LATVIJAS IKP ĪSTERMIŅA EKONOMETRISKĀ

Transcription

1 LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE ALEKSEJS MEĻIHOVS LATVIJAS IKP ĪSTERMIŅA EKONOMETRISKĀ PROGNOZĒŠANA Promocijas darba kopsavilkums Ekonomikas dokora zināniskā grāda iegūšanai Apakšnozare: ekonomerija Rīga, 2010

2 2 Promocijas darbs no līdz gadam izsrādās un aprobēs Lavijas Universiāes Ekonomikas un vadības fakulāes Maemāiskās ekonomikas kaedrā. Promocijas darbs gadā aprobēs biedrībā "Lavijas ekonomerisu asociācija". Zināniskā vadīāja: Dr. mah. profesore Ismena Revina Recenzeni: Dr. habil. oec. profesore Ludmila Bandeviča, Lavijas Universiāe Dr. habil. oec. profesors Remigijs Počs, Rīgas Tehniskā universiāe Dr. oec. asisējošais profesors Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Ekonomikas augsskolā Promocijas darba aizsāvēšana noiks Lavijas Universiāes Ekonomikas promocijas padomes aklāajā sēdē gada. plks. :, Rīgā, Aspazijas bulv. 5, 322. audiorijā. Ar promocijas darbu var iepazīies Lavijas Universiāes Biblioēkā, Kalpaka bulv. 4, Rīgā, LV Asauksmes lūdzam sūī: LU Akadēmiskajam deparamenam, Raiņa bulv. 19, Rīga, LV Padomes priekšsēdēāja Dr. oec. profesore Ērika Šumilo Padomes sekreāre Dr. oec. docene Anda Baraga ISBN _ Aleksejs Meļihovs, 2010 Lavijas Universiāe, 2010

3 3 Saurs Promocijas darba anoācija... 5 Promocijas darba vispārīgs raksurojums... 6 Promocijas darba galvenās nosādnes Prognozēšanas eorēiskie aspeki IKP kā ausaimniecības aīsības indikaors Svarīgāko ekonomisko eoriju izpēe Pasaules pieredze ausaimniecības aīsības īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā un biznesa ciklu novērēšanā Ekonomeriskie modeļi Lavijas ausaimniecības aīsības prognozēšanai Promocijas darba galvenie secinājumi un priekšlikumi Auora publikācijas par promocijas darba ēmu Auora ziņojumi par promocijas darba rezulāiem zināniskajās konferencēs... 31

4 4 Paeicības Vēlos izeik vislielāko paeicību par ierosinājumiem, vērīgiem komenāriem un emocionālu abalsu mana darba zināniskajai vadīājai prof. Ismenai Revinai. Paldies prof. Ludmilai Bandevičai, prof. Edgaram Kasalim, doc. Edgaram Brēķim, asoc. prof. Mārai Gulbei, prof. Mihailam Hazanam, prof. Dainai Šķilerei par vērīgiem komenāriem un ieeikumiem, kā arī paeicos par draudzīgu un koleģiālu amosfēru visiem pasniedzējiem un kolēģiem, kas piedalījās mana darba apšanā. Īpaša paeicība Lavijas Universiāei par finansiālu abalsu ESF projeka Abalss dokora sudijām Lavijas Universiāē ievaros, kas deva iespēju šo darbu pabeig. Paldies draugiem par abalsu, līdzās pārdzīvojumu un pacieso manas uzmanības un laika rūkumu diserācijas apšanas laikā. Aleksejs Meļihovs

