 gadiem, ikreiz, kad devāmies ar autobusu iepirkties uz Rūjienu, Martas balss bija dzirdama pa visu autobusu. Viņai vienmēr bija par ko aprunāties ar vietējiem iedzīvotājiem atceras Austra Ēvele. Arī Martas kundzes dvīņumāsa Milda Apine nodzīvoja garu mūžu 98 gadus. Mildas kundze dzīves pēdējos gadus aizvadīja Rūjienas senioru mājā. Martas kundzes sirdi priecē mazdēls Andis un mazmazbērni Kintija, Kristīne un Kaspars. Savukārt ikdienā sirmgalvi aprūpē dēls Aivars un vedekla Maija. Kaut gan Martas kundzei pasliktinājusies redze un dzirde, viņa pa māju spēj pārvietoties patstāvīgi. Tāpat kundze vienmēr seko līdzi tuvinieku ikdienas darbiem un gaitām. Marta Lāce savā 100.dzimšanas dienā kopā ar vedeklu Maiju un dēlu Aivaru Ozoliņiem. Skaistajā jubilejā kundzi sveikt ieradās Naukšēnu novada pašvaldības pārstāvji un pensionāru biedrības Sarma vadītāja Austra Ēvele. Neskatoties uz sirmgalves gadiem, simtgadniece kopā ar viesiem pie svētku galda atzīmēja savu dzimšanas dienu. Lai kundzei veselība, sirdsmiers un vienmēr apkārt gādīgi cilvēki. Teksts un foto Nora Kārkliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Uzstāda Naukšēnu novada robežzīmes LIELĀ TALKA Naukšēnu novadā T agad ikviens Naukšēnu novada viesis un iedzīvotājs, iebraucot novadā, var pamanīt, ka uz galvenajiem novada ceļiem uzstādītas robežzīmes ar Naukšēnu novada ģerboņa attēlu. Pagaidām, atbilstoši finansiālai situācijai, esam uzstādījuši piecas zīmes. Uz autoceļa Valka Rūjiena pie Valkas novada, kā arī Rūjienas novada robežas. Zīmes uzstādītas arī uz autoceļa Naukšēni Apsītes, Ķoņi Lode Arakste un pie Igaunijas robežas uz autoceļa Valmiera Rūjiena Igaunijas robeža (Unguriņi). Ņina Krastiņa, saimniecības vadītāja A/s Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki uzstāda novada robežzīmi uz autoceļa Naukšēni Apsītes Foto: Ņina Kastiņa Plkst piemērotā apģērbā pulcēsimies pie Naukšēnu kultūras nama; Ķoņos pulcēsimies plkst pie pagasta pārvaldes. Katram talciniekam tiks izsniegts maiss Senioru talka pie Piemiņas akmens nenotiks mainīgo laika apstākļu dēļ. Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis» 24.maijā

2 2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS gada aprīlis (44) Naukšēnu novada domes 10.aprīļa sēdes lēmumi Apstiprināja Naukšēnu novada pašvaldības 2012.gada pārskatu. Nolēma lūgt Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomi dot atļauju Ls aizņēmuma ņemšanai projekta Ūdenssaimniecības attīstība Naukšēnu novada Naukšēnu pagasta Naukšēnu ciemā realizācijai. Apstiprināja malkas cenu Ls/m 3, ja iedzīvotāji piegādājot malku norēķinās par apkuri. Apstiprināja Naukšēnu Cilvēkmuzeja organizatoriskos dokumentus - nolikumu, muzeja padomes nolikumu un krājumu komisijas nolikumu. Nolēma piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātajā konkursā ar Platību maksājumu iesniegumu pieņemšana L auku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no šī gada 15. aprīļa ir sākusies Platību maksājumu iesniegumu gadam pieņemšana. Platību maksājumu iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz gada 15. maijam. Iesniegumi tiks pieņemti arī līdz 11.jūnijam, taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Tiem lauksaimniekiem, kuri vēlas pieteikties platību maksājumu saņemšanai, bet vēl nav kļuvuši par LAD klientiem, ir jāreģistrējas tajā LAD reģionālajā lauksamniecības pārvaldē (RLP), kuras teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība. LAD aicina izmantot elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) priekšrocības. Ar EPS lietošanas noteikumiem var iepazīties LAD mājas lapā sadaļā Elektroniskā pieteikšanās sistēma. No š.g.1.marta līdz 31.maijam, izmantojot LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu ir iespējams iesniegt lauku bloku precizēšanas pieprasījumus 2013./2014. gada Platību maksājumu sezonai. Visi, kuri vēlas, lai atved platību maksājumu pieteikumus, lūdzu zvaniet lauku attīstības konsultantei mob.tel: un nosauciet LAD klienta numuru. Platību maksājumu iesniegumus vešanai uz Ziemeļvidzemes LAD lūdzu iesniegt līdz 13. maijam. Iesniegumu pieņemšana dīzeļdegvielas atbrīvojumam no akcīzes nodokļa N o šī gada 10. aprīļa līdz 1. jūnijam notiek iesniegumu pieņemšana dīzeļdegvielas atbrīvojumam no akcīzes nodokļa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem /2014. saimnieciskajā gadā no akcīzes nodokļa ir atbrīvota dīzeļdegviela, kuru izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības Informāciju apkopoja Antra Krievāne, lauku attīstības konsultane zemes vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kur kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem. Iesniedzējiem ir jābūt reģistrētiem VID kā nodokļu maksātājiem. Aizpildītu un parakstītu iesniegumu var iesniegt personīgi LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldēs vai centrālajā aparātā, kā arī sūtīt pa pastu, vai iesniegt elektroniski, izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu. Lai varētu operatīvi piešķirt dīzeļdegvielu, LAD aicina lauksaimniecības produkcijas ražotājus iesniegt gada ienākumu deklarācijas D3 pielikuma vai D3 1 pielikuma kopiju. Veidlapas var saņemt Naukšēnu novada pašvaldībā. Antra Krievāne projektu Slēpo un slido Naukšēnos! slēpju un slidu iegāde. Nolēma piedalīties atkārtoti LEADER programmā ar projektiem Aprīkojuma iegāde kvalitatīvu kultūras pasākumu rīkošanai Naukšēnu kultūras namā un Akmens izziņas takas izveide Ķoņu kalnā. Nolēma dzēst ar nekustamā īpašuma nodokli kavējuma naudu 2 personām, kuras piedalījās nodokļa atbalsta pasākumā. Nolēma brīdināt 20 nekustamā īpašuma īpašniekus un tiesiskos valdītājus par nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu bezstrīdus kārtībā. Par Naukšēnu pagasta bibliotēkas vadītāju apstiprināja Sarmīti Praudiņu, darbu uzsākot ar 3.jūniju. Noteica, ka atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldībai stratēģiski svarīga nozare. Nolēma slēgt līgumu par dzīvokļa izīrēšanu Naukšēnu pagasta Lapeglēs -10 un līgumu par īres līguma pagarināšanu Aldaros -4. Nolēma slēgt līgumu par Ķoņu pagasta Avoti neapstrādātās zemes iznomāšanu. Apstiprināja zemes ierīcības projektu nekustamajam īpašumam Naukšēnu pagasta Jaunjēģeri. Atļāva 1 personai pirts būvniecību uz īpašumā esošās zemes. Piešķīra adreses apbūvētām zemes vienībām adreses Ķoņu pagastā Helda un Autogarāžas. Anulēja deklarēto dzīvesvietu 1 personai. Izdarīja grozījumus foto akcijas Naukšēnu novads foto mirkļos nolikumā, paredzot fotogrāfiju iesniegšanu arī papīra formātā. Ar domes sēžu lēmumiem var iepazīties Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekretāres un mājas lapā Nākošā novada domes sēde 2013.gada 15.maijā Biedrība izsludina projektu konkursu B iedrība No Salacas līdz Rūjai izsludināšanu V kārtu atklāta projektu konkursa Lauku attīstības programmas gadam pasākumā Vietējās attīstības stratēģijas gadam. Piektā projektu iesniegšanas kārta tiek paredzēta no gada 3. maija līdz 3. jūnijam. Projekta finansējums piešķirts rīcībās: Pakalpojumu dažādošana, to kvalitātes un sasniedzamības nodrošināšana vietējiem iedzīvotājiem ,16 Ls. Iedzīvotāju pulcēšanās vietu, interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un atjaunošana ,53 Ls. Lauksaimniecības produktu ražošana, pirmapstrāde, pārstrāde un pirmapstrādes mājas apstākļos ,11 Ls. Veidlapas un noteikumi Projektu iesniegumi jāiesniedz: biedrības No Salacas līdz Rūjai birojā Valmierā Mūrmuižas ielā 9 līdz gada 3.jūnijam. Antra Krievāne Baltijas valstu bērnu tiesībsargi iepazīst sociālās korekcijas izglītības iestādi Naukšēnos N o 21. līdz 22. martam Rīgā norisinājās Baltijas bērnu ombudu konference. Šāda konference tika rīkota jau otro reizi. Pagājušajā gadā bērnu ombudu konferences rīkotāji bija Igaunijas Tieslietu kanclera birojs, kurš pilda arī bērnu ombuda pienākumus. Šogad konferences ilgums bija divas dienas. Pirmā konferences diena sākās ar katras valsts prezentācijām par iepriekšējā gada aktualitātēm un šī gada problemātiku. Pēc visu valstu prezentācijām tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens uz sociālās korekcijas izglītības iestādi Naukšēni. Naukšēnos pārstāvjiem no Baltijas valstīm bija iespēja klātienē aplūkot kā Latvijā notiek korekcijas darbs ar jauniešiem, kuri ar tiesas lēmumu par krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu uz laiku no viena līdz trim gadiem ievietoti sociālās korekcijas izglītības iestādē. Īpašu interesi viesi izrādīja par audzēkņu daudzveidīgām amata iemaņu apgūšanas iespējām, kas ļoti noderēs viņu turpmākā dzīvē. Iestādē ir izveidota kokapstrādes, metālapstrādes, apdares darbu, rokdarbu, šūšanas un mākslas nodarbību darbnīcas, kā arī iespējama automehāniķa iemaņu apgūšana. Jauniešiem tiek piedāvāta nodarbību izvēle ņemot vērā viņu intereses. Salīdzinot normatīvos aktus, kas reglamentē līdzīga tipa iestāžu darbību, kaimiņvalstu speciālisti atzina, ka mēs esam soli priekšā viņiem. Ļoti atzinīgi tika novērtēti iestādes iekšējās kārtības noteikumi, kas paredz dažādus pamudinājumus par sasniegumiem un sodus par pārkāpumiem. Par atkārtotiem pārkāpumiem audzēknim piemēro īpašu režīmu, uz laiku izolē to no pārējiem un nodrošina individuālu apmācību. Izglītības personāls izvērtē, kad skolēns ir gatavs sadarboties un atgriezties pie pārējiem. Iestādes direktors Didzis Čākurs uzskata, ka audzēkņu pašu interesēs ir veidot izpratni, ka par labi paveiktu darbu var saņemt apkārt esošo uzslavas, bet par pārkāpumu vienmēr seko sods. Arī citas valstis ir novērtējušas naukšēniešu pieredzi, jo maija mēnesī mācību praksē uz divām nedēļām Naukšēnos ieradīsies divi topošie izglītības vadības speciālisti no Francijas. Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons (vidū) kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas iepazīst sociālās korekcijas izglītības iestādes Naukšēni darbu teksts un foto Nora Kārkliņa

