Press articles in PDF Driving Performance at Latvia s Public Utilities Commission Riga, Latvia, September 2016

Transcription

1 Press articles in PDF Driving Performance at Latvia s Public Utilities Commission Riga, Latvia, September 2016 Business News (based on the information provided by the news agency LETA Translation) OECD encourages the Public Utilities Commission to be independent and more flexible Radio Skonto (National radio station) OECD mudina Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru padarīt neatkarīgu un elastīgāku OECD urges to make the Public Utilities Commission independent and more flexible Latvijas radio 1 (National radio station) OECD mudina Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru padarīt neatkarīgu un elastīgāku OECD urges to make the Public Utilities Commission independent and more flexible Dienas Bizness (Leading business newspaper) Jāattālina no politiķiem OECD urges to make the Public Utilities Commission independent and more flexible - to be distanced from politicians BNS (News agency) Irklis cer uz politisku atbalstu OECD rekomendāciju ieviešanā regulatora darbības uzlabošanai Irklis hopes for the political support for the implementation of OECD recommendations to improve the Regulator s work BNS (News agency) OECD aicina skaidrāk definēt SPRK lomu un funkcijas, tostarp ļaut koriģēt tarifu projektus OECD calls for more clearly defined PUC s role and functions including the ability amend tariff proposals

2 Translation OECD encourages the Public Utilities Commission to be independent and more flexible 22 September 2016, Business News based on the information provided by the news agency LETA Several significant reforms have been initiated at the Public Utilities Commission of Latvia (PUC); however, changes are required in the principles of operation of the Commission in order to make the institution more efficient and give it a better chance to balance the interests of service providers and consumers. Such conclusions and recommendations about the Regulator s operations were put forward by the Organisation for Economic Cooperation and Development (OECD). Liberalisation in such areas as telecommunications, electricity and gas markets has led to a number of new tasks related to market surveillance for the Public Utilities Commission. Therefore the Regulator requires both an increased administrative capacity and greater independence from the supervised companies and other public authorities, as well as a new approach for the work with regulated tariffs. These are only a few of the recommendations which were expressed by OECD when assessing the efficiency of the PUC s operations. PUC Chairman Rolands Irklis has pointed out that OECD recommendations concern both the Regulator s internal organisation and general regulation of the institution s activities. In Irklis view, one of the most important suggestions is about methods when setting the tariffs for regulated companies: We have to create mechanisms which would encourage companies themselves to reduce costs and work more efficiently, with better quality. The Regulator is already thinking how to achieve this. The OECD recommendations also touch on such issues as the funding of the Regulator and transparency in the recruitment of the top officials. The model for the funding of the Regulator must be reviewed as it may create unjustified risks for the Regulator in the case of rapid reduction of the revenues which may hinder the execution of the Regulator s functions. OECD expert Filippo Cavassini also points out that changes in the Regulator s personnel policy should be considered by emphasising that intangible rewards may also have a significant role in public administration institutions. In Latvia, the Regulator sometimes gets caught in the crossfire of criticism about unfavourable tariff changes for some user groups, for instance, the recently amended Sadales tīkls tariffs. However, the opinions expressed by the foreign experts suggest that consumers will have to accept the fact that the Regulator is not responsible for social policies and they must be implemented by other government bodies. The Chairman of the Public Utilities Commission draws attention to the fact that in recent years the Regulator has taken into account only economic considerations when approving tariffs. Another significant OECD recommendation for improving the Regulator s operations is a suggestion to give the PUC rights to amend tariff proposals. It could considerably accelerate the entry into force of the tariffs. The Regulator can currently reject or order to clarify a tariff proposal therefore, for example, the approval of district heating tariffs may take a considerable time.

