SABIEDRĪBA VISĀM PAAUDZĒM: IZVĒLES IESPĒJAS. Ziņojums par pētījumu un rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem

Transcription

1 SABIEDRĪBA VISĀM PAAUDZĒM: IZVĒLES IESPĒJAS Ziņojums par pētījumu un rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem

2

3 Ziņojuma vadošais autors: Dirks Žarē (Dirk Jarré), Eiropas Vecāka gadagājuma cilvēku federācijas prezidents (The European Federation of Older Persons EURAG), piedaloties partneriem no pētniecības un sadarbības projekta Sociālas inovācijas aktīvai un veselīgai novecošanai ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē ( Social innovation on active and healthy ageing for sustainable economic growth SIforAGE) 5. nodaļas Par SIforAGE projektu autore : Elena Urdaneta, SIforAGE projekta zinātniskā koordinatore European Union, [2016] Šī Ziņojuma saturs neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Par dokumentā sniegto informāciju un viedokļiem pilnībā atbild tā autori Reproducēšana atļauta tikai ar atsauci uz avotu.. Tulkojusi Andra Damberga. Tulkojuma zinātniskā redaktore Anna Stepčenko

4 SATURS Priekšvārds 01 Ievads un informatīvs kopsavilkums 03 1 Ziņojuma mērķi Dokumenta mērķi 1.2 Projekta mērķa grupa 1.3 Atzinumu un rekomendāciju raksturojums 1.4 Kas ir ieguvēji no projekta? 2 Definīcijas un to aspekti Novecošana kā process 2.2 Vecāka gadagājuma cilvēki Eiropas sabiedrībā 2.3 Aktīva novecošana 2.4 Veselīga novecošana 2.5 Līdzdalība 2.6 Sociālās inovācijas un to svarīgums 3 Ar novecošanu saistītie jautājumi un rekomendācijas Cilvēka cieņa un pamattiesības 3.2 Tiesības novecot un to vērtība 3.3 Novecošanas tēls aizspriedumi un eidžisms (vecuma diskriminācija) 3.4 Sabiedrības ieinteresētība risināt novecošanas problēmas 3.5 Dzīves kvalitāte un labklājība

5 3.6 Vecāka gadagājuma cilvēku problēmas un šķēršļi 3.7 Vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāte 3.8 Sociālā saliedētība un sociālā integrācija 3.9 Neatkarība un pašnoteikšanās 3.10 Novecošana dzīves ciklu perspektīvā 3.11 Vecāka gadagājuma cilvēku spējas un ieguldījums 3.12 Vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības un izvēles 3.13 Pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem 3.14 Pētījumi un attīstība 3.15 Inovatīvas atbalstošās tehnoloģijas un pakalpojumi 3.16 Investīcijas novecojošā sabiedrībā 3.17 Personāla komplektēšana un apmācība 3.18 Strukturāli un organizatoriski jautājumi 3.19 Informācija, komunikācija un mediji 3.20 Ekonomiskie un finansiālie aspekti 3.21 Tirgus nišas un jaunas iespējas 3.22 Novecojoša sabiedrība un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme 3.23 Vajadzīgās politiskās un stratēģiskās orientācijas 4 Noslēguma vērojumi un perspektīvas Par SIforAGE projektu Projekta apraksts un uzdevumi 5.2 Projektā iesaistītie partneri 5.3 Projekta metodoloģija 5.4 Paredzamie projekta rezultāti

6 PRIEKŠVĀRDS gada Pasaules veselības organizācijas pārskats par novecošanu un veselību brīdina, ka iedzīvotāju novecošana pašos pamatos liks pārskatīt to, kā mēs novecojam, un arī to, kā mēs domājam par novecošanu. 1 Mūsdienās cilvēki visā pasaulē dzīvo ilgāk, sasniedzot 60 un vairāk gadu. Paredzams, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos gados. Tiek lēsts, ka gadā vecāka gadagājuma cilvēki veidos vairāk par ceturtdaļu no Eiropas un Ziemeļamerikas valstu iedzīvotājiem. 2 Iedzīvotāju novecošana kļūs par vienu no faktoriem, kas šajā gadsimtā pārveidos pasauli un ietekmēs to, kā strādāsim, dzīvosim un iekļausimies savā kopienā. Mums visas sabiedrības līmenī radikāli jāmaina attieksme pret novecošanu, jo zinām, ka veiksmīga novecošana nav tikai ilgāks mūžs tā ir labāka dzīve. Tādējādi, projekts Sociālas inovācijas aktīvai un veselīgai novecošanai ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē (SIforAGE) tapis laikā, kas būtisks šo jautājumu izpētei un risināšanai. Projekta pieeja sekmēt aktīvu un veselīgu novecošanu, veicinot saikni starp pētniekiem un pētījuma rezultātu lietotājiem norāda uz nepieciešamību sadarboties, lai nonāktu pie noteiktiem, praktiskiem risinājumiem, kuru uzmanības centrā ir vecāka gadagājuma cilvēki, un mērķis viņiem draudzīgas sabiedrības veidošana. Šajā projektā iesaistīti virāk nekā 2000 ieinteresēto sabiedrības grupu pārstāvji Eiropā, Turcijā un Brazīlijā, kurus koordinējuši Dr. Antoni Fonts no Barselonas Universitātes un Dr. Elena Urdaneta no Basku Kulinārijas centra. 1. WHO World Report on Ageing and Health: am/10665/186463/1/ _eng.pdf?ua=1 2. United Nations World Population Ageing 2015:

7 02 SIforAGE ir kas vairāk nekā pētniecisks projekts; tas ir jaunas kustības sākums. Šajā Ziņojumā par pētījumu sniegtās rekomendācijas ir pierādījumos balstīts darbarīks politiķiem un citiem lēmumu pieņēmējiem, to var izmantot, izstrādājot sociālās politikas virzienus, programmas, intervences un citas stratēģijas sabiedrības novecošanas problēmu risināšanai, uzlabojot vecāka gadagājuma cilvēku dzīves prespektīvas un virzoties uz tādu sabiedrību, kas labvēlīga aktīvai un veselīgai novecošanai. Tā kā citas valstis kavējas ar iedzīvotāju novecošanai raksturīgo problēmu risināšanu, Eiropas Komisija radījusi svarīgu precedentu, demonstrējot tālredzību un aktivitāti tādu iniciatīvu atbalstīšanā kā SIforAGE projekts. Taču ar šo iniciatīvu darbs nebeidzas. Rīkojoties saskaņā ar šajā Ziņojumā par pētījumu sniegtajām rekomendācijām, ES ir iespēja ne vien radīt visām vecuma grupām draudzīgu sabiedrību, bet arī kļūt par spožu paraugu visai pasaulei. Parminder Raina, PhD Profesors, Makmāstera Universitātes Klīniskās epidemioloģijas un biostatistikas departamenta zinātniskais direktors, Makmāstera Novecošanas izpētes un Labarža Vecuma mobilitātes centra loceklis, projekta SIforAGE konsultatīvās padomes loceklis, 1. līmeņa Kanādas Veselības izpētes institūtu pētnieciskais vadītājs gerontoloģijas zinātņu jomā

8 IEVADS UN INFORMATĪVS KOPSAVILKUMS Dokuments Sabiedrība visām paaudzēm: izvēles iespējas. Ziņojums par pētījumu un rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem ( Making Choices for a Society for All Ages: A White Paper with recommendations for decision makers ) izstrādāts, pamatojoties Eiropas Savienības programmas Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to ietvaros finansētajā pētniecības un sadarbības projektā Sociālas inovācijas aktīvai un veselīgai novecošanai ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Projekts uzsākts gadā un īstenots četru gadu garumā. To realizējis 17 partneru konsorcijs no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī Brazīlijas un Turcijas. Sadarbības partneri pārstāv akadēmiskās pētniecības institūcijas, vietējās un reģionālās pārvaldes institūcijas, sabiedriskās organizācijas, preču un pakalpojumu attīstītājus, kā arī politikas veidotājus un sabiedrību kopumā. Tādējādi SIforAGE projektā apvienotas plaša spektra zināšanas, pieredze, metodes un viedokļi. Projekta pētījumā aplūkotas novecojošas sabiedrības pašreizējās problēmas gan Eiropas Savienībā, gan aiz tās robežām multikonceptuālā un multidisciplinārā aspektā, ar mērķi iegūt pieredzē balstītu informāciju, lai labāk izprastu galvenās problēmas, kas attiecas uz Eiropas iedzīvotāju novecošanu, un noskaidrotu tos elementus, kuri potenciāli var sekmēt novecojošas sabiedrības problēmu risināšanu, veidojot inovatīvas politikas un stratēģijas. Publikācijas pirmajā nodaļā izskaidrota šī Ziņojuma par pētījumu būtība un mērķi. Tajā visai detalizēti aprakstīts, kam tā iecerēta un kā to var un vajag izmantot. Nodaļā norādīts, ka šī dokumenta nolūks ir piedāvāt rokasgrāmatu dažādu līmeņu un jomu lēmumu pieņēmējiem, kurus ietekmē

9 04 iedzīvotāju novecošana, lai veicinātu to sarežģīto parādību izpratni, kuras veido un ietekmē novecošana. Rokasgrāmata sniedz atbalstu, lai ikviens iesaistītais varētu pēc iespējas racionāli sniegt ieguldījumu visiem vecumiem labvēlīgas sabiedrības veidošanā. Otrajā nodaļā sniegtas definīcijas un aprakstīti būtiski to problēmu aspekti, kuri aplūkoti turpmākajā Ziņojuma daļā, lai precīzāk izprastu novecošanu kā daudzdimensiju procesu, skaidrotu, ko nozīmē aktīva un veselīga novecošana, palīdzētu izprast pašreizējo situāciju un pārdomāt iespējas vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalībai Eiropas sabiedrībā un, visbeidzot, novērtētu sociālo inovāciju būtību un nozīmību. Dokumenta galvenā un vissvarīgākā daļa ir tā trešā nodaļa ar 23 apakšnodaļām, kurās izklāstītas daudzas un dažādas nozīmīgas problēmas, kas saistītas ar novecošanu Eiropā. Katra apakšnodaļa sākas ar atsevišķu konstatējumu un vērojumu izklāstu par attiecīgo tēmu, lai iepazīstinātu lēmumu pieņēmējus ar apskatītās problēmas dažādajām šķautnēm. Ievadam un informatīvajai daļai seko dažas rekomendācijas politikas veidošanai, stratēģijas izstrādei un konkrētai rīcībai. Apakšnodaļās aplūkotie jautājumi saistās ar Eiropas sabiedrības vērtībām un pamattiesībām, vecāka gadagājuma cilvēku reālo situāciju un problēmām, viņu vajadzībām, kā arī izvēles iespējām labākai šo cilvēku aprūpei, ar viņu iespējām un potenciālu, kuru sabiedrība var izmantot dažādās jomās, bet arī ar apsvērumiem, kādēļ sabiedrībai vajadzētu un kā tā varētu investēt tās politikas veidošanā, kas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Apakšnodaļās sniegts politikas un stratēģiju ekonomiskais un finansiālais pamatojums un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi īss to tirgus iespēju apskats, ko Eiropas novecojošā sabiedrība piedāvā tirgus dalībniekiem. Daži konkrētie konstatējumi, secinājumi un rekomendācijas var likties jau pazīstami. Tomēr šajā Ziņojumā par pētījumu tie aplūkoti plašākā kontekstā, tādējādi paplašinot un pārveidojot citkārt vienpusējo nozīmi un vērtību. 5. nodaļā Par SIforAGE projektu lasītājs var atrast saites uz dažādiem SIforAGE projekta dokumentiem, kuros atspoguļoti detalizēti zinātniskā darba rezultāti. Neapšaubāmi, tik īsā dokumentā kā šis Ziņojums par pētījumu nav iespējams ietvert visas problēmas, kas saistās ar novecošanu, nedz arī iedziļināties visās aplūkoto tēmu detaļās. Jāņem vērā arī tas, ka situācija dažādās Eiropas valstīs var būt ļoti atšķirīga, un novecošanas politikas un stratēģijas attīstības pakāpes var izpausties kā plašs dažādu mērķu, pieeju un metožu spektrs.

10 Liels paldies par sadarbību!

11 06 Tomēr šā dokumenta sastāvdaļas pirmām kārtām orientētas uz mērķi piedāvāt lēmumu pieņēmējiem plašu skatījumu uz komplekso novecošanas procesu Eiropā no dažādiem rakursiem. Apraksti un rekomendācijas paredzēti kā ierosme un viela pārdomām, sākuma punkts turpmākajām refleksijām un diskusijām starp lēmumu pieņēmējiem un tiem, kurus ietekmē šie lēmumi. Šim dokumentam būtu jāpalīdz koncentrēt uzmanību uz dažādām konstatētajām problēmām, jāstimulē individuāls konkrēto parādību vērtējums un jārosina pārdomas par iespējamo svarīgāko problēmu risinājumu un jāveido izpratne par jaunām iespējām, un tādējādi jāpalīdz veidot tādu Eiropas nākotni, kas būtu draudzīga visām vecuma grupām. Īsajā ceturtajā nodaļā piedāvāti vairāki vispārīgi SIforAGE projekta secinājumi un šajā Ziņojumā par pētījumu izklāstītie apsvērumi, kas ļauj sniegt dažas svarīgas rekomendācijas turpmākajam darbam Eiropas līmenī. Pēdējā, piektā nodaļa sniedz lasītājam detalizētu informāciju par projektu Sociālas inovācijas aktīvai un veselīgai novecošanai ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē (SIforAGE). Nodaļā aprakstīti projekta mērķi un metodoloģija, tajā iesaistītie partneri, kā arī īsumā aplūkoti projekta rezultāti. Svarīga piebilde: Lasītājam nav jāiepazīstas ar dokumentu pilnībā, iespējams izvēlēties to problēmu vai aspektu, kas lasītāju interesē visvairāk. Detalizēts satura rādītājs dokumenta sākumā un svarīgāko vārdu alfabētiskais rādītājs tā beigās palīdzēs sameklēt konkrēto informāciju. Šis Ziņojums par pētījumu uzskatāms par projektu, kas turpinās, un kuru jāturpina attīstīt un pilnveidot lasītājiem. Tāpēc aic inām Jūs nosūtīt savus komentārus, vērojumus, labas prakses paraugus un rekomendācijas šī Ziņojuma par pētījumu vadošajam autoram Dirkam Žarē (Dirk Jarré), EURAG, rakstot epastu uz adresi un SIforAGE zinātniskajai koordinatorei Elenai Urdanetai (Elena Urdaneta), rakstot epastu uz adresi Jau iepriekš pateicamies par Jūsu ieguldījumu!

12

13 Ziņojuma mērķi 1

14 Dokumenta mērķi 1.1 Projekts Sociālas inovācijas aktīvai un veselīgai novecošanai ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē (saīsinājumā SIforAGE) ir finansēts no Eiropas Savienības Septītā ietvara programmes līdzekļiem, var tikt uzskatīts par lietišķās zinātnes pētījumu. Tomēr šā svarīgā pētniecības darba rezultātus nedrīkstētu atspoguļot tikai projekta konsorcija pārskatos Eiropas Savienībai, tie aktīvi jāpopularizē un, ja iespējams, tiem jākalpo kā noderīgam pienesumam nākotnes sociālajās pārmaiņās attiecībā uz novecojošajām sabiedrībām. Uzskatām, ka SIforAGE projektā iegūtie dati ir būtiski svarīgi un no tiem izdarāmie secinājumi vērtīgi. Tie noteikti pelnījuši profesionāļu, kā arī ieinteresētās sabiedrības uzmanību. Līdztekus tehniskajiem aspektiem, tiem ir ievērojama politiska un stratēģiska nozīme, tādēļ šie rezultāti jānodod to personu un institūciju rīcībā, kas nodarbojas ar plānošanu un risina Eiropas novecojošas sabiedrības pašreizējās problēmas. Šie rezultāti jāpiedāvā arī tiem, kuri prognozē un sagatavo šīs sabiedrības nākotni, kā arī cilvēkiem, uz kuriem tie tieši vai netieši attiecas piemēram, pašiem vecāka gadagājuma cilvēkiem un visai sabiedrībai, lai stimulētu un atbalstītu vispārējo diskursu par Eiropas novecojošo sabiedrību, tai raksturīgajām parādībām, problēmām, iespējamiem to risinājumiem un nākotnes perspektīvām.

15 10 Neapšaubāmi, dokumentā nav iespējams ietvert visus Eiropas novecojošas sabiedrības aspektus, nedz arī visas tās problēmas, kas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem kopumā. Tādēļ to nevar uzskatīt par patiesi visaptverošu dokumentu. Šis dokuments drīzāk jāizmanto par sākumu detalizētām pārdomām un dialogam starp lēmumu pieņēmējiem un ar novecošanu saistīto lēmumu pieņemšanas procesā ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm. Bez tam, dažādas Eiropas Savienības dalībvalstis sasniegušas visai atšķirīgus līmeņus novecošanas politikas attīstībā, ieskaitot veselīgas un aktīvas novecošanas (VAN) veicināšanu dažas pavirzījušās vairāk, citas mazāk, līdz ar to ne visas ietvertās problēmas un rekomendācijas ir vienlīdz nozīmīgas visām valstīm. Ņemot vērā šos apsvērumus, SIforAGE projekta konsorcijs nolēmis izstrādāt un publicēt šo Ziņojumu par pētījumu, papildinot projekta pārskatus un veidojot neatkarīgu resursu. Piedāvājam precīzu, viegli uztveramu un interesantu avotu cilvēkiem un institūcijām, kas nodarbojas ar novecošanas jautājumiem, vai arī izjūt tās ietekmi. Ceram, ka Ziņojums par pētījumu palīdzēs uzlabot arī pārvaldību.

16 Projekta mērķa grupa 1.2 Šeit sniegtie komentāri un rekomendācijas var būt tikpat interesanti arī vienkāršajiem iedzīvotājiem. Pārdomas un rekomendācijas, kas sniegtas 3. nodaļā Ar novecošanu saistītie jautājumi un rekomendācijas, ietver divdesmit divus konkrētus jautājumus, un var palīdzēt politiķiem un citiem nozīmīgiem lēmumu pieņēmējiem dažādos līmeņos izstrādāt politiku, stratēģijas, projektus un akcijas, kas potenciāli var palielināt izvēles iespējas un uzlabot apstākļus veselīgai un aktīvai novecošanai sabiedrībā. Šajā procesā vecāka gadagājuma cilvēkiem būs labākas iespējas piedalīties sabiedriskajā dzīvē, ieguldīt savu pieredzi un gudrību sabiedrības attīstībā, tādējādi aktīvi palīdzot veicināt ilgtspējīgas sabiedrības veidošanu kā labu visiem, kas tajā dzīvo.

17 12 Šajā apskatā tiek izgaismots arī plašs iespēju spektrs, ko novecojošas sabiedrības piedāvā zinātnei, pētniecībai un attīstībai stratēģiskā, kā arī tautsaimnieciskā nozīmē. Zinātnes un tehnoloģiju attīstība, kā arī no tās izrietošā inovatīvu preču un pakalpojumu izstrāde saistībā ar pastāvīgi novecojošas sabiedrības vajadzībām un izvēlēm paver milzīgas iespējas nacionālajos, Eiropas un globālajos tirgos. Šīs iespējas būtu jāizprot un jāizmanto tajos iesaistītajiem spēlētājiem, kā arī tiem, kas atbildīgi par nepieciešamo ietvaru un nosacījumu nodrošināšanu, lai rosinātu, stimulētu un atbalstītu inovatīvus, nākotē vērstus pasākumus un akcijas. Neapšaubāmi, jēdziens lēmumu pieņēmēji attiecas uz dažādām svarīgu personu kategorijām, kas spēlē izšķirošu lomu sabiedrības labā, veicinot tās attīstību. Šīs personas var aktīvi darboties parlamentārās organizācijās, valdības struktūrās, politiskās partijās, valsts iestādēs, uzņēmumos vai arodbiedrībās, pilsoniskās sabiedrības organizācijās, kā arī universitātēs un pētniecības institūtos. Atkarībā no darbības mēroga un pienākumiem, šie lēmumu pieņēmēji var rīkoties vietējā, nacionālā vai reģionālā līmenī, bet potenciāli arī Eiropas līmenī, Eiropas Savienības institūcijās, Eiropas profesionālajās federācijās, Eiropas pilsoniskās sabiedrības tīklos un līdzīgās struktūrās. Līdztekus šiem institucionālajiem spēlētājiem, šeit sniegtie komentāri un rekomendācijas var būt tikpat interesanti arī vienkāršajiem iedzīvotājiem, kas galu galā ir visu ar sociālo un ekonomisko attīstību saistīto lēmumu subjekti un objekti. Komentāri un rekomendācijas var patiesi palīdzēt labāk izzināt un izprast, kas ir politiski svarīgi, kādas ir problēmas un kā tās risināt. Tas varētu palīdzēt kļūt labāk informētiem, rosināt veidot savu personisko viedokli, vairāk iesaistīties sociālo jautājumu risināšanā un tādējādi stiprināt lemtspēju par tām grupām un personām, kuras iedzīvotāji vēlētos pilnvarot sevi pārstāvēt vai lemt savā vārdā.

18 Atzinumu un rekomendāciju raksturojums nodaļā izklāstītie ieteikumi balstīti reālos un konkrētos pētījumu rezultātos un formulēti, pamatojoties uz pierādījumiem. Te īpaši izmantota autoru praktiskā pieredze lauka apstākļos, apkopojot labas prakses paraugus un konkrēti identificējot sociālās inovācijas analīzi.

19 14 Stratēģiju ceļvedis novecošanas labai pārvaldībai un praksei. Ciktāl tas ir iespējami un noderīgi, 3. nodaļas apakšnodaļas sākas ar vispārējām piezīmēm par tajās izklāstītajām problēmām un turpinās ar SIforAGE projekta gaitā konstatētajiem svarīgākajiem secinājumiem, kuriem seko apsvērumi par to, cik šīs problēmas ir būtiskas no vienas puses, indivīdam, un no otras puses sabiedrībai. Rekomendācijas tiek piedāvātas lēmumu pieņēmējiem dažādos līmeņos. Tās var sekmēt dažādu iespēju atklāšanu, kuras spēj īstenot ekonomisko procesu dalībnieki. Dokumentam būtu jāpalīdz uzsākt informācijas un zināšanu apmaiņu starp dažādu līmeņu lēmumu pieņēmēju grupām. Ziņojums piedāvā visām ieinteresātajām pusēm kopīgi pārdomāt tajā sniegto saturisko un procesuālo informāciju, kalpojot kā starta signāls noderīgas pieredzes vākšanai un it īpaši inovatīvu ideju pārbaudei praksē, kā tas jau darīts SIforAGE projektā vairāk par to stāstīts 3. nodaļā. Visbeidzot, mēs ceram, ka Ziņojums par pētījumu palīdzēs īstenot neatliekamo uzdevumu novecojošo cilvēku, viņu ģimeņu un visu atbalstītāju un aprūpētāju sekmīgāku iesaisti procesos. Viņi var vēlēties izteikt viedokli par piedāvāto atziņu un rekomendāciju ticamību un lietderību, kā arī dalīties bažās, vajadzībās, vēlmēs un izvēlēs ar jaundibināmo Eiropas novecošanas centru, lai Ziņojums par pētījumu tiktu attīstīts tālāk un kļūtu par ceļvedi labai pārvaldībai un praksei novecojošās sabiedrībās.

20 Kas ir ieguvēji no projekta? 1.4 Projekta nosaukums Sociālas inovācijas aktīvai un veselīgai novecošanai ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē vispirms norāda uz tā ekonomisko mērķi t.i., kādu ieguldījumu ar aktīvu un veselīgu novecošanu saistītās inovācijas var dot Eiropas Savienības nepārtrauktas ekonomiskas izaugsmes veicināšanā. Tomēr SIforAGE konsorcija veiktais pētnieciskais darbs sniedzās daudz tālāk par Eiropas sabiedrības novecošanas ekonomiskajiem aspektiem. Analizējot pētījumus un aktīvi izplatot informāciju, projektā iesaistītie partneri pārliecinājušies par pārsteidzoši zemo zināšanu līmeni saistībā ar novecošanu Eiropas sabiedrībā vispār, un to, ka izpratnes trūkums ietekmē attiecīgos lēmumu pieņemšanas procesus. Tomēr ar vienpusīgu pieeju nav iespējams risināt ekonomiskos jautājumus un izmantot iespējamās tirgus piedāvātās izdevības. Virspusīgie novērojumi ikdienā faktiski ir tikai sekas dziļām izmaiņām Eiropas sabiedrībā. Šīs sabiedrības izmaiņas, tāpat kā daudzus sociālo pārmaiņu procesus, izraisa daudzveidīgi faktori, piemēram, apbrīnojamā dzīvildzes pagarināšanās, pieaugošā prasība pilnībā respektēt cilvēktiesības, joprojām pastāvošā tendence virzīties uz individualizāciju, zinātnes un tehnoloģiju progress, svarīgā cilvēku līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības loma, veidojot Eiropas šodienu un nākotni. Neapšaubāmi, liela ietekme ir arī progresējošai ekonomikas globalizācijai.