5 5 Promocijas darba anoācija Promocijas darba mērķis ir īseno Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesu, noeik ar o saisīas problēmas un o arisināšanas iespējas, kā arī izsrādā rekomendācijas īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesa uzlabošanai. Promocijas darba 1. nodaļā auors izsrādā eorēisko bāzi promocijas darbā formulēā mērķa sasniegšanai. Nodaļas ievaros auors pēa prognozēšanas procesa eorēiskos pamaus un formulē ā posmus. Auors dealizēi analizē arī modelēšanas procesa aspekus, kas ir neaņemama daļa no prognozēšanas procesa, un formulē ekonomeriskās prognozēšanas posmus. Auors alasa ekonomeriskus esus modeļu saisiskās bāzes vērēšanai, kā arī laikrindu īpašību pārbaudei. 1. nodaļā iek pēīa arī prognožu būība, o klasifikācijas iespējas, kā arī prognožu preciziāes novērēšanas pieejas. 2. nodaļā auors nosaka prognozēšanas objeku un pamao savu izvēli. Nodaļas ievaros iek veika dealizēa prognozēšanas vides un iesaisīo objeku izpēe, izmanojo dinamiski srukurālo analīzi. Tas palīdz izveido skaidru priekšsau par prognozējamā objeka vieu ekonomiskajā sisēmā, kā arī par pasāvošām likumsakarībām sarp prognozējamo objeku un prognozēšanas vidi Lavijā. 3. nodaļā auors veido eorēisko pamau Lavijas ekonomerisko īsermiņa prognozēšanas modeļu izveidošanai. Nodaļas ievaros iek apkopoas un analizēas promocijas darba emaikai abilsošo ekonomisko eoriju pamanosādnes. Nodaļas beigās auors izvēlas Lavijas gadījumam piemēroākas eorijas aprobācijai īsermiņa ekonomeriskajā modelēšanā. 4. nodaļā auors veido prakisko pamau Lavijas ekonomerisko īsermiņa prognozēšanas modeļu izveidošanai. Tiek apkopoa un analizēa pasaules pieredze īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā un biznesa ciklu noeikšanā. 5. nodaļā auors analizē prognozējama objeka laikrindas kvaliāi, veico IKP precizēšanas vēsures analīzi. Nodaļas ievaros auors, balsoies uz izveidoo eorēisko un prakisko pamau, izveido prakiski pielieojamus Lavijas reālā IKP īsermiņa prognozēšanas ekonomeriskos modeļus. Auors vērē modeļu ekonomiskās un saisiskās bāzi, izmanojo iepriekš izvirzīas ekonomeriskās hipoēzes un ekonomeriskos esus. Alaso korekus modeļus, auors vērē ar o palīdzību iegūu ārpus izlases īsermiņa prognožu preciziāi. Promocijas darba pēdējā nodaļā, balsoies uz īsenoo Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesu, auors apkopo darba izsrādes laikā noeikās ar īsermiņa ekonomerisko prognozēšanu saisīas problēmas un o arisināšanas iespējas, kā arī izsrādā rekomendācijas īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesa uzlabošanai. Apkopojo promocijas darba rezulāus, auors secina, ka promocijas darbā izvirzīā hipoēze ir pierādīa: ekonomerisko modeļu, paredzēu Lavijas reālā IKP īsermiņa prognozēšanai, ar uzņēmumu un paērēāju apsekojumu rādīājiem vai moneārajiem rādīājiem, kā arī ekonomerisko modeļu, balsīu uz ražošanas funkciju vai biznesa ciklu, izmanošana nodrošina precīzākas prognozes nekā ARIMA saimes modeļi. Promocijas darba pamaekss ir izklāsīs 154 lappusēs. Darbā iekļaui 59 aēli, 12 abulas, 20 pielikumi. Lieraūras saraksā ir iekļauas 293 vienības.