3 2013. gada aprīlis (44) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3 Pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidāti Naukšēnu novadā 2013.gada 1.jūnijā Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas. No aprīlim notika deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana. Norādītajā laika posmā Naukšēnu novadā savu kandidatūru pieteikusi vēlētāju apvienība Sarma. Vēlētāju apvienības SARMA deputātu kandidāti 1.Jānis Zuments Dzimšanas gads: 1969 Naukšēnu vidusskola, 1987, vidējā izglītība; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 1994, fiziskās audzināšanas skolotājs/ volejbola treneris/fiziskās rehabilitācijas speciālists Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 1996, maģistrs. Naukšēnu novada pašvaldība, domes priekšsēdētājs/ izpilddirektors Naukšēnu novada dome, deputāts Vidzemes plānošanas reģions, attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks. 2. Imants Kamzols Dzimšanas gads: 1953 Rekavas vidusskola, 1971, vidējā izglītība Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 1976, inženieris/ mehāniķis. SIA "Naukšēni", valdes priekšsēdētājs Naukšēnu novada dome, deputāts. 3.Aiga Stiere Dzimšanas gads: 1973 Rūjienas vidusskola, 1990, vidējā izglītība Smiltenes lauksaimniecības tehnikums, 1993, mājsaimniece Latvijas Universitāte, 1997, mājturības un kultūras vēstures skolotāja Latvijas Universitāte, 1999, izglītības zinātņu maģistrs Liepājas pedagoģijas akadēmija, 2004, Pamatizglītības skolotājs angļu valodā. Naukšēnu novada vidusskola, direktore Naukšēnu novada dome, deputāte. 4.Dainis Ozols Dzimšanas gads: 1959 Rīgas 6. vidusskola, 1978, vidējā izglītība Ļeņingradas Kalnu institūts, 1983, maģistrs ģeoloģijā Latvijas Universitāte, 1999, dabaszinātņu maģistrs. Dabas aizsardzības pārvalde, vecākais eksperts Biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks", valdes priekšsēdētājs Biedrība "Latvijas Petroglifu centrs", valdes loceklis. Naukšēnu novada dome, deputāts. 5.Iveta Reiziņa Dzimšanas gads: 1965 Naukšēnu vidusskola, 1983, vidējā izglītība Rīgas 1. Medicīniskā skolā, 1986, feldšeris. NMP dienests Vidzemes reģionālais centrs, ārsta palīgs SKII "Naukšēni", ārsta palīgs SIA "Cilvēks", ārsta palīgs Naukšēnu novada dome, deputāte. 6.Ainis Dukurs Dzimšanas gads: 1978 Virķēnu lauksaimniecības skola, 1996, zemkopis Naukšēnu vidusskola/ vakarskola, 2001, vidējā izglītība LLU, 2006, agronoms/ uzņēmējdarbības vadītājs SIA "A.D.", valdes loceklis. 7.Māris Rušiņš Dzimšanas gads:1956 LLU, 1979, kokapstrādes tehnologs A/S Latvijas Valsts meži, iecirkņa vadītājs. 8.Dana Eglīte Dzimšanas gads: 1982 Rīgas izglītības un vadības augstskolas Pedagoģ, 2005, sākumskolas/ pamatskolas skolotājs LU, 2009, Sociālo zinību skolotājs. SKII "Naukšēni", pamatizglītības skolotājs Naukšēnu novada vidusskola, pamatizglītības skolotāja. 9.Agnese Auniņa - Linmeijere Dzimšanas gads: 1977 Ķoņu 9-gadīgā pamatskola, 1992, pamatizglītība Jāņmuižas lauksaimniecības skola, 1996, lopkopības meistars/ dārzeņkopis/ pavāra palīgs. Laikraksts "Rūjienas Vēstnesis", korespondente Biedrība "Ķoņu kalna dzīves skola", valdes priekšsēdētāja reģistrēta saimnieciskā darbība, pašnodarbinātais. 10.Visvaldis Skujiņš Dzimšanas gads: 1935 Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, 1952, jaunākais agronoms LLA, 1958, agronoms. Naukšēnu novada dome, deputāts SIA "Naukšēni", valdes loceklis Nodarbošanās: pensionārs. 11.Edīte Krastiņa Dzimšanas gads: 1947 LLA, 1971, zootehniķe Nav norādīta Nodarbošanās: pensionāre. 12.Dzintars Kazakēvičs Dzimšanas gads:1969 Naukšēnu vidusskola, 1987, vidējā izglītība Valsts policijas "Policijas skola", 2001, policists Biznesa augstskola "Turība", 2005, Jurists. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde, Valmieras iecirknis, kārtības policijas nodaļas inspektors, Naukšēnu novada dome, deputāts. Vēlētāju apvienības SARMA deputātu kandidātu vēlēšanu programma Mērķis: Strādāt un censties Naukšēnu novada attīstībai, atbalstot un stiprinot katru novada iedzīvotāju un uzņēmēju. CILVĒKS Nodrošināt kvalitatīvas izglītības ieguvi skolēniem Naukšēnu novada vidusskolā un tās filiālē Ķoņos. Veicināt un atbalstīt daudzveidīgu interešu izglītību visām iedzīvotāju vecuma grupām bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un pensionāriem. Organizēt mūžizglītības pasākumus novada iedzīvotājiem. Pilnveidot kultūras pasākumu daudzveidību, kvalitāti un pieejamību. Veicināt un sekmēt novada sporta dzīves attīstību un izaugsmi. Sniegt sociālo palīdzību maznodrošinātām un sociāli mazaizsargātām personām. Nodrošināt sociālā atbalsta un pakalpojumu daudzveidību personas dzīves vietā vai iespējami tuvu tai. Novada skolēni iepazīst tradīcijas Lietuvā Pilnveidot un attīstīt sociālās mājas piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību. Popularizēt un atbalstīt veselības uzlabošanas pasākumus, veicināt aktīvu un veselīgu dzīves veidu. Regulāri informēt iedzīvotājus par novada domes plāniem, lēmumiem un finanšu izlietojumu. Iesaistīt iedzīvotājus novadam svarīgu jautājumu risināšanā, aktivitāšu un projektu īstenošanā. VIDE Turpināt attīstīt un modernizēt komunālās saimniecības infrastruktūru tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvākus komunālos pakalpojumus. Uzlabot pašvaldības autoceļu kvalitāti. Atbalstīt, izglītot un iesaistīt vides aizsardzības aktivitātēs novada iedzīvotājus. Veicināt racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu, apkārtējās vides saglabāšanu, sakopšanu un atjaunošanu. Nodrošināt vispārēju kārtību un drošību novadā. Pilnveidot pašvaldības policijas un brīvprātīgo palīgu darbu. Sekmēt novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju atpazīstamību un pakalpojumu pieejamību apkārtējiem novadiem. Rosināt novada iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzatbildību vispārējās kārtības uzturēšanā. ATTĪSTĪBA Veicināt uzņēmējdarbības attīstību: - nodrošinot kvalitatīvu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar vietējiem uzņēmējiem. - īstenojot izglītojošus pasākumus uzņēmējdarbības uzsākšanai. - palielinot vietējo uzņēmēju pakalpojumu pieejamību un izmantošanu. - atbalstot novada uzņēmējus un sadarbojoties ar tiem. - popularizējot vietējo uzņēmējdarbību. Sadarboties ar organizācijām un iestādēm atsevišķu pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Attīstīt un paplašināt sadarbību ar ārvalstu partneriem. Mērķtiecīgi sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām. Īstenot projektus un piesaistīt dažādu fondu finansējumu novada attīstībai un izaugsmei. Informācijas avots: Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapa N aukšēnu novada vidusskolas skolēnu grupa, Nordplus projekta ietvaros laikā no aprīlim viesojās Lietuvā, Jonišķos Saules skolā. Skolēni kopā ar skolotājām pavadīja četras interesantas, darbīgas dienas.draugi no Saules skolas sagaidīja ar muzikālu priekšnesumu un ievērojot lietuviešu tradīcijas, cienāja ar maizi un sāli. Uzrunu teica skolas direktors Tomas Armonavičius, pēc tam tapa pirmā kopīgā fotogrāfija. Pēc sasveicināšanās un kopīgās fotografēšanās mūsu skolēni un skolotājas iekārtojās viesnīcā, lai pēc nelielas atpūtas sāktu iepazīt Lietuvu. Kopā šajās dienās apskatīti septiņi muzeji, dažādi dabas parki, ražotnes, iepazīta Lietuvas kultūra un vēsture. Praktiskās iemaņas apgūtas dažādās radošajās darbnīcās filcēšanas, rotu gatavošanas, fraktalas zīmēšanas, dekoru veidošanas no salmiem, dekoratīvu piezīmju grāmatiņu veidošanas, stārķa gatavošanas un nacionālā ēdiena kuģeļa gatavošanas nodarbībās. Iepazīts mācību process piedaloties 4.klases dabas zinību stundā. Kopā sportots, dejots un iepazītas skolas muzikālās prasmes divos koncertos. Naukšēnu novada vidusskolas skolēni priecājas, ka ir bijusi iespēja aizbraukt uz citu valsti, iepazīt tādas pilsētas kā Jonišķi, Žagari un Šauļus. Pa ceļam uz Šauļiem visi kopā mācījušies Saules skolas himnu, lai pēc tam kopīgi dziedātu koncertā. Pats svarīgākais, ko atzīmē skolēni ir tas, ka ieguvuši jaunu pieredzi, papildinājuši valodu zināšanas krievu, angļu un mazliet lietuviešu, kā arī satikuši jaunus draugus. Inga Gaile, direktores vietniece audzināšanas darbā Naukšēnu novada vidusskolas skolēni un skolotāja Irēna Solovjova Lietuvā Foto: Juris Seņkāns

4 4 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS gada aprīlis (44) Pateicoties novada uzņēmēju un pašvaldības atbalstam, piedalās deju festivālā Polijā N aukšēnu novada vidusskolā vairākus gadus bija tikai pamatskolas klašu tautisko deju kolektīvi, bet šī mācību gada sākumā, skolēni no 7. līdz 11.klasei pēc pašu iniciatīvas izveidoja jaunu kolektīvu. 11.klases audzinātāja Nadežda Matisone pastāstīja, ka vairāki skolēni izteikuši vēlmi veidot deju kolektīvu. Biju gatava strādāt ar jauniešiem, bet ar nosacījumu, lai ir astoņi pāri, stāsta dejošanas skolotāja Antra Baune. Skolotāja sasaukusi pirmo sapulci, kurā apzinājuši dejot gribētājus. Viens ir, ka jaunieši vēlas dejot, bet pa visam cits, kad jāsāk darīt, ieguldīt darbs. Protams, bija gadījumi, kad kāds no jauniešiem jutās neveikli, jo pirms tam nebija nekad dejojis. Labi, ka šādi jaunieši bija vairāki, jo tad diskomforta sajūta nav tik liela, uzskata skolotāja Antra. Skolotājai ir liels prieks, ka jaunieši apmeklē nodarbības un no sirds vēlas pilnveidot savas dejotprasmes. Savukārt jaunieši ir gandarīti, ka ir iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku un nerodoties garlaicības sajūta. Deju skolotāja jauniešiem iesaka nesatraukties par neveiksmēm un turpināt darīt, jo ieguldot darbu būs arī rezultāts. Sākot vadīt deju kolektīvu skaidri apzinājos, ka tik īsā laika periodā nav iespējams sagatavoties Dziesmu un Deju svētkiem, kas notiks šī gada vasarā. Redzēju jauniešu centību, gribas spēku un acīmredzamo izaugsmi, tādēļ uzskatu, ka Naukšēnu novada vidusskolas deju kolektīvs un tā vadītāja skolotāja Antra Baune deju festivālā Krakovā Polijā Foto: Inga Gaile jaunieši bija pelnījuši piedalīties deju festivālā ārpus Latvijas, atklāj dejošanas skolotāja. Aprīļa vidū dejotāji devās uz Krakovu Polijā, lai piedalītos Ceļojošajā deju festivālā (Traveling festival), kas notika Krakovas kultūras namā. Neskatoties uz ceļā pavadītajām stundām, jaunieši visi kā viens atzīst, ka bijis vērts censties, lai nokļūtu deju festivālā Polijā. Autobusā pavadījām garas stundas, muguras bija līkas, bet tas nemazināja prieku par dalību festivālā un ekskursiju, stāsta deju kolektīva dalībnieki. Deju festivālā piedalījušies dejotāji no Latvijas, Lietuvas un Polijas, pārstāvot dažādus deju stilus tautiskās dejas, mūsdienu dejas, hip hop, baletu un cita veida. Skolotāja Antra stāsta, ka bijusi jūtama kolektīvu sagatavotība festivālam. Mums radās sajūta, ka esam atšķirīgi no pārējiem, jo dejojām tautiskās dejas, bet citi pārsvarā mūsdienu dejas, lepojas jaunieši. Jauniešiem brauciena laikā bijusi iespēja iepazīt Krakovas vecpilsētu, tās arhitektūru, kā arī izzināt sāls raktuves, kur no sāls izveidota pat baznīca. Bija interesanti redzēt citu valsti, bet Latvijā tomēr ir skaistāk un labāk, nosaka dejotāji. Dalība festivālā neizpalika bez kurioziem, piemēram, pirms iziešanas uz skatuves, brunčiem notrūka pēdējā poga un atira apakšējā mala. Tad nu nācies steidzami meklēt risinājumu, lai varētu doties uz skatuves. Gan