«Promocijas darba. «Hipotēzes izvirzīšana un aizstāvēšana, aizstāvēšanai izvirzāmās tēzes, pētījuma priekšmets un pētījuma objekts»

Transcription

1 «Promocijas darba sagatavošana» «Hipotēzes izvirzīšana un aizstāvēšana, aizstāvēšanai izvirzāmās tēzes, pētījuma priekšmets un pētījuma objekts» 2011.gada 22.februāris profesore Nataļja Lāce 1

2 Plāns Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi Kā rodas pētījuma problēma? Hipotēze. Hipotēzes pārbaude laika gaitā Induktīvā un deduktīvā domāšana Faktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un pārbaudes procesu Pētījuma veikšanas standarta loģika Pētījuma veikšana: ticamība un validitāte 2

3 Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (1) Zināšanu pasaules līmeņi (I) (II) (III) Konteksts Ikdienas Zinātņu ņ pasaule Metazinātņuņ dzīve pasaule Zināšanu izpausmes joma Ikdienas problēmu risināšana - Dabaszinātnes - Zinātņu ņ filozofija -Sociālās -Zinātņu - Humanitārās socioloģijaģ -Formālās -Zinātņu vēsture zinātnes - Pētījumu metodoloģija - Pētījumu ētika 3

4 Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (2) Zināšanu pasaules līmeņi (I) (II) (III) Konteksts Ikdienas dzīve Zinātņu Metazinātņu pasaule pasaule Zināšanas, kas Zināšanas Zināšanas Zināšanas nepieciešamas problēmu risināšanai (piemērs) nepieciešamas, nepieciešamas, lai vadītu lai izpētītu uzņēmumu ņ finansiālās krīzes apstākļos stabilitātes būtību un tās nodrošināšanas ceļu nepieciešamas, lai analizētu un izprastu zinātnes filozofiju, vēsturi, ētiku un metodoloģiju finansiālās stabilitātes nodrošināšanai

5 Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (3) Zināšanu pasaules līmeņi (I) (II) (III) Konteksts Ikdienas dzīve Zinātņu pasaule Metazinātņu pasaule Izziņas motīvi, Praktiskā virzošie spēki (pragmatiskā) interese Zināšanu ieguves metodoloģija Epistemoloģiskā (izziņu) ņ interese Kritiski analītiskā interese Mācīšanās Kvantitatīvi, Konceptuālā (formālā, kvalitatīvi un analīze, neformālā, jaukti pētījumi ideoloģijas kritika ikdienišķā)un un deskriptīvi jaunas pieredzes pētījumi ieguve problēmu risināšanas gaitā 5

6 Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (4) Zināšanu pasaules līmeņi (I) (II) (III) Konteksts Ikdienas dzīve Zinātņu ņ pasaule Metazinātņuņ pasaule Pieejas Ikdienas Dažādas Filozofiskās zināšanu zināšanas teorētiskās pieejas, pieejas: ieguvei funkcionē un teorijas, modeļi, - pozitīvisms; tiek attīstītas hipotēzes, - pragmatisms; stihiski, izskaidrojumi un haotiski, paradigmas - hermeneitika; balstoties uz - postmoder- kārtējām nisms s vajadzībām 6

7 Konteksts Pētījuma objekts Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (5) Zināšanu pasaules līmeņi (I) (II) (III) Ikdienas dzīve Zinātņu pasaule Metazinātņu (=Ikdienas objektu, pasaule subjektu un parādību pasaule) Ikdienas dzīves objektu, Zinātņu subjektu un parādību pasaule pasaule Impulss pētījuma problēmas ievērošanai pētījuma objekta ietvaros Pētījuma problēmas Pētījumu zinātniska noformulēšana, filozofija problēmas izpēte (hipotēzes izvirzīšana un apstiprināšana vai noraidīšana), metodoloģijas izstrāde un pētījuma veikšana 7

8 Kā rodas pētījuma problēma? Pretruna Vajadzības Realitāte Impulss pētījuma problēmas ievērošanai pētījuma objekta ietvaros; zinātniskās problēmas formulēšana Zinātnisko problēmu bieži raksturo kā apzinātu nezināšanu. Zinātniskā problēma tas ir zināšanas par nezināšanu, tas ir jautājums, kas rodas izziņas gaitā un prasa risinājumu. 8