6 6 Promocijas darba vispārīgs raksurojums Promocijas darba akualiāe balsās uz rim pīlāriem: IKP, īsermiņa prognozēšana un ekonomeriskā prognozēšana. IKP akualiāes pamaojums IKP ir viens no svarīgākajiem un visbiezāk izmanojamiem Nacionālo konu rādīājiem, kas iever sevī visus ausaimniecības aīsības aspekus un apkopo visu ar naudu saisīo saimniecisko darbību pievienoo vērību. IKP kā viens no galvenajiem ausaimniecības aīsību aspoguļojošajiem un raksurojošajiem rādīājiem iek izmanos ādās sarpauiskajās organizācijās, kā, piemēram, Pasaules Banka, Ekonomiskās sadarbības un aīsības organizācija un Eiropas Komisija. IKP un ā aīsības dinamika ir ekonomiskās poliikas veidošanas pamaā. Eiropas Komisijā, kā arī Lavijā, poliiskos lēmumus un insrumenus galvenokār pamao ar IKP. Ņemo vērā ar pasaules krīzi izraisīus ekonomisko lejupslīdi vairākās valsīs, galvenais uzdevums pēc EK viedokļa, ir ajauno ekonomisko izaugsmi. IKP pieaugums ir galvenais rādīājs, lai novērēu o, cik efekīvi ir ES un dalībvalsu ausaimniecības aveseļošanas plāni. IKP ir rādīājs, ko poliikas veidoāji izmano, lai uzraudzīu svārsības saimnieciskajā darbībā īsermiņā vai vidējā ermiņā jo īpaši pašreizējā siuācijā, kad pasaules valsis pārdzīvo finanšu krīzes negaīvās sekas. Neskaoies uz IKP nepilnībām, as vēl aizvien ir vienīgais rādīājs, kas aspoguļo ausaimniecības darbību irgus apsākļos. Reālais IKP iek azīs par labu ausaimniecības labklājības mēru vairākiem, be ne visiem uzdevumiem, savukār, ā pieaugums par labu ausaimniecības progresa mēru. IKP iek uzskaīs par reprezenaīvāko auas aīsības un progresa rādīāju kopumā. IKP ir vispārpieņems rādīājs, kurš iek izmanos daudz plašāk nekā ikai ekonomiskās akiviāes mērīšanai. Šim rādīājam piemia un piemī priekšrocība bū izmanojamam ausaimniecības modelēšanā un prognozēšanā. Tā pamaā ir skaidra meodika, kas ļauj izdarī salīdzinājumus pa laikposmiem un sarp valsīm un reģioniem, kā arī poliiķiem o grūi ieekmē. Īsermiņa prognozēšanas akualiāes pamaojums Ņemo vērā o, cik lielā mērā IKP ir svarīgs rādīājs, ā pēc iespējas ārākajam un precīzākajam novērējumam ir ļoi augsa nozīme. Taču CSP spēj snieg IKP āro novērējumu ikai 40. dienā pēc pārskaa perioda (ceurkšņa) beigām, be informācija par fakisko IKP iek pieejama ikai 70. dienā pēc pārskaa perioda (ceurkšņa) beigām. Šis kavējums svarīgākā saisiskā rādīāja aprēķināšanā padara IKP īsermiņa prognozēšanu par akuālu uzdevumu. Līdz šim bija novērojams minēai emaikai velīu pēījumu rūkums, kas būiski paaugsina promocijas darba ēmas akualiāi. Pieejamos pēījumos un publikācijās, kuros iek prognozēa Lavijas ausaimniecības aīsības dinamika, uzmanība koncenrēa galvenokār uz vidēja ermiņa vai ilgermiņa prognozēšanu. Taču īsermiņa IKP prognozēšanai Lavijas gadījumā, neskaoies uz ā akualiāi, iek velīa nepieiekama uzmanība. Pēdējos gados Lavijā īsermiņa prognozēšanas akualiāe ir nozīmīgi pieaugusi. Šo endenci nosaka liels ausaimniecības aīsības svārsīgums un augss ausaimniecības nākones aīsības endenču nenoeikības līmenis, kas vājina ausaimniecības dalībnieku spēju paredzē pa īsermiņa ausaimniecības aīsības endences. Šajā siuācijā ausaimniecības dalībniekiem ir būiski pēc iespējas ārāk apzināies, kādā ekonomiskajā vidē viņi darbojas, lai spēu adekvāi reaģē uz pārmaiņām, pieņemo abilsošus un efekīvus lēmumus par savu urpmāko rīcību.