skolotāja, gan jaunieši atzīst, ka dalība festivālā devusi daudz pozitīvu emociju. Skolotājai ir īpašs prieks par tiem jauniešiem, kuriem šis brauciens bijis pirmais ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās no Krakovas, jaunieši ir gatavi līdz rudenim krāt naudu, lai varētu piedalīties vēl kādā festivālā. Naukšēnu novada vidusskolas vadība un dejotāji pateicas par finansiālo atbalstu novada uzņēmējiem A.Meistera z/s, SIA Naukšēni, z/s Tīrumkalni, z/s Limbas, z/s Sporas, SIA Jaunlambikas, SIA Lejasķērzēni, SIA Valviko, SIA Delta Rīga, SIA Ratnieks, z/s Celmiņkalni, Rūķu SIA, Valteram Pētersonam, SIA Udzēnu dīķi, SIA JDKI, Rimantam Gaidamovičam, z/s Papardes, Jānim Zolmanim, Dainim Ozolam, Sandrai Kapačai, Jurģim Krastiņam, Anitai Deičmanei, SIA A.D., Naukšēnu novada pašvaldībai un domes deputātiem. Nora Kārkliņa Slovēnijas pavasari bauda projekta Lady Cafe dalībnieces T ik tikko aizvadīts jau trešais apmaiņas brauciens Lady cafe projekta ietvaros. Šajā reizē, 5 dalībnieces - Aiga Stiere, Vivita Kazakēviča, Vēsma Landrāte, Rūta Skaidrā un Maruta Krastiņa, devās uz Slovēniju - valsti Centrāleiropas dienvidos. Laiks bija vasarīgi silts un saulains. Jau pirmās dienas vakarā devāmies aplūkot Bledas ezeru, vienu no skaistākajiem Slovēnijā, kur beidzot varējām izbaudīt ilgi gaidīto pavasari. Dodoties 6 km garā pastaigā gar ezermalu, bija vērojams brīnišķīgs skats sniegotās kalnu virsotnes atspīdēja smaragdzaļajā ezera ūdenī, stāsta Vivita, kura dalību braucienā, izlozēja 14. janvāra Lady Cafe nodarbībā. Atlikušās dienas pavadījām Galvaspilsētā Ļubļanā. Projekta koordinatorus un dalībniekus laipni uzņēma Ļubļanas pilsētas bibliotēka, kuru ik dienu apmeklē vairāki simti apmeklētāji - dažāda vecuma, ar atšķirīgām interesēm un vajadzībām. Tā kā dzīvojām pašā pilsētas centrā, brīvajos brīžos, devāmies aplūkot un iepazīt sakopto, viesmīlīgo vecpilsētu. Cauri vecpilsētai plūst upe Ļubļaņica, to šķērso vairāki interesanti tilti, kuri īpaši piesaistīja manu uzmanību, atceras Vivita. Brauciena laikā iepazinām ne tikai slovēņu, bet arī citu dalībvalstu kultūru. Apguvām jaunas zināšanas, prasmes un idejas praktiskajās nodarbībās. Sapratu, ka angļu valodas zināšanas ir ļoti nozīmīgas, lai varētu sapraties un dalīties pieredzē ar citiem dalībniekiem. Satikti daudz atraktīvi, atsaucīgi un sirsnīgi cilvēki. Tā bija lieliska pieredze, ekskursija un brīnišķīga atpūta no ikdienas, iespaidos dalās Vivita. Kristīne Kazakēviča, sabiedrisko attiecību un komunikācijas programmas studente Brauciena laikā esam guvušas lieliskus iespaidus, kuros vēlamies dalīties ar Jums š.g. 7.maijā plkst Naukšēnu kultūras nama foajē. Interesentiem iemācīsim pagatavot Slovēnijas skolas suvenīrus. Aiga, Vivita, Vēsma, Rūta un Maruta Projekta Lady Cafe dalībnieces par dalību projektā saņēma sertifikātus augstceltnē Neboticnik. No kreisās: Aiga, Rūta, Vivita, Vēsma un Maruta Foto: no personīgā arhīva

5 2013. gada aprīlis (44) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 5 Tērējam tikai savu nopelnīto naudu S IA Naukšēni ir daudznozaru uzņēmums, kas ir arī lielākais darba devējs Naukšēnu novadā, nodarbinot vidēji ap 80 darbiniekiem. Uzņēmuma galvenās darbības jomas ir piena lopkopība, augkopība, iesala, pārtikas eļļu un dzērienu ražošana, kā arī pakalpojumu sniegšana. Vērtējot aizvadīto gadu, uzņēmuma vadītājs Imants Kamzols nosaka: Gribētos, lai būtu bijis labāks. Veiksmīgāks tas ir bijis graudkopībā, jo graudiem bijusi laba raža un izdevīga cena. Ar liniem gan nav izdevies gūt ienākumus, jo lielākā daļa palikusi uz lauka mitrā rudens dēļ. Ķimeņu ražu izdevies veiksmīgi novākt, bet ar pārdošanu uzņēmums nogaida, jo to cena bijusi gandrīz par pusi zemāka kā iepriekš. Ķimenes galvenokārt nonāk maizes ceptuvēs un gaļas pārstrādes uzņēmumos. Uzņēmumā saražotā produkcija tiek realizēta Latvijas tirgū, jo transporta izmaksas ir tik dārgas, ka neatmaksājas produkciju vest uz ārvalstīm. Turklāt produktus uz rapšu eļļas bāzes ražo arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Saražotā produkcija tiek nogādāta vairumtirgotāju bāzēm Rīgā, bet Vidzemē uzņēmums produkciju veikaliem nogādā ar savu transportu. SIA Naukšēni ir nemainīgs slaucamo govju skaits, bet diemžēl pagājušajā gadā vienā no fermām govis skāra infekcijas slimība, kas samazinājusi govju skaitu un prasījusi lielus ārstēšanas izdevumus. Govju skaita samazināšanās rezultātā par 33 tonnām sarucis kopējā saražotā piena apjoms. Uzņēmums pienu pārdod kooperatīvam Trikāta KS. Aizvadītājā gadā piena cena samazinājusies par 16 latiem tonnā, tādēļ SIA Naukšēni ieņēmumi no piena pārdošanas bijuši par latiem mazāki kā iepriekš. Uzņēmuma vadītājs atklāj, ka lēnām palielinās izslaukums no vienas govs, tādējādi radot pozitīvas iezīmes šajā nozarē. Nereti mums pārmet, ka maksājam mazas algas. Protams, var samazināt darbinieku skaitu un palielināt algas, bet es uz to skatos savādāk, no cilvēciskās puses. Ko darīs tie cilvēki, kuri Naukšēnos dzīvo gadu desmitiem, kuriem šeit ir mājas, ģimenes. Uzskatu, ka labāk ir saglabāt vairāk darba vietas, nekā palielināt darba samaksu uz vienu strādājošo, nosaka Imants Kamzols. Mums jau vairāk kā desmit gadus nav bijis neviena aizņēmuma. Tērējam tikai savu nopelnīto naudu. Aizvadītajā gadā kopumā esam ieguldījuši Ls uzņēmuma attīstībā. Renovējām fermu Lejasboles, atjaunojām fermā Robežnieki šķūni, remontējām graudu noliktavas, kā arī iegādājāmies traktoru Valtra un jaunu piena dzesētāju. Šogad esam paspējuši iegādāties kaltei jaunas iekārtas par Ls. Pozitīvi, ka no aizvadītajā gadā iztērētajiem līdzekļiem esam saņēmuši Ls atbalstu no Eiropas Savienības. Mēs godīgi nomaksājam visus nodokļus, gada laikā samaksājot aptuveni Ls. Ļoti būtisks ir Eiropas Savienības atbalsts. Subsīdijās saņemam tieši tik lielu summu, cik samaksājam nodokļos. Protams šāds atbalsts izjauc brīvā tirgus konkurenci, bet bez tā nebūtu iespējams izdzīvot, uzskata valdes priekšsēdētājs. Jautājot par Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecības jomā Latvijai un citām dalībvalstī, Imants Kamzols uzskata, ka pie tā ir vainojami vienīgi mūsu valsts valdības vīri, kuri sākotnēji norādīja krietni mazākas platības. Tomēr uzņēmuma vadītājs uz to raugās pozitīvi, jo līdz 2020.gadam atbalsta maksājumi tiks izlīdzināti. Uzņēmumam būtiski izdevumi ir arī Ls apmērā par zemes nomu. Pašreiz īpašumā ir gandrīz 200 hektāri, bet uzņēmums apsaimnieko 1450 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Priecē, ka varam paši savu zemi apsaimniekot, tādējādi nedodot iespēju citiem ienākt mūsu novadā. Domāju, ka vismaz Naukšēnu pagastā zeme nepieder nevienam ārzemniekam. Manuprāt vietējie iedzīvotāji ir patrioti un nepārdotu zemi ārzemniekiem, nosaka uzņēmuma vadītājs. Runājot par uzņēmuma nākotnes plāniem, valdes priekšsēdētājs ir atturīgs, nosakot, ka iepriekš nedrīkst neko atklāt, bet visu laiku ir jādomā kaut kas jauns. Ikviens produkts ar laiku kļūst nepieprasīts, tādēļ jādomā kā pilnveidot sortimentu. Nedrīkst apstaties ne uz brīdi, savādāk var nākties nožēlot, nosaka Imants Kamzols. Nora Kārkliņa Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkurss Kur saulīte rotājās K ur saulīte rotājas? Uz šādu jautājumu nācās atbildēt tiem skolēniem, kuri piedalījās vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursā Kur saulīte rotājās. Skolēni pētīja saules zīmi, simbolu, saules jēdzienu latviešu tautas etnogrāfijā, tad zīmēja, gleznoja, punktoja, līmēja un visādi citādi darbojās, lai caur saviem darbiem sniegtu atbildi. Konkurss norisinājās trīs kārtās. Pirmā kārta notika Valmierā, kur piedalījās Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novada izglītības iestādes. No Naukšēnu novada vidusskolas filiāles Ķoņu skolas piedalījās skolēni no ceturtās līdz devītajai klasei. Pavisam konkursam tika pieteikti desmit individuālie darbi un divi klašu kopdarbi. Skolēnu darbus varēja aplūkot darbu izstādē pilsētas galerijā Valleta. Skolēnu individuālie darbi: Jana Jasmīne Biržmane Deja, Daniela Ore Mana saulīte, Paula Laizāne Saule jūrā, Laila Bogdanoviča - Saulītes krāsas, Rolands Reiziņš Rakstīja saulīte, Ričards Laizāns Saulīt, manu zeltenīt..., Zeltīte Jonāne Zeltdzeltena saule lēca un ceturtās klases kopdarbs Saules pulkstenis saņēma atzinību. Savukārt Iļja Kvaks Māsiņas saulītes, Rūdis Rūdolfs Linmeijers Kā saulīte krāsojās, Emīls Miks Pētersons Kalējs kala saulītei jaunus svārkus vakarā, Viktorija Koļcova Rotājas saulīte, Samanta Bogdanoviča Saulīte punktoja pa debestiņu un septītās klases kopdarbs Saules cimdi saņēma pirmās pakāpes diplomu un iespēju piedalīties konkursa otrajā kārtā. Konkursa otrā kārta norisinājās Vaidavas kultūras un amatniecības centrā, kur piedalījās visi Vidzemes novada labākie skolēnu darbi. Trim mūsu skolas skolēniem darbi tika izvirzīti uz trešo kārtu Rīgā šā gada novembrī. Samanta Bogdanoviča Saulīte punktoja pa debestiņu, saņēma trešās pakāpes diplomu, Emīls Miks Pētersons Kalējs kala saulītei jaunus svārkus vakarā un Viktorija Koļcova Rotājas saulīte, saņēma otrās pakāpes diplomu. No skolas Naukšēnos izstādē piedalījās 7.klases skolnieces - Kristīne Lūse, Kristīne Lapacinska, Inese Dālberga. Naukšēnu skolēni Starpnovadu 1.kārtā ieguva 1.pakāpes diplomu, darbu izvirzīja tālāk uz Vidzemes reģionu, 2.kārtu. Otrajā kārtā skolnieces ieguva pārsteiguma balvu no Saules muzeja. No 30.aprīļa darbs būs apskatāms Valmieras kultūras centrā. Skolotāja Sanita Jirgensone Šis Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) rīkotais pasākums iekļaujas tai daudzo sarīkojumu skaitā, kas veltīti Latvijas valstiskās neatkarības 95. gadskārtai un visā krāšņumā būs dzirdami, redzami un jūtami 2013.gada rudenī. Patiess prieks, ka mūsu skolēni šai valsts nozīmes mākslas izstādes tapšanā piedalījušies tik kuplā skaitā. Tas, protams, ir iespējams tikai ar viņu skolotāju padomu un pamudinājumu, arī pacietīgu blakus būšanu. Ķoņu skolas 4. klases skolēniem darbus uz priekšu virzīja skolotāja Sanita Jirgensone, bet 5.-9.klasei - skolotāja Aiga Stiere. Naukšēnu skolas skolēniem darbus palīdzēja sagatavot skolotāja Diāna Kaužēna. Liels paldies skolotājām par pacietību un spēju aizraut, savukārt skolēniem - par veikto darbu un panākumiem! Lai veicas mūsu trešās kārtas dalībniekiem! Agrita Gruzdiņa, direktores vietniece audzināšanas jomā Izstādē "Kur saulīte rotājās" Viktorija Koļcova pie sava darba Rotājas saulīte (augšējā rindā vidū). Viktorija ieguva 2.pakāpes diplomu Foto: Sanita Jirgensone