9 Hipotēze Hipotēze - tā ir zināšanu attīstības forma, kas izsaka zinātniski pamatotu pieņēmumu, izskaidrojot kādas parādības cēloni, kaut arī šī pieņēmuma ticamība esošajā momentā vēl nav pierādīta un ar praksi apstiprināta. Hipotētiskas zināšanas ir varbūtējas, nevis ticamas un prasa pārbaudi. Pārbaudes procesā veidojas noteikts rezultāts, kas var izpausties šādi: pirmkārt, kāda daļa no izvirzītajām hipotēzēm kļūst par zinātnisku teoriju; otrkārt, daļa no hipotēzēm tiek mainītas, precizētas un konkretizētas; treškārt, ir hipotēzes kuras tiek noraidītas, jo pārbaude dod negatīvu rezultātu. Hipotēze tiek izvirzīta konkrēta pētījuma ietvaros konkrēta laikā. 9

10 Hipotēzes pārbaude laika gaitā 10

11 Hipotēzes pārbaude laika gaitā (piemērs) 1) Lāce N., Grigorjeva J. The Liquidity Crunch Impact on Stock Selection: Case from Baltic Equity Market // The 12th World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics. Volume VI, ASV, Orlando, 29. jūnijs - 2. jūlijs, lpp. Capital management during liquidity crunch: Baltic States in the context of CEE equity markets / N. Lace, J. Bistrova // "Challenges of Europe: Financial Crisis and Climate Change" Eighth International Conference Challenges of Europe Proceedings: PDF on CD ROM with full papers, May , 2009, Split-Bol Bol, Croatia CD p. 2) Relevance of fundamental analysis on the Baltic equity market / Julia Bistrova, Natalja Lace// Economics and Management. - No.14, pp. Created Value of Fundamental Analysis during Pre and Post Crisis Period on the Baltic Equity Market/ J.Bistrova, N.Lace// RTU zinātniskie raksti, 3. sērija, 20. sējums, lpp. 11

12 Hipotēzes pārbaude laika gaitā (1. piemērs) 110 Too large equity capital (>120) Sufficient equity capital (<120 and >80) Insufficient equity capital (<80) Equity performance of the Baltic companies Lāce N., Grigorjeva J. The Liquidity Crunch Impact on Stock Selection: Case from Baltic Equity Market // The 12th World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics. Volume VI, ASV, Orlando, 29. jūnijs - 2. jūlijs, lpp. 2. Capital management during liquidity crunch: Baltic States in the context of CEE equity markets / N. Lace, J. Bistrova // "Challenges of Europe: Financial Crisis and Climate Change" Eighth International Conference Challenges g of Europe Proceedings: PDF on CD ROM with full papers, May 21-23, 2009, Split-Bol, Croatia CD p

13 Hipotēze Induktīvā domāšana Hipotēzes p ģenerēšana Deduktīvā domāšana Hipotēzes testēšana Novērojumi, fakti Skaidrojumi, pielietošana 13

14 Induktīvās ā un ddktī deduktīvās ā domāšanas piemēri Deduktīvā: Visiem i zīdītājiem ir sirds Visi zirgi ir zīdītāji Visiem zirgiem ir sirds Induktīvā: 1 zirgs tika apskatīts, tam ir sirds 2 zirgi tika apskatīti, tiem ir sirds 3 zirgi tika apskatīti, tiem ir sirds N- zirgu tika apskatīti, tiem ir sirds Secinājums visiem zirgiem ir sirds 14

15 Indukcija Izmantojot induktīvo domāšanu, Ņūtons atklāja zemes pievilkšanas spēka (gravitācijas) likumu. 15

16 Ddkij Dedukcija Tas ir elementāri, Vatson?! Taču mēs runājām par sociālajām zinātnēm! Kādu dienu doktors Vatsons, apciemojis savu līgavu, atgriezāsmājās mājās. Holms, paskatījies uz viņu, teica: Vatson, jūs nejauši esat nosmērējis savu svīteri ar melleņu pīrāgu. Uz to Vatsons atbildēja: Nē dārgais Holms, es to izdarīju speciāli, lai pieradītu, ka jūsu dedukcijas metode nestrādā! 16

17 Faktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un pierādīšanas procesu (I) Pētījuma mērķu tipi: Izpētes mērķis: izpētīt Aprakstošais Paskaidrojošais jaunu tēmu mērķis: ē aprakstīt mērķis: ē sociālu parādību izskaidrot, kāpēc kaut kas notiek Pārsvarā izmanto Pārsvarā izmanto Izmanto gan kvalitatīvus datus kvantitatīvus datus kvalitatīvus, gan kvantitatīvus datus Pētījums var apvienot vairāku tipu mērķus, taču viens vienmēr ir dominējošs! 17

18 Faktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un pierādīšanas procesu (II) Pētījuma filozofija Pozitīvisms Pragmatisms Hermeneitika Postmodernisms 18