3 OECD mudina Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru padarīt neatkarīgu un elastīgāku Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ir iesāktas vairākas būtiskas reformas, tomēr, lai institūciju padarītu efektīvāku un dotu tai labākas iespējas līdzsvarot komersantu un patērētāju intereses, komisijas darbības principos nepieciešamas pārmaiņa. Ar šādu secinājumiem un rekomendācijām par regulatoru darbu ir nākusi klajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Liberalizācija tādās jomās kā telekomunikācijas, elektrības tirgus un gāzes tirgus Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram radījusi virkni jaunu uzdevumu, kas saistīti ar tirgus uzraudzību. Tāpēc regulatoram ir nepieciešama gan lielāka administratīvā kapacitāte, gan lielāka neatkarība no uzraugāmajiem uzņēmumiem un citām valsts iestādēm, gan arī jauna pieeja darbam ar regulētajiem tarifiem. Tās ir tikai dažas no rekomendācijām, kuras, vērtējot SPRK darba efektivitāti, paudusi OECD. SPRK vadītājs Rolands Irklis norāda, ka OECD rekomendācijas skar gan regulatora iekšējo darba organizāciju, gan arī vispārējo institūcijas darbības regulējumu. Viens no būtiskākajiem ierosinājumiem, Irkļa vērtējumā, skar metodes, nosakot regulēto uzņēmumu tarifus: Mums nepieciešams radīt mehānismus, kas mudinātu pašus uzņēmumus samazināt savas izmaksas, strādāt efektīvāk, kvalitatīvāk. Regulators jau domā šajā virzienā. Tāpat OECD ieteikumi skāruši arī tādus jautājumus kā regulatora finansējums un caurspīdīgums regulatora vadošo amatpersonu atlasē. Jāpārskata regulatora finansēšanas modelis, kurš var radīt nepamatotus riskus Regulatoram strauju ieņēmumu samazinājuma gadījumā, kā rezultātā var tikt apgrūtināta Regulatora funkciju izpilde. OECD eksperts Filipo Kavasini arī pievērš uzmanību tam, ka vērts apsvērt pārmaiņas arī regulatora personāla politikā, uzsverot to, ka publiskās pārvaldes institūcijās būtiska loma var būt arī nemateriālai motivācijai. Latvijā regulators dažkārt nonāk pārmetumu krustugunīs saistībā ar atsevišķām lietotāju grupām nelabvēlīgām tarifu izmaiņām, piemēram, nupat mainītajiem Sadales tīkla tarifiem. Tomēr ārvalstu ekspertu teiktais liecina patērētājiem būs jāsamierinās ar to, ka regulators nepilda sociālās politikas uzdevumus, un par tiem ir jāatbild citām valdības institūcijām.

4 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs savukārt pievērš uzmanību, ka jau vairākus pēdējos gados regulators, apstiprinot tarifus, balstās praktiski vairs tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem. Kā vēl viens būtisks OECD ieteikums regulatora darbības uzlabošanai ir jāmin arī priekšlikums ļaut SPRK tiesības koriģēt tarifu projektus. Tas ievērojami varētu paātrināt tarifu stāšanos spēkā. Šobrīd regulators var tarifu projektu noraidīt vai uzdot precizēt, tāpēc, piemēram, siltuma tarifu apstiprināšana prasa salīdzinoši ilgāku laiku.

5 Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ir iesāktas vairākas būtiskas reformas, tomēr, lai institūciju padarītu efektīvāku un dotu tai labākas iespējas līdzsvarot komersantu un patērētāju intereses, komisijas darbības principos nepieciešamas pārmaiņa. Ar šādu secinājumiem un rekomendācijām par regulatoru darbu ir nākusi klajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Liberalizācija tādās jomās kā telekomunikācijas, elektrības tirgus un gāzes tirgus Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram radījusi virkni jaunu uzdevumu, kas saistīti ar tirgus uzraudzību. Tāpēc regulatoram ir nepieciešama gan lielāka administratīvā kapacitāte, gan lielāka neatkarība no uzraugāmajiem uzņēmumiem un citām valsts iestādēm, gan arī jauna pieeja darbam ar regulētajiem tarifiem. Tās ir tikai dažas no rekomendācijām, kuras, vērtējot SPRK darba efektivitāti, paudusi OECD. SPRK vadītājs Rolands Irklis norāda, ka OECD rekomendācijas skar gan regulatora iekšējo darba organizāciju, gan arī vispārējo institūcijas darbības regulējumu. Viens no būtiskākajiem ierosinājumiem, Irkļa vērtējumā, skar metodes, nosakot regulēto uzņēmumu tarifus: Mums nepieciešams radīt mehānismus, kas mudinātu pašus uzņēmumus samazināt savas izmaksas, strādāt efektīvāk, kvalitatīvāk. Regulators jau domā šajā virzienā. Tāpat OECD ieteikumi skāruši arī tādus jautājumus kā regulatora finansējums un caurspīdīgums regulatora vadošo amatpersonu atlasē. Jāpārskata regulatora finansēšanas modelis, kurš var radīt nepamatotus riskus Regulatoram strauju ieņēmumu samazinājuma gadījumā, kā rezultātā var tikt apgrūtināta Regulatora funkciju izpilde. OECD eksperts Filipo Kavasini arī pievērš uzmanību tam, ka vērts apsvērt pārmaiņas arī regulatora personāla politikā, uzsverot to, ka publiskās pārvaldes institūcijās būtiska loma var būt arī nemateriālai motivācijai. Latvijā regulators dažkārt nonāk pārmetumu krustugunīs saistībā ar atsevišķām lietotāju grupām nelabvēlīgām tarifu izmaiņām, piemēram, nupat mainītajiem Sadales tīkla tarifiem. Tomēr ārvalstu ekspertu teiktais liecina