7 7 Īsermiņa prognozēšana ir nepieciešama moneārās un fiskālās poliikas veidoājiem, jo var nodrošinā iespēju āri novērē pārmaiņas biznesa cikla endencē, līdz ar o nodrošino operaīvu un efekīvu moneārās un fiskālās poliikas plānošanu un īsenošanu. Īsermiņa prognozēšanai piemī būiskas priekšrocības salīdzinājumā ar vidēja ermiņa un ilgermiņa prognozēšanu. Tā ir daudz mazākā mērā akarīga no subjekīva viedokļa par ālāku ausaimniecības aīsības dinamiku. Līdz ar o, īsermiņa prognozēšanas rezulāus ir grūi ieekmē un izkropļo ar poliiskiem nosādījumiem. Cia īsermiņa prognozēšanas priekšrocība ir ās rezulāu izmanošana vidēja ermiņa un ilgermiņa prognozēšanas rezulāu verifikācijai prognozēšanas horizona sākumposmā. Ar īsermiņa prognozēšanas inegrāciju vidēja ermiņa un ilgermiņa prognozēšanā var būiski uzlabo prognozēšanas kvaliāi. Īsermiņa prognozēšana akuāla ne ikai vienas valss ievaros, be arī sarpauiskajā mērogā. EK nosaka nepieciešamību nodrošinā svarīgāko saisisko dau (ai skaiā IKP) preciziāi un o laicīgumu. Abilsoši šai vajadzībai Eiropas Savienības dalībvalsis, arī Lavija, uzsāka veido īsermiņa prognozēšanas ekonomeriskos modeļus ā saucamos ārās novērēšanas modeļus. Balsoies uz visu iepriekš minēo, ir jāazīs, ka Lavijas IKP īsermiņa prognozēšanas pasāvīga pilnveidošana ir ne ikai akuāla, be arī nepieciešama, lai sasniegu EK izvirzīo mērķi: prognožu preciziāes zudumiem ir jābū pēc iespējas mazākiem. Ņemo vērā, ka ekonomerija ir ekonomikas zinānes apakšnozare, kura veido pamau ne ikai ekonomisko likumsakarību padziļināai izpēei, be arī ekonomisko rādīāju prognozēšanai, ir būiski Lavijas IKP īsermiņa prognozēšanai izmano ekonomeriskās pieejas. Ekonomeriskās prognozēšanas akualiāes pamaojums Ekonomerijai kā ekonomikas zinānes apakšnozarei ir būiska loma ausaimniecības aīsības pagānes, agadnes un nākones procesu izpēē. Ekonomerijas prakiskā pielieošana nodrošina speciālisus ar mūsdienīgo ekonomisko rādīāju novērēšanu, analīzi un inerpreāciju. Viens no rim ekonomerijas pamauzdevumiem ir prognozēšana. Pasāv vairāki veidi, kā var veik prognozēšanu: no minēšanas līdz ekonomeriskās prognozēšanai, kuras pamaā ir ekonomeriskie modeļi. Ekonomeriskā prognozēšana ir populārākā meode pasaulē, kuru pielieo ausaimniecības aīsības procesu prognozēšanai. Tās pamaā ir ekonomeriskie modeļi, ausaimniecības un saisikas eorija. Līdz ar o, salīdzinājumā ar ciām prognozēšanas meodēm, ekonomeriskā prognozēšana balsās uz drošu eorēisko bāzi, uz kura pamaa speciālisi var veido argumenēus kvaniaīvus secinājumus par ausaimniecības aīsības aspekiem. Sakarā ar iepriekš minēo ekonomeriskā prognozēšana un modelēšana ir pievilcīgi un nepieciešami insrumeni priekš ekonomiskās poliikas veidoājiem un ciiem ausaimniecības dalībniekiem. Balsoies uz ekonomerisko prognozēšanu un modelēšanu var veido un īseno daudz pamaoākus un efekīvākus poliiskus un sraēģiskus lēmumus saisīus ar ausaimniecības aīsības jauājumiem. Pēījuma ierobežojumi: īsermiņa prognozēšanas horizons ir ekošais ceurksnis: darbā iek izsrādāi ekonomeriskie īsermiņa prognozēšanas modeļi, kuri nodrošina operaīvu prognozēšanas veikšanu. reālais IKP iek izmanos, kā ausaimniecības aīsības rādīājs: reālais IKP ir sarpauiski azīs kā svarīgākais ausaimniecības aīsību raksurojošais rādīājs, kas nosaka ā izmanošanu prognozēšanas procesā kā prognozējamo objeku.