21 16 Kaut gan katram cilvēkam ir potenciālas iespējas nodzīvot ilgu mūžu apmierinošos fiziskos, mentālos, sociālos un materiālos apstākļos, sagatavošanās pasākumi aktīvai un veselīgai novecošanai jāsāk jau agrīnā vecumā. Šie pasākumi nav tikai personiskas, individuālas atbildības jautājums, kā ļoti bieži tiek uzsvērts, bet tos veido galvenokārt sabiedrība kopumā. Izpratne par sabiedrības novecošanu dzīves ritējumā un par tās radītajām izmaiņām cilvēka spējās, iespējās, ierobežojumos un vajadzībās ir jāiekļauj vispārējās izglītības sistēmā. Profilaktiskā un ārstnieciskā veselības aprūpe, kā arī sociālā aprūpe ir jautājumi, kas jārisina galvenokārt valsts politikā. Tas pats attiecas arī uz vispārējām sociālās aizsardzības programmām, ieskaitot ienākumu saglabāšanu personām, kas vairs nespēj strādāt un pelnīt sev iztiku. Pamatnoteikumi, kas nosaka to institūciju kvalitāti, kurās cilvēki var novecot labvēlīgos apstākļos, vai kurās aprūpē vecāka gadagājuma cilvēkus, arī galvenokārt ir jārisina ar valsts politikas līdzekļiem, īpašu atbildību pieprasot no vietējām pārvaldības institūcijām. Laba pārvaldība un politikas veidošana attiecībā uz novecošanu, kas respektē cilvēku intereses, vajadzības un izvēli, viņiem novecojot, dod labumu ne tikai individuālai personai, bet vienlaikus arī visai sabiedrībai. Laba pārvaldība palīdz nodrošināt ētisku cilvēka cieņas respektēšanu un pamattiesību ievērošanu, tā būtiski nostiprina sociālo vienotību un veicina plašu visu vecumu cilvēku līdzdalību politiskajā, sociālajā, ekonomiskajā, kultūras un vietējās kopienas dzīvē. Pārdomātas un gudri izveidotas politikas rezultātā, kas aptver visas paaudzes, kā indivīds, tā visa kopiena saņems vislabākos pakalpojumus. SIforAGE konsorcija partneri cer, ka šis Ziņojums par pētījumu būs interesants un iedvesmojošs avots lēmumu pieņēmējiem, kas dažādos līmeņos un kontekstos strādā ar sabiedrības novecošanas jautājumiem Eiropā. Vēlamies atbalstīt lēmumu pieņēmējus, lai tie, caur nākotnes prizmu pārskatot pašreizējās sociālās politikas, kas orientētas uz demogrāfiskām un sabiedrības izmaiņām, spētu sniegt ieguldījumu situācijas uzlabošanā. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, tai jāpalīdz izstrādāt alternatīvus piedāvājumus un risinājumus novecojošo iedzīvotāju labā un jārosina viņu līdzdalība Eiropas sabiedrības veidošanā.

22

23 Definīcijas un to aspekti 2

24 Novecošana kā process 2.1 Eiropas kultūrā vārdiem vecs un novecot ir konotācijas, kas saistās ar sabrukšanu, gausumu, nevajadzību, atpūtu, mobilitātes zudumu, slimībām, atkarību no līdzcilvēkiem, vientulību un nāvi. Indivīdam novecošana asociējas arī ar skumjām un bailēm par to, kas nāks vēlāk, beigās, vai pēc tām. Sabiedrības iedabu, briedumu un kvalitāti lielā mērā raksturo attieksme pret tās sirmgalvjiem. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, vai sabiedrība vērtē vecāka gadagājuma cilvēkus kā vienu no savām bagātībām, jo tie uzkrājuši daudz dzīves pieredzes, zināšanu un gudrības, vai uzskata viņus par pasīvu, neproduktīvu preču un pakalpojumu patērētāju grupu, vai pat par dārgi izmaksājošu nastu sabiedrībai, kas patērē tās resursus uz pārējo rēķina. Eiropas sabiedrība sociālajā un ētiskajā attīstībā ir izaugusi no ģimenes un kopienas kolektīvas atbildības par aprūpi, ko raksturo augsts iekšējās solidaritātes līmenis ar vecākās paaudzes pārstāvjiem, līdz galvenokārt individualizētai pieejai, kad cilvēkiem pašiem ir jāparūpējas par savām vecumdienām valsts sociālās aizsardzības programmu ietvaros. Aizvien biežāk Eiropā valsts iestādes vai sabiedriskas organizācijas solidaritātes programmu ietvaros vairs nepiedāvā personām individuālus sociālos pakalpojumus. Tādos gadījumos šie pakalpojumi jāiegādājas individuāli tirgus apstākļos, lai gan tos bieži līdzfinansē no valsts budžeta. Tomēr vērojama arī augoša izpratne par to, ka cilvēki piedzimst ar tiem neatņemamu cieņu, kas jārespektē un jāaizsargā visā cilvēka dzīves laikā, un to, ka cilvēkiem ir tiesības novecot, saglabājot cieņu. Te ietilpst arī dzīves ciklu skatījums uz novecošanu kā procesu, kas aizsākas, cilvēkam piedzimstot, vai pat jau pirms dzemdībām, un beidzas ar nāvi.

25 20 Progress medicīnā, higiēnā, uztura un mājokļa kvalitātē, darba drošībā un citās jomās ir nozīmīgi ietekmējis dzīvildzi Eiropas sabiedrībā, pagājušā gadsimta gaitā eiropiešu vidējais mūžs krietni paildzinājies. Tomēr vienlaikus gadu skaita pieaugums pats par sevi aizvien vairāk zaudē nozīmi, tā vietā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta dzīves kvalitātei, radot šodienas svarīgāko devīzi: pievieno gadiem dzīvi, kas nes līdzi visdažādākos priekšstatus par to, ko nozīmē dzīves kvalitāte. VAN popularizēšana un veselīgas dzīvildzes veicināšana ir kļuvusi par kopēju atbildību, ko indivīds uzņemas no agrīna vecuma, rūpējoties par sevi un izvairoties no neveselīga dzīvesveida un veselības pakļaušanas riskiem, un valsts institūcijas novēršot riskus veselībai un barjeras visu vecumu cilvēkiem, kā arī veicinot veselības izglītību, pārtikas drošību un citus svarīgus faktorus. Dzīves ciklu pieeja ir cieši saistīta ar moderno ideoloģiju sabiedrība visām paaudzēm, kas ietekmē valstu politikas veidošanu globālā līmenī, risinot vairākas demogrāfiskas problēmas, ar kurām saskaras novecojošas sabiedrības. Aizvien biežāk sastopama atziņa, ka dalīt vecumus kategorijās kas galvenokārt ir mākslīgi noteiktas ir nesaprātīgi, drīzāk būtu nepieciešams fokusēties uz dažādiem dzīves posmiem un situācijām. Mērķis, uz kuru jātiecas, šķiet, ir sabiedrības solidaritāte, ko sasniedz ar jaunām attiecībām un atbildības jomām starp paaudzēm. Novecojošas personas pašnoteikšanās, neatkarība un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības dzīvē ir jautājumi, kas aizvien vairāk interesē indivīdus, kopienas un pat valsti, jo šie aspekti atbilst modernās Eiropas dzīves koncepcijai un tādēļ tiek augstu vērtēti. Tam ir ievērojama ietekme uz izglītību, pat agrīnā vecumā, mājokļu plānošanu, investīcijām infrastruktūrā, sociālās aizsardzības sistēmām, valsts budžetu, vēlēšanu kampaņām un pat uz likumdošanu un administratīvajiem procesiem. Tirgus dalībnieki aizvien vairāk apzinās, ka jaunatne nav vienīgā, vissvarīgākā patērētāju grupa, kas nosaka modi, bet nopietnu interesi pelnījis arī strauji augošais gados vecāku personu skaits, jo tieši šai grupai ir liela pirktspēja un daudzveidīgas vajadzības un intereses. Līdztekus ļoti personalizētām precēm un pakalpojumiem industrija pēta iespējas radīt un piedāvāt tādus produktus, kas var noderēt un tikt patērēti jebkurā vecumā, lai palielinātu savu konkurētspēju un priekšrocības.

26 Vecāka gadagājuma cilvēki Eiropas sabiedrībā 2.2 Šodien vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļi vairs nav pirmām kārtām atkarīgi no viņu ģimenes apstākļiem un tuvinieku atbalsta kaut gan šie faktori joprojām spēlē svarīgu lomu bet galvenokārt no valsts nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem, administratīvajiem procesiem, zinātnes un pētniecības, tirgus piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem, jaunām tehnoloģijām, attīstītām komunikāciju sistēmām, publiskajiem un privātajiem atbalsta sniedzējiem, un tā tālāk. Šiem aktieriem ir izteikta tendence attīstīt savas aktivitātes, preces un pakalpojumus, pamatojoties uz viņu pašu priekšstatiem par tām reālajām vajadzībām, vērtībām, interesēm, spējām, preferencēm, uzskatiem un tieksmēm, kas šķiet svarīgas ievērojami augošajam vecāka gadagājuma cilvēku segmentam Eiropas sabiedrībā. Dažādu iemeslu dēļ vecāka gadagājuma cilvēki bieži tiek uzskatīti par problēmu sabiedrībā vai kopienā, kuru nākas risināt. Šāda attieksme var radīt smagus diskriminējošus, paternālistiskus un neefektīvus rezultātus.

27 22 Mūža ilguma palielināšanās un līdz ar to novecojoša sabiedrība ir viens no cilvēces lielākajiem sasniegumiem. Tomēr mūža ilguma palielināšanās un līdz ar to novecojoša sabiedrība ir viens no cilvēces lielākajiem sasniegumiem. Tā arī piedāvā virkni svarīgu jaunu iespēju sabiedrības vispusīgai reorganizācijai un rada vilinošas izdevības uzņēmējdarbībai preču un pakalpojumu ražošanā un komercializācijā. Tām noteikti jāatbilst visu vecumu cilvēku vajadzībām un reālajai situācijai, lai padarītu dzīves apstākļus humānākus, atbalstošākus un ērtākus visiem iedzīvotājiem. Tomēr ir daudzi gadījumi, kad preces, pakalpojumus un procesus, šķiet, izstrādājuši speciālisti, kas ir izcili profesionāļi un pārzina augsta līmeņa tehnoloģijas, taču vāji pārzina vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības. Tas var novest pie situācijas, kad vecāka gadagājuma cilvēkiem jāpielāgojas speciālistu diktētiem risinājumiem, nevis otrādi. Rūpējoties par vecāka gadagājuma cilvēkiem sabiedrībā, īpaša uzmanība jāpievērš šādiem diviem jautājumiem. Pirmkārt, ir absolūti svarīgi pavēstīt plašai sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem, politiķiem un administratoriem, ka grupa ar nosaukumu vecāka gadagājuma cilvēki nebūt nav homogēna grupa, bet gluži pretēji tā ir diversificēta tāpat kā, piemēram, jaunieši ar visdažādākajām individuālajām identitātēm, pieredzi, spējām, utt. kā arī ar sev raksturīgiem individuāliem ierobežojumiem un problēmām. Otrkārt, jāpiedāvā un jāpopularizē cits, diferencēts skatījums, kas parāda, ko vecāka gadagājuma cilvēki paveikuši savas dzīves laikā, un ko viņi, gluži dabiski, vēl var sasniegt nākotnē, lielākā vecumā. Tā kā negatīvi sterotipi un aizspriedumi par novecošanu, šķiet, primāri rodas modernajā Rietumu kultūrā, jāpievērš uzmanība citām kultūrām sabiedrībām austrumos un dienvidos (Japānā, Ķīnā, Āfrikā, u.c.), kurās vecāka gadagājuma cilvēki tiek īpaši cienīti un godāti kā gudrības glabātāji un labas spriestspējas rosinātāji, pateicoties savai ilggadīgajai pieredzei.

28 Aktīva novecošana 2.3 Pasaules Veselības organizācija (PVO) definējusi aktīvu novecošanu kā procesu, kurā tiek optimizētas veselības, līdzdalības un drošības iespējas, lai uzlabotu novecojošu cilvēku dzīves kvalitāti. Tas attiecas gan uz indivīdiem, gan uz iedzīvotāju grupām. Aktīva novecošana ļauj cilvēkiem realizēt savu potenciālu fiziskai, sociālai un mentālai labklājībai visos dzīves ciklos un līdzdarboties sabiedrībā, nodrošinot viņus ar pienācīgu aizsardzību, drošību un aprūpi, ja tas nepieciešams. Vārds aktīvs neattiecas tikai uz spēju būt fiziski aktīvam un būt nodarbinātam. Tas nozīmē arī nepārtrauktu līdzdalību sociālajās, ekonomiskajās, kultūras, garīgajās un pilsoniskajās norisēs. Vecāka gadagājuma cilvēki, kas aiziet pensijā, sirgst vai sadzīvo ar invaliditāti, var joprojām aktīvi sniegt labumu savām ģimenēm, līdzcilvēkiem, kopienām un tautām. Aktīvas novecošanas mērķis ir pagarināt veselīgu dzīvildzi un dzīves kvalitāti visiem cilvēkiem, tiem novecojot. Veselība nozīmē fizisko, mentālo un sociālo labklājību, kas izteikta PVO veselības definīcijā. Vecāka gadagājuma cilvēku neatkarības un patstāvības saglabāšana ir svarīgākais aktīvas novecošanas politikas mērķis.

29 24 Vārds aktīvs nozīmē nepārtrauktu līdzdalību sociālajās, ekonomiskajās, kultūras, garīgajās un pilsoniskajās norisēs. Neapšaubāmi, novecošana ir process, kas norisinās cilvēcisko attiecību un vides ģimenes, kopienas, draugu un kaimiņu kontekstā, un, atkarībā no veselības, sociālās aprūpes un citiem personālajiem pakalpojumiem, nozīmīga loma šajās attiecībās ir arī slimnīcām un pansionātiem un videi tajos. Lai padarītu aktīvu novecošanu iespējamu, ārkārtīgi liela nozīme ir sociālo attiecību būtībai un kvalitātei. Tas pats, kaut arī atšķirīgā veidā, attiecas uz fizisko vidi, kurā cilvēki noveco.

30 Veselīga novecošana 2.4 Veselīga novecošana nozīmē iespēju baudīt labu dzīves kvalitāti vecumdienās Neraugoties uz faktu, ka Pasaules Veselības organizācijas aktīvas novecošanas definīcijā jau formulēta vispārēja pieeja veselībai, citas definīcijas sniedz noderīgus papildinājumus. Zviedrijas Sabiedrības veselības institūts, piemēram, ierosina, ka aktīva novecošana nozīmē optimizēt izredzes saglabāt labu veselību, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un baudīt neatkarīgu augstas kvalitātes dzīvi. EuroHealthNet grupas pārskatā ar virsrakstu Veselīga un aktīva novecošana, kuru pasūtījis Vācijas Federālais Veselības izglītības centrs, sniegta šāda noderīga definīcija: Veselīga novecošana nozīmē dot vecāka gadagājuma cilvēkiem iespēju baudīt labu dzīves kvalitāti. Veselīgas novecošanas stratēģijām jārada vecāka gadagājuma cilvēkiem apstākļi un iespējas regulārām fiziskām aktivitātēm, veselīgai diētai, sociālajām attiecībām, līdzdalībai nozīmīgās aktivitātēs un finansiālam nodrošinājumam. Tas nozīmē holistisku pieeju gan garīgajai, gan fiziskajai veselībai, kā arī šķērssektoru pieju, lai uzlabotu veselību noteicošos sociālos faktorus, tādus kā droša dzīves vide, elastīga pensiju sistēma un ar to saistītās pensionēšanās politikas. Veselīgu novecošanu nevar sasniegt tikai ar vienas iniciatīvas palīdzību, tā prasa virkni pasākumu un pieeju gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, kas sadarbojas, lai sasniegtu šo rezultātu. Veselīga novecošana prasa arī strukturālās paradigmas maiņu, jo vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jāvēlas saglabāt spēju spēlēt aktīvu lomu sabiedrībā, kurpretī sabiedrībai tas jāveicina un jānodrošina atbilstoši apstākļi Ingrid Stegeman, Terese Otte-Trojel, Caroline Costongs and John Considine). Report by EuroHealthNet (for Bundeszentrale für gesundheitliche Aufklärung (BZgA)):

31 26 Novecošanu nevajadzētu uztvert galvenokārt kā slogu un kā dzīves posmu, kad cilvēki vairs nav vērtīgi sabiedrības locekļi. Vecāka gadagājuma cilvēki var dot un dod sabiedrībai vērtīgu ieguldījumu dažādos līmeņos un sektoros: personiskajās attiecībās, sniedzot pakalpojumus ģimenes locekļiem, dažāda veida brīvprātīgās organizācijās, sniedzot padomus jaunākajiem kolēģiem (tādējādi sekmējot zināšanu nodošanu), kā arī daudzās citās jomās. Viņi to dara galvenokārt savam priekam, vai arī uztverot to kā pienākumu pret sabiedrību, turklāt cenšoties būt noderīgi, iegūt uzmanību un saņemt atzinību. Šādas aktivitātes, kas neapšaubāmi ir uz vērtībām balstīta pieeja, noteikti sniedz laimi un uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem, kas tās piekopj. No vienas puses, tiek uzskatīts, ka indivīds pats ir atbildīgs par veselības uzturēšanu, novecošanas procesa izpratni un pozitīvu personisko attieksmi pret to. Šajā atbildībā ietilpst regulāri fiziski vingrinājumi, veselīgs uzturs, labas attiecības sabiedrībā, intelektuālo spēju saglabāšana, jaunu zināšanu apguve, jaunu aktivitāšu veikšana un vispār pielāgošanās tiem ierobežojumiem, kurus rada vecums. No otras puses, arī ārējie faktori ir ļoti nozīmīgi pienācīgs sociālais nodrošinājums pensijas gados, diferencēta un personalizēta medicīniskā aprūpe vecāka gadagājuma cilvēkiem ar uzsvaru uz profilaktiskiem pasākumiem, cilvēku dzīves vides uzlabošana atbilstoši viņu vajadzībām, kā arī atbalstoša, stimulējoša pieeja aprūpei. Vērojama interesanta pārbīde no tradicionālās izpratnes par novecošanu kā aizvien pieaugošu spēju un veselības zudumu ar visām no tā izrietošajām dažādajām negatīvajām sekām, uz skatījumu, kas aplūko tās spējas, kas novecojošiem cilvēkiem vēl saglabājušās, ko viņi var turpināt izmantot vai vēl var attīstīt ja tam nodrošināti pareizie apstākļi.

32 Līdzdalība 2.5 Līdzdalība ir process, kurā publiskie un individuālie dalībnieki valdības institūcijas, politiķi, tirgus dalībnieki un citi, kas ietekmē cilvēku dzīves apstākļus dažādās lēmumu pieņemšanas stadijās iesaista personas, personu grupas vai organizācijas, kas ir ieinteresētas attiecīgajā lēmumā vai kuras tas ietekmē. Līdzdalība vienmēr ir divvirzienu process ar savstarpēju informēšanu un komunicēšanu, ar dialogu un labākajā gadījumā ar kopēju politikas, stratēģijas un aktivitāšu izstrādi, kas ļauj izvairīties no problēmām vai risināt tās un dod iespēju pieņemt labākus un lietderīgākus lēmumus.

33 28 Līdzdalība vienmēr ir dialogs, divvirzienu informācijas apmaiņas un komunikācijas process. Līdzdalība pamatojas uz principu Neko par mums bez mums, kas nosaka, ka tiem, kurus ietekmē attiecīgais lēmums, ir tiesības izteikt savu viedokli, pirms lēmums ir pieņemts un īstenots. Šis princips ietver arī apgalvojumu, ka iesaistīto personu viedoklis tiek uzklausīts, uztverts nopietni un patiešām var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Svarīgs līdzdalības aspekts ir tas, ka esošie un potenciālie dalībnieki var paši noteikt līdzdalības raksturu un procesus, pamatojoties uz ticamu, saprotamu un pastāvīgu informāciju. Līdzdalībā var un vajag iekļaut pieņemto lēmumu rezultātu un īstenošanas procesa uzraudzības, vērtēšanas un apstrīdēšanas procesus. Līdzdalības mērķis lēmumu pieņemšanas procesos ir labāk atpazīt, izvērtēt un apmierināt visu attiecīgo interesentu vajadzības un intereses kopumā konkrētajā jomā, te iekļaujot pašus lēmumu pieņēmējus, veicamo pasākumu finansētājus, kā arī citus nozīmīgus spēlētājus. Līdzdalība iesaistoties jāpadara ne tikai principā iespējama, bet arī jāveicina it īpaši attiecībā uz mazāk spēcīgiem, jūtīgākiem un marginalizētiem indivīdiem un grupām.

34 Sociālās inovācijas un to svarīgums 2.6 Viena no sociālo inovāciju būtiskākajām vērtībām ir tā, ka inovācijas var kalpot kā labas prakses paraugi. Jēdziens sociālās inovācijas šodien ir ļoti modē, taču joprojām tiek izprasts dažādos veidos un nozīmēs attiecībā uz tā mērķiem, solījumiem un reālajiem iznākumiem. Skaidrs šķiet viens aspects sociālās inovācijas pozitīvi un labvēlīgi ietekmē sabiedrību, tādējādi uzlabojot cilvēku dzīves apstākļus, piešķirot tiem sociālo vērtību. Kaut gan nereti grūti saskatīt atšķirību starp iniciatīvām, intervencēm un inovācijām, jēdziens sociālās inovācijas šajā dokumentā tiek lietots ideju, koncepciju, stratēģiju, politiku, metožu, akciju vai produktu nozīmē, kas paredzēti, lai risinātu novecojošas sabiedrības un vecāka gadagājuma cilvēku problēmas Eiropas Savienībā. Tām ir profilaktisks, koriģējošs, gādīgs, atbalstošs vai motivējošs raksturs.

35 30 Lietderīgi saprast, ka sociālās inovācijas ir jaunas vai efektīvākas prakses, kuru spēja risināt sabiedrības problēmas ir pierādīta, un tās pieņem un veiksmīgi izmanto indivīdi, grupas un organizācijas. Tas nozīmē arī to, ka sociālās inovācijas neaprobežojas ar vienu specifisku jomu. Tās var realizēt produktu ražošanā un komercializācijā, pakalpojumu attīstīšanā un piedāvāšanā vai jaunu sociālu procesu radīšanā, piemēram, izglītībā, komunikācijā un tamlīdzīgi. Pieredze liecina, un tas ir svarīgi, ka sociālo inovāciju pielietojums nav vispārināms. Inovācija var darboties un sniegt labumu vienai grupai, vienā problemātiskā jomā, vienā konkrētā vietā, vai konkrētos apstākļos un dotajā laikā bet, vienlaikus, daudz mazākā mērā, vispār nemaz vai pat ar negatīviem rezultātiem citādos apstākļos, kur pastāv atšķirīgi parametri. Parasti sociālās inovācijas tiek izmantotas konkrētas problēmas risināšanai pirmo reizi, absolūti jaunā veidā, vai arī izmantojot līdz šim neizmēģinātus alternatīvus līdzekļus, vai ievērojami uzlabojot esošās metodes un pieejas. Vairumā gadījumu sociālajām inovācijām jāpārvar ievērojama pretestība, pirms tās tiek pieņemtas un to realizācija dod efektu. Sabiedrība kopumā un dažādas grupas tajā dažādu iemeslu dēļ mēdz demonstrēt lielu nevēlēšanos un inerci attiecībā uz izmaiņām, reaģējot kā liels un smags kravas kuģis ar tam raksturīgo kinētisko enerģiju, kad kapteinis pavēl mainīt kursu: nepieciešami lieli pūliņi un dzinēja darbs, lai mainītu virzienu. Viena no sociālo inovāciju būtiskākajām vērtībām ir tā, ka inovācijas var kalpot kā labas prakses paraugi, kurus saskaņā ar radošas imitācijas formulu var izmantot līdzīgu problēmu risināšanā. Tas nozīmē, ka inovācijas sastāvdaļas un nosacījumi, ar kādiem inovācija tikusi realizēta vai izmanota, rūpīgi jāanalizē un pēc tam radošā veidā jāpielāgo un tas pats par sevi var būt inovatīvs process jaunai videi un prasībām.