6 6 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS gada aprīlis (44) Sniegotais pavasaris Rūta kopā ar meitu Grietu un vīru Ēriku, saņemot sociālā darbinieka kvalifikācijas diplomu Foto: no personīgā arhīva Š ogad ziema atkāpās ļoti kūtri, liekot astronomisko pavasari un Lieldienas sagaidīt ar gaisa temperatūru vairākus grādus zem nulles atzīmes. Naukšēnu novada pašvaldības sociālā dienesta darbiniece Rūta Pūce, aizvadījusi savu bērnību un skolas gadus Alūksnes pusē, uzskata, ka šāda parādība nav nekas īpašs. Rūta dzimusi 17.aprīlī un šogad atzīmēja apaļu jubileju. Viņa 17. aprīli atceras arī pavisam sniegotu, jo savā dzimšanas dienā kopā ar citiem bērniem braukusi no kalna ar plēvi. Tomēr visinteresantākais notikums ir saistīts tieši ar viņas dzimšanu. Kad dzimu, ārā bija tik lieli sniegi un dubļi, ka mediķi nevarēja iebraukt pie mums mājā, kas atradās 5 kilometrus no lielā ceļa. Tā nu sanāca, ka mani pieņēma kaimiņiene Anna mājās. Pēc piedzimšanas tētis iejūdza zirgu un izveda mūs ar mammu līdz lielajam ceļam, kur gaidīja neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna, kas tālāk nogādāja slimnīcā, par savu dzimšanu stāsta Rūta. Kurioza situācija sanākusi nākamajā dienā pēc dzimšanas, kad Rūtas tētis zvanījis uz slimnīcu, lai apvaicātos, kā jūtas sieva un meita. Medmāsa izbrīnīta atbildējusi: Kāda meita, jums taču ir dēls!. Pēc tam tomēr viss noskaidrojas un no slimnīcas pārved mājās meitu. Rūta dzimusi Apē, bet kad meitene bijusi pavisam maza, kopā ar ģimeni pārcēlās uz Annas pagastu. Ģimenē esam trīs bērni. Man bija jāsadzīvo ar vecāku brāli Aināru un jāpieskata jaunākā māsa Dagnija, kuru dzīve arī atvedusi uz Naukšēniem. Dagnija ir veterinārā feldšere, stāsta Rūta. Pirmās zināšanas Rūta guvusi Annas pamatskolā, kas diemžēl tagad ir slēgta. Alūksnes pusei ziemā raksturīga bieza sniega sega. Atceros, kad tētis mūs veda uz skolu, zirgam sniegs bija līdz vēderam. Citreiz uz skolu mūs veda kaimiņi ar Pobedu. Automašīnā bijām tik daudz bērnu, ka sēdējām viens otram klēpī. Mājās gan bija jānāk kājām. Gribētos, lai šodien skolēni novērtē iespēju, ka uz skolu var aizbraukt ar autobusu vai mašīnu, saka Rūta. Runājot par bērnībā pastrādātajām blēņām, Rūtai atmiņā palicis kāds atgadījums, kad viņa mācījusies 5.klasē. Skolā biju apzinīga un labi mācījos, tomēr reiz sanāca ar labākajām draudzenēm sastrīdēties. Viena otru pat apsaukājām. Vārdu apmaiņa nonāca līdz kautiņam, kas turpinājās uz grīdas. Kad bijām jau pamatīgi iekarsušas, pamanīju blakus divas kājas. Palūkojoties uz augšu, ieraudzīju, ka tā ir mūsu klases audzinātāja Grieta Baltiņa. Viņa labu laiku bija vērojusi, kā mēs meitenes ar dūru palīdzību risinām konfliktu. Turklāt klases zēni mūs nebrīdināja, ka skolotāja ir ieradusies. Vēl aizvien, satiekoties klases salidojumos, atceramies šo atgadījumu. Savukārt Sarmīte un Guna, ar kurām sakāvos, man aizvien ir labas draudzenes. Patiesie draugi cilvēkam ir no bērnības, saka Rūta. Saikne ir saglabājusies arī ar mīļo klases audzinātāju Grietu, kuru Rūta kopā ar bijušajiem klases biedriem aizvien apciemo, lai kavētos atmiņās par skolas laiku. Jau no bērnības Rūtai tuva ir medicīna. Parasti bērnus biedē mediķu baltie halāti, bet viņu tas tieši uzrunāja un ieinteresēja, tādēļ pēc Alūksnes 1.vidusskolas (tagad Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija) absolvēšanas devusies mācīties uz Rīgas 2. medicīnas skolu un ieguvusi laborantes profesiju. Tad laborante uzsākusi darba gaitas Valmieras slimnīcas klīniskajā laboratorijā, bet pēc tam bakterioloģiskajā laboratorijā. Kad Rūta apprecējusies, pārcēlusies uz Naukšēniem un kolhoza Naukšēni priekšsēdētājs Visvaldis Skujiņš aicinājis strādāt par laboranti Bišu mājā. Strādāju pie Eināra Vēvera par laboranti. Vietējie biškopji produkciju sūtīja uz Dienvidslāviju. Man bija jānosaka produkcijai mitrums un ph līmenis. Einārs izveidoja arī veikaliņu, kurā varēja iegādāties biškopjiem nepieciešamās lietas., atceras Rūta. Mums ar vīru piešķīra Līvānu māju. Vēlāk radās iespēja māju īpašumā iegādāties par pajām. Man tās nepietika, tādēļ pa dienu strādāju veikalā, bet naktīs cepu maizi Dagņa Čākura uzņēmumā Liepkalni, kas sākotnēji atradās Naukšēnos. Tā pamazām sakrāju līdzekļus un iegādājos māju īpašumā, piedzīvotajā dalās Rūta. Einārs Vēveris piedāvājis Rūtai pārņemt veikalu, bet ar laiku viņa savā mājā pati atvērusi mazu veikalu, kur bija iespēja iegādāties gan pārtikas produktus, gan pirmās nepieciešamības saimniecības lietas. Tieši veikals Rūtu saveda kopā ar otro vīru Ēriku. Kad ģimenē pieteicās meita, veikalu viņa slēgusi. Ar laiku Rūtai radusies vēlme mācīties par sociālo darbinieku, tomēr ieceri neizdevās īstenot, jo šādu studiju programmu augstskolas nepiedāvāja. Kā Rūta pati saka - kompānijas pēc kopā ar citiem naukšēniešiem devusies uz Rēzekni studēt sociālo pedagoģiju. Kādu laiku Rūta strādājusi sociālās aprūpes centrā Rūja par aprūpētāju, bet vēlāk, pateicoties savai skaļajai balsij, par kultūras darba vadītāju gadā radās iespēja pieteikties Naukšēnu novada pašvaldībā par sociālo darbinieku. Mans darba kabinets ir telpā, kurā pirms vairākiem gadiem atradās abonēšanas centrs Diena, kur es strādāju. Runājot par sociālā dienesta darbu, Rūta atklāj, ka vissmagāk ir tajos brīžos, kad nevar palīdzēt. Cilvēciski es palīdzētu visiem, bet normatīvie akti stingri nosaka kārtību. Sociālā darbiniece uzskata, ka Naukšēnos dzīves līmenis ir augstāks nekā citviet Latvijas laukos, bet vietējie iedzīvotāji to nemana un nenovērtē. Salīdzinot ar manu dzimto pusi, kur daudzdzīvokļu mājām ir izsisti logi, pagalmi aizauguši ar krūmiem un kokiem, jo cilvēki ir aizbraukuši prom, noteikti varu apgalvot, ka mēs dzīvojam labi. Naukšēni ir ļoti sakopti un to novērtē arī ciemiņi, tādēļ vienmēr ar lepnumu izvadāju viesus pa Naukšēniem, lepojas Rūta. Rūta atceras, kā abas ar māsu Dagniju smējušās līdz asarām par šīs puses dīvainajiem vārdiem. Mums kā malēnietēm ļoti smieklīgs šķita vārds slekšas. Nevarējām iedomāties, ka peļu slazdu var saukt tā. Tāpat uzmanības cienīgs ir Rūjienas pusē lietotais jautājums: Tu iesi vai? Savukārt naukšēnieši nesaprot dažus mūsu lietotos vārdus, piemēram, pļandaks, ko Alūksnes pusē attiecina uz ūdens smeļamo kausiņu. Tāpat atšķirības ir, runājot par automašīnu UAZ. Šajā pusē to sauc par Bobiku, bet Alūksnes pusē par Kozli. Turklāt Malēnijā malku, nevis zāģē, bet griež, stāsta Rūta. Rūtas ģimenes prieks ir meita Grieta, kurai ļoti patīk gan vieglatlētika, gan futbols, bet paralēli tam viņa mūzikas skolā apgūst flautas spēli. Meitene arī labi mācās un lasa grāmatas. Meitai interese par kleitām un kurpēm ir ļoti niecīga, daudz vairāk patīk ar kaimiņu zēniem uzspēlēt bumbu. Arī nākotni viņa saista ar sportu, atklāj Rūta. Savukārt vīrs Ēriks jau no pirmsākumiem strādā SKII Naukšēni par režīma uzraugu un ārpus darba veic Naukšēnu novada pašvaldības policijas palīga pienākumus. Sociālās darbinieces vaļasprieki ir grāmatu lasīšana un ceļošana. Vīra darba vietā ir tradīcija - katru gadu darbinieki kopā ar ģimenēm dodas vairāku dienu ekskursijā. Šogad plānots doties uz Horvātiju. Ģimenei ar Ērika bērniem no pirmās laulības ir izveidojusies jauka tradīcija - brīvdienās pusdienas vai vakariņas doties ieturēt vienam pie otra. Neizpaliek arī dārza svētki, kur tiek degustēti mājās gatavotie vīni. Rūtai šis gads ir nozīmīgs arī tādēļ, ka nupat viņa absolvēja augstskolu. Mainoties likumiem, nonācu izvēles priekšā jādodas studēt vai jāpamet darbs, jo, strādājot sociālajā dienestā, bija nepieciešama sociālā darbinieka kvalifikācija. Studijas deva ne tikai teorētiskās zināšanas, reizē tā bija iespēja dalīties pieredzē ar studiju biedriem citu pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, skaidro Rūta. Nora Kārkliņa Parakstu vākšana Naukšēnu novadā A tsaucoties uz Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumu, sākt parakstu vākšanu par pensijas indeksācijas atsākšanu no šā gada 1.oktobra, arī Naukšēnu pensionāru biedrība Sarma rosināja atbalstīt šo pasākumu. Tā rezultātā Naukšēnu novadā tika savākti vairāk kā 200 paraksti. Vēlos pateikt lielu paldies aktīvākajiem parakstu vācējiem Lidijai Valmierai, Brigitai Ceriņai, Gunai Reliņai, Anitai Deičmanei, Sarmītei Zāģerei, Pēterim Ķīkulim par veikto darbu. Austra Ēvele, P/b Sarma vadītāja Konkurss Naukšēnu Novada Vēstis lasītājiem M arta mēneša konkursa atbildes:1.naukšēnu novadā pār upēm ir 18 dzelzsbetona tilti. 2.Līdz 1935.gadam Unguriņu robežpārejas punktu sauca "Rūjienas muitnīcas Pollites muitas postenis", pēc pārdēvēšanas "Rūjienas muitnīcas Smilškalnu muitas postenis". 3.Ķoņu pagasta pārvaldes ēkai Celtnieki ir 34 durvju rokturi Uz marta mēneša konkursa jautājumiem atbildes iesūtīja viens konkursa dalībnieks Egons Reiziņš, turklāt visas atbildes bija pareizas. Egons dāvanā saņēma krūzīti ar Naukšēnu Novada Vēstis logo. Aprīļa mēneša konkursa jautājumi: gada Lielās Talkas ietvaros Naukšēnos tika organizēta kāda īpaša talka, kurā satikās dažāda vecuma paaudzes. Kura vieta tika sakopta šīs talkas laikā? 2.Kas tagad atrodas bijušās Bišu mājas telpās Naukšēnos? 3.Ķoņu kalns ir lielākais drumlins A)Ziemeļvidzemē; B)Latvijā C)Austrumeiropā D)Eiropā Šajā reizē konkursa balvas krūzīte ar Naukšēnu Novada Vēstis logo un divi atslēgu piekariņi ar Naukšēnu novada skatiem. Pareizās atbildes jāiesūta līdz 14.maijam plkst , iesūtot elektroniski info@naukseni.lv vai pa pastu Pagasta nams Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, Lv4244, kā arī personīgi nododot pašvaldības sekretārei Gunai Reliņai. Pie atbildēm klāt jāpievieno vārds, uzvārds un telefona numurs. Nora Kārkliņa