8 8 ekonomeriskās modelēšanas periods ir no gada I ceurkšņa līdz gada IV ceurksnim: ekonomeriskā modelēšana noiek īsākajam laika posmam ar nolūku asā 3 gadus ārpus izlases īsermiņa ekonomeriskai prognozēšanai prognožu preciziāes verifikācijai. ārpus izlases prognozēšanas periods ir no gada I ceurkšņa līdz gada IV ceurksnim: Pēījuma objeks ir IKP. ašķirībā no prognozēšanas izlases ievaros, ārpus izlases prognozēšana dod iespēju novērē ekonomeriskā modeļa prognozēšanas preciziāi, nevis o, cik labi modelis aspoguļo ekonomiskās endences modelējamā perioda ievaros. Pēījuma priekšmes ir Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskā prognozēšana. Promocijas darba mērķis ir īseno Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesu, noeik ar o saisīas problēmas un o arisināšanas iespējas, kā arī izsrādā rekomendācijas īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesa uzlabošanai. Promocijas darba mērķa sasniegšanas nolūkā izvirzīi šādi uzdevumi: izpēī prognozēšanas procesa eorēiskus aspekus, formulē ā posmus, kā arī izveido eorēisko bāzi promocijas darbā formulēā mērķa sasniegšanai; noeik prognozēšanas objeku un pamao ā izvēli; veik prognozēšanas vides un iesaisīo objeku izpēi, izmanojo dinamiski srukurālo analīzi; izveido eorēisko pamau ekonomerisko īsermiņa prognozēšanas modeļu izveidošanai, apkopojo un analizējo promocijas darba emaikai abilsošas ekonomisko eoriju pamanosādnes; izveido prakisko pamau ekonomerisko īsermiņa prognozēšanas modeļu izveidošanai, apkopojo un analizējo pasaules pieredzi īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā un biznesa ciklu noeikšanā; balsoies uz izveidoo eorēisko un prakisko pamau izveido un aprobē prakiski pielieojamus ekonomeriskus īsermiņa prognozēšanas modeļus; veik izveidoo un aprobēo ekonomerisku īsermiņa prognozēšanas modeļu ekonomiskās un saisiskās bāzes pārbaudi, kā arī ārpus izlases īsermiņa prognožu preciziāes vērēšanu; balsoies uz īsenoo Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesu, apkopo promocijas darba izsrādes laikā noeikās ar īsermiņa ekonomerisko prognozēšanu saisīas problēmas un o arisināšanas iespējas, kā arī izsrādā rekomendācijas īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesa uzlabošanai. Pēījuma hipoēze: Ekonomerisko modeļu, paredzēu Lavijas reālā IKP īsermiņa prognozēšanai, ar uzņēmumu un paērēāju apsekojumu rādīājiem vai moneārajiem rādīājiem, kā arī ekonomerisko modeļu, balsīu uz ražošanas funkciju vai biznesa ciklu, izmanošana nodrošina precīzākas prognozes nekā ARIMA saimes modeļi.

9 Promocijas darbs iever šādas aizsāvamās ēzes: 9 līdz gadam CSP veikie Lavijas reālā IKP pārrēķini būiski neieekmēja laikrindas kvaliāi, aču ās kvaliāe paslikinājās CSP pārejo uz IKP ķēžu indeksa aprēķināšanu; pasāvīgās aizvieošanas elasības ražošanas funkcijas novērējums liecina, ka Lavijas ausaimniecībā pasāv ideāla aizvieošana sarp kapiālu un darbaspēku un adeve no mēroga ir pasāvīga, kas norāda uz iespēju izmano Lavijas gadījumā K-D ražošanas funkciju ar pasāvīgo adevi no mēroga; uz K-D ražošanas funkciju balsīais ekonomeriskais modelis ar TFP procesa Lavijas gadījumam abilsošu ekonomerisko modelēšanu nodrošina precīzākas īsermiņa prognozes, nekā ARIMA saimes modeļi, kā arī novērēā TFP procesa dinamika abils vēsuriskiem noikumiem Lavijas ausaimniecībā; segmenācijas modeļa Lavijas biznesa cikla novērēšanai aprobācija īsermiņa prognozēšanā liecina par iespēju ar modeļa palīdzību iegū precīzākas Lavijas reālā IKP īsermiņa prognozes, nekā ar ARIMA saimes modeļiem, kā arī izveidoais modelis izdala no Lavijas reālā IKP laikrindas cikla komponenu, kas abils vēsuriskiem noikumiem Lavijas ausaimniecībā; uzņēmumu un paērēāju apsekojumu rādīāji un moneārie rādīāji var bū izmanojami ekonomeriskajos