36

37 Ar novecošanu saistītie jautājumi un rekomendācijas 3

38 Cilvēka cieņa un pamattiesības 3.1 Eiropas Savienības pamattiesību harta, kas stājās spēkā gada decembrī ar Lisabonas līgumu, nosaka, ka cilvēka cieņa ir neaizskarama un ka tā ir jārespektē un jāaizsargā. Papildus tiek noteikts, ka aizliegta jebkāda veida diskriminācija... invaliditātes, vecuma... dēļ. Vēl precīzāk Hartā norādīts, ka Savienība atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē, un piebilsts, ka Savienība atzīst un ievēro invalīdu tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu netkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un līdzdalību kopienas dzīvē. Līdzīgus izteikumus var atrast visās Eiropas Savienības dalībvalstu konstitūcijās vai citos pamatlikumos un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Cilvēka cieņa un indivīda pamattiesības ir Eiropas sabiedrības ētikas, kultūras un pašizpratnes neatņemama un neapšaubāma sastāvdaļa. Nekādos apstākļos to nedrīkst ignorēt, nepietiekami respektēt vai pavirši realizēt. Kad cilvēki noveco vai iegūst smagu invaliditāti, viņi var kļūt īpaši ievainojami un atkarīgi no citu palīdzības. Līdz ar to viņu cilvēka cieņas respektēšana un pamattiesības jāuzskata par absolūtu prioritāti.

39 34 Rekomendācijas Ir rūpīgi jākontrolē, kā valdības pilda savu galveno pienākumu un nodrošina tādu likumdošanu, kas pilnībā aizsargā visu cilvēku, tai skaitā arī vecāka gadagājuma cilvēku, cieņu un pamattiesības. Te jāiekļauj arī vērtējums, vai attiecīgā likumdošana ir visaptveroši un konsekventi realizēta jebkādos iespējamos apstākļos. Visām institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina atbalstu un aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem, jāapņemas pilnībā respektēt šādu likumdošanu visos pasākumos, kurus viņi organizē vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei un visās detalizētajās darbībās, kuras viņi piedāvā un īsteno. Organizācijas, kas politiski vai juridiski atbild par tām institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina atbalstu un aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem, jāpārliecinās, ka pakalpojumu sniedzēji, veicot atbilstošus pasākumus, informē lietotājus vai klientus par viņu tiesībām. Tām jāizveido efektīvi mehānismi, lai garantētu vecāka gadagājuma cilvēkiem iespēju līdzdarboties un kontrolēt attiecīgos noteikumus tai skaitā atbilstošas pretenziju iesniegšanas procedūras. Valdībām jānodrošina, lai tiktu ieviesti likumi, kas stingri paredz nodrošināt to, ka piekrišana tiek panākta, nodrošinot pietiekamu informācijas daudzumu, kurā cilvēks varētu balstīties, izdarot izvēli, piešķir cilvēkam aktīvu lomu, neraugoties uz pastāvošajiem ierobežojumiem, un ļauj pastāvīgi piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kas skar cilvēku. Tādējādi ilgākā laika posmā būtu iespējams attīstīt kultūru, kas paredz sistemātiski saņemt piekrišanu, kas pamatojas uz pilnīgu informētību un caurskatāmību, atbalstot pašnoteikšanos un izvēli, nostiprinot aktīvu līdzdalību un veicinot iekļaušanu sabiedrībā. Šim mērķim SIforAGE projektā, pamatojoties uz salīdzināmiem labākās prakses paraugiem, izstrādātas Vadlīnijas piekrišanas saņemšanai no vecāka gadagājuma cilvēkiem.

40 Tiesības novecot un to vērtība 3.2 Dzīvības vērtība un vissvarīgākās tiesības dzīvot ietver arī tiesības novecot ar cieņu un saskaņā ar sabiedrības vērtībām un iespējām. Šīs tiesības novecot būtībā iestājas ar cilvēka piedzimšanu un beidzas ar viņa nāvi. Līdz ar to tās jāuzskata par pastāvīgu mūžam raksturīgu iezīmi. Radīt visus nepieciešamos apstākļus un nosacījumus katra cilvēka novecošanai vislabākajos iespējamajos apstākļos ir viens no viscēlākajiem pienākumiem, kas izvirzīts ne vien valstij, bet arī visai sabiedrībai. Tas, kā šīs tiesības tiek garantētas un īstenotas, ir ikvienas sabiedrības visnozīmīgākā kvalitātes izpausme. Tiesības novecot ir tieši saistības ar pamattiesībām dzīvot un tiesībām uz fiziskās un garīgās neaizskaramības ievērošanu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ar tiesībām uz brīvību īstenošanu bez jebkādas diskriminācijas, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību Konvencija (14. pantā). Pašam indivīdam novecošana ir pastāvīgs, dažkārt saraustīts eksistences process dabiskajā un sociālajā vidē, piedzīvojot dažādas patīkamas vai sāpīgas pieredzes uzkrāšanos, mācīšanos, sapratnes, cīņas un sasniegumu posmus. Dzīve un tās dabiskā gaita vairumam cilvēku, bez šaubām, ir visaugstākā vērtība.

41 36 Tiesības novecot ir tieši saistītas ar fundamentālām pamattiesībām dzīvot. Rekomendācijas Visiem morālajām, politiskajām un izglītības institūcijām sabiedrībā jāveicina labāka izpratne par tiesībām novecot un to vērtību, kā arī par diskriminācijas aizliegumu, par to, ko indivīdam nozīmē novecošanas process. Tiem jāierosina un jāatbalsta publisks diskurss par vajadzībām, kas saistās ar labvēlīgu novecošanu un sabiedrības atbildību par nepieciešamo nosacījumu nodrošināšanu. Jāveic arī pasākumi, lai veidotu visā sabiedrībā lepnumu par tās sasniegumiem, nodrošinot ilgmūžību un to, lai novecojošie iedzīvotāji netiktu uzskatīti par biedējošu apgrūtinājumu, bet demonstrētu šīs sabiedrības kvalitāti. Jāizstrādā ētiskie principi neaizsargātībai un atkarībai un jāveicina atbalstoša kultūra. Bērniem pēc iespējas agrāk jāiemācās saprast novecošanu ne tikai kā bioloģisku procesu, bet arī kā kultūras un sociālu parādību, kurai pēc kāda laika būs pakļauti arī viņi paši. Tādējādi tiks veicināta cieņa, izpratne un gādīga attieksme pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vecāka gadagājuma cilvēki jāpārliecina, ka viņus joprojām uzskata par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, ka viņi pelnījuši ievērību, ka viņiem ir tādas pašas tiesības kā visiem citiem un it īpaši tiesības uz palīdzību un aprūpi atbilstoši viņu vajadzībām un ka viņiem nav nedz jābaidās pieprasīt šādu atbalstu, nedz jākaunās no tā.

42 Novecošanas tēls aizspriedumi un eidžisms (vecuma diskriminācija) 3.3 Eiropas sabiedrībā dominējošais novecošanas tēls ir negatīvs un ir krasā kontrastā ar cilvēka cieņas respektēšanu. Vecāka gadagājuma cilvēki galvenokārt tiek uzskatīti par veciem, vārgiem, nespējīgiem un aizmāršīgiem, un tādēļ ļoti bieži cieš no smagiem aizspriedumiem, kuri ne vienmēr atspoguļo šo cilvēku reālo fizisko un garīgo stāvokli. Novecojoša sabiedrība un attiecības starp jaunāko un vecāko paaudzi galvenokārt tiek vērtētas kā problemātiskas no finanšu, ekonomiskā, sociālā, kultūras un pat politiskā viedokļa. Vecāka gadagājuma cilvēki, it īpaši pēc pensionēšanās, tiek uzskatīti par smagu nastu uz jaunāko paaudžu pleciem. Ņemot vērā to, ka ģimeņu struktūra un ar to saistītie pienākumi dažādu iemeslu dēļ ir būtiski mainījušies, līdz ar to ģimenei un dzimtai tādā mērā kā pagātnē vairs nav pienākuma rūpēties par vecākiem ģimenes locekļiem, kam nepieciešams atbalsts un aprūpe. Vecāka gadagājuma cilvēkus bieži ievieto pansionātos, sniedz institucionālu aprūpi, vai bieži viņi dzīvo vieni savās mājās. Tā kā vairāku paaudžu cilvēku kopdzīve kļūst par retu parādību, jaunā paaudze negūst intīmu pieredzi par novecošanu un miršanu kā dabisku parādību. Masu informācijas līdzekļi veicina aizspriedumus un diskrimināciju pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Sabiedrības attieksme un vērtības gandrīz piespiež vecāka gadagājuma cilvēkus uzvesties kā jauniešiem un tas ir netiešs pārkāpums pret viņu personību un pašuztveri.

43 38 Rekomendācijas Visām personām un institūcijām vai organizācijām, it īpaši masu informācijas līdzekļiem, jācenšas veidot pozitīvu izpratni par novecošanu un vecāka gadagājuma cilvēkiem un to tēlu, atzīstot, ka vecākā paaudze sniegusi lielu ieguldījumu šodienas sabiedrības nacionālās bagātības vairošanā un dzīves kvalitātes celšanā. Sabiedriskās domas veidošanas kontekstā ļoti skaidri jāsaprot, ka vecāka gadagājuma cilvēki nav viendabīga grupa, bet ir vismaz tikpat dažādi savas personības, spēju, vajadzību un interešu ziņā kā jebkura cita vecuma grupa. Valsts iestādēm sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām jānodrošina, lai, pamatojoties uz stingru likumdošanu, tiktu veikti atbilstoši pasākumi, vecuma diskriminācijas apkarošanai, un vienlaikus ierobežota informācijas izplatīšana par tā saukto labās novecošanas tirāniju vai jaunības kultu (youngism), kas liedz vecāka gadagājuma cilvēkiem dzīvot labi savā vecumā. Novecošanas tēma jāiekļauj skolu izglītības programmās, līdzīgi tādām tēmām kā rasisms, dzimumu nevienlīdzība (seksisms) un apkārtējās vides jautājumi. Jau agrīnajos skolas gados bērni jāiepazīstina ar kolektīvās un individuālās novecošanas aspektiem tostarp jāpulcē jauni un vecāka gadagājuma cilvēki kopīgai sadarbībai un dažādu projektu realizēšanai. Sabiedriskie pakalpojumi jāveido, cik vien iespējams, tā, lai tos varētu izmantot visas paaudzes, un lai starp tām veidotos kontakti tas attiecas uz medicīnas, sociālajām, kultūras un izglītības iestādēm. Dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Savienības antidiskriminācijas principu varētu ierosināt sankcijas pret jebkāda veida rīcību, kas noved pie vecāka gadagājuma cilvēku neatkarības zaudēšanas.

44 Sabiedrības ieinteresētība risināt novecošanas problēmas 3.4 Mērķis veidot labu sabiedrību visām paaudzēm ir fundamentāls, uz kuru jātiecas visām valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Sociālā integrācija, sociālā saliedētība, līdztiesība un solidaritāte ir funkcionējošas cilvēku sabiedrības saistviela, no kuras gūst labumu visi. Tas neattiecas tikai uz ekonomisko un sociālo statusu, bet arī konkrēti uz visu pašreizējo paaudžu kopdzīvi. Bez šiem komponentiem sabiedrība sabrūk, tajā rodas asa interešu sadursme un pat postoša cīņa starp dažādām vecuma grupām. Tādējādi, mērķis veidot sabiedrību visām paaudzēm ir fundamentāls, uz to jātiecas visām valsts un nevalstiskajām organizācijām. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai politika, stratēģija un aktivitātes, kas saistās ar jebkuru novecošanas aspektu, tiktu aplūkotas dzīves ciklu perspektīvā un līdz ar to pieradinātu sabiedrību vienmēr domāt par sabiedrības problēmām un pasākumiem to risināšanai, paturot prātā domu, ka kļūstam vecāki.

45 40 Rekomendācijas Politiķiem un citiem nozīmīgu lēmumu pieņēmējiem vai sabiedriskās domas veidotājiem būtu skaidri jāvēsta, cik svarīga visas sabiedrības kvalitātei un nākotnei ir visu kopā dzīvojošo paaudžu labklājība. Vienlaikus jānorāda, ka sabiedrība visām paaudzēm ir mērķis, kura sasniegšanai jāuzņemas kopīga atbildība. Sabiedrībai ir pienākums pilnībā atzīt, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, augstu vērtēt un cienīt viņu sasniegumus dzīvē un ieguldījumu šīs sabiedrības attīstībā. Tādējādi, tostarp arī ar skolu izglītības programmu palīdzību, sabiedrība motivē jaunāko paaudzi aktīvi darboties un ieguldīt savu artavu uzmanības un pūliņu pašreizējai un turpmākajai sabiedrības kvalitātei. Nacionālajām, reģionālajām un vietējām politiskajām valdībām jāizveido īpaša nodaļa vai cita struktūrvienība, kas nodarbojas ar novecošanas jautājumiem, un par šo faktu jāinformē sabiedrība. Arī valsts budžetā visos līmeņos jāparedz īpaši līdzekļi vecāka gadagājuma cilvēku atbalstam, tāpat kā tiek paredzēti līdzekļi citām grupām bērniem, invalīdiem utt. Valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem jādara viss iespējamais, lai izvairītos no konfliktsituācijām paaudžu starpā, un jāapzinās sava atbildība būt starpniekiem starp konfliktējošām interesēm. Skolām būtu sistemātiski jāakcentē dzīves ciklu pieeja un jāparāda pozitīvs vecāka gadagājuma cilvēku tēls, runājot par kopienu struktūru un sabiedrību kopumā, lai palīdzētu bērniem pilnībā izprast to, cik svarīga sabiedrības kvalitātei un ilgtspējībai ir sociālā integrācija, saliedētība, līdztiesība un solidaritāte.

46 Dzīves kvalitāte un labklājība 3.5 Dzīves kvalitātes meklējumi un individuāla labklājība cieši saistās ar pamattiesībām uz dzīvību un novecošanu. Dzīves kvalitātes un labklājības nodrošinājums ir sabiedrības un indivīda kopīgs uzdevums, kurā noteicošā loma ir valstij. Valsts varas iestādēm jārada strukturāli, procesuāli un materiāli priekšnosacījumi cilvēku novecošanai vislabākajos no iespējamajiem apstākļiem. Te ietilpst ne tikai nepieciešamo ienākumu nodrošināšana, kvalitatīvs mājoklis, līdzekļi mobilitātes nodrošināšanai un tamlīdzīgi, bet arī obligātās veselības un sociālās aprūpes struktūras, kultūras un izglītības pakalpojumi un, kas īpaši svarīgi, iespējas personiski līdzdarboties sabiedrības dzīvē. Labklājība kā personiska izjūta ir kompleksa iekšējo un ārējo faktoru kombinācija. Cita starpā, tā ietver augstu pašapziņas un pašnoteikšanās pakāpi, apmierinātību ar saviem dzīves apstākļiem, savas personības un varēšanas personisku un sabiedrisku atzīšanu, individuālo vajadzību apmierināšanu un tamlīdzīgus komponentus. Sabiedrība un apkārtējie cilvēki var nodrošināt tikai dažus no šiem aspektiem. Tādējādi izglītībai un informācijai jāraida spēcīgs signāls un jāpauž izpratne par to, ka indivīdi arī paši ir vislielākajā mērā atbildīgi par savu personisko attīstību, laimi, panākumiem, lai veicinātu veselīgu un aktīvu novecošanu, kā arī pienācīgu materiāla un nemateriāla rakstura vajadzību nodrošinājumu, kuras var rasties, iestājoties lielākam vecumam.

47 42 Rekomendācijas Valsts politikai jānodrošina, lai novecojot būtu pieejams plašs dažādu iespēju spektrs un augsts dzīves kvalitātes līmenis vai to sniegtu kopiena, tirgus, vai iespēja novecot pašam savās mājās. Cik vien iespējams, vecāka gadagājuma cilvēkiem jābūt tiesībām un iespējām izvēlēties sev nepieciešamo starp dažādām pieejamajām iespējām. Neatkarīgi no vecāka gadagājuma cilvēka izvēles, kādā vidē viņam novecot, izvēlētajam pansionātam vai institūcijai jānodrošina augsta drošība un komforts, jāatbilst personas fiziskajām, mentālajām un sociālajām vajadzībām, kā arī saprātīgām personiskajām vēlmēm. Ja lēmums par to, kur izvietot un kā aprūpēt novecojošu cilvēku jāpieņem trešajai personai, vecāka gadagājuma cilvēka vajadzības un vēlmes obligāti objektīvi jāizvērtē; izvēle nekādā gadījumā nedrīkst uzspiest personai nevēlamus ierobežojumus. Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iestādēm un personālam pilnībā jāsaprot, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir ļoti dažādi savos uzskatos, vajadzībās un izvēlēs, ka pieeja viens izmērs der visiem nav pieņemama, jo tā netiek atzīta un respektēta personas individualitāte. Jāgarantē cilvēku tiesības izvēlēties un paust savu viedokli. Jāpiedāvā pienācīgi pretenziju izteikšanas mehānismi, kā arī vecāka gadagājuma cilvēka vai viņa juridiskā pārstāvja tiesības lemt par aprūpes iestādes atstāšanu, paredzot līgumā attiecīgu tā izbeigšanas iespēju. Privātajiem uzņēmumiem mājokļa, aprūpes un atbalsta sektorā īpaši jācenšas uzturēt kvalitatīvas telpas, aprīkojuma, pakalpojumu un personāla kvalitāti augstā līmenī. Tiem jādarbojas pēc principa dari labu un runā par to, lai veicinātu savu uzņēmējdarbību. Kvalitātes nodrošināšana, pat ja tā nozīmē lielākas izmaksas, vienmēr ilgākā laika periodā ir vislabākais pārdošanas arguments, kas nodrošina uzņēmējdarbības nozares ilgstspēju.

48 Vecāka gadagājuma cilvēku problēmas un šķēršļi 3.6 Vecāka gadagājuma cilvēki saskaras ar dažādām grūtībām no individuālām problēmām līdz daudz vispārīgākiem šķēršļiem fiziskajā apkārtnē un sabiedrībā. Ja minam tikai dažas no problēmām, grūtības rada augošais fiziskais nespēks un īpašās vajadzības, necieņa pret vecāka gadagājuma cilvēku tiesībām, finansiāla rakstura ierobežojumi, iespēju trūkums, neefektīva politika un neadekvātas atbalsta programmas. Jārisina šādas problēmas: pietiekamu ienākumu saglabāšana, adekvāta medicīniskā un sociālā aprūpe, drošība mājās un publiskās vietās, mobilitātes jautājumi, līdzdalības iespējas kopienā, izolācija un vientulība, vajadzība pēc personības atzīšanas un cieņas, tie ir tikai daži svarīgākie jautājumi. Lielas raizes dara tas, ka grūtībām un šķēršļiem, ar kuriem saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, ir tendence kombinēties un uzkrāties, tādējādi šo problēmu slogs līdz ar vecumu un no tā izrietošajiem apstākļiem mēdz pieaugt.

49 44 Daudzu publiskās un privātās sfēras pārstāvju darbs ir saistīts ar šo jautājumu, un viņiem būtu jāiesaistās šo komplekso un nopietno problēmu likvidēšanā, vai vismaz samazināšanā. Nepieciešama skaidra politika un stratēģija, kas ļauj tiem, kuru darbs un atbildība skar vecāka gadagājuma cilvēkus, sadarboties un koordinēt savus pasākumus. Arī pašiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī organizācijām, kas tos pārstāv vai aizstāv viņu intereses, aktīvi jāiesaistās piemērotu risinājumu meklēšanā. Šim nolūkam ir izveidots kontroljautājumu saraksts, kas saucas Iespējas, šķēršļi, apgrūtinājumi un labvēlīga vide vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalībai un integrācijai sabiedrībā. Rekomendācijas Visiem tiem, kas nodarbojas ar novecošanas problēmām, jāizprot un jāpieņem tas, ka vecāka gadagājuma cilvēkus nedrīkst uzskatīt par politikas, stratēģijas un pasākumu objektiem, bet gan par to svarīgākajiem subjektiem, kuriem šajos pasākumos ir centrālā loma. Viņiem jāatzīst, ka princips neko par mums bez mums pašiem ir ne vien pamatota prasība, bet tam jākļūst par zelta likumu ikvienas ar novecošanas jautājumiem saistītas darbības pamatā. Nepieciešams izstrādāt jaunu profesiju aprakstus gadījumu vadības procesa koordinācijas jomā tādus kā gadījuma vadītājs, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu gūt patiesu labumu no teritoriālās atbalsta platformas, kur visu aprūpes profesionāļu darbības būtu saskaņotas un orientētas uz rezultātu. Gatavojot likumu un noteikumu projektus vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām, atbildīgajām plānošanas un pakalpojumu sniedzējiestādēm vispirms rūpīgi jāizvērtē iespējamās un paredzamās grūtības un šķēršļi, ar kuriem var nākties saskarties vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie jākonstatē un jāiekļauj vispusīgos uzraudzības un darāmo darbu sarakstos, lai šķēršļu novēršanu varētu pienācīgi novērot un uzraudzīt. Regulārai ar vecumu saistītās likumdošanas, noteikumu un pasākumu uzraudzībai jākļūst par neatņemamu procesa sastāvdaļu. Šādi saraksti jāizveido un jāvērtē, aktīvi iesaistot vecāka gadagājuma cilvēkus pašus un tos pārstāvošās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šiem sarakstiem galu galā jākļūst par to autoru, mērķa grupu un vēlāk plānošanā un realizācijā iesaistīto profesionāļu intensīva dialoga rezultātu.

50 Vecāka gadagājuma cilvēku 3.7 mobilitāte Mobilitātes jautājums vecāka gadagājuma cilvēkiem ir ārkārtīgi būtisks, jo mobilitāte ir noteicošais faktors viņu neatkarībai, pašnoteikšanās spējai, līdzdalībai sabiedrībā un labklājībai. Pat, ja ar vecuma iestāšanos fiziskās un garīgās spējas samazinās, tiesības brīvi pārvietoties sabiedriskās vietās jānodrošina, cik vien labi iespējams. Tomēr mūsdienu sabiedriskā transporta sistēmu sarežģītība, kā arī tehniskā un organizatoriskā komplicētība var vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāti nopietni ierobežot vai pat padarīt gandrīz neiespējamu. Biļešu automāti ar grūti saprotamām funkcijām vai prasība izmantot elektroniskos maksāšanas līdzekļus var atturēt vecāka gadagājuma cilvēkus no sabiedriskā transporta izmantošanas. Pārpildītais sabiedriskais transports, fiziskas iekāpšanas grūtības, saspringts reisu grafiks, par ātru aizcirstas durvis, autobusu saraustītā gaita, sēdvietu trūkums un citas līdzīgas problēmas var radīt problēmas vecāka gadagājuma cilvēkiem. Arī nepietiekama vai grūti uztverama audiovizuālā informācija, piemēram, sarežģītas kartes, pārāk steidzīgi paziņojumi, trokšņu fons vai pārāk sīki burti cilvēkiem ar redzes vai dzirdes problēmām var ļoti apgrūtināt orientēšanos. Tiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas vēl aizvien vada mašīnu vai brauc ar velosipēdu, grūtības un apjukumu var radīt biežās urbānās infrastruktūras izmaiņas. Tas pats attiecas arī uz vecākiem gājējiem vietās, kur tiek remontēts ceļš, un maršruti, pie kuriem viņi ir pieraduši, pēkšņi pazūd, vai gaismas luksoforā pie gājēju pārejas mainās pārāk strauji, - viss te pieminētais ir tikai dažas biežāk sastopamās problēmas. Svarīgi, ka vispārējā satiksmes intensitāte, drūzma gājēju zonās, nelaipna vai pat nežēlīga uzvedība, pārāk reti atrodami soliņi, kur atpūsties, un nepietiekamas vai neērtas sabiedriskās tualetes var ļoti ierobežot vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāti vai liegt viņiem iespēju doties ārā no mājām.