7 2013. gada aprīlis (44) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 7 Grundtvig programmas projekta dalībnieki Stambulā Foto: no personīgā arhīva L aikā, kad Latvijā vēl valdīja ziema, biedrības Koņu kalna dzīves skola pārstāves Aiga Stiere, Agrita Gruzdiņa, Sannija Kalniņa un Inguna Zukure, devās uz Grundtvig programmas finansētā projekta Trough Better Lifestyle of Parents to More Succesful Future Generations tikšanos siltajā un pavasarīgajā Turcijas galvaspilsētā Stambulā. Šī projekta mērķis, atbilstoši nosaukumam Trough Better Lifestyle of Parents to More Succesful Future Generations, ir iepazīt katras valsts dažādu organizāciju pieredzi sadarbībai ar vecākiem par to, kā ar labāku vecāku dzīvesveidu dot iespēju nākotnes paaudzēm kļūt vēl veiksmīgākām. Grundtvig finansētā projekta ietvaros divu gadu laikā ir paredzēts organizēt tikšanos Eiropas valstīs, lai klātienē varētu iepazīt izglītības sistēmu, skolas un vecāku sadarbības veidus, uzzināt atšķirīgo pieredzi veselīga dzīvesveida izpausmēs, mācīties no partneriem un gūt jaunas zināšanas savai dzīvei. Katra valsts Turcija, Latvija, Polija, Itālija, Slovākija un Portugāle, šī projekta ietvaros sagatavo nedēļās ilguma programmu par dažādām dzīvei svarīgām tēmām. Tikšanās pie Turcijas partnera Boğaziçi Eğitimciler Derneği notika no 18.līdz 22.martam Stambulā. Programmas laikā bija organizēta konference par veselīgu dzīvesveidu un gan Latvijas, gan pārējo valstu projekta dalībnieki iepazinās ar vairākām izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas un beidzot ar pieaugušo, un mācījās sadarboties ar dažādiem, pat ļoti atšķirīgiem, citu kultūru pārstāvjiem. Par izglītības sistēmu Turcijā var teikt, ka tā ir attīstīta un moderna. Jau no pirmsskolas vecuma ir nodarbības datorklasē, kur katrs bērns mācās lietot datoru. Visās apmeklētajās skolās bija gaišas un plašas telpas, klasēs bija interaktīvās tāfeles un citas mūsdienu ierīces, kas palīdz veiksmīgāk apgūt mācību vielu. Brīvajos brīžos tika iepazīta Stambula un tās vēsturiskās vērtības, piemēram, Dolmabahčes pils, Zilā mošeja. Kā jau daudzmiljonu pilsētā, cilvēku ielās ļoti daudz un troksnis nenorimst pat naktī. Gandrīz katrā vietā drūzmējas tirgotāji, kuri skaļi sasaucas, bez kautrēšanās klaigā un visādi citādi mēģina pievērst sev uzmanību. Bet Lielais tirgus (Grand Bazar) pārspēj visu tūrists ne mirkli nevar būt drošs, ka viņu neielenks bariņš turku tirgotāju gan ar nopietnām lietām, gan ar dažādiem vajadzīgiem un nevajadzīgiem nieciņiem, un skaļām balsīm slavēs savu vienreizējo preci. Tirgošanās turku gaumē ir kā vesela teātra izrāde ar preces slavēšanu, iepazīšanos, kaulēšanos, pārdevēja atteikšanos pārdot preci un pēc tam pircēja atpakaļ saukšanu, tikai pašās izrādes beigās notiek vienošanās par pirkumu. Par ieguvumu projekta dalībnieces uzskata jaunu valstu un kultūru iepazīšanu, jaunas zināšanas par turku dzīvesveidu un angļu valodas lietošanas prasmju uzlabošanu. Protams, neiztika šo dienu laikā arī bez pārpratumiem, kurus pārsvarā izraisīja angļu valodas nezināšana. Par laimi, vairums projekta dalībnieku runāja apmēram vienā līmenī un tieši šī iemesla dēļ saprasties bija iespējams arī tiem, kuru valodas prasme vēl nav izcila. Atbraucot mājās, projekta dalībnieces atzīst, ka ir ļoti vērtīgi iepazīt citu valsti ne tikai kā tūristam, bet uzklausīt un paskatīties uz to no vietējo iedzīvotāju skatu punkta. Liels ieguvums ir projektā iegūtās jaunās zināšanas un pieredze. Rūta Zukure Naukšēnu novada vidusskola ar pašvaldības atbalstu bērniem organizē vasaras nometni Avārijas brigāde Aicina novada iedzīvotājus doties ekskursijā uz Siguldu un Līgatni Meklēšana un atrašana, noslēpumu radīšana un šķetināšana būs svarīgas šīs nometnes aktivitātes. Turklāt papildus iegūsiet dažādas zināšanas un dzīvē vajadzīgas praktiskas iemaņas. Nometne organizēta bērniem vecumā no 9 līdz 12 gadiem. Nometne notiek: Naukšēnu novada vidusskolas filiālē Ķoņu skolā laikā no Dalības maksa: 15,00 Ls Naukšēnu novada bērniem, 35,00 Ls citu novadu bērniem. Pieteikšanās līdz 8. jūlijam elektroniski e-pastā: konu.nometne@inbox.lv

8 8 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS gada aprīlis (44) L aikam ne katrs cilvēks var teikt, ka darbs, ko tas dara, ir viņa sirdslieta. Taču par Naukšēnu novada vidusskolas skolotāju Agitu Bērzupi to var apgalvot. Par to viņa droši vien pārliecinājās arī pati savā nozīmīgajā dzimšanas dienā, kuru svinēja skolēnu un kolēģu vidū. Kaut marta rīts uzausa ne ar sniegpulkstenīšu snaikstīšanos cauri baltajai sniega segai, kā tas bijis citus pavasarus, bet gan ar sniegotu ceļu uz skolu, dzimšanas diena skolotājai Agitai Bērzupei izvērsās īpaša. Un par to bija parūpējušies ne vien kolēģi, sveicot Agitu ar ziediem un apsveikuma vārdiem, bet arī viņas audzināmās 2. klases skolēni ( un gan jau arī viņu vecāki), kas skolotājai bija sarūpējuši gan interesantu dāvanu, gan (pats galvenais!) slepus, audzinātājai nezinot (un to 2. klasē izdarīt nav tik vienkārši!), ar mūzikas skolotājas palīdzību bija iemācījušies apsveikuma dziesmu tieši viņai. Skolā Agitai Bērzupei rit jau trešais gadu desmits, un tas arī liecina, ka darbs skolā ir viņas īstā vieta. Agita pati ir šīs skolas absolvente, un nu iegūtas zināšanas nodod tālāk saviem skolēniem, pa šiem gadiem iegūstot skolēnu atzinību, kolēģu un vecāku cieņu. Un tas ir svarīgs novērtējums. Skolotājas darbs ikdienā ir mācīt sākumskolas skolēnus, un var teikt, ka tas Darbs ar skolēniem sirdslieta ir prieks un liela atbildība reizē, jo redzēt, kā no apmulsuša pirmklasnieka pēc četriem gadiem izaudzis pašapzinīgs skolēns, ir liela laime, taču tās ir arī cerības un bažas, vai iemācītais nesīs rezultātu. Tāpēc skolotāja ar lielu atbildību vienmēr ir saņēmusi jaunu klasi audzināšanā un strādājusi no sirds. Par to liecina gan bijušo skolēnu atzinīgie vārdi, gan panākumi olimpiādēs, gan vecāku vēlme redzēt Agitu Bērzupi kā sava bērna klases audzinātāju. Ikdienā skolotāja veic ne tikai sūro mācīšanas darbu, bet viņa labprāt ļaujas jaunām, neparastām idejām, ar kurām spēj aizraut arī savus skolēnus. Tas dara interesantu gan viņas pašas darbu, gan skolēnu gaitas skolā. Viņa nebaidās izvirzīt vispārdrošākos mērķus, jo zina, ka ar rūpīgu un neatlaidīgu darbu, ar interesantiem paņēmieniem tos varēs sasniegt.un sasniedz arī! Pašai ir gandarījums, un skolēniem prieks. Un tāpēc bijušie skolēni vēl tagad atceras, kā skolotāja izdomājusi visdažādākās spēles, lai grūto mācību vielu iemācītos interesanti, kā viņi iestudējuši ludziņas, kuras izrādītas gan skolas pasākumos, gan vecāku dienās, gan Mātes dienas koncertos, gan pansionātā un pat Teātra svētkos Gulbenē, kā gatavojuši rotājumus no dabas materiāliem, lai tie izdaiļotu apkārtni, kā gatavojuši klases un talantu vakarus un daudz ko citu. Ir pagrūti mūsdienu jaunatni ievilināt grāmatu pasaulē, taču arī to skolotāja ir pratusi, jo tieši viņas skolēni visvairāk apmeklē bibliotēku un ir visaizrautīgākie lasītāji. Skolotāja ir prasmīga daudzās jomās, jo viņa māca arī matemātiku sestajā klasē, un jau daudzus gadus Ziemassvētki skolā nav iedomājami bez viņas iestudētajām lugām. Arī divpadsmitajiem ir izlīdzēts, gatavojot Žetonvakaru izrādes. Par viņas prasmīgajām rokām liecina skolēnu darinājumi, kas pastāvīgi rotā klasi un dara to skolēniem mīļu un mājīgu. Jau vairākus gadus klasē ir arī interaktīvā tāfele, kas palīdz skolēniem zināšanas apgūt mūsdienīgi. Tas viss dara mazo skolēnu dzīvi interesantu, taču tas nenozīmē, ka vieglu. Bijušie skolēni vērtē skolotāju Bērzupi netikai kā mīļu un saprotošu, bet arī kā prasīgu un stingru. Tā tas arī ir, jo skolotāja nevairās no grūtībām, bet vienmēr patstāvīgi tās cenšas atrisināt un ir ieinteresēta visiem palīdzēt. To atzīst arī skolas mācību pārzine. Darbs skolā prasa daudz- enerģiju, neatlaidību, izturību, tāpēc skolotāja prot novērtēt arī citas lietas, kas dzīvi dara skaistu- teātri, koncertus, grāmatas, dabu, dārzu, puķes. Tolerance, uzmanība, iejūtība- šīs dzīvē tik nepieciešamās īpašības piemīt skolotājai, taču tās viņa cenšas ieaudzināt arī savos skolēnos. Un tā ir dāvātas Ziemassvētku eglītes pagasta vientuļajiem pensionāriem, sarūpētas dāvaniņas pensionētajiem skolotājiem, bijusi izrāde pansionāta iemītniekiem, jo ne tikai mācīt un audzināt, bet arī citiem palīdzēt ir skolotājas sirdslieta. Priecāties par visu var tikai tāds cilvēks, kam viss, ko viņš dara, ir sirdslieta. Vecākiem lekcija par tiesībām un pienākumiem A prīļa sākumā Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja Elīza Šternberga, lai tuvāk iepazīstinātu vietējos iedzīvotājus ar sevi un ceļojumos piedzīvoto, rīkoja fotoizstādi Putekļu un novalkāto drēbīšu valstība. Izstādē bija iespēja ne tikai aplūkot fotogrāfijas, bet dzirdēt Elīzas stāstījumu un piedzīvoto Laosā, Kambodžā un Mongolijā. Fotoizstāde un Elīzas stāstījums parādīja daudzās atšķirības no mūsu ikdienas, piemērām, asfalta vietā dubļi, kuru rezultātā pus autobuss atrodas dubļos. Cilvēkam ar vidusmēra ienākumiem aizbraucot uz šīm valstīm šķiet, ka var iegādāties tik daudz, bet piemēram, Laosā, lai cik tev būtu naudas tu nevari nopirkt neko, jo tur gluži vienkārši nav ko nopirkt, stāsta Elīza. Muzeja vadītāja atklāj, ka šo valstu bērniem baltādainie cilvēki ir liels brīnums. Tiklīdz tu ierodies kādā ciematā, tā tas ir dienas galvenais notikums un Skolotāja Agita Bērzupe Foto: Inga Gaile A prīļa sākumā, kamēr vēl neesam iegrimuši dārza darbos, skolas zālē pulcējās vecāki un skolotāji, lai tiktos ar policijas inspektorēm Daci Jukāmu un Ritu Ozarsku. Uzsākot sarunu ar vecākiem, prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma norāda, ka vienmēr ir iestājusies par atklātību policijas darbā un vairākkārt norādījusi, ka bez iedzīvotāju atbalsta un uzticēšanās policijas darbs ir divkārt sarežģīts. Mums visiem ir viens mērķis - pagasts, kurā mēs visi jūtamies droši un dzīvojam ar pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā saņemsim kvalitatīvu policijas palīdzību. Policija iesaistās jaunatnes informēšanā un tiesiskā audzināšanā. Ko vecākiem vajadzētu atcerēties? Ar mīlestību audzināts bērns nekad nedarīs kaunu ģimenei ar sliktu uzvedību, ar visatļautību vai ar svešas mantas piesavināšanos. Mīlestība, uzticība, sarunas un garīguma attīstība bērnos tas viss vecāku rokās. Lekcijā runa ir par bērnu un jauniešu tiesībām un pienākumiem. Aizdomāties lika inspektores labestīgi teiktais, ka katram bērnam ir tiesības būt brīvam no fiziskas, emocionālas un seksuālas varmācības. Ne bērniem, ne skolotājiem skolā nav jāklausās rupjībās, kuras atļaujas bērni, kuriem pietrūkusi vecāku uzmanība vai izrādīta pārāk liela mīlestība. Cietušie nedrīkst klusēt par saviem pāridarītājiem, ir jāgriežas pēc palīdzības pie vecākiem vai skolotājiem, lai nerastos pārliecība, ka nekaunība ir nesodāma. Rita Ozarska aicina vecākus interesēties par kabatas naudas tērēšanas paradumiem - kārumiem vai neveselīgajiem enerģijas dzērieniem un cigaretēm. Inspektores saka, ka katram ir tiesības būt mīlētam, cienītam, aprūpētam un uzklausītam. Tiesības skolēni vienkāršo drīkst izteikties, drīkst no 15 gadiem strādāt algotu darbu, drīkst atpūsties, drīkst piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs un izklaides pasākumos, bet aizmirst savus pienākumus cienīt sevi un savu ģimeni, piedalīties mājas darbos un skolas vides sakopšanā, saudzīgi izturēties pret savu veselību, mācīties un ievērot skolas iekšējās kārtības noteikumus. Policijas darbinieces zālē sēdošajiem pieaugušajiem atgādina, ka, lai novērstu iespējamos konfliktus un problēmas, ar bērniem jārunā, jāskaidro, ka maldīgs ir teiciens atrasts nav zagts. Jaunieši ar