6 patērētājiem būs jāsamierinās ar to, ka regulators nepilda sociālās politikas uzdevumus, un par tiem ir jāatbild citām valdības institūcijām. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs savukārt pievērš uzmanību, ka jau vairākus pēdējos gados regulators, apstiprinot tarifus, balstās praktiski vairs tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem. Kā vēl viens būtisks OECD ieteikums regulatora darbības uzlabošanai ir jāmin arī priekšlikums ļaut SPRK tiesības koriģēt tarifu projektus. Tas ievērojami varētu paātrināt tarifu stāšanos spēkā. Šobrīd regulators var tarifu projektu noraidīt vai uzdot precizēt, tāpēc, piemēram, siltuma tarifu apstiprināšana prasa salīdzinoši ilgāku laiku.

7

8 Irklis cer uz politisku atbalstu OECD rekomendāciju ieviešanā regulatora darbības uzlabošanai Irklis cer uz politisku atbalstu OECD rekomendāciju ieviešanā regulatora darbības uzlabošanai RĪGA, Sep 21, BNS - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis cer uz politisku atbalstu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju ieviešanā regulatora darbības uzlabošanai. OECD mudina noteikt skaidrāku regulatora lomu un funkcijas, kā arī attiecības ar citām valsts institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu un atbildību. Vienlaikus OECD rosina piešķirt SPRK tiesības koriģēt tarifu projektus - patlaban regulators var tarifu projektu noraidīt vai uzdot precizēt. Tikšanās laikā ar OECD un mediju pārstāvjiem Rīgā šodien Irklis uzsvēra, ka tiesību piešķiršana SPRK pašai koriģēt tarifu projektus ļautu regulatoram būt efektīvākam un ātrāk apstiprināt jaunus tarifus dažādās jomās. Patlaban regulators gadījumā, ja uzskata, ka komersants tarifa aprēķinā iekļāvis nepamatotas izmaksas, diskutē ar attiecīgo uzņēmumu. Pēc Irkļa teiktā, šāda situācija sanāk īpaši neveiksmīga, ja komersants iesniedzis tarifu projektu, kas paredz tos samazināt, taču regulatora ieskatā samazinājumam vajadzētu būt lielākam. Tādējādi tiek novilcināta tarifu projekta apstiprināšana un patērētājiem ilgāku laiku netiek samazināts tarifs. OECD arī atzīmējusi, ka Latvijā daudzus sabiedriskos pakalpojumus sniedz daļēji vai pilnībā valsts kontrolēti uzņēmumi, tādēļ ekonomiskie vai peļņas mērķi ne vienmēr ir uzņēmumiem aktuāli. Līdz šim SPRK lielākoties ir izmantojusi izmaksu plus noteikta peļņas koeficienta stratēģiju cenu aprēķinā, tādēļ OECD rekomendē mudināt uzņēmumus uzlabot pakalpojumu efektivitāti, iekļaujot tarifā sasniedzamos mērķus un atalgojot efektīvos komersantus un sodot neefektīvos. Regulatora padomes priekšsēdētājs klāstīja, ka patlaban diezgan primitīvā veidā šāda sistēma jau darbojas attiecībā uz elektroenerģijas sadales sistēmas operatora "Sadales tīkls" tarifiem - patērētāji var prasīt piemērot pazeminātu tarifu, ja netiek izpildītas pakalpojuma kvalitātes prasības. Irklis gan piebilda, ka plašākas uz sasniedzamajiem mērķiem balstītas sistēmas ieviešana mudinātu komersantus kļūt efektīvākiem un celt pakalpojumu kvalitāti. Tāpat būtiska rekomendācija no OECD ir saistīta ar regulatora autonomijas palielināšanu, meklējot alternatīvus risinājumus SPRK finansēšanai. Patlaban regulatora budžetu veido nodeva, kas tiek piemērota regulētajiem komersantiem un kuras apmēru nosaka Ministru kabinets. Atsevišķu ministriju uzņēmumi tiek regulēti no SPRK Baltic News Service Copyright 2016, All Rights Reserved.