51 46 Rekomendācijas Pilsētu plānotājiem un satiksmes organizatoriem jāapzinās, ka fiziskās aktivitātes tajā skaitā sabiedriskās vietās ir ļoti svarīgs faktors veselīgā novecošanā neraugoties uz to, vai tās ir ierastas ikdienas gaitas, brīvā laika pavadīšana vai piedalīšanās kopienas aktivitātēs. Tādēļ šis aspekts rūpīgi jāiekļauj visos plānošanas procesos, tādējādi veicinot vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāti un visos iespējamos veidos mudinot viņus kustēties iet kājām, braukt ar velosipēdu, sabiedrisko transportu vai personīgo automašīnu. Pašvaldībām jārīkojas radoši, meklējot inovatīvus risinājumus, lai nodrošinātu vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāti un pārvadāšanu atbilstoši viņu vajadzībām un iespējām piemēram, nodrošinot transportu pēc pieprasījuma, organizējot transporta pakalpojumu koplietošanu utt. Ļoti svarīgi, lai sabiedriskais transports būtu viegli lietojams, drošs, un lai to varētu atļauties arī mazāk turīgie iedzīvotāji.

52 Pilsētu plānotājiem jāņem vērā, ka vajadzības publiskā telpā ir identiskas jaunajām mātēm, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

53 48 Pašvaldībām un personiskā transporta piegādātājiem jānodrošina atbilstošas informācijas sniegšana par saviem pakalpojumiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem pilsētā un reģionā par transporta veidiem, cenu atlaidēm, kombinācijām ar kultūras pasākumiem vai izglītības programmām un līdzīgiem pasākumiem, kas var būt interesanti vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šāda informācija aktīvi jānodod cilvēkiem kā izmantojot tradicionālus paņēmienus, tā ar interneta starpniecību. Pašvaldībām un personiskā transporta piegādātājiem jāpiedāvā vecāka gadagājuma cilvēkiem speciāli apmācību kursi, lai iepazīstinātu viņus ar modernā transporta jautājumiem un iedrošinātu izmantot mūsdienu transporta sistēmas modernās tehnoloģijas droši un bez sarežģījumiem. Pilsētu plānotājiem jāņem vērā, ka jaunām māmiņām, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem vajadzība pēc sabiedriskās vides ir ļoti līdzīga vai bieži pat identiska: mierīgas un patīkamas pastaigu vietas, drošas ielu pārejas, vietas, kur tikties un atpūsties, ērtas publiskās tualetes utt. Šādas vajadzības jāizvirza kā vides attīstības prioritātes, lai veidotu visām vecuma grupām draudzīgu apkārtējo vidi. Sabiedriskajā transportā jāskan regulāriem un iejūtīgiem paziņojumiem pasažieriem, it īpaši jaunākajiem, lai viņi ar cieņu un uzmanību izturētos pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī pret citām grupām, kurām varētu būt vajadzīga palīdzība. Jāmudina jaunieši piedāvāt savas sēdvietas tiem, kam vajadzīga atpūta vai droša vieta braucienam. Iestādēm, kas atbildīgas par reģionālās attīstības plāniem, rūpīgi jāapsver visas iespējas savstarpēji savienot ciematus un mazpilsētas ar ērtu sabiedriskā transporta infrastruktūru un nodrošināt vieglu nokļūšanu pilsētas iepirkšanās centros, kā arī atpūtas, kultūras, izglītības un sporta iestādēs, lai tās varētu lietot visu vecumu iedzīvotāji. Skolās jāievieš mācību kurss par vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām un viņu (bieži ierobežotajām) pārvietošanās spējām, lai veicinātu bērnu un pusaudžu izpratni par novecošanu un mobilitātes nozīmi, kā arī uzsvērtu, cik svarīga attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ir iejūtīga izturēšanās, atbalsts, gādība un labas manieres.

54 Vecāka gadagājuma cilvēki nereti paši pievienojas negatīvam skatījumam uz vecākiem cilvēkiem. Sociālā saliedētība un sociālā integrācija 3.8 Funkcionējošas demokrātiskas sabiedrības priekšnosacījums ir garantēta iespēja visiem tās locekļiem pilnībā un pastāvīgi iekļauties sabiedrībā, ja viņi to vēlas. Šādai integrācijai jāaptver politiskā, sociālā, ekonomiskā un kultūras dimensija. Sistemātiska marginalizācija, personu kategoriju vai specifisku grupu izslēgšana nopietni apdraud sabiedrības saliedētību. Integrācijai jānotiek dažādos līmeņos, no tiem vissvarīgākā un jēgpilnākā ir vietējā kopiena. Vieta, kur cilvēki dzīvo un kontaktējas ar citiem, ir viņu identitātes stiprākais pamats un vide, kurā viņi visvieglāk veido paļāvīgu un solidāru attieksmi pret citiem cilvēkiem. Vienlaikus jāuzsver, ka pat vēl abstraktākas sociālās identitātes un solidaritātes dimensijas, piemēram, piederības apziņa nācijai, arī spēj augt un attīstīties, ja valsts nodrošina tiesības, taisnīgumu, drošību, iespējas un citus izšķirīgus kopējas dzīves aspektus piemēram, izglītību, sociālo apdrošināšanu, konkrētas izvēles brīvību un citu. Tomēr var novērot, ka vecāka gadagājuma cilvēki it īpaši pēc tam,

55 50 kad sasnieguši pensijas vecumu, vairs netiek uzskatīti par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Vecāka gadagājuma cilvēku vērtība bieži tiek reducēta tikai līdz viņu lomai kā vēlētājiem politiskās vēlēšanās, kā patērētājiem vai, kas vēl ļaunāk, viņi tiek uzskatīti par sociālās aizsardzības sistēmu slogu vai pārmērīgu nastu uz ģimeņu vai jaunāko paaudžu pleciem. Šī vecāka gadagājuma cilvēku negatīvās kategorizācijas tendence ir ļoti bīstama sabiedrības saliedētībai un rada nopietnu konkrētas grupas funkcionalizētas marginalizācijas risku. Tā rezultātā līdzīgas izstumšanas formas var tikt vērstas pret citām grupām, tādējādi sagraujot sabiedrības ētiskos, politiskos un sociālos pamatus. Bieži nākas konstatēt, ka paši vecāka gadagājuma cilvēki nereti piekrīt negatīvam skatījumam uz vecākiem cilvēkiem. Tas skaidrojams ar dažādiem faktoriem. Daudzkārt jau jaunībā cilvēki mēdz dalīties savos negatīvajos priekšstatos par vecumu. Šāda veida iepriekšējas kognitīvas sasaistes domāšanu vēlāk nav viegli mainīt. Kad cilvēks kļūst vecāks, šie negatīvie stereotipi kļūst par pareģojumiem, kas piepildās, jo automātiski nosaka domas, emocijas un uzvedību. Tādējādi, ja vecāka gadagājuma cilvēks domā, ka veci cilvēki ir slimi, atkarīgi no citiem un aizmāršīgi, cilvēks galu galā sāks tā izturēties vai justies, apstiprinot šo negatīvo viedokli.

56

57 52 Rekomendācijas Vietējās politikas veidotājiem, administrācijai un sabiedrībai kopumā ir milzīga atbildība radīt tādus apstākļus, lai visi iedzīvotāji varētu pilnībā iekļauties vietējā sabiedrībā, un to galvenā loma ir nodrošināt nepieciešamos līdzekļus, lai uzturētu sociālo saliedētību. Jānodrošina, lai dažādas cilvēku grupas bez jebkāda veida diskriminācijas justos vēlamas un pilnībā respektētas. Tādējādi princips sabiedrība visiem jāizvirza kā galvenā vadlīnija. Būtisks līdzeklis, lai to paveiktu, ir piedāvāt pilsoņiem adekvātu infrastruktūru un pakalpojumus bez diskriminācijas atbilstoši viņu vajadzībām un interesēm, paredzot arī individuālas izvēles iespēju. Vēl viens svarīgs aspekts no vietējās sabiedrības tiek gaidīts dažādu iespēju piedāvājums, kas ļautu iesaistīties sociālajā, kultūras, politiskajā dzīvē un citās svarīgās kopīgas sadzīves jomās. Šādu piedalīšanās iespēju piedāvājums jāpapildina ar stimulējošiem, atbalsta un apbalvošanas pasākumiem. Organizētai pilsoniskajai sabiedrībai ir galvenā loma šādu iespēju radīšanā, izmantojot konkrētas, cilvēku interesēm un spējām atbilstošas aktivitātes. Jānodrošina, lai šīs iespējas būtu vienmēr pieejamas un sasniedzamas vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, īpaši, lai veidotu arī starppaaudžu kontaktus, dialogu un sadarbību. Valstisko un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu kombinācija novecojošas sabiedrības integrācijai vai reintegrācijai vietējā kopienā ir īpaši daudzsološs ceļš, kurš jāizmanto abām pusēm. Vienlīdz svarīgi, lai politiķi un vietējā pārvaldība nodrošinātu pietiekamu atbalstu organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, lai tā varētu uzņemties izšķirīgo lomu sociālās integrācijas un sociālās saliedētības veicināšanā.

58 Neatkarība un pašnoteikšanās 3.9 Neatkarības un pašnoteikšanās izjūta kopā ar iespējām piedalīties sabiedrības dzīvē ir jēgpilnas dzīves un cilvēka cieņas neatņemams pamats. Vecāka gadagājuma cilvēki var ļoti spēcīgi izjust ierobežojumus šajās jomās, kas rodas vai nu paša cilvēka stāvokļa, vai ārējo apstākļu dēļ, un ciest no tiem. Vecāka gadagājuma cilvēki ir īpaši jūtīgi, ja to aprūpes institūciju noteikumi, kurās viņi dzīvo, vai pakalpojumu sniegšanas kārtība, kas viņiem noteikta, uzspiež nepraktiskus risinājumus, nevajadzīgus vai pat necienīgus ierobežojumus un šķēršļus. Sevišķi apšaubāma ir nomierinošu medikamentu vai piespiedu metožu izmantošana. Jebkurā vecumā un stāvoklī cilvēki vēlas paši noteikt, ko viņi grib un atzīst par labu, un uzskata tās par savām pamattiesībām. Cilvēku eksistences sastāvdaļa ir tiekšanās pēc neatkarības un spējas pašam izlemt, ko darīt un kā rīkoties. Vienmēr, kad šī iespēja tiek nepamatoti ierobežota, ir apdraudēta cilvēka labklājība. Institūcijas un pakalpojumu sniedzēji, kas nerespektē šīs vecāka gadagājuma cilvēku ilgas pēc neatkarības, pašnoteikšanās un līdzdalības kā pamatvajadzības, uzskatāmi par naidīgiem, vienaldzīgiem, cilvēka cieņu ignorējošiem un līdz ar to nehumāniem.

59 54 Cilvēka eksistences pamatsastāvdaļa ir tiekšanās pēc neatkarības un spējas pašam lemt, ko darīt un kā rīkoties. Rekomendācijas Īstenojot jebkurus pasākumus vecāka gadagājuma cilvēku izmitināšanai, apkalpošanai un atbalstam neatkarīgi no struktūras, kas sniedz pakalpojumus izvēlētajā pieejā un visās pasākumu īstenošanas procedūrās pilnībā jārespektē personas vēlme saglabāt maksimālo iespējamo patstāvības un neatkarības pakāpi, vienlaikus skaidri izprotot šādas pašnoteikšanās reālās iespējas. Cik iespējams, jāizvairās no personiskās brīvības ierobežošanas, kā arī psihotropo medikamentu parakstīšanas, tie nedrīkst kļūt par līdzekli aprūpētāju darba sloga atvieglošanai pat gadījumos, kad vecāka gadagājuma cilvēks cieš no kognitīviem traucējumiem. Arī apstākļos, kad personiskā neatkarība un pašnoteikšanās ir ierobežota, institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem vispirms rūpīgi jāizvērtē, kuras cilvēka spējas vēl ir saglabājušās un izmantojamas, vienlaikus nosakot, vai šo spēju izmantošanai iespējama vai nepieciešama ārēja palīdzība. Principiālai pieejai vienmēr būtu jāvadās no pieņēmuma, ka cilvēkam vēl joprojām var būt neizmantotas spējas fiziskajā, garīgajā, kā arī sociālajā dimensijā, kas nav uzreiz pamanāmas, ko apkārtējie cilvēki vairs nesaskata un pat cilvēks pats vairs neuztver. Nedrīkstētu koncentrēties uz vecāka gadagājuma cilvēka nevarību un ierobežojumiem. Nekāda aprūpe vai atbalsts nedrīkst sākties ar apgalvojumu: Jūs vairs nespējat darīt šo vai to, bet vienmēr ar vārdiem: Paraudzīsimies, ko jūs spējat un kā mēs varam jums palīdzēt. Tas ir ārkārtīgi svarīgi vecāka gadagājuma cilvēka sevis uztverei, pašvērtējumam un pašcieņai, un ievērojami uzlabo labklājību un dzīvesprieku. Jāstrādā, lai dekonstruētu vecāku cilvēku negatīvo tēlu, it īpaši pašu vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Jāvairās no stereotipu veidošanas par sevi un negatīvo priekšstatu nostiprināšanas.

60 Novecošana dzīves ciklu perspektīvā 3.10 Tā kā novecošana ir normāls process cilvēka eksistencē, tā tas arī jāizprot un jārespektē, novecošana nav jāuztver kā pastāvīgs un neizbēgams indivīda spēju un varēšanas zudums. Lai gan fiziskais spēks un izturība noteikti saruks, pieredze un spriešanas spējas ar gadiem var ievērojami uzlaboties. Ļoti daudzus zinātniskus atklājumus, izgudrojumus un tehniskus jauninājumus ir veikuši cienījama vecuma cilvēki, neskaitāmi mākslinieki, politiķi un citas ievērojamas personības savus labākos sasniegumus parādījuši mūža vēlākajos gados. Visa dzīve faktiski ir process, mācīšanās, pieredzes gūšana, izpratnes, spriestspējas un rīkošanās kontinuitāte ar dažādām perspektīvām katrā posmā un atbilstošām izmaiņām dzīves apstākļos. Lai uzturētu vitalitāti, sabiedrībai ļoti ieteicams smelties labumu no šīs bagātīgās dažādības, konkurences, kā arī rosināt sadarbību starp dinamiskiem, piedzīvojumu kāriem jauniešiem un piesardzīgiem vecāka gadagājuma cilvēkiem.

61 56 Nav loģiski nospraust mākslīgus termiņus un kategorijas, kuras neatbilst cilvēku individuālajām spējām un izvēlei. Tautas gudrība saka: visam savs laiks un šī atziņa attiecas arī uz novecošanu. Noteikt vispārēju obligātu vecuma ierobežojumu algota darba veikšanai un piespiest cilvēkus, kuri šo vecumu sasnieguši, doties pensijā, ir fundamentāla sabiedrības kļūda. Kaut gan daudzi cilvēki ar ilgošanos gaida laiku, kad vairs nevajadzēs strādāt, lai nopelnītu iztiku, un varēs iet pensijā, bieži arī veselības un citu svarīgu iemeslu dēļ, savukārt citi labprāt gribētu turpināt strādāt arī pēc oficiālā pensijas vecuma, ja tam tiktu nodrošināti vajadzīgie apstākļi. Nav loģiski nospraust mākslīgus termiņus un kategorijas, kuras neatbilst cilvēku individuālajām spējām un izvēlei. Tie galvenokārt veicina sabiedrības segregāciju un diskrimināciju. Var būt pamatoti iemesli runāt par dažādām paaudzēm sabiedrībā, taču novecošana visumā jāuzskata par procesu, kuru pēc ilgāka vai īsāka laika piedzīvos visi sabiedrības locekļi.

62 57 Rekomendācijas Lēmumu pieņēmējiem vienmēr adekvāti jāatspoguļo kopienas vai visas sabiedrības vecuma struktūra, lai gūtu maksimālu labumu no iedzīvotāju daudzveidības un varētu visiem piedāvāt pakalpojumus, izmantojot dzīves ciklu pieeju. Valsts iestāžu politikai, stratēģijai un aktivitātēm vienmēr jāseko principam, kuru tik viedi formulējis Aristotelis attiecībā uz taisnīguma jautājumu: kad pret nevienlīdzīgiem izturas kā pret vienlīdzīgiem, tiek pārkāpts taisnīgums. Lai nodrošinātu vecāka gadagājuma cilvēkiem vienlīdzīgu statusu neatkarības un labklājības ziņā, valsts politika jāveido tā, lai vecāka gadagājuma cilvēku specifiskās tiesības un vajadzības tiktu pienācīgi ievērotas un risinātas. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām visās sabiedrības problēmu jomās jārūpējās par to, lai to misija, konkrēti uzdevumi un rīcība būtu pievilcīga un piesaistītu visu vecumu dalībniekus un atbalstītājus. Tas palīdzēs atzīt visu cilvēku vērtību un ieguldījumu kopējā labumā un laika gaitā noteikti nodrošinās organizācijas lietderību un dzīvotspēju. Pakalpojumi un aprīkojums, kuru nodrošina vai regulē valsts iestādes tajā skaitā veselības un sociālie pakalpojumi jāplāno tā, lai tos pēc iespējas varētu izmantot visu vecumu cilvēki. Tas ne vien sekmētu sabiedrisko interešu ievērošanu, sniedzot šos pakalpojumus, bet varētu arī uzlabot to efektivitāti un attīstīt ekonomiku. Vienlaikus, šāda pieeja sniedz nozīmīgu ieguldījumu kopienas saliedētībā.

63

64 Vecāka gadagājuma cilvēku spējas un ieguldījums 3.11 Eiropas sabiedrībā vecāka gadagājuma cilvēki pensijas vecumā galvenokārt tiek uzskatīti par preču un pakalpojumu patērētājiem, bet ne par ražotājiem. Viņi tiek uztverti kā galvenie sociālās aizsardzības sistēmas labuma guvēji, kuri saņem naudu no pensiju plāniem un neproporcionāli lielā mērā izmanto veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus. Bieži tiek aizmirsts, ka šodienas vecākā paaudze ir tā, kas izveidojusi sociālās aizsardzības sistēmas finansiālos pamatus, un ka šī sistēma var tikt veidota uz paaudžu solidaritātes līguma pamatiem, kur jaunākā paaudze tieši vai netieši finansiāli atbalsta vecāko paaudzi, kas pensionējusies. Vecāka gadagājuma cilvēki savas dzīves laikā ir uzkrājuši milzīgu formālo un neformālo zināšanu daudzumu, lielu pieredzi un ieguvuši gudru spriestspēju gan profesionālajā, gan privātajā jomā. Atkarībā no indivīda, tas var noderēt tehnisku, procesuālu, politisku, ekonomisku, kultūras un sociālo problēmu risināšanā un kopumā vecāka gadagājuma cilvēki pārstāv visas zināšanu jomas dabas zinātnes, sociālās zinātnes, dzīvības zinātnes un tehnoloģijas. Viņus faktiski var uzskatīt par sabiedrības zināšanu krātuvi un intelektuālā mantojuma neatņemamu sastāvdaļu.

65 60 Pretstatā sabiedrībām, kas vairāk orientētas uz tradīcijām, kā vēl šodien daudzas sabiedrības Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā, kur vecāka gadagājuma cilvēkus galvenokārt ļoti ciena un augstu vērtē viņu dzīves pieredzes un gudrības dēļ, Eiropas sabiedrība tiecas apzināti ignorēt šo bagātīgo zināšanu, izpratnes un labu padomu resursu, kas uzkrāts, dzīvojot un mācoties laika gaitā. Eiropā vecāka gadagājuma cilvēki bieži un ne visai glīti tiek uzskatīti par veciem, sarūsējušiem dzelžiem, kas praktiski vairs nekam nav derīgi. Daudz dziļāk iesaistot vecāka gadagājuma cilvēkus visas sabiedrības pārvaldībā un konkrētu jautājumu risināšanā, izmantojot viņu pieredzi un zināšanas zinātnē, politikā, ekonomikā, izglītībā, kultūrā vai citās jomās, visas sabiedrības grupas gūtu lielu labumu. Vecāka gadagājuma cilvēki vēlas turpināt uzturēt saikni ar dzīves reālijām un notikumiem sabiedrībā, vēlas sniegt savu ieguldījumu, cik vien ilgi katrs to spēj fiziski un garīgi. Interesanti, ka vecāka gadagājuma cilvēku vairākums aizdomājas par savu vērtību un iespējamo ieguldījumu sabiedrības procesos dažādos līmeņos. Daudziem piespiedu pensionēšanās nozīmē zināmu viņu personības un pašizpratnes aizskārumu. Viņiem labāk gribētos turpināt strādāt un piedāvāt savas zināšanas un pieredzi sabiedrībai, taču darīt to tādos pastākļos, kas piemēroti viņu vecumam. Turklāt noskaidrots, ka paša regulēts darbs uztur vai pat uzlabo veselību un sniedz vecāka gadagājuma cilvēkiem dzīves jēgu. Vecāka gadagājuma cilvēki vēlas turpināt uzturēt saikni ar dzīves reālijām un notikumiem sabiedrībā, sniegt savu ieguldījumu, cik vien ilgi katrs to spēj fiziski un garīgi. Daudzi iesaistās brīvprātīgo organizācijās, kuras uzskata par labvēlīgām savai kopienai un kurām viņi var piedāvāt savas uzkrātās zināšanas, pieredzi un talantus citu cilvēku labumam. Šāda iesaistīšanās palīdz viņiem uzturēt aktivitāti, saglabāt veselīgu attieksmi un apziņu, ka viņi joprojām ir noderīgi un sabiedrībā atzīti.

66 Rekomendācijas Obligāto pensionēšanās vecumu vajadzētu pilnībā atcelt. Kā lēmusi Eiropas Justīcijas tiesa, nevis personas vecums, bet gan [veselības] stāvoklis un spējas ir izšķirošas, lemjot par to, vai cilvēks var turpināt darīt konkrēto darbu. Diskriminācija pēc vecuma, arī darba tirgū, ir pamattiesību pārkāpums. Tomēr, ja cilvēki jebkāda iemesla dēļ vairs nav spējīgi strādāt, tad viņiem jābūt iespējai baudīt dzīvi pēc darba ar pietiekamiem garantētiem ienākumiem. Darba devējiem gan valsts iestādēs, gan privātajos uzņēmumos jāmeklē ceļi un līdzekļi, kā turpināt gūt labumu no savu darbinieku pieredzes, cik ilgi vien iespējams, un pat pēc noteiktā pensionēšanās vecuma. Tādējādi viņi ne vien nes labumu savam uzņēmumam, bet arī darbojas daudzu vēl vecāku un iepriekšējo darbinieku, kā arī visas sabiedrības interesēs, sniedzot labumu valsts budžetam. Visām valsts iestādēm jebkurā sabiedrības līmenī un visās politikas veidošanas, plānošanas un īstenošanas jomās jāizskata visas iespējas sistemātiski iesaistīt kompetentus vecāka gadagājuma cilvēkus savās aktivitātēs un tādējādi gūt labumu no viņu spējām un labās gribas. Vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījums jāatlīdzina ar pienācīgu finansiālu atalgojumu atbilstoši vispārējiem noteikumiem. Veicot pasākumus, kas izriet no Sudraba ekonomikas, visām tautsaimniecības nozarēm gan preču ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem jāapzinās, ka informācija, kas nāk nepastarpināti no vecāka gadagājuma cilvēkiem kā patērētājiem un potenciālajiem klientiem, ir ārkārtīgi vērtīga uzņēmējdarbībai. Zināšanas par konkrētām vajadzībām, priekšrocībām un iespējamo izvēli, kā arī negatīvas atsauksmes ir svarīgs ekonomisko panākumu faktors. Tādēļ šīm nozarēm jāievieš mehānismi, lai iesaistītu vecāka gadagājuma cilvēkus un viņu organizācijas visos šādu preču un pakalpojumu izstrādes posmos no konceptuālās ieceres līdz plānošanai un dizainam, produkta izstrādes finālam vai pakalpojuma piegādei un, visbeidzot, vērtēšanas un iespējamu uzlabojumu īstenošanas posmā.