uzvedības problēmām ir jāinformē par atbildību, kas paredzēta par dažādiem skolas iekšējās kārtības noteikumu un arī administratīviem pārkāpumiem. Policijas darbinieces min piemērus, kad Putekļu un novalkāto drēbīšu valstība visi skrien skatīties uz eiropiešiem kā uz muzeja objektiem. Elīza bija parūpējies arī par Mongolijas tradicionālo ēdienu uzkodām pelmeņiem un tēju ar sāli, pienu un sviestu. Izstādes apmeklētājos īpatnējā tēja izsauca dažādas sajūtas, bet ikviens vēlējās šo dzērienu nogaršot. Muzeja vadītāja pastāstīja, ka Mongolijā iedzīvotāji dzer tēju ar sāli, jo augstās gaisa temperatūras ietekmē, cilvēki svīst un līdz ar to šādā veidā tiek atgūts zaudētais sāls. Izstādes apmeklētāji Elīzai dāvināja ziedus un augļus, bet naukšēniete Lidija Valmiera bija sarūpējusi īpašu dāvanu, istabas čības, kuras atvestas no Mongolandes. Lidija novēlēja Elīzai tās izmantot tad, kad pie viņas nāks princis. Profesionāls fotogrāfs, naukšēnietis Rainis Tenters atzinīgi novērtēja Elīzas ceļojumu iespaidu fotogrāfijas. Izstādi ikviens interesents var aplūkot Naukšēnu Cilvēkmuzejā. Nora Kārkliņa Dzintra Sietniece, Naukšēnu novada vidusskolas skolotāja vecāki var justies laimīgi un apmierināti - bērni piedalās ārpusstundu nodarbībās, labi mācās un ciena savas mammas un tētus. Laimīgie vecāki! Viņi zina cikos vakarā bērniem jābūt mājās, zina sekmju rādītājus, zina, ka viņu bērni nevienu neapsaukās. Dažkārt veikalā iepērkoties redzu, kā jauns vīrietis darba drēbēs rūpējas par sevi iekrāmē groziņā vienu vai vairākas plastmasas alus pudeles, cigaretes un kukulīti baltmaizi. Un tad es domāju par bērniem viņu mājās būs jāklausās pamācības, varbūt tiks vicinātas arī dūres un izpaliks veselīgas vakariņas. Grūti spriest par laimes slieksni šajās mājās. Ļoti gribētos, lai bērni katrā mājā būtu laimīgi un veselīgi. Ingrīda Bērziņa, direktores vietniece izglītības jomā Lidija Valmiera muzeja vadītājai dāvina no Mongolandes atvestās čības Foto: Nora Kārkliņa

9 2013. gada aprīlis (44) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 9 Skolai Naukšēnos 75 Skolas laiks labākais dzīvē Kristīne Simonova 1998.gada izlaiduma absolvente Foto: no personīgā arhīva K ristīne Simonova (dzim. Viļķina), pašreiz dzīvo Valkā, vada SIA efn NORD, kas ražo detaļas autobūvei un audzina divus lieliskus bērniņus Andreju (5 gadi) un Martu ( 6 mēneš)i. Kad sāku domāt, kādas ir manas atmiņas par skolas gadiem, jūtu, ka ir grūti tās aprakstīt, jo atmiņu ir daudz. Viennozīmīgi varu teikt tās ir vislabākās. Pieaugot sapratu, ka skolas gadi ir skaistākie dzīvē, ne velti tiem ir radīta dziesma. Esot skolēnam, protams, šķietkas var būt briesmīgāks par ikrīta celšanos, sēdēšanu stundās, mājasdarbu pildīšanu, un tad vēl tās učenes, kuras nez ko grib no manis, brīvību alkstošas personības. Patiesos skolas laiku jaukumus novērtē pēc tam, kad sākas atbildība par sevi un kad jādomā, ko es darīšu, kā nopelnīšu naudu, kas es būšu. Kopš es beidzu Naukšēnu vidusskolu, ir pagājuši 15 gadi, bet reizēm šķiet, ka tas vēl bija salīdzinoši nesen. Katru reizi, braucot vai ejot garām skolai, atceros kādu niansi no saviem skolas laikiem. Pa šo laiku ļoti daudz kas ir noticis, skolā ir nomainījušās vairākas paaudzes, savukārt es un mani klasesbiedri esam iesoļojuši ceturtajā gadu desmitā. Bet vienmēr, esot Naukšēnos un satiekot kādu no skolotājiem, klases vai skolasbiedriem, aprunājamies, kā iet tagad, un atceramies vecos labos laikus. Skolas laikā izdzīvoju dažādas emocijas. Sākotnēji biju pelēkais pīlēns, bet vēlāk, saprotot, ka es arī ko varu, kļuvu aktīva un zinātgriboša. Pietiekoši labi mācījos ne tāpēc, ka kāds to no manis prasīja, bet tāpēc, ka to vajadzēja man pašai. Protams, bija arī priekšmeti, kuri ne īpaši gāja pie sirds. Atceros internāta laikus, kad skolotājs Zandersons mūs dzenāja, jo tie, kuri internātā nenakšņoja, nedrīkstēja tur atrasties, bet bija tik interesanti tur būt. Rudens talkas, kad pa kluso pārspraudām viens otram kociņus, lai nav tik daudz kartupeļu jālasa. Gatavošanos Ziemassvētku pasākumam ar Ziemassvētku pastu, dežūrēšanu pie zvana, jo tad nebija jāiet uz stundām, dežūrēšanu virtuvē, kur vienmēr varēja dabūt ko vairāk nekā uz pusdienu galda. Vēlāk, kad uzcēla jauno skolu, sēdēšanu skolas kafejnīcā, zīmēšanos vecāko klašu zēniem gar logiem foajē un daudz ko citu. Kad vēl bija vecā sporta zāle blakus internātam, tad vienmēr pirms fizkultūras stundas un pa starpbrīžiem gulējām uz matračiem, kuri bija sakrauti lielā kaudzē un sapņojām, kas mēs būsim un ko darīsim. Tie sapņi tā arī ir palikuši sapņi, jo laiki mainās, un tās profesijas, par ko izsapņojām pamatskolā, tagad vairs nav aktuālas. Vidusskolas laikā bija tik forši, kad varējām atprasīties no kādas stundas. Reizēm stundās spēlējām kārtis, bet citādi, domāju, bijām pietiekoši apzinīga klase. Bija jau arī lietas, kas nepatika, kā, piemēram, rudens lapu grābšana, trauku mazgāšana virtuvē pēc dežūrām, sacerējumu rakstīšana, jo nezināju, kur likt pieturzīmes, bet tagadējā atmiņu kausā šīs atmiņas šķiet mazsvarīgas un nāk prātā pēc ilgākas domāšanas. Esmu pateicīga skolotājai Purmalei par skolas pašpārvaldes laiku, par iespēju piedalīties Latvijas skolēnu Saeimā. Skolotājai Groševai par vācu valodas pamatu ielikšanu, jo lielāko savas profesionālās darbības daļu esmu cieši ar šo valodu saistīta. Ķīmijas skolotājam Solovjovam, jo iestājoties LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, iegūtās zināšanas lieliski noderēja. Skolotājai Kaužēnai par mājturības iemaņām un visiem, visiem pārējiem skolotājiem par pacietību un iedvesmu, mani mācot un audzinot. Skatoties ar šodienas acīm, varu teikt, ka Naukšēnu vidusskola dod ļoti labu izglītību, jo, mācoties tālāk, man nekur nav bijušas problēmas ar iestāšanos. Zinu, ka arī lielākā daļa manu klasesbiedru no vidusskolas dzīvē ir ko sasnieguši. Liela nozīme, protams, ir arī personībai, bet izglītība nav mazāk svarīga. Šodienas skolēniem novēlu novērtēt to darbu, kādu pedagogi iegulda viņu izglītībā un attīstībā un, protams, izbaudīt visus skolas ārpusstundu jaukumus draugu un burziņu laiku, pirmos randiņus un pirmās sirdssāpes. Kristīne Simonova Risinājums jāspēj rast vienmēr P ar Naukšēnu novada vidusskolas skolēnu un skolotāju maltītēm rūpējas ēdnīcas vadītāja Gunta un pavāres Dace, Līga un Dzidra. Darbs ēdnīcā tiek organizēts maiņās, darba dienu uzsākot jau pus septiņos no rīta, jo pus astoņos ir jāpasniedz brokastis skolēniem, kuri dzīvo internātā. Kopumā skolas ēdnīcā nodrošina četras ēdienreizes, bet pusdienas tiek pasniegtas divās reizēs, sākotnēji skolas skolēniem un skolotājiem, bet pēc tam pirmskolas izglītības un rotaļu grupas bērniem un viņu audzinātājām. Runājot par pienākumu sadalīšanu, ēdnīcas darbinieces stāsta, ka īpaša pienākumu dalīšana nenotiek, kā teikt, visas dara visu. Saimniecītes atzīst, ka darbs ēdnīcā fiziski ir smags, jo visa diena jāpavada stāvot kājās. Vienai maltītei ir nepieciešams sagatavot 8 spaiņus kartupeļus. Kaut gan kartupeļu mizošana notiek mehanizēti, tomēr katrs kartupelis ir jāpārskata. Laika gaitā skolas virtuvē ienākušas jaunas ierīces, bet tās visas darbināmas ar elektrību, tādēļ situācijā, kad elektrības padeve pārtrūkst ir jādomā kā rast risinājumu. Laikā, kad vētras dēļ bija ilgāku laiku elektrības padeves pārrāvums, saimniecītes ēdienu gatavojušas savās mājās uz gāzes plīts, jo risinājums jāspēj rast ātri un vienmēr. Dace atminas kādu atgadījumu, kad vārījušas ar malku kurināmajā čuguna katlā piena zupu, bet uz kādu brīdi no katla novērsušās, kā rezultātā zupa piedegusi. Direktors Treijs piekodinājis, lai vairs tā negadoties. Pavāres atklāj, ka skolēni ar katru gadu attiecībā uz ēdieniem kļūst izvēlīgāki. Ja agrāk skolēniem patika brokastīs ēst rasoli, omleti, tad tagad viņi vēlas maizītes. Ja skolēnus neapmierina ēdnīcas piedāvājums, tad viņi izvēlas apēst zupu, kuru pagatavo no sausā maisījuma. Darbinieces novērojušas, ka vietējie skolēni nenovērtē piedāvātā ēdiena klāstu, savukārt viesi un nometņu dalībnieki Naukšēnu novada vidusskolas ēdnīcas komanda: no kreisās Līga Pētersone, Dzidra Putniņa, ēdnīcas vadītāja Gunta Romanovska un Dace Bērzupe priecājas par ēdienu daudzveidību un neticami zemo cenu. Jaunieši šeit piedāvāto ēdienu sākt novērtēt tikai pēc skolas absolvēšanas. Skaidri zinām, ka citam bērnam mājās nav iespējas saņemt tik daudzveidīgu uzturu, kāds tas ir šeit, bet viņi vienalga izvēlās neēst. Tas protams izraisa aizvainojumu, jo skolēns atnāk pusdienās, bet neēd to, ko pasniedz. Procentuāli ir palielinājies to skolēnu skaits, kuri pusdienas ēd skolas ēdnīcā, stāsta Gunta. Naukšēnu novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ingrīda Bērziņa augstu vērtē ēdnīcas darbinieču profesionalitāti un čaklumu, kā arī ēdienu daudzveidību. Skolotāja novērojusi, ka skolēniem vislabāk garšo maltās gaļas zupa, bet viņi izteikuši vēlmi, lai pusdienās pasniedz kādreiz arī rīsu piena zupu. Mācību pārzine priecājas par svētku vakariņām Ziemassvētkos un citām svētku maltītēm, kurās tiek pasniegti dažādi gaļas ēdieni un pat medus kūka. Uzskatu, ka skolas ēdnīcā tiek nodrošināts ļoti daudzveidīgs ēdienu klāsts un grūti iedomāties, ka pie pastāvošās ekonomiskās situācijas, skolēniem mājās varētu būt daudzveidīgāks uzturs, uzskata skolotāja. Ingrīda Bērziņa novērtē ne tikai ēdienu klāstu, bet arī ēdnīcas telpās valdošo tīrību un estētisko noformējumu. Vēlos uzslavēt ēdnīcas darbinieces par to, ka viņas audzē zaļumus, garšaugus un no vietējām ogām gatavo sulas, jo šādā veidā skolēni vismaz daļēji saņem ekoloģiski tīru pārtiku, atzinīgi vērtē mācību pārzine. Ēdnīcas vadītāja atklāj, ka prasības attiecībā uz ēdienkarti ar katru gadu pieaug. Laikietilpīga ir arī kaloriju, tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu aprēķināšana katram ēdienam. Produktus ēdnīca pārsvarā iegādājas no piegādātājiem, bet dārzeņus no vietējās z/s Limbas. Atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām, meža ogas un citus augļus ēdnīca nedrīkst iepirkt no vietējiem iedzīvotājiem. Gunta par absurdu uzskata noteikumu, ka žāvēti augļi jāiegādājas no piegādātāja, nevis vietējiem iedzīvotājiem. Viņasprāt izstrādātie noteikumi nav pārdomāti. Ja mēs ņemtu vērā jaunos noteikumus, tad sāls daudzums ēdienam būtu jāpalielina, nevis jāsamazina, stāsta Gunta. Nora Kārkliņa, teksts un foto