19 Pētījuma filozofija: Pozitīvisms Pozitīvisms - filozofijas virziens, kas deklarē, ka tiecas pēc īstām,,p pozitīvām zināšanām, kas balstītas pozitīvā pieredzē. Pozitīvisti (Henri de Saint-Simon, Pierre-Simon Laplace, August Compte, David Émile Durkheim) noliedz filozofiju kā īpašu zinātni, kas pretendē uz patstāvību un lomu būt zinātņu zinātnei. Tāpēc arī pozitīvisms uzskata, ka: - katra zinātne ir spējīga attīstīties bezgalīgi, un tajā filozofija nav vajadzīga; - zinātnēmnavjāizskaidro nav jāizskaidro, jāatklāj lietu un parādību cēloņus un būtību, bet tikai jāapraksta lietas un parādības, mērot, fiksējot faktus un tos grupējot un aprakstot; - pat sociālāszinātnēs īstas ir tikai kvantitatīvāspētniecības metodes, ar kuru palīdzību var skaitliski mērīt parādības tāpat kā dabaszinātnēs. 19

20 Pētījuma filozofija: Pragmatisms Vārds pragmatisms radies no grieķu vārda, kas apzīmē darbību, rīcību un nodarbošanos. Pragmatisma dzīves stils ir optimistisks, uzņēmīgs, praktisks un daudzveidīgs. Pragmatisms izvēles spēja. Pragmatisms (William James, Charles Sanders Peirce, John Dewey, George Santayana): - grib uz zinātniski noskaidrotas un eksperimentālā pieredzē apstiprinātas domāšanas un valodas pamata dot atbildes konkrētai dzīves praksei; - par galveno filozofijas jēdzienu uzskata pieredzi, kas tiek izprasta empīriski, t.i., kā visu, kas ar cilvēku notiek un ir noticis; - uzskata, ka cilvēka uzdevums ir pielāgoties un izdzīvot pasaulē; - apgalvo, ka filozofisko problēmu jēga ir praktiskā attieksmē pret cilvēku dzīvi; - uzskata, ka filozofijai jānodarbojas nevis ar filozofu problēmām, bet gan ar cilvēku problēmām, citiem vārdiem, ar cilvēku mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem; ļ - apgalvo, ka filozofijai jāpārveido mūsu dzīvei izdevīgās intereses; - ir par gan kvalitatīvām, gan arī par kvantitatīvām pētnieciskām metodēm, lai tikai varētu sasniegt izvirzīto pētījuma mērķi. ķ 20

21 Pētījuma filozofija: Hermeneitika Hermeneitika ir interpretācijas teorija un var tikt uzskatīta vai par interpretācijas mākslu vai par interpretācijas teoriju un praksi (Hans-Georg Gadamer, Paul Ricoeur). ) Tradicionāli hermeneitika attiecās uz rakstisku tekstu interpretācijusevišķi ķ literatūrā, reliģijāģ un jurisprudencē. Modernā hermeneitika aptver ne tikai problēmas, saistītas ar rakstisku tekstu, bet arī ar visu, kas saistīts ar interpretācijas procesu. Tā ietver sevī verbālas un neverbālas saziņas formas, kā arī citus aspektus, kas ietekmē šo komunikāciju, kā, piemēram, iepriekšējusi pieņēmumus, ē nozīmesī un valodas ld filozofiju. fij Filozofiskā hermeneitika balstās uz Gadamera (Gadamer) zināšanu teoriju. Tāpēc arī hermeneitika pieder pie kvalitatīvām pētnieciskām metodēm. 21

22 Pētījuma filozofija: Postmodernisms Postmodernisms ir tendence mūsdienu kultūrā, kas tiek raksturota ar tieksmi apšaubīt objektīvo patiesību un iespēju sasniegt globālu kulturālu jēgu. Postmodernisms apgalvo, ka daudzas, ja ne visas, saskatāmas realitātes ir tikai i sociālas konstrukcijas, k jo tās ir pakļautas pārmaiņām gan laikā, gan vietā. Postmodernisms uzskata, ka realitāte ir daudzveidīga un relatīva, un ir atkarīga no ieinteresētām pusēm un viņu motīviem. Postmodernisms ir ietekmējis daudzas kultūras jomas: literāro kritiku, socioloģiju, lingvistiku, arhitektūru, mārketingu, biznesu, utt. Postmodernisms asociējas ar atšķirību, daudzveidīgumu un skepticismu. Postmodernisma galvenā loģika attiecas uz vēlo kapitālismu (Fredric Jameson), kas tiek aprakstīts ar terminiem: globalizācija, starptautiskais kapitālisms vai patērētāju kapitālisms (Ernest Mandel). 22

23 Faktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un pierādīšanas procesu (II) Pētījuma filozofija Pozitīvisms Pragmatisms Hermeneitika Post modernisms Kvantitatīvs Kvalitatīvs Kvalitatīvs? pētījums un kvantitatīvs pētījums pētījums 23