modeļos Lavijas reālā IKP īsermiņa prognozēšanai. Auora zināniskais ieguldījums. Promocijas darbā izsrādāas šādas zināniskās noviāes: balsoies uz veiko izpēi un profesionālo pieredzi, auors izsrādājis ekonomeriskās modelēšanas procesu; pierādīa uzņēmumu un paērēāju apsekojumu rādīāju liederība kā Lavijas ausaimniecības aīsības rerospekīvas analīiskajā analīzē, ā arī izmanošanā Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas modeļos; pierādīa neoklasiskās un moneārās eorijas, kā arī biznesa cikla eorijas pamanosādņu izmanošanas liederība Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā; pierādīs, ka līdz gadam CSP veikie Lavijas reālā IKP pārrēķini būiski neieekmēja laikrindas kvaliāi, līdz ar o ekonomeriskajā modelēšanā un prognozēšanā var bū izmanojama pilna pieejama reālā IKP laikrinda. Taču auors konsaē, ka IKP laikrindas kvaliāe paslikinājās, pārejo uz ā aprēķināšanu izmanojo ķēžu indeksu. Auora prakiskais ieguldījums. Promocijas darbā izsrādāas urpmāk minēās prakiskās noviāes. Izsrādās ekonomeriskais, uz K D ražošanas funkciju balsīais modelis ar TFP procesa Lavijas gadījumam abilsošu ekonomerisko modelēšanu. Izmanojo izsrādāo un aprobēo modeli var novērē un analizē ehnoloģiskā progresa dinamiku Lavijā, kā arī ražošanas fakoru ieguldījumu ausaimniecības aīsībā. Modificēais modelis ir pielāgos reālā IKP īsermiņa prognozēšanai, modeļa aprobācija liecina par o, ka izmanojo izsrādāo modeļa specifikāciju ir iespējams iegū precīzākas prognozes, nekā ar ARIMA saimes modeļiem. Izsrādās ekonomeriskais modelis biznesa cikla novērēšanai Lavijā. Ar aprobēo modeli var novērē un analizē Lavijas poenciālās ražošanas līmeni, kā arī ekonomiskā cikla

10 10 dinamiku. Modeļa aprobācija liecina, ka izmanojo o īsermiņa reālā IKP svārsību prognozēšanai ir iespējams iegū precīzākās prognozes, nekā ar ARIMA saimes modeļiem. Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesa īsenošanas laikā ika noeiki vairāki operaīvie indikaori, kuru izmanošana ekonomeriskos īsermiņa prognozēšanas modeļos var snieg precīzākās prognozes, nekā ar ARIMA saimes modeļiem. Promocijas darba saura un srukūras pamaojums. Promocijas darba srukūru ir noeikuši izvirzīie darba uzdevumi. Darbu veido ievads, piecas nodaļas, secinājumi un priekšlikumi. Promocijas darba 1. nodaļā auors veido eorēisko bāzi promocijas darbā formulēā mērķa sasniegšanai. Nodaļas ievaros auors pēa prognozēšanas procesa eorēiskus aspekus un formulē ā posmus. Auors dealizēi analizē arī modelēšanas procesa aspekus, kas ir neaņemama daļa no prognozēšanas procesa, un formulē ekonomeriskās prognozēšanas posmus. Nodaļas ievaros auors alasa ekonomeriskus esus modeļu saisiskās bāzes vērēšanai, kā arī laikrindu īpašību pārbaudei. 1. nodaļā iek pēīa prognožu būība, o klasifikācijas iespējas, kā arī prognožu preciziāes novērēšanas pieejas. 2. nodaļā auors, balsoies uz darbā izvirzīajiem uzdevumiem un 1. nodaļā izdarīajiem secinājumiem, nosaka prognozēšanas objeku un pamao savu izvēli. Nodaļas ievaros iek veika dealizēa prognozēšanas vides un iesaisīo objeku izpēe, izmanojo dinamiski srukurālo analīzi. Tas palīdz izveido skaidru priekšsau par prognozējamā objeka vieu ekonomiskajā sisēmā, kā arī par pasāvošām likumsakarībām sarp prognozējamo objeku un prognozēšanas vidi Lavijā. 3. nodaļā auors veido eorēisko pamau Lavijas ekonomerisko īsermiņa prognozēšanas modeļu izveidošanai. Nodaļas ievaros iek apkopoas un analizēas promocijas darba emaikai abilsošo ekonomisko eoriju (augsmes eorijas un biznesa ciklu eorija) pamanosādnes. Nodaļas beigās auors izvēlas Lavijas gadījumam piemēroākas eorijas aprobācijai ekonomeriskajā modelēšanā. 