10 10 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS gada aprīlis (44) Skolai Ķoņos gada absolventu atmiņu mozaīka T uvojas mūsu pirmās skolas Ķoņu skolas salidojums. Šādos brīžos, biežāk nekā parasti, atceramies un pārrunājam notikumus un sajūtas, kādas mēs piedzīvojām toreiz bērnībā. Interesanti, ka mēs katrs šos laikus atceramies citādi. Atšķiras gan atmiņu mozaīkas raksts, gan krāsas. Tur protams ir arī tumšāki gabaliņi, bet tie ir tāpēc, lai mēs spilgtāk ieraudzītu košos, priecīgos atmiņu brīžus. Šoreiz par šiem krāsainajiem atmiņu zibšņiem kopīgā sarunā iesaistījās Dace Zvirbule, Guna Reliņa (Švēde), Zaiga Biržmane, Velga Bočoka (Alziņa), Vilnis Feodorovs, Ilze Druvkalne (Gredzena), Vēsma Juraža (Bērziņa), Aija Kukaine, Sarmīte Leitlande, Guntis Builis, Ilmārs Lūsis, Edgars Martinsons, Juris Sniegs, Ziedonis Riekstiņš. Mūsu audzinātāji. Mūsu pirmā audzinātāja bija skolotāja Berta Jostsone. Mēs atceramies, ka viņa bija stingra, dažreiz pat barga, dažreiz mīļa. Ilmārs atceras, kā audzinātāja mācījusi viņam rakstīt burtiņus, turējusi viņa roku savā un tad abi kopā rakstījuši. Vēsmai savukārt palicis prātā, ka viņai bijis jāiet pie skolotājas uz viņas istabu atbildēt alfabēts. Skolotāja dzīvoja skolas otrajā stāvā blakus bēniņiem un bijis jāiet garām skeletam. Vēsmai bijis tik ļoti bail no tā skeleta, ka nekādi nav varējusi saņemties un aiziet pie skolotājas. Labi, ka kāds zēns no māsas klases pavadījis Vēsmu garām briesmīgajam skeletam. Atpakaļ gan nācies doties vienai pašai, bet tad saņemot visu drosmi tas tomēr izdevies. Dacei palikusi prātā jauka ekskursija uz Rīgu ar karuseļiem un jūru, kuru organizēja mūsu pirmā audzinātāja. Mūsu nākošā audzinātāja bija skolotāja Līvija Ķeza. Viņa bija jauna un enerģiska. Velga un Dace ar prieku atceras skolotājas organizētās pionieru spēles Kāvi, kas notika priežu mežiņā netālu no skolas. Kamēr skolotāja Līvija audzināja savu dēliņu, mums bija audzinātājs Aivars Bergmanis. Guna, Dace un Zaiga atceras, ka skolotājs mūsu klasē iekārtoja sēņu izstādi. Sēnes lasījām mēs paši un likām sūnās klases stūrī. Mācību stundas un skolotāji. Daudzi no mums ar labu vārdu atceras tieši stingros un prasīgos skolotājus - Brenti Ritu un Rasmu Indriksoni, no kurām toreiz bija pat drusku bail. Ļoti spilgtas atmiņas ir par zīmēšanas skolotāju Jāni Galzonu. Viņš iemācīja mums saskatīt skaisto gan gleznās, gan sev apkārt. Guna atceras, ka uzzīmējusi glītu cilvēciņu, bet skolotājs teicis, ka cilvēciņa galvai nebūt nav jābūt apaļai. Arī Sarmīte atceras, ka viņas glītais zīmējums nav pieņemts, to vajadzēja tā drusku saķēpāt. Savukārt Guntis atceras, ka viņa darbs gan esot uzslavēts. Dacei zīmēšanas stundās vislabāk patika darboties ar akvareļa krāsām, tās sapludināt un skatīties, kas tur sanāks. Mums palikušas atmiņā arī fizkultūras stundas, sevišķi slēpošana. Bieži vien mēs slēpojām arī tālāk no skolas gar upmalu. Dace un Vēsma atceras, ka vienreiz sajaukušas apļus un slēpojušas pa garo 5km apli. Rezultātā skolā atgriezušās tikai pēc 2 stundām. Velga atceras skolotāju Aivaru Skuju. Skolotājs licis soļot tupus un norādījis, ka mugura jātur taisni. Ziedonis ieguva pirmo vietu bumbiņas mešanā skolas mērogā, kā arī piedalījās rajona šaha un dambretes sacensībās. Meitenēm darbmācību pasniedza skolotāja Olga Andrejsone. Sarmīte atceras, ka viņai ļoti patika šūt svārciņus, blūzīti, izšūt sedziņas, adīt cimdus. Arī tagad Sarmīte ir liela rokdarbniece. Edgars atceras, ka zēni darbmācības stundā bija tik ļoti centušies, ka pielīmējuši ķeblīti pie grīdas. Vēl Edgara atmiņā palicis skolotājs Bijs, kurš licis atzīmi 5 (tā mūsu laikā bija visaugstākā atzīme), ja skolēns nodziedāja dziesmu krievu valodā. Aija un Sarmīte atceras arī, ka par uzvedību stundā saņēmušas aizrādījumus. Vienreiz abas meitenes izsēdinātas un saliktas kopā ar zēniem, jo abas stundas laikā par daudz runājušās savā starpā. Savukārt Aija saņēmusi aizrādījumu par to, ka neseko līdzi stundai, bet skatās laukā pa logu uz zirgu, kas brauc garām skolai. Gadījās arī tā, ka nodzisa elektrība (vai nu bija kāda tehniska kļūme, vai pie vainas bija kāds blēņdaris). Guna atceras, ka tādos brīžos skolēni sapulcējās zālē. Skolotājs Dainis Roziņš spēlēja klavieres un visi sveču gaismā gāja rotaļās. Brīvais laiks. Mūsu atmiņās starpbrīži ir palikuši ar ļoti dažādiem un interesantiem notikumiem. Pēc zvana ļoti ātri bija jāskrien uz sporta laukumu, jo tur skolēni izveidoja komandas un spēlēja tautas bumbu, vai arī volejbolu. Komandas parasti veidoja kapteiņi no vecākajām klasēm. Katrs no mums bija ļoti lepns, ja arī mūs izsauca un mēs tikām komandā. Aiz malkas šķūnīša zēni mīlēja spēlēt sviliņu. Ilmārs atceras, ka vienreiz piegājis tā tuvāk apskatīties, kā tas kociņš lidos un rezultātā dabūjis zilu aci. Pavisam traks piedzīvojums saistās ar pirmo kosmonautu. Toreiz katrai klasei bija savs pionieru pulciņa varonis. Mūsu klases pionieru pulciņa varonis bija Jurijs Gagārins. Zēni bija izdomājuši, ka arī mūsu Juris varētu lidot kosmosā. Aiz skolotājas Brentes kūtiņas puiši atrada lielu 200 litru mucu. Tad visi uzkāpa kalniņā aiz malkas šķūnīša, Juris iekāpa mucā un pārējie noripināja mucu pa kalniņu lejā. Žēl gan, ka mūsu Jurim iznāca lidot nevis gaisā, bet lejā. Piedzīvojums beidzās labi, Jurim bija tikai saplēsta auss. Arī ziemā netrūka jauku piedzīvojumu ārā, svaigā gaisā. Aiz skolas uz upes pusi ir tāds jauks kalniņš. Guna atceras, ka sēžot uz savas somas, varēja jauki slidināties pa kalniņu lejup. Starpbrīžus nācās pavadīt arī iekšā, Mūsu izlaidums 1975.gada jūnijā skolas telpās, bet izkustēties tomēr vajadzēja. Aija atceras, ka vienreiz tikusi starmetī par to, ka slidinājusies pa skolas koridoru. Starmetī bija uzzīmēta meitene ar sarkanām biželēm. Internāta laiks. Pēc stundām visiem tiem skolēniem, kuri dzīvoja netālu no skolas, bija jāiet mājās. Bet ļoti negribējās iet, jo tālāk dzīvojošie klases biedri palika internātā. Viņiem atmiņā palikušas gan garās mācāmstundas ar reizesrēķina un garu dzejoļu mācīšanos, gan jauki brīži un dažādas blēņas. Pēc mācāmstundām zēniem, sākot no 3.klases, bija jāiet gulēt uz Patversmēm. Ceļā tika darītas dažādas blēņas. Ilmārs atceras, ka agrā pavasarī, kad sniegs bija tikko nokusis un pa visiem grāvīšiem tecēja ūdens, zēni pa ceļam bradājušies pa peļķēm un pēc tam vēl kārtīgi izpeldējušies Zolmaņu dīķī. Edgaram atmiņā palikuši pa ceļam augošie ozoli ar lieliem dobumiem, kuros varēja labi paslēpties un tad, ņemot palīgā baterijas, vienam otru meklēt. Aija atceras skapi ar stiklotām durvīm, kurā glabājās dažādas galda spēles. Ļoti jauks bija tas mirklis, kad skolotājs Dainis Roziņš atvēra skapi un ļāva kādu spēli uzspēlēt. Vēsma atceras gadījumu, kad viņai ļoti gribējies tikt uz Andreja Lihtenberga koncertu Arakstē, bet tajā pēcpusdienā bijis jāpaliek skolā uz kino seansu. Tad viņa kopā ar dažām meitenēm izlēkusi pa internāta logu. Visas meitenes devušās uz autobusa pieturu un veiksmīgi aizbraukušas uz koncertu Arakstē. Skolēni, kuri dzīvoja Lodes pagastā uz skolu pirmdienas rītos brauca ar autobusu. Bet ziemā, kad ceļi bija aizputināti, autobuss nekursēja. Ilze un Velga atceras, ka tādās reizēs gājušas uz skolu ar kājām, apmēram 8 km. Tā kā laukā bijis ļoti auksts, tad nācies tā kārtīgi saģērbties. Atnākot skolā, pārģērbušās un gājušas uz stundām. Darbs. Mēs skolā ne tikai mācījāmies, bet arī strādājām. Rudeņos lasījām kartupeļus un sējam kūlīšos linus. Pavasaros no lauka bija jālasa akmeņi. Par darbu nopelnījām brīvpusdienas. Talkās notika dažādi negadījumi, jo mēs nebūt nebijām prātīgi un apdomīgi. Edgars un Ilmārs atceras, ka krāmējot šķūnī malku visas ieliņas kopā ar zēniem apgāzušās. Labi, ka puiši tikuši cauri tikai ar nobrāzumiem. Zēni piedalījās arī malkas zāģēšanā un Valdim Mērniekam bieži bija jāaizrāda, lai puiši nebāž rokas, kur nevajag. Aijai ļoti patika grābt lapas skolas parkā. Arī toreiz tāpat kā tagad, katrai klasei bija iedalīta parka teritorija, kas jānogrābj. Ar prieku Aija atceras arī lauciņu dienas vasarā, jo varēja satikt klases biedrus un priecāties par skaistajām saulespuķēm, kas auga skolas lauciņos. Dažādi pasākumi. Skolas laikā ar lielu nepacietību tika gaidīta Jaungada eglīte (tajos gados Ziemassvētkus nedrīkstēja svinēt). Jau pirms eglītes skolēni zīmēja programmiņas un gatavojās priekšnesumiem. Aija un Dace atceras, ka mazākajās klasēs bijušas sniegpārsliņas; skaistās, baltās kleitiņās. Lielākajās klasēs mūsu lokanās meitenes veidoja piramīdas: Vēsma iztaisīja tiltiņu, mazā Velga uzkāpa viņai uz vēdera un turēja Ilzes, Gunas un Sarmītes kājas, bet pašas meitenes stāvēja uz rokām. Pēcpusdienās skolā tika organizēti deju vakari kā arī draudzības vakari ar Naukšēnu vidusskolas skolēniem. Vilnis atceras, ka no mājām uz šiem vakariem nesis plates un atskaņojis mūziku. Ziedonis šajos deju vakaros iemācījās dejot valsi. Savukārt Ilzei prātā toreiz modernākā dejošana šeikošana, kurā svarīgs bija arī apģērbs kļošenes, kurām bikšu galu platumam bija jābūt tikpat lielam kā staru garumam. Toreiz skolas zālē tika rādītas arī kinofilmas. Filmas demonstrēja Valdis Mērnieks. Pēcpusdienā kino seansus skatījās skolēni, bet vakarā uz skolu nāca arī apkārtējie iedzīvotāji un varēja noskatīties pašas jaunākās filmas. Paldies mūsu pirmajai skolai par ceļamaizi dzīvei un par neaizmirstamo kopā pavadīto laiku. Tikai tagad pēc vairāk nekā 30 gadiem mēs saprotam, ka mums noder ne tikai tās zināšanas, kas nepieciešamas mums katram savā profesijā, bet arī jebkura prasme, ko ieguvām skolā. Atmiņu mozaīku kopā salika Dace Zvirbule