24 Faktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un pierādīšanas procesu (III) Pētījuma dizains Secīgi paskaidrojošs Secīgas izpētes Secīgi pārveidojošs Vienlaicīgs (paralēls) triangulācijas Paralēli ligzdveidigs Paralēli pārveidojošs Realizācija Kvantitatīvs kvalitatīvs Kvalitatīvs kvantitatīvs Kvantitatīvs kvalitatīvs vai Kvalitatīvs kvantitatīvs Kvalitatīvi un kvantitatīvi dati tiek vakti paralēli Kvalitatīvi un kvantitatīvi dati tiek vakti paralēli Kvalitatīvi un kvantitatīvi dati tiek vakti paralēli 24

25 Idealizētas kvantitatīvās un kvalitatīvās pieejas raksturotāji Dimensija Kvantitatīvā pieeja Kvalitatīvā pieeja Dizains Eksperimentāls Neeksperimentāls Vide Laboratorija Reālā vide Datu vākšana Instrumenti (piemēram, Stāstījumu vākšana, jau elektroniskas vai mehāniskas ierīces, testi, aptaujas) uzrakstīto (piemēram, dienasgrāmata) vai jauno (piemēram, intervijas) Datu veids Analīzes veids Skaitlisks (attiecību, intervālu, kārtas skalas) Aprakstošā un secinošā statistika Aprakstošs (intervijas protokoli, kasešu un video ieraksti) Analīze, kas virzīta uz nozīmes jeb jēgas atklāšanu Vispārināšanas veids Hipotēzes pārbaude Hipotēzes radīšana 25

26 Pētījuma veikšanas standarta loģika Sbidīb Sabiedrības vajadzības Pretrunas Šo vajadzību un aktualitātes neapmierināšana realitātē Pētījuma problēmas un jautājumu zinātniskā formulēšana Pētījuma objekta noteikšana Pētījuma priekšmeta noteikšana Pētījuma mērķa uzstādīšana Pētījuma hipotēzes(žu) izvirzīšana Pētījuma uzdevumu noteikšana Pētījuma metodoloģijas metožu izvēle un dizaina izstrāde, saskaņā ar pētījuma mērķiunizvēlēto izvēlēto pētījuma filozofiju; pētījuma plānošana Pētījuma veikšana un hipotēzes(žu) precizēšana Pētījuma rezultātu analīze un apkopošana, hipotēzes(žu) apstiprināšana vai atspēkošana, tēžu izvirzīšana 26

27 Pētījuma metodoloģijas piemērs ē (sk. (k lpp. un 108.lpp. Autore: Karine Oganisjana (Latvijas Universitāte, 2010.) Promocijas darbs: Studentu uzņēmības veicināšana studiju procesā F /Karine%20Oganisjana% pdf 27

28 Principiāli jautājumi Ja pastāv pētījuma standarta loģika, saskaņā ar kuru mūsu doktoranti tradicionāli veic promocijas pētījumus, tad: kāpēc ē mūsdienu ū zinātņu pasaulē arvien biežāk mēs ē dzirdam par kreativitāti pētniecībā? kur un kā izpaužas šī kreativitāte? kāpēc pētījumu veikšana tiek salīdzināta ar mākslu? 28

29 Autores uzskats uz šiem jautājumiem Pasaulē strauji mainās pētījumu būtība, raksturs, loģika, sociālo zinātņu būtība, pētnieciskās tradīcijas sociālajās zinātnēs. Tāpēc mumsarī jāmainās! 29

30 Pētījuma veikšana: ticamība un validitāte Pētījuma ticamība attiecas uz iespējamību, ka pētījuma rezultāti ir atkārtojami, jo tos veic cits pētnieks ar citiem dalībniekiem. Pētījuma iekšēja validitāte raksturo iespējamību, ka konstatētās attiecības starp atkarīgo un neatkarīgo mainīgo ir īstas un nav, piemēram, ē kāda cita neatklāta faktora (ru) )iespaids. id Pētījuma ārēja validitāte raksturo pakāpi, kādā pētījuma rezultāti varētu tikt pārnesti uz citu no pētījuma apstākļiem atšķirīgu vidi, īpaši uz reāliem dzīves apstākļiem. Pētījuma augsta ticamība un validitāte ir norma vai ideāls 30

31 Literatūra 1. Handbook of mixed method in social and behavioral research/ Abbas Tashakkori, Charles Teddlie 2. Research design. Qualitative, quantitative and mixed method approaches/ John W. Creswell 3. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs/ A. Kroplijs, M.Raščevska. Rīga: RAKA, Karine eoganisjana. a. Studentu u uzņēmības veicināšana a studiju procesā. Promocijas darbs. Latvijas Universitāte Oganisjana% pdf 31