4. nodaļā auors veido prakisko pamau Lavijas ekonomerisko īsermiņa prognozēšanas modeļu izveidošanai. Tiek apkopoa un analizēa pasaules pieredze īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā un biznesa ciklu noeikšanā. Nodaļas beigās auors, balsoies uz veiko izpēi, izvēlas operaīvo rādīāju klāsu aprobācijai īsermiņa ekonomeriskajā modelēšanā, kas ir uzņēmumu un paērēāju apsekojumi un moneārie rādīāji. 5. nodaļā auors analizē prognozējama objeka laikrindas kvaliāi, veico laikrindas precizēšanas vēsures analīzi. Nodaļas ievaros auors, balsoies uz izveidoo eorēisko un prakisko pamau, izveido un aprobē prakiski pielieojamus ekonomeriskus Lavijas reālā IKP īsermiņa prognozēšanas modeļus. Auors vērē ekonomerisko modeļu ekonomiskās un saisiskās bāzes, izmanojo ekonomeriskos esus un iepriekš izvirzīas ekonomeriskās hipoēzes. Izvēloies korekus modeļus iek vērēa o ārpus izlases īsermiņa prognožu preciziāe. Promocijas darba pēdējā nodaļā, balsoies uz īsenoo Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesu, auors apkopo darba izsrādes laikā noeikās ar īsermiņa prognozēšanu saisīas problēmas un o arisināšanas iespējas, kā arī izsrādā rekomendācijas īsermiņa prognozēšanas procesa uzlabošanai. Pēījumā izmanoās meodes. Promocijas darba izsrādāšanas gaiā ika izmanoas vispārpieņemās ausaimniecības zinānes pēījumu kvaliaīvās un kvaniaīvās meodes, ai skaiā monogrāfiskās dokumenu analīzes, grupēšanas, salīdzināšanas, vispārināšanas, grafiskās analīzes, saisiskās un ekonomeriskās analīzes, kā arī ekonomeriskās modelēšanas un prognozēšanas meodes. Aprēķini ika veiki, izmanojo daorprogrammas nodrošinājumus Microsof Excel un EViews.

11 11 Pēījuma periods. Promocijas darba eorēiskā daļa apver periodu kopš 20. gadsima beigām. Dinamiski srukurālā Lavijas ausaimniecības aīsības analīze veika par laika posmu no gada līdz gadam. Prakiskā daļa veika par laika posmu no gada līdz gadam. Promocijas darba eorēiskais un meodoloģiskais pamas. Promocijas darba eorēiskais un meodoloģiskais pamas ir speciālā ekonomiskā un ekonomeriskā lieraūra, Lavijas un ārvalsu zinānieku publicēie zināniskie darbi, zinānisko konferenču un semināru maeriāli, LR normaīvie dokumeni, LB, LR CSP, EUROSTAT, EK Tausaimniecības un finanšu lieu ģenerāldirekorāa un ciu sarpauisko insiūciju saisiskie dai un meodoloģiskie maeriāli. Promocijas darba srukūra un apjoms. Promocijas darbs sasāv no ievada, piecām nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, bibliogrāfijas saraksa un pielikumiem. Darba pamaekss ir izklāsīs 154 lappusēs. Darbā iekļaui 59 aēli, 12 abulas, 20 pielikumi. Lieraūras saraksā ir iekļauas 293 vienības. Aprobācija. Darbs: Darba auors srādā LB Moneārās poliikas pārvaldes Moneārās izpēes un prognozēšanas daļā par galveno ekonomerisu, un promocijas darba galvenie rezulāi aprobēi vairākos LB pēījumos. Dalība zināniskajos projekos: Dalība ES srukūrfondu nacionālās programmas Darba irgus pēījumi projekā Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/ /0001/0003 LM pēījumi Dealizēs darbaspēka un darba irgus pēījums ausaimniecības sekoros. Dalība projekā Nr. 2007/ZP-58 Lavijas ausaimniecības rādīāju prognozēšana, izmanojo ekonomeriskos modeļus. Rezulāu prezenācija un apspriešana: Projeka Nr. 2007/ZP-58 Lavijas ausaimniecības rādīāju prognozēšana, izmanojo ekonomeriskos modeļus paplašināajā seminārā. LU Ekonomikas un vadības fakulāes Maemāiskās ausaimniecības kaedras paplašināajā sēdē gada 9. aprīlī. LU 66. konference ausaimniecības un vadības zinānē, demogrāfijas plenārsēdē, gadā, Lavijas ausaimniecības rādīāju prognozēšana, izmanojo ekonomeriskos modeļus. Promocijas darbs prezenēs un apspriess kaedras sēdē Nr V5-6/ gada 13. janvārī. Promocijas darbs prezenēs un apspriess kaedras sēdē Nr V5-6/ gada 8. jūnijā. Promocijas darbs prezenēs un apspriess biedrībā "Lavijas Ekonomerisu asociācija" (hp:// eorēiskajā seminārā gada 8. marā.