11 2013. gada aprīlis (44) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 11 Volejbola un šaušanas sacensības Naukšēnu 40+ komanda. No kreisās Jānis Zuments, Raivo Rozītis, Ilgonis Brokāns, Valērijs Markins, Egons Salmiņš, Aldis Muraško un Harijs Spalva. Foto: Nora Kārkliņa P ar tradīciju kļuvušais turnīrs Naukšēnu balvu izcīņa volejbolā pulcēja volejbola entuziastus Naukšēnos, Rūjienā un Kārķos. Šoreiz izpalika igauņu komandas, jo pavasara slimošana un traumas liedza dalību turnīrā. Kaut gan šogad sacensībās piedalījās nedaudz mazāk komandas kā citu gadu, tas netraucēja līdz pat vēlai vakara stundai aizvadīt 36 volejbola spēles trīs grupās. Sieviešu grupā piedalījās Siguldas, Zeltalejas, Aizkraukles, Saulkrastu un Naukšēnu komandas. Naukšēnu komandā spēlēja Justīne Zirne, Elīna Aģe, Maija Caica, Gunita Toma, Iveta Šteindāle un Agnese Maskalāne. Meitenes ieguva 4.vietu. Vīriešu pamatgrupā piedalījās komandas no Valkas, Aizkraukles, Madonas, Rīgas, Burtniekiem un Naukšēniem. Naukšēnu komanda pamatgrupā ieguva trešo vietu, kuras sastāvā spēlēja Rolands Aģis, Normunds Aģis, Raimonds Dzenis, Arnis Reliņš, Kārlis Bērziņš, Ģirts Bošs, Mārtiņš Ķibers, Renārs Bošs. Savukārt kausu ieguva Naukšēnu kaimiņi - Burtnieki. Volejbolisti no Burtniekiem Naukšēnu balvu izcīņā piedalās katru gadu, izņēmums ir bijis tikai vienu reizi, kad šis turnīrs sakritis ar sacensībām Tartu. Burtnieku volejbolisti priecājas, ka Rūjienas sporta zālē, kur notika vīriešu pamatgrupas spēles, starplaikos bijusi iespēja spēlēt galda tenisu, ko volejbolisti labprāt izmantojuši. Vīriešu 40+ grupā piedalījās piecas komandas no Viļķenes, Zvejniekciema, Rīgas, Valkas un Naukšēniem. Uzvaras kausu ieguva Naukšēnu komanda. Individuālajā vērtējumā katrā grupā spēlētājus vērtēja trīs kategorijās labākais uzbrucējs, labākais cēlājs un vispusīgākais spēlētājs. Dāmu grupā par labāko uzbrucēju atzina Artu Stelpi no Siguldas komandas, bet par labāko cēlāju Justīni Zirni no Naukšēnu komandas. Savukārt vispusīgākās spēlētājas titulu ieguva Dace Eida no Aizkraukles komandas. Vīriešu pamatgrupā par labāko uzbrucēju atzina Ģirtu Mārtiņsonu no Burtnieku komandas, par labāko cēlāju Aigaru Dīriķi no Rīgas komandas Aparāti. Vispusīgākā spēlētāja titulu ieguva naukšēnietis Rolands Aģis. Savukārt vīriešu 40+ grupā tiesnešu vērtējumā labākā uzbrucēja titulu ieguva Raivo Rozītis no Naukšēnu komandas, bet par vispusīgāko spēlētāju atzina Ivaru Einiku no Zvejniekciema komandas. Andris Vikse no Zvejniekciema komandas pateicoties savai atraktivitātei ieguva atraktīvākā spēlētāja titulu. Pirmo trīs vietu ieguvēji par piemiņu no Naukšēnu balvu izcīņas pasākuma saņēma medaļas, bet pirmās vietas ieguvēju komandas kausus. Spēlētāji, kuri tika novērtēti individuāli saņēma Sportland dāvanu kartes. Naukšēnos paralēli volejbolam bija iespēja piedalīties šaušanas sacensībās, kuras vadīja jaunsargu instruktors Gatis Ceriņš. Šaušanas sacensības norisinājās četrās grupās jaunietes, jaunieši, sievietes un vīrieši. Precīzākās meitenes bija Zanda Pjatuņina (1.vieta) un Barba Ilva Cimdiņa (2.vieta). Jauniešu grupā Kristaps Ziediņš (1.vieta), Dairis Cibulis (2.vieta) un Dāvis Virsis (3.vieta). No dāmām visprecīzākā bija Vineta Lauberte, Liene Pētersone (2.vieta) un Zane Eglīte (3.vieta). Kungu grupā pirmo vietu ieguva Ilgonis Eglītis, otro Edvīns Melnis, bet trešo Kalvis Lauberts. Naukšēnu novada pašvaldība pateicas pasākuma sponsoriem SIA Rostes, AS Swedbank un SIA Naukšēni. Paldies sporta zāļu saimniekiem Rūjienas pašvaldības vadībai un Rūjienas vidusskolas direktoram Vidaram Zviedrim, Kārķu pagasta pārvaldes vadītājam Aivaram Cekulam un skolas direktorei Vallijai Ābelei, Naukšēnu novada vidusskolai un Naukšēnu kultūras nama vadītājai Indrai Jirgenai. Volejbolisti atzinīgi novērtēja gan sagatavotās sporta zāles, gan pasākuma organizētību. Par sacensību raito norisi jāpateicas visiem palīgiem, kuri palīdzēja sagatavot telpas un piedalījās sacensību organizēšanā. Paldies galvenajam tiesnesim Elmāram Gaišajam un tiesnešiem par akurāto darbu visas dienas garumā. Paldies Kārķu pamatskolas ēdnīcas saimniecēm Inesei Rozenfeldei un Verai Košeļai, Naukšēnu novada vidusskolas ēdnīcas vadītājai Guntai Romonovskai ar saimniecēm un Muzeja kafejnīcas vadītājai Diānai Neverovskai par gardajām maltītēm. Paldies visiem volejbolistiem, kuri pārstāvēja Naukšēnu komandas, īpaši tiem, kuru ikdiena vairs nav saistīta ar Naukšēniem. Paldies arī visiem skatītājiem, īpaši dzirdamākajiem līdzjutējiem. Nora Kārkliņa Si Si Dra Sasniegumi futbolā V idzemes jaunatnes ziemas čempionātā futbolā telpās, U-9 grupā 2004.gadā dzimušajiem jauniešiem čempionāts norisinājās 3 posmos Valmierā, Smiltenē un Priekuļos. B finālā komanda, kurā spēlēja Maksims Ignaķevs, Kristaps Dālbergs, Mārtiņš Vīksna, Regnārs Začš, Dāvis Kozlovs, Kate Ozola, Samanta Krūmiņa, Kristaps Bišs, Kristers Oskars Uzulis un Oskars Priedītis izcīnīja 3.vietu, ieguva kausu un medaļas. Jānis Mēness, futbola treneris M arta mēneša (Nr.43) pašvaldības informatīvajā izdevumā Naukšēnu Novada Vēstis Agritas Gruzdiņas rakstā Skolai Ķoņos Atrast labo tehnisku iemeslu dēļ, zemāk redzamā fotogrāfija bija redzama daļēji. Precizējumi Agritas Gruzdiņas rakstā Naukšēnu novada skolotāji radošo pedagogu saieta laureātu pulkā, Naukšēnu novada vidusskolas skolotāji pateicas par atbalstu uzņēmējam Varim Ratniekam, nevis Arvim Ratniekam. Atvainojamies par pieļautajām kļūdām. Ļoti lūdzam tos pāris krietnos vīrus, kuri marta klusā un saulainā nedēļas nogalē izgāza mežā aiz Naukšēnu muižas atkritumus un aizdedzināja, sarīkot mazu talku un tik pat klusi un nemanāmi atbraukt un savākt to, kas palicis no atkritumiem pāri, lai mums nav jāņem tie zobiņos un jānes krāmēt kaudzē jūsu durvjpriekšā. Drīz pie mums brauks ciemiņi, kuri gribēs apskatīt Kābeles pilskalnu vai vienkārši pastaigāties pa skaistu mežu. Neliksim viņiem skatīties uz pussadegušām mašīnu detaļām. Liels paldies! Eži un vāveres no Mežā Policijas ziņas Ķoņu pagastā no neaizslēgta īpašuma nozagts čuguna katls. Uzsākts kriminālprocess. Pārbaudāmā persona gadā dzimis Ķoņu pagasta iedzīvotājs Rūjienā Mednieku ielā no neapdzīvotas mājas mēģināts nozagt no krāsns plīts izlauztu metāla virsmu. Aizdomās par zādzības izdarīšanu aizturēts gadā dzimis Ķoņu pagasta iedzīvotājs. Dace Jukāma, Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Ķoņu pamatskolas skolotāji 1993.gadā. 1.rindā no kreisās: Alda Ermansone, Digna Liepiņa, Silva Pētersone, Saiva Bērziņa. 2.rindā no kreisās: Rita Brente, Inita Kluce, Edijs Pētersons, Raitis Mednis, Skaidrīte Lucava.

12 12 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS gada aprīlis (44) Pasākumi Naukšēnu novadā Naukšēnos 3.maijā plkst Naukšēnu kultūras namā koncerts Ai, tēvu zeme.... Koncerts veltīts Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai. Piedalās Naukšēnu kultūras nama pašdarbnieki. Ieeja bez maksas. 17.maijā plkst Naukšēnu novada vidusskolā Pēdējais zvans. 19.maijā plkst Piksāru baznīcā Vasarsvētku koncerts 16 stīgu burvība. Muzicē Liepājas stīgu kvartets. Programmā: Jozefs Haidns, Ervins Šulhofs, Reifs Von-Viljamss. Ieeja par ziedojumiem. 30. maijā Starpnovadu skolēnu deju svētki Naukšēnos no Naukšēnu novada vidusskolas svētku gājiens Naukšēnu muižas estrādē deju koncerts. Lietus gadījumā gājiens nenotiks, bet koncerts būs Naukšēnu kultūras namā. 31.maijā plkst Naukšēnu novada vidusskolas lepnums. Ķoņos 3.maijā plkst Ķoņu tautas namā koncerts Mazo un lielo Ķoņu pagasta iedzīvotāju muzikālais veltījums Latvijai veltīts Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienai. 25. maijā Apvidus šķēršļu pārvarēšanas sacensības Ķoņu kalnā. Plašāka informācija būs pieejama un uz afišām. Vēlētāju apvienība Sarma aicina iedzīvotājus uz tikšanos ar deputātu amata kandidātiem 24.maijā plkst Ķoņu tautas nama zālē; plkst Naukšēnu kultūras namā Sludinājumu atmaksā vēlētāju apvienība Sarma Sveicam Naukšēnu novada maija mēneša jubilārus! Vēlos brīdi palikt klusa, lai redzētu kā Debess plaukst, kā rītausma ver acis zilās un skropstu galos - pavasar's. To nevar notraukt raupja plauksta un palu straumes aizskalot, tas virmo Saules siltā smaidā kā mīlestības taurenīt's Ināra Seņkāne (Ziemeļmeita) Naukšēnu pagastā Evita Lukjaņenoka Ausma Ramane Vilma Vīksne Līga Mašņikova Biruta Skudra Inga Pētersone Erna Aspere Jūlija Jekale Ivars Daniels Vilmuts Reinsons Biruta Laizāne Alla Jansone Pieminam mūžībā aizgājušos Naukšēnu novada pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā no 21.marta līdz 22.aprīlim reģistrēts mirušais: Pēteris Jēkabsons 80 gadi Ķoņu pagastā Zenta Strazdiņa Roberts Celms Gunta More Mārīte Gladuševa Ināra Feodorova Ilze Rušiņa Anna Lipe Naukšēnu novada pašvaldība sveic novada iedzīvotājus apaļās un pusapaļās jubilejās, sākot no 50 gadiem, pēc 80 gadiem katru gadu. Naukšēnu novada pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā no 21.marta līdz 22.aprīlim reģistrēts jaundzimušais: Guntis Markuss 2013.gada vasarā skolai Ķoņos un Naukšēnos dzimšanas diena Skolai Ķoņos -145! Skolas jubilejas svinības 22. jūnijā Dienas kārtībā: Piemiņas brīdis pirmā Ķoņu skolas skolotāja K. Cirīša atdusas vietā Skudrītes kapos; No dalībnieku reģistrācija, dalības maksa 2 lvl; 15.00, 16.00, organizētas ekskursijas pa skolu; 15.00, 16.00, skolas vēstures materiālu slaidrāde; Svētku koncerts No Balle. Spēlē grupa Apvedceļš. Maršrutā Naukšēni- Rūjiena Ķoņu skola kursēs autobuss Skolai Naukšēnos -75! Skolas jubilejas svinības 3. augustā Dienas kārtībā: No dalībnieku reģistrācija skolā, dalības maksa 2 lvl; piemiņas brīdis Naukšēnu bijušajiem skolotājiem Sv. Bērtuļa kapos; piemiņas brīdis Naukšēnu bijušajiem skolotājiem Skudrītes kapos; 14.00, 15.00, organizētas ekskursijas pa skolu; 14.00, 15.00, skolas vēstures materiālu slaidrāde; Tikšanās absolventu birzī; Svinīgā daļa Naukšēnu kultūras namā; Paldies brīdis visiem un par visu Naukšēnu kultūras namā; No Balle skolas aktu zālē. Spēlē grupa Sestā jūdze ; No Diskotēka skolas foajē. Spēlē Ainažu disko ; Sveces jubilejas tortē skolas pagalmā. Piedāvājam naktsmītnes skolas internātā, iepriekš piesakoties pa tālruni ; Sekojiet precizētai informācijai nākamajās Naukšēnu Novada Vēstīs, vai skolas mājas lapā Uz tikšanos savā skolā! 24.maijā organizē braucienu uz Nacionālā teātra izrādi Mīli manu sievu. Izrādes sākums plkst Pieteikšanās līdz 2.maijam, iemaksājot 8Ls par biļeti un 7.30Ls par ceļu pašvaldības sekretārei Gunai Reliņai. Tālrunis informācijai: (Aiga Stiere) Konkurss Koka trešā dzīve Pirmo dzīvi koks dzīvo mežā. Otro dzīvi koks dzīvo, kad atnāk pie mums krēsla, avīzes vai kādā citā veidā. Dosim kokam trešo dzīvi! Atgādinām, ka gatavojoties Muzeju naktij, Naukšēnu Cilvēkmuzejs izsludina konkursu, kurā aicina ikvienu veidot mākslas darbus vai praktiskas lietas no lietām, kas tapušas no koka un kļuvušas nederīgas. Izgatavotos darbus līdz 10.maijam lūgums nogādāt Naukšēnu Cilvēkmuzejā. Muzeju naktī būs apskatāma šo darbu izstāde un konkursa uzvarētāji saņems lieliskas balvas. Naukšēnu Novada Vēstis Reģistrācijas numurs Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr «Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244 Tālr.: , fakss , e-pasts: dome@naukseni.lv Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: ; mob.tel: e-pasts info@naukseni.lv Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens» Tirāža 1100 Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības viedokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors, par sludinājumiem to iesniedzējs. Informāciju, kuru vēlaties ievietot laikrakstā, nosūtīt nedēļu pirms laikraksta izdošanas uz e-pastu info@naukseni.lv vai ievietot pasta kastītē «Naukšēnu novada pašvaldība» pie Naukšēnu novada pašvaldības ēkas «Pagasta nams» vai Ķoņu pagasta pārvaldē «Celtnieki», nodot bibliotekārei Marutai Krastiņai. Anonīma informācija netiks publicēta.