67 62 Valsts institūcijām, kas atbild par veselību un nodarbinātību, būtu cieši jāsadarbojas ar veselības pakalpojumu un apdrošināšanas sektoru, kā arī ar zinātnes un pētniecības organizācijām, lai izstrādātu gudrus uzlabojumus darbavietās, kas ļautu vecāka gadagājuma cilvēkiem turpināt strādāt, ja viņi to vēlas, un jāpiedāvā šie risinājumi darba devējiem. Darba devēji varētu pat subsidēt šādu pasākumu īstenošanu, jo tie varētu nest labumu ne tikai darba devējam un vecāka gadagājuma darbiniekam, bet netieši arī valstij un visai sabiedrībai. Brīvprātīgo organizācijām, kā arī valsts institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem jāpēta iespējas radīt vecāka gadagājuma cilvēkiem izdevības piedāvāt savus talantus, zināšanas un laiku kā ieguldījumu kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanā, rosinot zināšanu apmaiņu un starppaaudžu komunikāciju, kā arī stiprinot solidaritāti starp vienas paaudzes cilvēkiem.

68 Vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības un izvēles 3.12 Līdz ar vecumu mainās noteiktas cilvēku fiziskās un garīgās īpašības, un dažas spējas ievērojami samazinās. Bieži var rasties hroniskas slimības, to rezultātā organismam grūtāk izvairīties no infekcijām vai cīnīties pret tām. Arī kognitīvās funkcijas var vājināties vai pat pakāpeniski zust. Var veidoties arī citas fiziskas vai garīgas saslimšanas un sociālpsiholoģiskas problēmas. Tomēr šādu pārmaiņu radītās sekas, lai cik neērtas un traucējošas tās būtu attiecīgajai personai un tās tuviniekiem, tomēr nenozīmē neizbēgamus nopietnus ierobežojumus personas dzīves kvalitātē ar nosacījumu, ka pieejams adekvāts atbalsts un palīdzības pakalpojumi, kurus var materiāli atļauties un izmantot. Palīdzību un atbalstu cita starpā var traktēt kā vecumam draudzīgu preču un instrumentu pieejamību, fizisko dzīves apstākļu uzlabošanu un adaptāciju, kā plašu personisko un sadzīves pakalpojumu klāstu saistībā ar veselības un sociālo aprūpi, informāciju un komunikāciju, vai kā atbalsta sniegšanu caur mācību līdzekļiem un palīdzību uzvedības adaptācijā.

69 64 Neapšaubāmi, vājāku un riskam pakļautu sabiedrības locekļu liktenim, ierobežojumiem un ciešanām jābūt sabiedrības primārajā rūpju lokā, te palīdzību sniedz ģimene vai kopiena, vai abas kopā. Personu, kam nepieciešama palīdzība, nekad nedrīkst uzskatīt par pilnīgi nevarīgu palīdzības un atbalsta objektu, bet vienmēr par apzinīgu subjektu ar konkrētām vajadzībām un vēlmēm, ar ilgām pēc iespējami lielākas neatkarības un pašnoteikšanās, par spīti visām esošajām problēmām un ierobežojumiem. Tādējādi neatkarīgi no statusa un veselības stāvokļa vienmēr un pilnā mērā jārespektē cilvēka cieņa un pamattiesības. Personu, kam nepieciešama palīdzība, nekad nedrīkst uzskatīt par pilnīgi nevarīgu palīdzības un atbalsta objektu, bet vienmēr par apzinīgu subjektu ar konkrētām vajadzībām un vēlmēm.

70 65 Rekomendācijas Piedāvājot un sniedzot palīdzību un atbalstu, ir ārkārtīgi svarīgi rūpīgi noskaidrot un dokumentēt indivīda reālās slimības un vajadzības, pilnībā ņemt vērā viņa esošās spējas un vissvarīgākais pēc iespējas respektēt personas vērtības, uzskatus un vēlmes. Ņemot vērā to, ka vajadzība pēc palīdzības no ārpuses bieži ir saistīta ar attiecīgās personas kauna jūtām un pašvērtējuma samazināšanos, palīdzība un atbalsts vienmēr jāsniedz ļoti iejūtīgi un saprotoši, vispusīgi izskaidrojot visus sīkumus, ļaujot un pat mudinot personu izteikt savu viedokli, noskaidrot, kam cilvēks dod priekšroku, un tikai pēc tam pieņemt informācijā balstītu lēmumu. Personiskie un mājsaimniecības pakalpojumi jāplāno un jāorganizē, tos pēc iespējas pielāgojot indivīda vajadzībām un jārespektē reālais konteksts, laiks jāstrukturē individuāli un jāņem vērā apkalpojamās personas ērtības, ierobežojumi un privātums. Ja kādus no šiem aspektiem pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams ņemt vērā, tas jāpaskaidro personai tādā veidā, lai cilvēks saprot šos apsvērumus un piekrīt šādiem izņēmuma gadījumiem.

71

72 Pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem 3.13 Izirstot ģimenes struktūrai, vecāka gadagājuma cilvēki aizvien retāk dzīvo kopā ar saviem ģimenes locekļiem un saņem viņu sniegto aprūpi. Bieži vecāka gadagājuma cilvēki dzīvo pansionātos, rezidencēs, tiek ievietoti aprūpes iestādēs vai izvēlas palikt paši savās mājās un novecot tur. Ja jaunībā nav gūta personiska pieredze par dažādu vecuma posmu īpatnībām, tad izpratne par novecošanas procesa sarežģītību un to, ko vecums dažādās situācijās nozīmē cilvēkam, parasti ir diezgan ierobežota. Tomēr, kad ģimenēm vēl ir iespēja un griba gādāt par saviem vecākajiem tuviniekiem, kuriem nepieciešama palīdzība un aprūpe, atbalsts no ārienes šādām ģimenēm ir ne vien attaisnojams, bet vairumā gadījumu arī steidzami vajadzīgs. Ģimenes bieži vien nemaz nav gatavas veikt profesionālu aprūpi, kādu pieprasa vecāka gadagājuma cilvēka stāvoklis. Mūža ilguma pagarināšanās Eiropā radījusi situāciju, kad cienījama vecuma meitas rūpējas par saviem ļoti vecajiem vecākiem un var būt ļoti pārslogotas.

73 68 Šādos gadījumos ambulators palīgpersonāls un pakalpojumi mājās, kurus vēlams nodrošināt pašvaldībai, ir neaizstājami it īpaši tām ģimenēm, kuras nevar atļauties maksāt par privātu aprūpi, ko piedāvā tirgus. Papildus vai paralēli tam gan personai, gan ģimenei, kura viņu aprūpē, var ļoti palīdzēt atbalstošās dzīves vides (ambient assisted living AAL) pasākumi. Ārējais atbalsts vienmēr jākombinē ar informāciju un mācību pasākumiem, kas tiek sniegti vecāka gadagājuma personai, kā arī arī šī cilvēka ģimenei. Vecāka gadagājuma cilvēki visumā dod priekšroku novecošanai uz vietas viņu pašu mājās, un līdz ar to integrācijai vietējā kopienā un ciešam kontaktam ar cilvēkiem, kurus pazīst un uz kuriem var paļauties. Tas nozīmē, ka ievietošana pansionātos, aprūpes vai ārstniecības iestādēs ir pats pēdējais līdzeklis. Jebkurā gadījumā, vecāka gadagājuma cilvēka vēlmes ir pilnībā jāņem vērā pat tad, ja tas var novest pie daudz sarežģītākiem risinājumiem. Vecāka gadagājuma cilvēki visumā dod priekšroku novecošanai uz vietas pašu mājās, un līdz ar to integrācijai vietējā sev zināmā kopienā. Ja nepieciešama institucionāla aprūpe un ievietošana aprūpes iestādē, tad iestādes un tās pakalpojumu kvalitātei ir izšķiroša nozīme. Kvalitāte ietver arī vecāka gadagājuma cilvēka cieņas, tiesību un pašnoteikšanās vēlmes absolūtu respektēšanu. Jānodrošina kvalitātes kontrole un pienācīgi pretenziju mehānismi.

74 Rekomendācijas Pašvaldībām jāizstrādā visaptverošas stratēģijas un programmas vecāka gadagājuma cilvēku apkalpošanai. Tām jāpiedāvā visdažādākās izvēles iespējas efektīvam un kvalitatīvam atbalstam, kas rada apstākļus brīvai vecāka gadagājuma cilvēku izvēlei un adekvātu pakalpojumu saņemšanai ģimenes vidē vai pašu mājās, vai arī, ja tā ir nepieciešamība un izvēle, pat aprūpes iestādēs. Valsts nodrošinājumam jābūt pieejamam visiem bez izņēmuma un diskriminācijas. Kur tas iespējams un pieņemams, jārada tradīcijām, kultūrai un ekonomiskajai realitātei atbilstoši apstāļi vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes tirgum. Sabiedrībai, kuru dažādos līmeņos pārstāv varas iestādes, jāatrod sistēmas, pārdomāti risinājumi un biznesa modeļi, kas ļauj publiskajām un privātajām partnerībām nodrošināt pakalpojumu sektora ilgtspēju un efektivitāti. To institucionālo iestāžu un personisko pakalpojumu plānošana un uzraudzība, kas paredzēti vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei, vienmēr jāveic, iesaistot pašus vecāka gadagājuma cilvēkus, to ģimenes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas tos pārstāv, lai nodrošinātu vecāka gadagājuma cilvēku reālo vajadzību īstenošanu. Vecāka gadagājuma cilvēku ar invaliditāti vai slimībām dzīves apstākļu būtiska uzlabošana jāpadara par prioritāti, lai sniegtu drošību un komfortu. Dzīvokļu un māju, īres mājokļu īpašniekiem, mājokļu asociācijām jānodrošina, lai dzīvojamās telpas būtu pienācīgi izplānotas un aprīkotas atbilstoši visu paaudžu vajadzībām, sākot ar maziem bērniem un beidzot ar veciem, vārīgiem cilvēkiem. Pašvaldības, kas atbild par mājokļa politiku, var veicināt šādu visaptverošu mājokļu uzlabošanu un pielāgošanu, piešķirot finanšu atbalstu. Tas ir saprātīgs ieguldījums, jo var palīdzēt vai nu izvairīties no ārējo pakalpojumu piesaistīšanas, vai vismaz attālināt šo nepieciešamību. Nopietna uzmanība jāpievērš progresīvām attālinātās medicīnas vai attālinātās aprūpes iespējām, iekārtām un robotiem, kas palīdz mājsaimniecībā un maltīšu gatavošanā, komunikācijas un informācijas līdzekļiem, kā arī rotaļlietām ar mākslīgo intelektu, kas izklaidē, informē un rada sajūtu, ka neesi viens.

75 70 Mājas aprūpes sistēmas regulējumā un praksē jāparedz iespēja katrā konkrētā gadījumā rast cilvēku sniegtu un uz tehnoloģijām balstītu pakalpojumu kombināciju, kas būtu gan ekonomiski optimāla, gan vecāka gadagājuma cilvēku akceptēta. Kā vecāka gadagājuma cilvēkiem, tā viņu formālajiem un neformālajiem aprūpētājiem jānodrošina lielāka iespēja noteikt proporcijas šajā kombinācijā. Absolūti nepieciešams, lai tehniskās instalācijas, ierīces un instrumenti piemēram, kritiena detektori, attālinātās aprūpes sistēmas un tamlīdzīgi, būtu vecāka gadagājuma cilvēkam pilnīgi saprotami un pieņemami, un nerastos sajūta, ka cilvēku kontrolē lielais brālis. Jānodrošina arī tas, lai aprūpējamai personai būtu iespēja apzināti apturēt šādas tehniskās palīdzības funkcijas.

76 Pētījumi un attīstība 3.14 Viena no galvenajām problēmām, kas rodas, pētot novecošanas procesu un vecāka gadagājuma cilvēkus, līdz šim veiktie pētījumi galvenokārt ir medicīniska rakstura un diezgan reti skar socioloģiskos, psiholoģiskos, juridiskos un pat ētiskos aspektus. Vēl problemātiskāks ir fakts, ka šādos pētījumos vecāka gadagājuma cilvēki tiek aplūkoti kā objekti, kas jāanalizē un jāizskaidro, nevis kā subjekti, tādējādi ignorējot pamatoto prasību: Neko par mums bez mums! Jaunu vai pusmūža pētnieku veiktu pētījumu rezultāti par novecošanas problēmām bieži tiek apstrādāti saskaņā ar šo pētnieku vēlmēm un metodēm, tikai daļēji vai nemaz neņemot vērā vecuma cilvēcisko faktoru. Tas var novest pie neapmierinošiem, neadekvātiem rezultātiem, jo lielā mērā tiek ignorēti faktiskie apstākļi, kādos dzīvo vecāka gadagājuma cilvēki. Par problemātisku jāuzskata arī apstāklis, ka vecāka gadagājuma zinātnieki/pētnieki, reizēm arī nākošās paaudzes spiediena rezultātā, tiek pakļauti vecuma ierobežojumiem un mudināti pensionēties vai arī zaudē institucionālo vai finanšu atbalstu, kaut gan ir uzkrājuši zināšanas un izpratni attiecīgajā zinātniskajā jomā. Tā bieži rodas dubulta problēma: var parādīties lielas grūtības sasniegt nozīmīgākus rezultātus, analizējot jau iegūtos rezultātus, un tikt traucēta ražīga zinātniska sadarbība paaudžu starpā.

77 72 Ir vajadzīgs efektīvs un sociāli atbildīgi veidots koordinācijas mehānisms. Runājot par tehnoloģijām cilvēku atbalstam novecošanas procesā, arī te dominē fakts, ka šīs tehnoloģijas veido speciālisti, kuriem nebūt ne vienmēr ir ciešs kontakts ar vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vissarežģītākie instrumenti, sistēmas vai procesi medicīnas jomā, atbalstošās dzīves vides tehnoloģiju jomā vai citos sektoros, kas domāti, lai palīdzētu cilvēkiem novecot aizsargātiem, drošībā un aprūpētiem, tiek izstrādāti, neiesaistot tos, kuri galu galā tos izmantos. Tādējādi šīs tehnoloģijas var nebūt pilnībā piemērotas lietotājiem, netikt saprastas un pieņemtas. Runājot par sabiedrības atbalstu pētījumiem par veselīgu un aktīvu novecošanu, nesenā daudzu un dažādu finansēšanas mehānismu un shēmu parādīšanās, kuras bieži savstarpēji pārklājas, noved pie sadrumstalošanās un neefektīvas līdzekļu sadales, dažkārt traucējot fokusētai pieejai un spēku apkopošanai sociāli nozīmīgām pētniecības prioritātēm. Te nepieciešams efektīvs un sociāli atbildīgi veidots koordinācijas mehānisms.

78

79 74 Rekomendācijas Zinātniskām institūcijām, kas pēta cilvēka novecošanas jautājumus vai māca par šiem procesiem, jārūpējas, lai vecāka gadagājuma cilvēki nebūtu tikai šādu pētījumu un mācību objekti, bet ļoti svarīgi un vērtīgi subjekti, svarīga kvalitātes sastāvdaļa šajās disciplīnās. Vecāka gadagājuma cilvēkiem jābūt iesaistītiem jau pētījumu konceptuālajā fāzē, lēmumu pieņemšanā un prioritāšu noteikšanā, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī rezultātu interpretācijā. Ar vecumu saistītos pētījumos jāattīsta starppaaudžu grupu sadarbība, vienmēr nodrošinot nozīmīgu lomu vecāka gadagājuma zinātniekiem un vispār vecāka gadagājuma cilvēkiem, nodrošinot plašākas iespējas arī jaunāka gadagājuma kolēģiem. Jādarbojas saskaņā ar principu Pētīsim kopā! Vecāka gadagājuma cilvēki un to pārstāvji aktīvi jāiesaista pētījumu prioritāšu noteikšanā. Izmantojot dažādus pilsoniskās sabiedrības mehānismus, publiskas konsultācijas, domnīcas u.c., vecāka gadagājuma cilvēku patiesās vajadzības, vēlmes un uzskati jāpadara par svarīgu faktoru, kas ietekmē valsts resursu piešķiršanu pētījumiem un attīstībai šajā jomā. Zinātniskajām institūcijām un tehnoloģiju laboratorijām jāmeklē un jāorganizē cieša sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv vecāka gadagājuma cilvēkus, kā arī ar kompetentiem vecākās paaudzes cilvēkiem pašiem, lai noskaidrotu tās novecošanas jomas un problēmas, kurās zinātnes un tehniskie izgudrojumi ir nepieciešami un iespējami. Jāturpina ieviest dažādas metodes un pieejas vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanai pētniecības un attīstības pasākumos šajā jomā (piemēram, Tehnoloģiskās pieredzes kafejnīcās). Plašā mērogā jāveicina cilvēkcentrētās pētījumu metodoloģijas un, kur tas noderīgi, tās būtu jāpieprasa arī pētījumu finansētājiem, tādējādi rosinot šo metožu pielietojumu pētniecībā. Atbildīgas pētniecības un inovāciju koncepcijas ietvaros. Zinātnes un tehnoloģiju kongresi un darbnīcas, kas saistīti ar novecošanas jautājumiem, vienmēr jāplāno un jāorganizē tā, lai tajos plaši piedalītos un sniegtu savu ieguldījumu vecāka gadagājuma cilvēki un viņu organizāciju pārstāvji. Sistemātiski jāuzklausa vecāka gadagājuma cilvēku, viņu ģimeņu un aprūpētāju vajadzības, bažas un vēlmes.

80 3.15 Inovatīvas atbalstošās tehnoloģijas un pakalpojumi 3.15 Tiek uzskatīts, ka ir ārkārtīgi svarīgi veicināt politisko lēmumu pieņēmēju, tirgus dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības izpratni par to, ka iedzīvotāju novecošana ir viens no vissvarīgākajiem un ietekmīgākajiem dzinējspēkiem, kas nosaka pašreizējo situāciju un Eiropas sabiedrības tuvāko nākotni. Lielākajai daļai šo triju sfēru pārstāvju jāpievērš pastiprināta uzmanība šai parādībai, ja tie grib sekmīgi sasniegt mērķus un pildīt savus pienākumus. Protams, pašreizējās demogrāfiskās tendences rada daudzus izaicinājumus, kuri prasa pārdomātu risinājumu. Acīmredzami, jāpārvar daudzas grūtības, piemēram, pensiju sistēmu ilgtspēja, darba tirgus problēmas un vajadzība pēc visaptverošas medicīniskās aprūpes. Vienlaikus milzīgās pārmaiņas, ko rada Eiropas sabiedrības straujā novecošana, diktē vajadzību pārskatīt pašreizējo sociālo kārtību un pavērt plašas iespējas inovatīvai pieejai.

81 76 Vajadzība pēc inovācijām ir īpaši jūtama tehnoloģiju un pakalpojumu jomās, lai atbalstītu institūcijas un personas, kas aprūpē vecāka gadagājuma cilvēkus un palīdz tiem atbilstoši viņu interesēm un vēlmēm. Inovācijas nepieciešamas, lai neviens netiktu diskriminēts vai atstāts novārtā, lai aprūpe būtu personalizēta, tās kvalitāte, cik vien iespējams, augsta, un jo īpaši svarīgi, lai vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes izmaksas nekļūtu pārmērīgas, un tās varētu atļauties gan pats indivīds, gan sabiedrība. Vajadzība pēc inovācijām neaprobežojas tikai ar tehnoloģijas un pakalpojumu jomām inovācijas nepieciešamas arī filozofiskās un ētiskas dabas reakcijās uz pārmaiņām sabiedriskajās attiecībās un procesos, kā arī aprūpes finansēšanā un jēgpilnā solidaritātes formulā, ja minam tikai dažus būtiskus piemērus. Novecošanas fenomens skar visu sabiedrību kopumā, tādēļ jāpastāv arī kopējai sabiedrības atbildībai par to, kāda rakstura risinājumus meklēt, izvēlēties un, visbeidzot, īstenot. Visas stratēģijas un pasākumi, un visi iespējamie rezultāti rūpīgi jāapsver. Priekšplānā vienmēr jābūt izpratnei par to, ka gandrīz katra darbība un pretdarbība var radīt nopietnas sekas citās sabiedriskās sfērās. Inovāciju procesus var uzsākt vai atbalstīt pētnieki, tirgus spēlētāji vai pilsoniskā sabiedrība, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki paši. Pat tad, ja uzmanības centrā jābūt nolūkam un efektivitātei, arī pats izgudrotājs vai autors vai tā būtu institūcija, organizācija vai indivīds būtu publiski jānovērtē. Tas palīdzētu motivēt arī citus sekot labajam paraugam.

82 Domājot par inovācijām to produktu un pakalpojumu jomā, kas paredzēti vecāka gadagājuma cilvēkiem, vērojama parādība, ko sauc par Nāves ieleju. To galvenokārt izraisa tirgus situācijas īpatnības, kas apgrūtina pareizu investīciju risku novērtējumu, tādējādi samazinot privāto investoru iespējas veidot komerciāli pievilcīgas izejas stratēģijas. Tādēļ rodas situācijas, ka inovatīvs komersants, kas darbojas tādu tehnoloģiju jomā, kas paredzētas labai novecošanai, nevar veiksmīgi sacensties par investīcijām ar komerciāli pievilcīgākiem konkurentiem. Tādēļ sabiedrības atbalsts inovācijām šajā jomā ir izšķiroši svarīgs, lai veicinātu publisko un privāto partnerību, rosinātu un sekmētu pētījumu rezultātu pārnesi uz inovatīviem atbalsta produktiem un pakalpojumiem. Rekomendācijas Pašvaldībām, sociālās aizsardzības aģentūrām, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām jāizstrādā programmas, kas motivētu domāt inovatīvi, ļautu atbalstīt iniciatīvas, kas rada inovācijas to produktu un pakalpojumu jomā, kas paredzēti vecāka gadagājuma cilvēkiem, sniegtu iespēju apbalvot un pat finansiāli atalgot veiksmīgus un rezultatīvus pasākumus. Publiskais iepirkums jākoncentrē uz atbalstošiem un pielāgotiem inovatīviem risinājumiem tā vietā, lai pārmērīgi pakļautos drošas spēles principam publisko iepirkumu konkursos. Tā tiktu atbalstīti inovatīvie procesi un veicināta inovatīvu ideju finansēšana.

83 78 Sabiedrības atbalsts inovācijām šajā jomā ir izšķiroši svarīgs, lai veicinātu publisko un privāto partnerību, rosinātu un sekmētu pētījumu rezultātu pārnesi uz inovatīviem atbalsta produktiem un pakalpojumiem. Inovatīvo risinājumu drošība, pieejamība un relatīvais lētums rūpīgi jāpārbauda neatkarīgai valsts struktūrai. Arī aspekti, kas ietver produktu izmantošanu, pakalpojumu un procesu efektivitāti un uzticamību, jānovērtē pašiem turpmākajiem lietotājiem. Vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī jāorganizē veiksmīgu inovatīvu pieeju un risinājumu dokumentēšana un apkopošana, šī informācija jādara pieejama visiem, kas meklē jaunas koncepcijas un atbildes. Ja tas ir sabiedrības interesēs, tad savāktajiem datiem jābūt pieejamiem bez maksas. Inovācijas var būt liela mēroga tādas, kas izmaina veselas sistēmas un procesus, vai arī mazas, bet arī tās uzskatāmas par ļoti svarīgām, jo, piemēram, vairo drošību vai rada papildu komfortu. Inovācijas var izpausties pat kā pārsteidzoša, radoša imitācija vai esošo paņēmienu un līdzekļu adaptācija. Sabiedrībai jāturpina aktīvi atbalstīt inovatīvu, tehnoloģiski intensīvu produktu un pakalpojumu attīstību, kas labvēlīgi ietekmē novecošanu, tādējādi motivējot inovatīvos uzņēmumus celt tiltu pāri Nāves ielejai. To var panākt, veidojot specializētus finanšu instrumentus, piemēram, specifiskus sākuma kapitāla vai riska kapitāla fondus, valsts finansētas konkurētspējīgu inovāciju atbalsta programmas, tiešas finansiālas iniciatīvas (piemēram, nodokļu atlaides u. tml.). Valsts investīcijas būtu jāpiešķir inovāciju infrastruktūrai, kas izveidota tieši inovāciju atbalstam vecāka gadagājuma cilvēkiem domāto produktu un pakalpojumu jomā (piemēram, specializēti biznesa inkubatori un tehnoloģiju pārneses centri, inovāciju atbalsta pakalpojumi, savstarpēja sadarbība un labas prakses apmaiņas iniciatīvas).