9 puses, kas savukārt rada interešu konflikta riskus OECD ieskatā. Irklis klāstīja, ka šis gads SPRK finansiāli bijis smags. Nodeva tiek rēķināta no regulējamo komersantu apgrozījuma, taču saistībā ar zemajām enerģijas cenām attiecīgo uzņēmumu ieņēmumi pēdējos gadus sarukuši. Tāpat dzelzceļa nozares regulēšana, ko daļēji nodrošināja SPRK, patlaban ir pilnībā nodota Valsts dzelzceļa administrācijai, kas arī atsaucās uz regulatora budžetu. Šo apstākļu ietekmē gada vidū SPRK budžetu vajadzēja samazināt par 10%. SPRK padomes priekšsēdētājs norādīja, ka ir vairāki risinājumi regulatora finansiālās situācijas uzlabošanai. Patlaban, ja regulatora budžeta veidojas pārpalikums, tas tiek atmaksāts komersantiem. Savukārt, ja regulatoram ļautu šos līdzekļus paturēt un veidot rezervi, tas atvieglotu iestādes darbu "sliktajos gados". Tāpat varētu ieviest papildu maksu komersantiem saistībā ar atsevišķiem regulatora sniegtajiem pakalpojumiem, līdzīgi kā tās ir attiecībā uz finanšu sektora regulēšanu - Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Papildu maksu varētu ieviest, piemēram, par numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanu elektronisku sakaru komersantiem. Būtiski esot arī domāt par atalgojumu sistēmu SPRK, lai motivētu darbiniekus. Irklis atzina, ka regulatoru pametuši trīs vadoši enerģētikas sektora darbinieki, no kuriem visi tagad strādā AS "Latvijas Gāze", kas speciālistiem var piedāvāt pat divas un trīs reizes lielāku atalgojumu nekā SPRK. Irklis piebilda, ka pie SPRK finansēšanas modeļa uzlabošanas jau notiek darbs. Valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar SPRK līdz 2017.gada 1.janvārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem regulatora darbības finansēšanas modeļa pilnveidošanai. Savukārt attiecībā uz pārējām OECD rekomendācijām Irklis pauda cerību, ka tām būs politisks atbalsts. SPRK gatavojas par šiem jautājumiem diskutēt Saeimā. SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarē regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu - aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību. BNS, , zinas@bns.lv Baltic News Service Copyright 2016, All Rights Reserved.

10 OECD aicina skaidrāk definēt SPRK lomu un funkcijas, tostarp ļaut koriģēt tarifu projektus OECD aicina skaidrāk definēt SPRK lomu un funkcijas, tostarp ļaut koriģēt tarifu projektus RĪGA, Sep 20, BNS - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskojusi ziņojumu par Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), kurā mudina noteikt skaidrāku regulatora lomu un funkcijas, kā arī attiecības ar citām valsts institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu un atbildību. OECD aicina SPRK būt proaktīvai un inovatīvai savā darbībā un tirgus uzraudzībā, plašāk izmantojot regulatora instrumentus, lai mudinātu operatorus un tirgu iedarbīgi sniegt pakalpojumus. Vienlaikus organizācija mudina piešķirt SPRK tiesības koriģēt tarifu projektus. Patlaban regulators var tarifu projektu noraidīt vai uzdot precizēt. Vienlaikus OECD aicina palielināt regulatora autonomiju, meklējot alternatīvus risinājumus SPRK finansējošās nodevas apmēra noteikšanai. Patlaban to dara Ministru kabinets, taču atsevišķu ministriju uzņēmumi tiek regulēti no SPRK puses, kas savukārt rada interešu konflikta riskus. OECD secina, ka Latvijā daudzus sabiedriskos pakalpojumus sniedz daļēji vai pilnībā valsts kontrolēti uzņēmumi, tādēļ ekonomiskie vai peļņas mērķi ne vienmēr ir uzņēmumiem aktuāli. Līdz šim SPRK lielākoties ir izmantojusi izmaksu plus noteikta peļņas koeficienta stratēģiju cenu aprēķinā. Tādēļ komisijai OECD rekomendē mudināt uzņēmumus uzlabot pakalpojumu efektivitāti, iekļaujot tarifā sasniedzamos mērķus, atalgojot efektīvos komersantus un sodot neefektīvos. Tāpat OECD iesaka izveidot regulārāku un formālāku informācijas apmaiņu starp SPRK un parlamentu. Lai gan pašlaik regulators atbild Saeimas priekšā, OECD vērtējumā parlaments sniedz salīdzinoši neformālu uzraudzību komisijas darbam. Kopumā OECD atzīst SPRK par neatkarīgu un labi strādājošu institūciju. Lai gan komisijas darbībai un iekšējai struktūrai ir nozīmīgi un vērtīgi aspekti, tos tomēr varētu uzlabot. SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarē regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu - aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību. BNS, , zinas@bns.lv Baltic News Service Copyright 2016, All Rights Reserved.