84 Investīcijas novecojošā sabiedrībā 3.16 Pastāv dažādi iemesli, kādēļ sabiedrībai jābūt gatavai nevilcinoties ieguldīt ievērojamus līdzekļus novecojošas sabiedrības sadzīves apstākļos, pamatojoties apziņā, ka Eiropas sabiedrība var ļoti lepoties ar savu iedzīvotāju ilgo mūžu tas patiešām ir ievērojams panākums. Būtisks iemesls rūpēties par atbalstu ir apziņa, ka jāgodā vecāka gadagājuma cilvēku sasniegumi un viņu ieguldījums šodienas sabiedrības labklājībā un kvalitātē. Vēl viens nozīmīgs iemesls ir atbildība par to, lai aizsargātu vecāka gadagājuma cilvēkus pret vecuma diskrimināciju, lai pret viņiem izturētos ar ne mazāku cieņu kā pret jaunāko paaudžu pārstāvjiem, un lai tiktu realizētas viņu pamattiesības. Tikpat svarīgi ir saprast, ka vecākās paaudzes ieguldījums savos bērnos un mazbērnos rada pienākumu ievērot solidaritāti un atmaksāt ar labu.

85 80 Pārliecinošs arguments ir arī tas, ka visas paaudzes noveco, un ka pašreizējā lēmumu pieņēmēju paaudze kādu dienu arī pati gūs labumu no infrastruktūras, pakalpojumiem un citām ērtībām, kuras tā pašlaik nodrošina vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Tas apliecinās jaunākajai paaudzei, ka arī tās nākotnei tiek pievērsta uzmanība, un ka arī šī paaudze varēs droši paļauties uz sabiedrību. Taču ieguldījums vecāka gadagājuma personās ļoti bieži ir arī ienesīgs uzņēmumiem. Pakalpojumu veidošana vecāka gadagājuma cilvēku atbalstam ikdienā un grūtās dzīves situācijās labi atmaksāsies kā tagad, tā nākotnē. Pastāv arī uzskats, ka vecāka gadagājuma cilvēki kā preču patērētāji un pakalpojumu lietotāji var nopietni ietekmēt jaunākās paaudzes patēriņa paradumus un vēlmes. Reklāma, kas ir investīciju forma, arī bieži lieto šo argumentu, iesakot: Jūs jutīsities labi un laimīgi pat vecumā ja izvēlēsieties to vai šo! Un šķiet, tas iedarbojas.

86 Rekomendācijas Ieguldījumi iespējamo nākotnes demogrāfisko tendenču izpētē, komunikācijā un sadarbībā ar vecāka gadagājuma iedzīvotāju organizācijām, novecojošas sabiedrības vajadzību un vēlmju izpratnē un atbilstošu produktu un pakalpojumu radīšanā, bez šaubām, ir racionāls un sabiedrībai labvēlīgs lēmums, ko var pieņemt uzņēmēji. Jēdziens sabiedrība visām paaudzēm nozīmē arī to, ka sabiedrībai ir pienākums nodrošināt visiem tās locekļiem vislabākos iespējamos dzīves apstākļus, neaizmirstot un neatstājot novārtā nevienu vecuma grupu. Tas nozīmē, ka ieguldījumi jāveic sabiedrībā kopumā, lai kalpotu katram, taču arī konkrētām grupām, kurām ir specifiskas vajadzības piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai invalīdiem. Lēmumu pieņēmējiem tas nav jāuztver kā papildu finanšu slogs, kura finansēšanai jārod īpašs pamatojums, bet jāsaprot, ka šo jautājumu risinājums ir viņu pašu interesēs. Lēmumu pieņēmējiem jāapzinās, ka it visos gadījumos investīcijas sabiedrības labā nozīmē ne vien piedāvāt fiziskās infrastruktūras, piemēram, atbilstošu transporta sistēmu, ērtus mājokļus, bet arī sniegt piemērotu komunikāciju, informāciju, palīdzību, kas pielāgota, lai būtu dažādām mērķa grupām viegli saprotama un izmantojama.

87 82 Kad valsts iestādes, it īpaši pašvaldību līmenī, iegulda infrastruktūrā un pakalpojumos, kas paredzētas vairākumam iedzīvotāju, tām vienmēr jāņem vērā visu paaudžu vajadzības un dzīves ciklu perspektīva. Plānojot infrastruktūru un pakalpojumus vispārējām vajadzībām, jāizmanto labi sastādītu, dažādas paaudzes pārstāvošu konsultatīvo padomju palīdzību, lai pārliecinātos, ka dažādu kopienas vecuma grupu intereses tiek nopietni ņemtas vērā, un saglabātu pamatotu, patiesu līdzdalības un piederības izjūtu. Ieguldījumi vecākās paaudzes labā kopienā ir nepieciešami arī tādēļ, lai atvieglotu vecāka gadagājuma cilvēku spēju orientēties un mobilitāti, sniegtu drošību, nodrošinātu īpašas iespējas viņu izglītībai, radītu dienas aprūpes centrus utt. Pašvaldībām jāvelta īpaša uzmanība visām tām vēl neiepazītajām iespējām un dažādām palīdzības formām, kas var uzlabot kopienas vecākā gadagājuma cilvēku ērtības un labklājību. Valsts investīcijas jāiegulda arī vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalības veicināšanā visas kopienas dzīvē, izmantojot vietējos sabiedriskos centrus un citas institūcijas. Tikpat svarīgas ir investīcijas, kas palīdz radīt labvēlīgus apstākļus, lai dažādu paaudžu cilvēki varētu tikties un apmainīties zināšanām. Dažādu sfēru privātajiem uzņēmumiem nopietni jāapsver visas izdevības, ko tiem var piedāvāt novecojošie iedzīvotāji. Sakarā ar pastāvīgi augošo vecāka gadagājuma cilvēku skaitu, nepieciešamība pēc jaunām precēm un pakalpojumiem tuvākajās desmitgadēs ievērojami palielināsies. Līdz ar to ieguldījumi iespējamo nākotnes demogrāfisko tendenču izpētē, komunikācijā un sadarbībā ar vecāka gadagājuma iedzīvotāju organizācijām, novecojošas sabiedrības vajadzību un vēlmju izpratnē un atbilstošu produktu un pakalpojumu radīšanā, bez šaubām, ir racionāls un sabiedrībai labvēlīgs lēmums, ko var pieņemt uzņēmēji.

88 Personāla komplektēšana un apmācība 3.17 Darbinieku sastāvam un profesionālitātei ir izšķiroša nozīme, jo pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem ir ļoti darbietilpīgi un to kvalitāte ir atkarīga no to sniedzēju kompetences. Visām iesaistītajām pusēm jābūt dziļi ieinteresētām šajā problēmā: kā politiķiem un valdības pārstāvjiem, kas atbild par šādiem pakalpojumiem, tā privātajiem uzņēmumiem un brīvprātīgo organizācijām, kas sniedz personiskos pakalpojumus, tiem, kuri tieši vai netieši finansē pakalpojumu sistēmas un, protams, pakalpojumu izmantotājiem un viņu ģimenēm.

89 84 Profesionalitāte, sniedzot pakalpojumus vecāka gadagājuma cilvēkiem nozīmē ne vien pienācīgas tehniskās zināšanas un pieredzi, bet arī juridisko, psiholoģisko un sociālo kompetenci. Personālam precīzi jāzina, kādi ir noteikumi, kas regulē noteiktu pakalpojumu, skaidri jāapzinās absolūtā prasība pilnībā respektēt klienta cilvēka cieņu, fundamentālās un specifiskās tiesības, jāprot ieklausīties cilvēkā un saprast viņa vajadzības un vēlmes, jāspēj efektīvi komunicēt, tostarp arī sarežģītos gadījumos un situācijās. Šīs daudzpusīgās prasības, kas izvirzītas pakalpojumu sniegšanas profesijām, padara tās ļoti komplicētas, uzliekot daudzveidīgus, svarīgus pienākumus un atbildību. Tomēr šo profesiju vispārējais novērtējums un prestižs sabiedrībā ir pārsteidzoši zems, un atalgojums relatīvi neatbilstošs. Tā rezultātā zūd interese par šādu darbu, un iestājas izteikts kompetentu darbinieku trūkums. Nodarbinot daudzus neapmācītus un nepietiekami spējīgus darbiniekus, kuru attieksme pret pacientiem vai klientiem ir neapmierinoša, rodas bažas par aprūpes un atbalsta iestāžu un pakalpojumu kvalitāti. Ļoti svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību arī neformālajiem aprūpētājiem ģimenes locekļiem, citiem radiniekiem, draugiem vai brīvprātīgajiem, un viņu milzīgajam ieguldījumam vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē un atbalstīšanā. Viņu pūliņi ne vien pelnījuši pienācīgu atzinību, bet viņiem ir nepieciešams arī atbalsts, profesionāls padoms un pat ilgstoša apmācība.

90 Rekomendācijas Valstij jāpilda pienākums pieņemt un ieviest skaidrus noteikumus attiecībā uz individuālajiem pakalpojumiem un personālu, kas tos sniedz, saskaņā ar cilvēka cieņu, vispārējām cilvēktiesībām un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pakalpojumu lietotājiem, kā arī jānosaka kvalitātes prasības un efektīvas kvalitātes kontroles sistēmas, ieskaitot atbilstošas, viegli lietojamas pretenziju procedūras. Valsts un privātā tirgus vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas indivīdiem sniedz pakalpojumus veselības aizsardzības, sociālās aprūpes vai atbalsta jomās jānodrošina, lai apkalpojošais personāls būtu kompetents visos veicamajos uzdevumos un lai tam būtu pietiekams laiks un nepieciešamais aprīkojums to veikšanai. Regulārai kvalitātes kontrolei un novērtēšanai jābūt obligātai, un lietotāju apmierinātības vērtējumam tās neatņemamai sastāvdaļai. Nelegālais darbs kategoriski jāaizliedz. Reālajiem darba apstākļiem un personāla atalgojumam par individuālās aprūpes pakalpojumiem jāatbilst pienākumiem, atbildībai un nepieciešamajai kompetencei. Te ietilpst pietiekams personāla daudzums attiecībā pret klientu skaitu, darba stundu plānošana, tiesības uz pietiekamu atpūtu un atvaļinājumu, sociālā apdrošināšana un citi svarīgi aspekti, kas, līdzīgi kā citās specializētās profesijās, būtu jāuzskata par normālām profesionālām tiesībām. Regulārām intensīvām mācībām, informatīvajiem pasākumiem un atbalstošai uzraudzībai jākļūst par vispārēju normu, un atsevišķās jomās pat par obligātu darba devēju prasību. Politiķiem un darba devējiem jāuzņemas iniciatīva uzlabot personālo pakalpojumu profesiju prestižu, lai šis darbs tiktu vairāk ievērots un novērtēts. Nelegālais un bieži arī bīstamais darbs šajā nozarē apņēmīgi jāapkaro.

91 86 Neformālajiem vecāka gadagājuma cilvēku aprūpētājiem (piemēram, ģimenes locekļiem) jāsaņem palīdzība, lai viņu tēls sabiedrībā uzlabotos. Izpratnes veidošanā var palīdzēt publiskas kampaņas. Visiem neformālajiem aprūpētājiem jāpiedāvā bezmaksas informācija un mācību kursi. Darba devējiem jānodrošina darbiniekiem brīvais laiks aprūpei. Pienācīgs aprūpes laiks atbilstoši jāiekļauj nopelnītās pensijas aprēķinos. Nodarbinot daudzus neapmācītus un nepietiekami spējīgus darbiniekus, kuru attieksme pret pacientiem vai klientiem ir neapmierinoša, rodas bažas par aprūpes un atbalsta iestāžu un pakalpojumu kvalitāti.

92 Strukturāli un organizatoriski jautājumi 3.18 Vecāka gadagājuma iedzīvotājiem paredzētās infrastruktūras un pakalpojumu rakstura dēļ tie galvenokārt tiek sniegti pašvaldību līmenī, savukārt valsts ir atbildīga par šo pakalpojumu regulēšanu, lai nodrošinātu vienlīdzību un noteiktus pārklājuma, pieejamības, sasniedzamības un kvalitātes standartus. Individuālo pakalpojumu jomā vispiemērotākā šķiet subsidiaritātes pieeja, t.i., šādi pakalpojumi būtu jāsniedz dažādām iesaistītajām pusēm un institūcijām pēc iespējas tuvāk lietotājam vai klientam. Parasti šīs rūpes būtu jāuzņemas ģimenei vai citiem tuviniekiem, tās kļūst par pašvaldības atbildību tajā kopienā, kur dzīvo attiecīgais cilvēks tikai tad, ja tuviniekiem šos pakalpojumus sniegt nav vēlēšanās vai iespēju. Kad ģimenes rūpējas par vecākajiem ģimenes locekļiem, bieži vien tām nepieciešams ārējs atbalsts, piemēram, profesionāļu padomi, palīdzība pakalpojumu sniegšanā, finansiāls atbalsts un iespējas rast laiku atpūtai. Tomēr aprūpe ģimenē ne vienmēr ir labākais risinājums, jo iekšēji saspīlējumi ģimenē un aprūpētāja pārslodze var radīt nopietnas problēmas. Vecāka gadagājuma cilvēka izvēlei, kur un no kā saņemt aprūpi, jebkurā gadījumā būtu jākļūst par izšķirošu faktoru, pieņemot lēmumu šajā vitāli svarīgajā jomā.

93 88 Atbilstoši valsts un sabiedrības ideoloģiskajai pieejai, priekšroka šādu pakalpojumu sniegšanā būtu jādod vai nu valsts iestādēm vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām (biedrībām, kuras orientētas uz brīvprātīgo darbu cilvēcisko vajadzību apmierināšanai), ja tās vēlētos un spētu sniegt šādus pakalpojumus. Savukārt lielākā daļa finansējuma būtu jānodrošina sociālās aizsardzības sistēmām. Aprūpe ģimenē ne vienmēr ir labākais risinājums, jo iekšēji saspīlējumi ģimenē un aprūpētāja pārslodze var radīt nopietnas problēmas. Arī privāti uzņēmumi, kas vērsti uz peļņu, var samērā adekvāti nodrošināt pakalpojumus, kas nepieciešami vecāka gadagājuma cilvēkiem, vai tie būtu pamatpakalpojumi, vai luksusa pakalpojumi. Arī šajā gadījumā sociālās aizsardzības sistēmas varētu segt daļu izmaksu saprātīgā apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamos un likumdošanā apstiprinātos individuālos pakalpojumus.

94

95 90 Rekomendācijas Pašvaldībām kā galvenajai struktūrai, kas atbild par pakalpojumiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, jāizstrādā visaptverošas stratēģijas, lai organizētu un precīzi plānotu individuālu pakalpojumu nodrošināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas dzīvo kopienā tie var būt pasākumi kopienas ietvaros, vai ambulatori pakalpojumi. Īpaši liela uzmanība pastāvīgi jāpievērš visam, kas saistīts ar sasniedzamību un mobilitāti. Stratēģijās un plānos jāņem vērā, ka tieši vecākā gadagājuma cilvēka izvēle nosaka, kāds risinājums pašvaldības iespēju robežās jāīsteno. Šī izvēle vienmēr jāizdara, pamatojoties pietiekamā informācijā, tādēļ pašvaldībai ir pienākums attiecīgajām personām sniegt nepieciešamos datus vajadzīgajā apmērā, lai nodrošinātu pārdomātu izvēli starp visām piedāvātajām iespējām. Pašvaldībām tiešā veidā vai caur citām iesaistītajām pusēm, kuras iespējams subsidēt, jānodrošina atbalsts ģimenēm, kuras rūpējas par ģimenes locekļiem atbilstoši to vajadzībām un vēlmēm. Kā būtiskas iespējas jāapsver arī dienas aprūpes centri, pašpalīdzības grupas, organizētas apkaimes solidaritātes iniciatīvas un starppaaudžu mājokļi. Katrā pašvaldībā būtu jāizveido tā sauktie biroji vecāka gadagājuma cilvēkiem, kur šie cilvēki un to ģimenes varētu saņemt informāciju un padomu. Šiem birojiem būtu jākalpo arī kā centriem, kas ļautu koordinēt aktivitātes, kuras vecāka gadagājuma cilvēki atbilstoši savām kompetencēm vēlētos piedāvāt citiem. Šādi piedāvājumi būtu jādokumentē, jākoordinē un jāizziņo.

96 Informācija, komunikācija un mediji 3.19 Internets arī vecāka gadagājuma cilvēkiem sniedz lieliskas iespējas uzmeklēt dažādus datus, viedokļus un padomus. Vecāka gadagājuma cilvēku neatkarība un pašnoteikšanās lielā mērā atkarīga no informācijas, kura tiem viegli pieejama un attiecas uz konkrēto situāciju un stāvokli, kādā atrodas šie cilvēki. Viena no nopietnākajām un sāpīgākajām problēmām, ar kurām saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, it īpaši pēc tam, kad pensionējušies pēc ilggadēja darba, ir personisku sakaru zudums ar daudziem, kurus šie cilvēki augstu novērtē. Rezultātā vecāka gadagājuma cilvēki saņem daudz mazāk personiskas informācijas un dažādu padomu, savukārt vajadzība pēc šādas informācijas un padomiem nebūt nemazinās apstākļos, kad arvien pieaug gadu skaita diktēta atkarība no apkārtējiem.

97 92 Neapšaubāmi, internets arī vecāka gadagājuma cilvēkiem sniedz lieliskas iespējas uzmeklēt dažādus datus, viedokļus un padomus, tomēr šī informācija ne vienmēr ir drošticama, turklāt sistēma un citi faktori ietekmē veidu, prioritāti un kārtību, kādā dažādās interneta vietnēs publicēti informācijas fragmenti. Vecāka gadagājuma cilvēkiem grūti tikt galā ar šādām neskaidrībām un riskiem. Arvien mazinās vecāka gadagājuma cilvēku spēja un vēlēšanās pastāvīgi apgūt vispārīga rakstura informācijas tehnoloģijas, kas nepārtraukti mainās, kā arī evolucionējošo jaunākās paaudzes tehnoloģiju un modes valodu. Tādējādi, viņi var zaudēt spēju paplašināti pētīt informāciju, lai atrastu tieši to, kas precīzi atbilst konkrētajām interesēm vai individuālajai problēmai. Par spīti tam, mūsdienu komunikācijas sistēmas, piemēram, piezīmjdatori, planšetdatori un viedtelefoni sniedz lieliskas iespējas saglabāt kontaktus ar ģimeni, draugiem un ārpasauli kopumā. Sarežģītas komunikāciju sistēmas, kuras kalpo par tehnisku bāzi telemedicīniskai uzraudzībai un aprūpei no attāluma, ir milzīgs ieguvums vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo padara dzīvi drošāku un ērtāku. Mediji, it īpaši elektroniskās filmu un izklaides nozares, spēlē svarīgu lomu vecāka gadagājuma cilvēku dzīvē, jo nepastarpināti indivīdam piegādā kāroto, neradot nepieciešamību doties ārā no mājas, kad cilvēka mobilitātes spējas arvien samazinās vai pilnībā zūd spēja pārvietoties.

98 Rekomendācijas Mūsdienu komunikācijas sistēmu sniegtās iespējas būtu intensīvi jāizmanto kopienā pašvaldību administrācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai citas iesaistītās puses tādējādi var saglabāt sakarus ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai sniegtu tiem nepieciešamo informāciju, atsauktos šo cilvēku individuālajām vajadzībām un interesēm. Šīm komunikācijas sistēmām būtu jāatvēl arī liela loma, lai atvieglotu vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību sabiedriskajos procesos. Gadījumos, kad pārvietošanās spējas ir ārkārtīgi ierobežotas, komunikācijas sistēmas var būt vienīgā iespēja nodrošināt jelkādu vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību un integrāciju sabiedrībā. Noteiktām sabiedrības grupām pastāv īpaši komunikācijas kanāli ar adaptētām programmām, kas aptver konkrētas problēmas un intereses, tādēļ vajadzētu izstrādāt šādas programmas īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. To saturu vajadzētu plānot ciešā sadarbībā ar tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem vai apvieno tos, lai programmas atbilstu šo cilvēku interesēm un vēlmēm. Vienmēr jāņem vērā ar pieejamību saistītie aspekti, kuri nosaka, vai vecāka gadagājuma cilvēki pieņems attiecīgo informācijas avotu. Jaunajām sociālo mediju tehnoloģijām ir milzīgs potenciāls atbalstīt un atvieglot aktīvu un veselīgu novecošanu. Lai šo potenciālu īstenotu, jāatbalsta jaunas, specializētas sociālo mediju platformas, kas īpaši izveidotas vecāka gadagājuma lietotājiem, ņemot vērā viņu intereses, vajadzības un vēlmes. Ieinteresētajām pusēm, kas pārstāv sabiedrību un publisko pārvaldi, ieteicams aktīvi izmantot sociālos medijus, lai veidotu sakarus ar vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Medijiem, kas uzrunā vecāka gadagājuma cilvēkus, jābūt vairākām skaidri noteiktām funkcijām: uzturēt vecāka gadagājuma cilvēku saikni ar ārpasauli un notikumiem tajā, informēt par jautājumiem, kas svarīgi vecāka gadagājuma cilvēkiem piemēram, pieejamajiem pakalpojumiem, uzturu, interešu grupām, kā arī drošības jautājumiem. Būtu jāpiedāvā izglītojošas un kultūras programmas, jāmotivē un jāatbalsta vecāka gadagājuma cilvēkus pēc iespējas aktīvākai dzīvei, un, kas ne mazāk svarīgi, jāizklaidē un jāpalīdz novērst vientulības sajūtu, ar vientulību saistītos riskus.

99 94 Vienmēr jābūt pieejamam plašam spektram iespēju, starp kurām vecāka gadagājuma cilvēki var izvēlēties sev piemērotāko komunikācijas un informācijas rīku vai sistēmu. Visām piedāvātajām sistēmām jābūt aprīkotām ar interaktīvām funkcijām, kas ļautu lietotājam izteikt savu reakciju un tādējādi aktīvi piedalīties plānošanā un īstenošanā atbilstoši devīzei izvēle un balss (choice & voice). Ļoti būtisks mediju aspekts ir to atbildība nodot plašai sabiedrības daļai pozitīvu novecošanas un vecāka gadagājuma cilvēku tēlu. Bērni pilnīgi citādi nekā pieaugušie uztver novecošanu, viņi varētu būt, un parasti arī ir ieinteresēti visā, kas saistīts ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, un sāk veidot pozitīvu viedokli par viņiem. Tas jāatbalsta un dziļāk jāattīsta arī medijiem, jo tā ir daļa mediju lomas sabiedrībā, īpaši apstākļos, kad daudzi gados jaunāki cilvēki reti kontaktējas ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, vai arī šādas saskares nav nemaz. Medijos un komunikācijas procesos kopumā īpaši svarīgi izvairīties no vecāka gadagājuma cilvēku stereotipizācijas un kategorizēšanas, atainojot tos kā vienu homogēnu grupu, kuriem vairāk vai mazāk raksturīgas vienas un tās pašas kaites un trūkumi. Par vienu no diskriminācijas formām jāatzīst arī situācijas, kad vecāka gadagājuma cilvēki tiek atspoguļoti kā neproduktīvi, uzskatot, ka viņu vienīgā vērtība ir tajā, ka šie cilvēki ir komerciāli interesanta patērētāju grupa.

100 Ekonomiskie un finansiālie aspekti 3.20 Jāņem vērā, ka daži no secinājumiem un piedāvātajiem risinājumiem atsevišķās valstīs būs aktuālāki nekā citās. Eiropas sabiedrībā mūža ilgums arvien pieaug, un tas līdz ar citām demogrāfiskām tendencēm nes acīmredzamas, grandiozas sekas visos līmeņos un daudzās nozarēs. Dažādās valstīs politiskās un ekonomiskās struktūras un institūcijas labprātāk ignorē šīs nozīmīgās pārmaiņas un līdz šim rīkojušās, it kā nekas īpašs nenotiktu, savukārt citās valstīs problēma atzīta par nopietnu, taču īstenoti tikai daži adekvāti risinājumi, jo finansiāli un sociāli pieņemami risinājumi realitātē ir grūti atrodami. Bieži vien tiek izteikti argumenti, ka reformas ir pārmēru dārgas, un citas prioritātes ir daudz svarīgākas, vai arī, ka vēl diezgan laika, lai rīkotos. Politiķiem visās demokrātijās jāsaskaras ar sarežģīto izvēli piešķirt resursus, lai risinātu šodienas ugunsgrēkus, vai veikt citus politiskus pasākumus nākotnes problēmu risināšanai.

101 96 Šis Ziņojums par pētījumu iepazīstina ar izmaksu ziņā efektīviem risinājumiem un politikas pasākumiem, kurus var ieviest tūlīt, lai mērķtiecīgi novērstu nākotnes ugunsgrēkus un pārmērīgas izmaksas. Bez šaubām, jāņem vērā, ka daži no secinājumiem un piedāvātajiem risinājumiem atsevišķās valstīs būs aktuālāki nekā citās. Dažās valstīs centieni nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspējību ir politikas dienaskārtībā, savukārt citās šis jautājums saskaras ar ievērojamu politisku pretestību, jo nākotnē sagaidāmā problēma tiek ignorēta tādēļ, ka politikas dienaskārtībā ir citi, lielāki ugunsgrēki augsts bezdarba līmenis vai bēgļu jautājums. Risinājumi, kurus paredzēts finansēt no nākotnes labuma guvēju un viņu darba devēju iemaksām, negūst atbalstu arī no tiem, kas gūtu labumu nākotnē, jo dominējošā problēma ir pašreizējās dzīves izmaksas. Tomēr jāņem vērā, ka izlikties, ka viss ir kārtībā, un pārliecināt cilvēkus, ka viņu tiesības uz pilnu pensiju nav apdraudētas, kaut gan pieejamais budžets strauji sarūk vai aicinājums būt taupīgiem, lai līdzsvarotu līdzekļus ar pieaugošo dzīves ilgumu, nav atbildīga reakcija uz būtisku problēmu. It īpaši apstākļos, kad valdības vienlaikus palielina pensionēšanās vecumu galvenokārt politisku iemeslu dēļ un noteiktu grupu spiediena rezultātā, šāda rīcība ir nelietderīga un galu galā tā grauj ticību valsts pārvaldei. Eiropā politisks risinājums demokrātiska rakstura problēmām dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Dažās valstīs, piemēram, Skandināvijā, pensionēšanās vecums palielināts, lai kompensētu pieaugošo dzīves ilgumu un nodrošinātu daudzskaitlīgāku darbaspēku. Citās valstīs novērojami neobjektīvas atalgojuma un pensionēšanās politikas piemēri jaunie darbinieki saņem zemu atalgojumu un nevar atļauties veidot ģimeni, iegādāties vai uzcelt sev mājokli vai doties brīvdienās, savukārt vecāka gadagājuma darbinieki, gadiem ejot, izbauda sistemātisku algas pieaugumu. Ja šādā gadījumā valsts rosina agru pensionēšanos un visbiežāk to pavada arī liels pabalsts tā sauktais zelta rokasspiediens, lai atbrīvotu vietu jaunajiem, šāda situācija potenciāli var radīt neveselīgu politisku konfliktu starp vecuma grupām.

102 Rekomendācijas Nepieciešams pareizi izvirzīt prioritātes un pārdomāti veidot stratēģijas, lai risinātu akūtākās problēmas, kuras konstatētas atsevišķās dalībvalstīs. Atsevišķās valstīs augstas izmaksas, kas nepieciešamas, lai risinātu sabiedrības novecošanas radītās izmaiņas, var būt politiski un ekonomiski attaisnojamas un izdevīgas, savukārt citās valstīs šāda politiska stratēģija ir nepieņemama, jo citām degošām jomām ir augstāka prioritāte. Visām politiskajām un ekonomiskajām sistēmām un institūcijām dažādos sabiedrības līmeņos nebūtu jāuztver sava atbildība un uzdevumi saistībā ar novecošanu kā izdevumi un budžeta ierobežojumi, bet drīzāk kā iespēja risināt sabiedrības gados vecākās daļas situāciju un vajadzības, vienlaikus stiprinot sabiedrības saliedētību un veicinot ekonomikas ilgtspēju. Vissvarīgāk ir saprast, ka investēt sabiedriskajos pakalpojumos, tehnoloģijās un iniciatīvās aktīvas novecošanas atbalstam ir ne vien politiski saprātīgi, bet arī ekonomiski tālredzīgi un izdevīgi. Investīcijas mājokļos, transportā un citā infrastruktūrā, kā arī dažādos pakalpojumos, kas nepieciešami sabiedrībai visām paaudzēm ir nepieciešamas un pamatotas, tās spēj veicināt ekonomikas izaugsmi un stiprināt stabilu darba tirgu, pozitīvi ietekmējot uzņēmējdarbības iespējas un valstu budžetu.

103 98 Investīcijas mājokļos, transportā un citā infrastruktūrā, kā arī dažādos pakalpojumos, kas nepieciešami sabiedrībai visām paaudzēm ir nepieciešamas un pamatotas, spēj veicināt ekonomikas izaugsmi un stiprināt stabilu darba tirgu, pozitīvi ietekmējot uzņēmējdarbības iespējas un valstu budžetu. Lai gan detalizēti risinājumi katrā valstī būs atšķirīgi, ikvienā valstī ir svarīgi, lai politikas dienaskārtībā nokļūtu problēmas, kas jārisina, veidojot sabiedrību visām paaudzēm. Publiskās un privātās pensiju sistēmas, gluži tāpat kā uzņēmumos balstīti pensiju fondi būtu jāveido tā, lai motivētu novecojošos cilvēkus turpināt strādāt, cik vien ilgi viņi vēlas un spēj, savukārt darba devējus vajadzētu iedrošināt piedāvāt šiem cilvēkiem priekšrocības un īpaši pielāgotus darba apstākļus. Šāda rīcība sniegtu ekonomisku ieguvumu sabiedriskām institūcijām un privātiem uzņēmumiem, jo darbinieku iegūtā pieredze un kompetence būtu ilgāk pieejama, vienlaikus tieši un netieši atvieglojot finansiālo nastu, kam pakļautas sociālās aizsardzības sistēmas. Uzņēmumiem ļoti ieteicams rīkoties atbilstoši principam investējiet nākotnē, ja vēlaties gūt panākumus ilgtermiņā, un apsvērt vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētu preču un pakalpojumu attīstīšanu un investīcijas tajos, lai spētu nodrošināt arvien lielāko pieprasījumu, ko rada šī strauji pieaugošā patērētāju grupa. Pareizi uzrunāta, novecojošā sabiedrības daļa paver ārkārtīgi plašas uzņēmējdarbības iespējas visdažādākajās jomās, solot ievērojamus ienākumus.

104 Jaunas tirgus iespējas un nišas 3.21 Pēc pensionēšanās vecāka gadagājuma cilvēkiem ir daudz vairāk brīva laika nekā iepriekš; rodas iespēja brīvāk, atbilstoši interesēm un spējām izvēlēties, ko darīt, izlemt, kā izmantot savu budžetu atbilstoši savām vēlmēm. Tādēļ vecāka gadagājuma patērētāji preču patēriņā un visa veida pakalpojumu izmantošanā veido īpašu segmentu it sevišķi tādēļ, ka viņu skaits arvien pieaug un šī tendence neapšaubāmi turpināsies arī nākotnē. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir daudzveidīgas vajadzības un intereses, līdz ar to pastāv daudz iespēju, kā uz tām atsaukties. Pagātnē viņiem tika piedāvātas vairāk vai mazāk vienveidīgas preces un pakalpojumi funkcionālā, dizaina, krāsas ziņā utt., taču preču un pakalpojumu pieprasījumā un atbilstošajā piedāvājumā valdošā tendence paredz arvien pieaugošu daudzveidību, parādās personalizēti, krāsaināki piedāvājumi.

105 100 Individualizācija un personalizācija vecāka gadagājuma cilvēkus interesējošajā tirgū rada plašas iespējas uzņēmējdarbībai. Daudzās ražošanas jomās uzņēmēji saskaras ar problēmām, kad jāidentificē vecāka gadagājuma patērētājiem raksturīgās vērtības, stila ikonas, kuras ietekmē viņu izvēli un var likt mainīt šo izvēli, ceļus, kā labāk sazināties ar vecāka gadagājuma patērētājiem, ko darīt, lai radītu ciešu piesaisti produktiem un pakalpojumiem un līdzīgi jautājumi, kuri pagātnē, iespējams, netika uzskatīti par īpaši svarīgiem. Vecāka gadagājuma cilvēku individuālās vēlmes un uzskati nav viegli izzināmi ar aptauju palīdzību, tādēļ nepieciešams izgudrot un izveidot alternatīvus komunikācijas kanālus. Iespējams, labākais ceļš, lai izpētītu viņu vajadzības un izplatītākās izvēles, ir cieši sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv vecāka gadagājuma cilvēkus. Lai noteiktu un izprastu personiskās intereses un vēlmes, arvien biežāk tiek lietotas mūsdienu informācijas komunikāciju tehnoloģijas, un tādējādi pastiprinās risks neievērot personas privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpt tiesības uz personas datu aizsardzību. Īpašas nišas sekmīgām uzņēmējdarbības aktivitātēm rodamas šādās jomās: individuālām vajadzībām precīzi pielāgots sadzīves komforts, interesēm atbilstošas mācību sistēmas un metodes vecāka gadagājuma cilvēkiem, atpūtas, sporta un izklaides programmas, kas īstenojamas dzīvesvietā, individuāli pielāgotas ierīces, kas palīdz pārvietoties, un tie ir tikai daži piemēri. Liela apjoma investīcijas precēs un pakalpojumos, kas piederīgi šīm jomām, būs izšķirīgs komerciālu panākumu priekšnoteikums.

106 Rekomendācijas Jaunu tirgus nišu izveide, kas pakāpeniski apvienojas tā sauktajā Sudraba ekonomikā, iespējama vienīgi tad, ja tiek izstrādāti un īstenoti jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas balstīti publiskās un privātās partnerības paradigmā. Jāturpina un jāpaplašina centieni rast jaunus veidus, kā kombinēt tirgu regulējošos spēkus ar publiskiem pasākumiem sociāli svarīgos, prioritāros virzienos. Šim nolūkam būtu jāizmanto dažādi pilsoniskās sabiedrības mehānismi, jāapkopo un jādara publiski pieejami Eiropā un pasaulē plaši pieejamie labas prakses piemēri, kā arī jānodrošina vecāka gadagājuma cilvēku pārstāvniecība, lai viņu balss kļūtu par galveno vadmotīvu. Jānosaka tie tradicionālie un jaunie tirgus segmenti un nišas, kam ir vislielākā ietekme, lai īstenotu aktīvu un veselīgu novecošanu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu un motivētu to rīcībai. Šajā procesā cieši jāsadarbojas ar vecāka gadagājuma cilvēkiem un viņu pārstāvjiem, uzņēmumiem, kopienām un valdībām. Jāatbalsta īpaši pasākumi, piemēram, tirgus izpēte, koordinācijas un sadarbības tīklu veidošanas iniciatīvas utt. Tā sauktais lietu internets (vienotā interneta tīklā savienotas iekārtas un mājsaimniecības priekšmeti) un gudrās mājas tehnoloģijas, kas sniedz atbalstu vecāka gadagājuma cilvēkiem mājas apstākļos, šobrīd veido jaunu tirgus segmentu, un tam ir ne vien sociāla nozīme, bet arī milzīgs komerciāls potenciāls. Jāturpina un jāatbalsta centieni panākt, lai produkti un pakalpojumi, kas balstīti šajās tehnoloģijās, kļūtu izplatītāki un sabiedrība tos labāk pieņemtu. Valsts intervencei jākoncentrējas uz standartizāciju, kas ļautu radikāli samazināt ar tehnoloģijām saistītās izmaksas. Vēl viena būtiska aktivitāte, kurai būtu nepieciešams valsts atbalsts, ir tirgus pieprasījuma stimulēšana. To varētu paveikt, izveidojot īpašas demonstrēšanas vietas un vietnes, veicot aktīvu reklāmas kampaņu medijos, izglītības un informatīvas aktivitātes pašvaldību līmenī u.c.

107 102 Tehnoloģijām, kas ļauj uzraudzīt veselības stāvokli, agri diagnosticēt un novērst galvenās ar vecumu saistītās slimības, un sniedz atbalstu aktīvam, veselīgam dzīvesstilam, ir liels potenciāls uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitāti un ievērojami samazināt valsts budžeta izmaksas, kas saistītas ar veselības aprūpi. Šis potenciāls vēl nav pilnībā apgūts. No vienas puses, jāveido labvēlīgāki tirgus apstākļi šo tehnoloģiju izplatībai, optimizējot reglamentējošās sistēmas (piemēram, izmainot veselības apdrošināšanas noteikumus, iekļaujot preventīvus risinājumus starp pakalpojumiem, kurus sedz veselības apdrošināšana). No otras puses, jāatbalsta popularizēšanas, izglītošanas un konsultāciju pasākumi, lai veidotu attiecīgo produktu un pakalpojumu pieprasījumu iedzīvotāju vidū. Jāveido jauna vecāka gadagājuma cilvēku kultūra un attieksme pret viņu pašu veselību, lai tā tiktu uztverta kā galvenā vērtība, kas jāsaudzē un jākopj. Aktīvai un veselīgai novecošanai paredzēto tehnoloģiju nākotne, kas, savukārt, radīs dažādas tirgus nišas un tirgus iespējas, saistīta ar dažādu, šobrīd atsevišķi pastāvošu tehnoloģiju konverģenci, lai veidotu gudru dzīves vidi, kas ļautu labi novecot. Šī vide ļaus uzraudzīt vecāka gadagājuma cilvēka ikdienas dzīvi visos tās aspektos kā mājās, tā ārpus tām (tai skaitā uzvedību, emocijas, fiziskās un garīgās veselības stāvokli), atklāt vajadzības un problēmas, sniegt visdažādāko atbalstu, kur un kad tas nepieciešams, integrēt un savienot visas pietuvinātās un ārējās iesaistītās personas un institūcijas utt. Pētniecībai un attīstībai paredzētais valsts atbalsts būtu jākoncentrē, lai ieviestu visaptverošus risinājumus, integrējot sociālās un uzvedības zinātnes, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un robotiku, sensoru tehnoloģijas, pētniecību medicīnas jomā utt. Tā kā šī nākotnes gudrās dzīves vides vīzija neapšaubāmi liek uzdot būtiskus ētiskas dabas jautājumus, svarīgākie risinājumi jārod sasaistē ar privātās dzīves neaizskaramības, drošības un paļāvības principiem.

108 Novecojoša sabiedrība un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme 3.22 Būtiskas ekonomiskas iespējas, kuras paver tā sauktā Sudraba sabiedrība, un interesantas jomas Sudraba ekonomikā ietver plašu amplitūdu no veselības aprūpes līdz sociālajiem pakalpojumiem, no izglītības līdz izklaidei, no komunikācijas līdz informācijai, no transporta un mobilitātes līdz interaktīvām ierīcēm atbalstam sadzīvē, no vienkāršas pārtikas līdz pat luksusa precēm un daudziem citiem produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas nepieciešami vecāka gadagājuma cilvēkiem, vai kurus tie izvēlas. Svarīgi saprast, ka vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījums ražošanas un ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē ir ievērojams un joprojām pieaug. Patiesībā viņiem ir būtiska loma gan kā ražotājiem, gan kā patērētājiem, tādēļ nākotnē viņi jāuztver nopietnāk un daudz lielākā mērā jāiesaista zinātnē un pētniecībā, kā arī visā viņiem paredzēto preču un pakalpojumu ražošanas ķēdē.

109 104 Ņemot vērā arvien pieaugošo mūža ilgumu, demogrāfiskās tendences un jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, tirgi, kas apkalpo Eiropas vecākā gadagājuma iedzīvotājus, turpinās paplašināties. Tie pasaules līmenī aizstās citus, pagātnē ļoti svarīgus industriālus segmentus. Rezultātā arī globālā konkurence šajā jomā pieaugs un kļūs skarbāka. Līdz šim Eiropas industrijas šajā jomā globālā līmenī bijušas (un joprojām ir) ārkārtīgi radošas, elastīgas un konkurētspējīgas. Tomēr, izņemot dažas lielas starptautiskas korporācijas, lielāko daļu veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbība bieži notiek vietējā līmenī. Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir īpaši svarīga loma pakalpojumu sektoros, iekārtu un patēriņa preču piedāvājumā vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču to starptautiskais tirgus potenciāls netiek pienācīgi izmantots. Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir īpaši svarīga loma pakalpojumu sektoros, iekārtu un patēriņa preču piedāvājumā vecāka gadagājuma cilvēkiem.

110 Rekomendācijas Ieteicams veidot ciešāku sadarbību un kontaktus starp organizācijām, kas pārstāv vecāko paaudzi un industrijām, lai mainītu izplatīto, bieži arī politisko uzskatu, ka šīs sabiedrības daļas vajadzības ir nasta, tā vietā saredzot šīs vajadzības kā biznesa iespēju. Nepieciešamas visu ES aptverošas iniciatīvas, lai palīdzētu lokāli orientētajam mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) biznesa segmentam, kas šobrīd attīsta inovatīvas tehnoloģijas un pakalpojumus vietēja līmeņa vajadzībām. MVU būtu jāatbalsta arī valsts līmeņa un ārvalstu partneru atrašanā, lai padarītu šo uzņēmējdarbību starptautisku. Visos līmeņos jārada mūžizglītības programmas sociālekonomiskajās jomās, kas paredzētas visām paaudzēm, un kuru veidošanā iesaistītas visas paaudzes, lai veicinātu ideju, pieredzes un zināšanu pārnesi un apmaiņu starp dažādām vecuma grupām, kā arī uzlabotu savstarpējo sapratni un sadarbību visā vecumu piramīdā. Īpaša uzmanība jāveltī to struktūru un institūciju atbalstam, kas nodarbojas ar līdz šim neidentificētu problēmu un iespēju konstatēšanu saistībā ar novecojošo sabiedrību, jāatbalsta arī pētījumi, kas veltīti inovatīviem un efektīviem šo problēmu risinājumiem, izmantojot visas pastāvošās iespējas.

111 106 Kad izstrādātas daudzsološas intervences un rasti problēmu risinājumi, visu līmeņu valsts un pašvaldību iestādēm būtu jāveicina un jāsekmē to īstenošana, piešķirot šim nolūkam mērķorientētu finansējumu, veidojot atvieglotus administratīvus procesus un gadījumos, kad tas atbilst vispārējām sabiedrības interesēm, arī publiskojot šos risinājumus, lai tie kļūtu atpazīstami sabiedrībā un gūtu sabiedrības atbalstu. Šādu atbalstu būtu jāuzskata par būtisku sastāvdaļu, kas veido investīcijas sabiedrības nākotnē, rosinot uzņēmējdarbības garu un gatavību uzņemties riskus. Jāsaprot un jānovērtē vecāka gadagājuma cilvēku dzīves gaitā gūtā pieredze un tas, ko šīs zināšanas var sniegt zinātnē, izglītībā, kultūrā un mākslā, kā arī citās sabiedrības aktivitātēs. Šīm industrijām Eiropā būtu jāturpina attīstīties, un jāpadara reģions arvien radošāks un bagātīgāks. Ikviens liela mēroga sociālekonomisks projekts, kas vērsts uz sabiedrību, būtu rūpīgi jāanalizē, izvērtējot līdzsvaru starp ekonomiskajām un sociālajām investīcijām, projekta ilgtspēju un potenciālu efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, kā arī priekšrocības, ko šis projekts sniegs ne vien šodienas paaudzēm, bet arī tām, kas vēl nav dzimušas.

112 Vajadzīgās politiskās un stratēģiskās orientācijas 3.23 Politiķi jau ilgi kavējušies pievērst uzmanību demogrāfiskajiem datiem, kurus tiem sniedz pētījumi, un konstruktīvi reaģēt uz paredzamajām sekām. Šādu situāciju galvenokārt radījis apstāklis, ka Eiropas sabiedrība ar grūtībām saglabā cieņpilnu attieksmi pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, atstājot viņus politikas ēnas pusē, tiklīdz viņi ir aizgājuši no darba, lai izmantotu savas tiesības uz pensiju. Neskatoties uz Apvienoto Nāciju organizācijas Madrides Starptautisko rīcības plānu par sabiedrības novecošanos, kas pieņemts gada aprīlī, un kurā izveidota visaptveroša stratēģiska pieeja, lai risinātu novecojošām sabiedrībām un vecāka gadagājuma cilvēkiem raksturīgās pārmaiņas un vajadzības, nedz uz Eiropas Reģionālo īstenošanas stratēģiju, ar kuru Apvienoto Nāciju organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas 56 dalībvalstis apņēmušās īstenot ANO Starptautisko rīcības plānu, daudzas Eiropas valstis vēl joprojām nespēj izveidot pārdomātu stratēģiju un politiku, kuru mērķis būtu reālas sabiedrības visām paaudzēm īstenošana.

113 108 Valsts pienākumi rūpēties par iedzīvotājiem ir pakļauti zināmai hierarhijai, tas attiecināms arī uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas ir sabiedrības daļa. Pirmā un universālākā politisko institūciju un valsts pārvaldes atbildība ir aizsargāt cilvēka cieņas neaizskaramību un garantēt cilvēka pamattiesību ievērošanu. Tiesībām, brīvībām un drošībai jābūt ne vien nostiprinātām likuma tekstos, šiem principiem jātiek arī pienācīgi īstenotiem, tādēļ nepieciešama nepārtraukta pārraudzība, efektīvi pretenziju mehānismi un pielāgošana mainīgajai realitātei. Otra joma, kas īpaši svarīga vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir valsts atbildība un pienākums sabiedrības locekļiem nodrošināt pienācīgas izglītības iespējas, veselības aprūpi un sociālo aizsardzību. Valstij nav obligāti jāsniedz šie pakalpojumi nepastarpināti, bet tā lielā mērā var, un tai pat būtu jādeleģē tie citām iesaistītajām pusēm, nosakot normas, kas jāievēro attiecībā uz sasniedzamību, drošību, cenas pieejamību un kvalitāti. Protams, sabiedrības interesēs ir situācija, kad cilvēkiem pastāv izvēle starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem valsts, privātā tirgus pārstāvjiem vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Vēl viens valsts politisko institūciju un pārvaldes darba stūrakmens un uzdevums ir plānot sabiedrības nākotni, pastāvīgu labklājību tās iedzīvotājiem, kā arī ekonomisko izaugsmi un ilgtspēju. Tas varētu būt visgrūtākais uzdevums, jo pieprasa ne vien pašreizējo grūtību pārvarēšanu un risinājumus, lai panāktu labvēlīgu materiālo situāciju, bet arī vēlmi un spējas skatīties gadu desmitiem uz priekšu, domātāja pieeju, iztēlojoties nākotni, lemjot par ilgtermiņa ieguldījumiem cilvēkresursos un infrastruktūrā un pat alternatīva plāna izstrādi gadījumam, ja procesi norisinātos pilnīgi citādi, nekā paredzēts. Lai pietiekami sekmīgi veiktu šo uzdevumu, ārkārtīgi svarīga ir cieša visu iedzīvotāju iesaistīšana plašās diskusijās par Eiropas sabiedrības nākotni. Šajās diskusijās jāapspriež sabiedrībā pastāvošie apstākļi, jānovērtē pašreizējie trūkumi, šobrīd dominējošās un nākotnes prasības, jāņem vērā cilvēku vajadzības, cerības, bažas un centieni. Īpaša uzmanība jāpievērš tām rūpēm un interesēm, kas dažādām paaudzēm atšķiras tostarp tām, kas vēl nav dzimušas un jāpanāk līdzsvars, atrodot pieņemamus kompromisus.

114 Tā kā vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalība šo svarīgo un dinamisko sabiedrības centienu īstenošanā šobrīd neeksistē, labākajā gadījumā tā būtu uzskatāma par mazattīstītu, tad pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā ar gados vecākiem cilvēkiem, jāuzņemas liela atbildība, kas vienlaikus ir arī lieliska iespēja, palīdzēt pārvarēt šo trūkumu, apkopojot zināšanas par vecāka gadagājuma cilvēku reālajām vajadzībām, vērtībām, interesēm, spējām, vēlmēm, viedokļiem un centieniem, un piedāvājot šo informāciju tām institūcijām un indivīdiem, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos tādās jomās kā sociālā politika, stratēģiju un procedūru izveide, kā arī īpaši pakalpojumi, kuri paredzēti vecāka gadagājuma cilvēkiem. Valsts pienākumi rūpēties par iedzīvotājiem ir pakļauti zināmai hierarhijai, tas attiecināms arī uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas ir sabiedrības daļa.

115 110 Rekomendācijas Tā kā sabiedrības novecošana ir un paliks pastāvīga Eiropas sabiedrības iezīme, un noteiks tās nākotni praktiski visos aspektos, lēmumu pieņēmējiem visos līmeņos un visās jomās, kuras ietekmē šis faktors, ļoti ieteicams sistemātiski integrēt novecošanu konceptuālā politikas veidošanas, stratēģiju izstrādes un programmu sagatavošanas darbā, ieviest ar novecošanu saistītos jautājumus kā transversālas tēmas, līdzīgi kā tas paveikts vides aizsardzībā, un neturēties pie pārliecības, ka vēl gana laika, lai risinātu šodien aktuālos jautājumus un plānotu nākotni. Lēmumu pieņemšanas procesos, kas saistīti ar novecošanas jautājumiem, vienmēr vadīties, pirmkārt, pēc principa spējas vajadzības tiesības risinājums, kas skatīta no dzīves ciklu un indivīda situācijas perspektīvas, ņemot vērā dažādu vecuma grupu cilvēku rūpes un sabiedrības intereses kopumā, vienlaikus ievērojot ētiskas dabas vērtības, piemēram, aprūpes ētiku, vecāka gadagājuma cilvēku neaizsargātību un vajadzību pēc izpratnes un labsirdības. Būs nepieciešami kompromisi starp dažādām konkurējošām interesēm, tādēļ visas ieinteresētās puses jāiesaista nepieciešamās informācijas apkopošanā, jādod iespēja vērst uzmanību uz katrai pusei prioritāriem faktiem, piedalīties secinājumu interpretācijā, risinājumu meklējumos, lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī lēmumu īstenošanas uzraudzībā un izvērtēšanā. Ņemot vērā, ka gadā vairāk nekā 20% eiropiešu būs 65 gadus veci vai vecāki, Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas līdera loma, uzkrājot un sistemātiski pielietojot vecāka gadagājuma cilvēku zināšanas, kompetenci un spriestspēju, lai strādātu Eiropas sabiedrības nākotnes labā. Eiropas Komisijai vajadzētu izveidot demokrātisku Vecāka gadagājuma iedzīvotāju padomi kā konsultatīvu institūciju visiem plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesiem, kas potenciāli ietekmē Eiropas iedzīvotājus visā dzīves garumā. Šādu padomju izveidē sevišķa uzmanība būtu jāpievērš padomē iekļauto pārstāvju spējai reprezentēt savu grupu īpaši sociālā ziņā, jo šis aspekts katrā valstī var atšķirties. Sabiedrības iesaistes programmu ietvaros īstenotam strukturētam pilsoniskam dialogam ar organizācijām, kas rūpējas par vecāka gadagājuma cilvēkiem vai pārstāv to intereses, jākļūst par neatņemamu standarta mehānismu pārrunās, veidojot attiecīgo sabiedrisko politiku, stratēģijas, īstenojot programmas, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas procesus kā valsts, tā reģionālā un vietējā līmenī.

116 Lai sagatavotu liela mēroga sociālus projektus, jāizveido intelektuāli, politiski un organizatoriski konsorciji, kas apvienotu valsts iestādes, lielo uzņēmumu asociācijas, zinātnes un pētniecības iestādes, kā arī kompetentās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp tās, kuru darbs veltīts vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šādi konsorciji vispirms jāpilnvaro veikt nepieciešamo konceptuālo darbu un pēc tam jāiekļauj turpmākajā šādu projektu attīstībā. Visiem tiem lēmumu pieņēmējiem, kas potenciāli var būt iesaistīti novecošanas politikas veidošanā, jāpiedāvā informatīvas un spēju pilnveides programmas, lai palielinātu tiem pieejamās objektīvās informācijas apjomu un attīstītu spēju novērtēt problēmas. Tas nodrošinās instrumentus labākai lēmumu pieņemšanai, iesaistot attiecīgo lēmumu skartās puses, vienlaikus nodrošinot ciešāku sadarbību starp visām ieinteresētajām pusēm un kopīgu refleksiju. Visu iedzīvotāju grupu līdzdalība un iesaiste ir galvenie demokrātiskas sabiedrības elementi un spēcīga saistviela, kas nodrošina sociālo iekļaušanu, tāpēc politiskajiem un pilsoniskās sabiedrības līderiem būtu jādara viss iespējamais, lai atbalstītu un uzlabotu visām vecuma grupām paredzētus līdzdalības un sabiedrības iesaistes mehānismus, kas ļauj piedalīties sabiedrības funkcionēšanā un sabiedrisku procesu attīstībā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš efektīvai starppaaudžu sadarbībai, inovatīvo procesu izgudrošanai un testēšanai apstākļos, kad tradicionālās koncepcijas zaudē pievilcību vai efektivitāti. Jautājumiem, kas saistīti ar labāku sabiedrības novecošanas izpratni, vecāka gadagājuma cilvēku spējām un vajadzībām, kā arī šīs sabiedrības daļas tēlu, kurš tiek uzturēts sabiedrībā, un starppaaudžu attiecībām jākļūst par vispārējā izglītībā iekļautām tēmām. Šīs tēmas būtu jāattīsta izcilības centros, balstoties zinātnē un pētniecībā, vienmēr aktīvi un plaši iesaistot ieinteresētās puses.

117 112 Lai saglabātu sabiedrības uzticību un izdarītu vispārpieņemamus lēmumus, politiķiem vienmēr būtu jācenšas panākt taisnīgu līdzsvaru starp novecošanas politiku un citām sabiedrībai svarīgām interesēm, paturot prātā, ka viņu izvēlētie virzieni un pieņemtie lēmumi noteiks sabiedrības raksturu un kvalitāti nākotnē, un ka šodienas jaunieši turpinās kāpt pa paaudžu kāpnēm. Jautājumiem, kas saistīti ar labāku sabiedrības novecošanas izpratni, vecāka gadagājuma cilvēku spējām un vajadzībām, kā arī šīs sabiedrības daļas tēlu, kurš tiek uzturēts sabiedrībā, un starppaaudžu attiecībām jākļūst par vispārējā izglītībā iekļautām tēmām.

118

119 Noslēguma vērojumi un perspektīvas 4

120 Noslēguma vērojumi un perspektīvas Pētniecības un sadarbības projekta Sociālas inovācijas aktīvai un veselīgai novecošanai ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē (SIforAGE) rezultāti skaidri rāda, ka Eiropas sabiedrības novecošanā gan kolektīvā, gan individuālā nozīmē vēl ir daudz svarīgu aspektu, kuri nav pietiekami izpētīti. Virkne labi zināmu un pat neatliekamu problēmu vēl nav pienācīgi atrisinātas un ir nepieciešamas labas, inovatīvas un efektīvas stratēģijas, politika un programmas, lai padarītu Eiropu par patiesi draudzīgu sabiedrību visām paaudzēm. Projekta SIforAGE rezultāti atklāj arī to, ka visur novērojamas iespaidīgas un ļoti veiksmīgas inovatīvas pieejas, kuras bieži vien attīsta un ievieš pavisam pieticīgas darba grupas, mazi un vidēji uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ieinteresēti un lojāli pētnieki vai pat pašpalīdzības grupas. Taču šādi vērtīgi pasākumi un noderīga pieredze reti gūst atpazīstamību ārpus šaura ieinteresēto personu loka vai tie tiek apspriesti valsts un starptautiskā līmenī. Tas nozīmē, ka daudzi labas gribas, radošas iztēles un veiksmīgas prakses paraugi vietējā līmenī un specifiskās jomās citiem interesentiem paliek nezināmi, un sabiedrība kopumā nevar gūt no tiem labumu.

121 116 Ņemot vērā minēto, Eiropas Komisijai tiek iesniegtas šādas rekomendācijas: Finanšu instrumenta Horizonts 2020 ietvaros jāparedz noteikts finansējums demogrāfisko izmaiņu ilgtermiņa ietekmes izpētei uz fiskālajiem režīmiem un pensiju sistēmām, mājokļu un transporta struktūrām, veselības un sociālo infrastruktūru un tamlīdzīgiem jautājumiem ar skaidru uzsvaru uz inovatīvu pieeju un risinājumiem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanu šādos pētījumos. Pētījumu rezultāti sistemātiski jāapspriež visu to prioritāšu ietvaros, kuru budžeta plāns un investīcijas ietekmē kopienu un visas sabiedrības turpmāko attīstību. Lai veicinātu koordinētu un koncentrētu pieeju ar novecošanu saistītiem pētījumiem visās Horizonts 2020 tematiskajās programmās un Horizonts 2020 kopumā ir jāizveido īpašs koordinācijas un savstarpējās informēšanas mehānisms. Koordinācijas galvenais mērķis ir pārliecināties, ka stratēģisko prioritāšu kopums, kas attiecas uz novecošanu un labklājību, tiks konsekventi atbalstīts ar visu finansēšanas kanālu palīdzību. Šim mehānismam jābūt skaidri orientētam uz izaicinājumiem, ar ko saskaras sabiedrība (Societal Challenges SC), pirmām kārtām, uz societālu izaicinājumu, kuru var nosaukt Veselība, demogrāfiskās izmaiņas un labklājība, tāpat uz izaicinājumiem Eiropa mainīgajā pasaulē iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība, Zinātne ar sabiedrību par sabiedrību, kā arī citās programmās, sadaļās Izcilība zinātnē un Industriālā līderība. Turklāt jāpaplašina ietekme uz citām programmām, kas tiek finansētas no finanšu instrumenta Horizonts 2020 budžeta (piemēram, iniciatīva Interaktīva dzīvesvide, kuru īsteno Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts). Koordināciju var īstenot, radot īpašu darba grupu (piemēram, konsultatīvu grupu, starpdirektorātu komiteju), kurā iesaista attiecīgās komisijas darbiniekus un ārējos ekspertus, kuri atbild par regulāru iekšējo darba dokumentu un citu materiālu sagatavošanu, lai definētu atbalstāmo pētījumu prioritātes. Darba grupas efektīvu darbību un ietekmi vajadzētu veicināt ar atbilstošiem organizatoriskiem, administratīviem un finansiāliem pasākumiem.

122 Šai Eiropas līmeņa dokumentācijas un informācijas izplatīšanas struktūrai jābūt pilnvarotai aktīvi meklēt inovatīvas idejas, risinājumus un prakses piemērus novecošanas politikas, stratēģijas, programmu un darbību jomā.

123 118 Eiropas Komisijai jāizveido, iespējams, ka kādā jau eksistējošā piemērotā un neatkarīgā struktūrā institūcija vai mehānisms, ar kura palīdzību reģistrēt inovatīvas idejas, risinājumus un praksi politikas, stratēģijas, programmu un dažādu akciju jomā saistībā ar iedzīvotāju novecošanu un vecāka gadagājuma cilvēku stāvokli Eiropas sabiedrībā. Nepieciešams, lai šī informācija tiktu sistemātiski dokumentēta un nodota visām ieinteresētajām pusēm Eiropā. Sistēmas saturu var papildināt un apkopoto dokumentāciju izmantot politiskas vai politiku veidojošas institūcijas, valsts pārvaldes struktūras, zinātnes un pētnieciskās institūcijas, preču un pakalpojumu tirgus dalībnieki, aprūpes iestādes, brīvprātīgo organizācijas, kas apvieno vai rūpējas par noteiktām sabiedrības grupām, kā arī jebkura cita struktūra, kuras mērķis ir darboties sabiedrības interesēs, vai pat atsevišķi indivīdi. Šai Eiropas līmeņa dokumentācijas un informācijas izplatīšanas struktūrai jābūt pilnvarotai aktīvi meklēt šādas inovatīvas idejas, risinājumus un prakses piemērus novecošanas politikas, stratēģijas, programmu un darbību jomā. Tai jāpublisko plaša, strukturēta informācija par tās datu bankas saturu, lai par to uzzinātu potenciālie interesenti, un jārada ērti pieejas mehānismi dokumentu krājumam. Veicināt brīvprātīgus ieinteresēto pušu ieguldījumus, izveidojot Balvu par inovatīviem risinājumiem, kuru pasniedz, lai godinātu inovācijas dažādās ar novecošanas jautājumiem saistītās nozarēs. Jārosina un pienācīgi jāfinansē pētniecība, lai analizētu veiksmīgu inovatīvu risinājumu būtiskākos elementus un īpašības, izdarot no tā praktiskus secinājumus. Pētnieku komanda jāizvēlas no plaša dažādu kompetentu ekspertu loka līdzīgi SIforAGE konsorcijam un noteikti jāiesaista tie, uz kuriem tieši vai netieši attiecas pētāmie jautājumi. Jāpiedāvā informācija un apmācība par to, kā efektīvi izmantot reālo pieredzi, tostarp arī citādos apstākļos, ar radošās imitācijas metodēm. Vienlaikus jāveicina arī starpsektoru un pārrobežu informācijas kanālu un sadarbības struktūru izmantošana.

124

125 Par SIforAGE projektu 5

126 Izplatīt zinātnes atziņas sabiedrībā un aizstāvības pasākumos. Projekta apraksts un uzdevumi 5.1 Sociālas inovācijas aktīvai un veselīgai novecošanai ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē (SIforAGE) ir projekts, ko finansiāli atbalsta Eiropas Komisija 7. ietvara programmā Zinātne sabiedrībā Šī projekta mērķis ir veicināt aktīvu un veselīgu novecošanu (AVN) sabiedrībā, stiprinot sadarbību starp pētniekiem, politikas veidotājiem, produktu un pakalpojumu attīstītājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sabiedrību kopumā. Divi galvenie SIforAGE projekta uzdevumi: izplatīt zinātnes atziņas sabiedrībā un aizstāvības pasākumos; veicināt sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos pētījumā, lai radītu iespēju šā projekta rezultātu lietotājiem nākotnē veidot pētniecības projektus, kuri spētu veicināt AVN.

127 122 Galvenie mērķi: 1. Organizēt kustību, kas popularizē AVN sabiedrībā Izstrādāt pierādījumos balstītu aktīvas un veselīgas novecošanas (AVN) definīciju. Izveidot virtuālu vietni sociālo inkubatoru < kurā interesenti, kas iesaistīti AVN, apmainīsies ar informāciju, debatēs un sadarbosies ar mērķi popularizēt AVN. Jau izveidota sociālā mācību platforma < un tiešsaistes atbalsta vietne < kur var saņemt pierādījumos balstītas atbildes. AVN vērtību ķēde aptver visas jomas, kas attiecas uz veselīgas novecošanas procesu, ieskaitot fizisko, kognitīvo un garīgo veselību, sociālo iesaisti, aktīvu dzīvesveidu, funkcionālās spējas un funkcionālo neatkarību. Piecos dinamiskos dokumentos, kas saucas Zināšanu pārvaldības vienības (Knowledge Management Units KMUs) un kas attiecas uz pieciem galvenajiem AVN jautājumiem, ir izklāstīts: kā palielināt veselīgāko dzīves gadu skaitu (KMU1); kā uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku it īpaši to, kuri sirgst ar Alcheimera slimību neatkarību un lemtspēju (KMU2); kā vecāka gadagājuma cilvēkus veicināt būt aktīviem sabiedrībā (KMU3); kā kopienas un privātais sektors var veicināt vecumam draudzīgas vides veidošanu (KMU4); Kā jauni pakalpojumi var palīdzēt uzlabot novecošanas pieredzi mājas apstākļos (KMU5).

128 2. Iesaistīt sabiedrību pētniecības procesā Piedāvāt piemērotu metodoloģiju, kas ļautu iesaistīt gala lietotājus tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšanā, aktivizējot interaktīvās vietnes, kuras sauc par Tehnoloģiju pieredzes kafejnīcām (Technology Experience Cafés TECs). Novērtēt vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības no vecuma problēmu pētniecības viedokļa Veicināt vecāka gadagājuma cilvēku iesaisti pētījumos ar vietējo intervences programmu palīdzību < science_corner.php#.v8alvjils00>. Izstrādāt rekomendāciju vadlīnijas, lai palielinātu vecāka gadagājuma cilvēku iesaisti pētījumos < Novērst diskriminējošu attieksmi ar intervences programmu palīdzību, kas orientētas uz bērniem un jaunatni (ImAGES elektroniskā grāmata < livros/ciencias-sociais-e-humanas/antropologia-e-sociologia/images-ebook/>). 3. Iesaistīt pētniekus societālo vajadzību izvērtēšanas izpētē Izvērtēt lēmumu pieņemšanas procesus, lai plānotu nākotnes pētījumus par AVN. Veicināt ētisko un sociālo atbildību novecošanas pētniecībā, nodibinot balvu AVN veltītiem pētniecības projektiem, kuros ņemta vērā sabiedrības aktīva līdzdalība un kuriem ir liela ietekme uz sabiedrību < siforage.eu/prize.php>. 4. Veicināt zinātnisku atziņu iekļaušanu politikas veidošanā Analizēt, kā politikas veidotāji visā Eiropā īsteno AVN veicināšanas un vecuma diskriminācijas novēršanas programmas. Analizēt lēmumu pieņemšanas procesus politikas veidošanā. Projektā izvirzītais uzdevums analizēt lēmumu pieņemšanas modeli Eiropas valstīs politiskā līmenī, piemēram, Eiropas Parlamentā, un starptautiskajās institūcijās, piemēram, ANO, ir pabeigts < Rekomendāciju izstrāde pierādījumos balstītas politikas veidošanā <

129 Veicināt politikas veidotāju līdzdalību pētījumā Organizēt četras savstarpējās mācīšanās sesijas, lai veicinātu politikas veidotāju līdzdalību pētniecības procesā. Ir atlasītas kontaktpersonas, tiek veidotas aptaujas un savstarpējās mācīšanās sesijas politikas veidotājiem, dažas no tām jau uzsāktas. Šim nolūkam izveidotā platforma un mācību programma darbojas un tiek dibināti sakari starp politikas veidotājiem vietējā un valsts līmenī. Platforma ir pieejama adresē: < 7. Izplatīt informāciju un zināšanas interesentu vidū Izplatīt pētījumu materiālus un rezultātus zinātniskās kopienas locekļiem, plašākā sabiedrībā, pilsoniskās sabiedrības organizācijās un politikas veidotāju vidū. 6. Veicināt inovatīvu pakalpojumu un produktu ieviešanu AVN vajadzībām Analizēt, kā uzņēmēji rada jaunus uzņēmumus, pakalpojumus, produktus un tehnoloģijas AVN vajadzībām. Piedāvāt praktisku rokasgrāmatu interesentu apmācībai privātajā sektorā, valsts iestādēs un organizētajā pilsoniskajā sabiedrībā, lai atbalstītu un rosinātu šos sektorus pārstāvošās institūcijas veikt inovācijas AVN.

130 Projektā iesaistītie partneri 5.2 SIforAGE konsorcijā ietilpst 17 partneri no Eiropas, Turcijas un Brazīlijas. Projekta konsorcijā iesaistīts arī plašs interesentu loks, kas veido inovāciju vērtību ķēdi, tai skaitā privātie fondi, aprūpes centri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pārstāv vecāka gadagājuma cilvēkus, universitātes, valsts politikas veidotāji, domnīcas, mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī Eiropas un starptautiska līmeņa eksperti, lai pārvarētu valdošo sadrumstalotību. Visi partneri ar pilnu atdevi piedalījušies SIforAGE projekta īstenošanā un darbojušies atbilstoši projekta garam. Sasniegts augstāks izpratnes līmenis par vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām, attieksmi un izaicinājumiem.

131 126 Projektu koordinē Barselonas Universitāte. Projekta vadība ir Dr. Antonija Fonta (Antoni Font) pārziņā, tā ietver atbildību par partneru un Eiropas Komisijas sadarbību. Vadības procedūras nodrošina administratīvais birojs, kas atbild par administratīvajiem jautājumiem, finanšu pārvaldību, kā arī pārskatu un rezultātu iesniegšanas termiņu ievērošanu. Projekta zinātniskā koordinācija uzticēta Basku Kulinārijas centram un tā zinātniskai koordinatorei Dr. Elenai Urdanetai (Elena Urdaneta), kas ir atbildīga par atbalsta un informācijas izplatīšanas pasākumiem starp partneriem, kā arī par uzdevumiem, kas veicina sadarbību starp ieinteresētajām pusēm, sabiedrību un zinātniskām aktivitātēm. Projekta vadība un koordinācija īstenota ciešā savstarpējā sadarbībā.

132 The SIforAGE consortium, consisting of 17 partners.

133 128

134 Projekta darba metodoloģija 5.3 Projekta metodoloģija izstrādāta, pamatojoties uz pierādījumos balstītu zinātnisko metodi ar izteiktu līdzdalības pieeju un centrētu orientāciju uz savstarpēju mācīšanos. Projekts strukturēts 10 jomās un tām atbilstošās desmit darba paketēs (work package WP), kas mijiedarbojas, lai, sadarbojoties partneriem un interesentiem, panāktu vislabvēlīgākos rezultātus vecāka gadagājuma cilvēkiem. Aktivitātes darba pakešu ietvaros horizontāli ir saistītas ar Zināšanu pārvaldības vienībām. Darba dalīšanas ietvaros divreiz gadā notiek tikšanās, lai pārrunātu būtiskus to problēmu aspektus, kas aplūkoti atbalsta aktivitātēs no otrās līdz astotai darba paketei. Piecas Zināšanu pārvaldības vienības rāda pētījuma galvenās novecošanai veltītās tematiskās jomas. Šīs Zināšanu pārvaldības vienības kalpoja kā ietvars līdzdalības telpai, kurā darbojās dažādas AVN jomā ieinteresētas puses - pētnieki, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmumi, sociālie praktiķi un domnīcas.

135

136 Paredzamie projekta rezultāti 5.4

137 132 Projekta galvenie rezultāti ir šādi: Ir mobilizētas un iesaistījušās vairāk nekā 2000 ieinteresētās puses, kas iesaistās aktīvas un veselīgas novecošanas jautājumos: Interesenti pārstāv Eiropu, Turciju un Brazīliju, Eiropas sadarbības tīklus un federācijas, pateicoties partneriem, projekta aktivitātēs iesaistījušies interesenti visā Eiropā. Tas piešķir projekta rezultātiem plašu ietekmi un nozīmi. Projekta ietvaros nodibināti kontakti ar Konsultatīvās komitejas ekspertiem, kas pārstāv starptautiski svarīgus dažādu jomu pārstāvjus, kuri nodrošina projektā izstrādāto politisko rekomendāciju aktualitāti un īstenoto aktivitāšu sociālo ietekmi. Novecošanas sociālo inovāciju risinājumi zinātnes un sabiedrības perspektīvā: projekta vērtību nosaka iesaistīto aktieru ķēde pētnieki, zinātnieki, valsts politikas veidotāji, tehnoloģiju attīstītāji un uzņēmumi, gala lietotāji un pilsoniskā sabiedrība, kā arī dažādie novecošanas pētniecības aspekti. Tādējādi projektā risinātās problēmas atspoguļo dažādu ieinteresēto pušu pārstāvju rūpes un uzskatus, tā palīdzot nodrošināt ES līmenī reālu ietekmi uz AVN. Atbalsta mehānismu radīšana sadarbībai ar interesentiem: projekta ietvaros radīti dažādi atbalsta mehānismi, lai sasniegtu ilgtspējīgus un nozīmīgus rezultātus, nododot sabiedrībai zinātnes ieguldījumu novecošanas izpētē. Tāpat ir uzlabota starptautiskā sadarbība ar tām valstīm, kas pārstāv konsorciju (Brazīliju, Turciju), un tiem Konsultatīvās komitejas pārstāvjiem, kuri ir īstenojuši aktīvas un veselīgas novecošanas inovatīvu politiku.

138

139 Designed by

140