12 12 Promocijas darba galvenās nosādnes 1. Prognozēšanas eorēiskie aspeki Promocijas darba 1. nodaļā auors izveidojis eorēisko bāzi promocijas darbā formulēā mērķa sasniegšanai. Nodaļas ievaros iek izpēīi prognozēšanas procesa eorēiskie aspeki, kā arī iek pēīs arī modelēšanas process, kas ir neaņemamā daļa no prognozēšanas procesa, un prognozes, kā prognozēšanas procesa galarezulās Prognozēšanas būība un meodes Zināniskajā un mācību lieraūrā pasāv vairākas izplūdināas ermina prognozēšana definīcijas. Auors formulē šādu prognozēšanas procesa definīciju: prognozēšanas process ir procedūra, kuras laikā iek veidos priekšsas par nākones vai ekošām, be pagaidām nezināmām, endencēm. Auors piedāvā šādu prognozēšanas procesa sadalījumu (sk. 1. aēlu). Prognozēšanas virziena definēšana Prognozēšanas vides un iesaisīo objeku izpēe Prognozēšanas meožu un modeļu izpēe un izvēle Prognozēšanas modeļa izveide un analīze Prognožu veikšana un verifikācija 1. aēls. Auora izsrādāie prognozēšanas posmi Avos: auora izsrāde Pēo pasaules praksē pasāvošās prognozēšanas meodes, auors secinājis, ka o skais ir iespaidīgs: pēc dažādu pēnieku vērējuma ir vairāk nekā 150 prognozēšanas meožu. Tas var būiski sarežģī prognozēšanas mērķim piemēroas meodes izvēli. Lai avieglou abilsīgas prognozēšanas meodes izvēli auors piedāvā izmano prognozēšanas meožu izvēles algorimu. Tā ir unikāla un piemēroāka pieeja viegli un argumenēi noeik prognozēšanas mērķim abilsošas prognozēšanas meodes. Izmanojo minēo algorimu un balsoies uz promocijas darbā izvirzīo mērķi, auors izvēlas promocijas darbā izmano ādas prognozēšanas meodes, kā kauzālie modeļi un segmenācija Modelēšanas būība un meodes, modeļu klasifikācija Modelēšana ir prognozēšanas pamaā un iek uzskaīa par objeku prakiskās vai eorēiskās neiešās izpēes meodi. Modelēšanas mērķis var bū: izskaidro, paredzē vai konrolē. Balsoies uz izpēīām ekonomeriskās modelēšanas procesa shēmām un profesionālo pieredzi auors sadala ekonomerisko modelēšanas procesu sešos posmos: (1) modelēšanas sākumposms; (2) eorēiskā modeļa izveidošanas posms; (3) prakiskā modeļa novērēšanas posms; (4) prakiskā modeļa ekonomiskās bāzes vērēšanas posms; (5) prakiskā modeļa saisiskās bāzes vērēšanas posms un (6) ar prakiskā modeļa palīdzību iegūo rezulāu vērēšanas posms. Ekonomeriskās modelēšanas posmi (sk. 2. aēlu), kurus izdala auors, abils promocijas darbā izdalīajiem prognozēšanas posmiem (sk. 1. aēlu). Auors izmano šādu ekonomerisko modeļu definīciju: empīriskie ekonomeriskie modeļi ir novērojamu dau sēriju sarpā pasāvošu kvaniaīvu sakarību sisēmas. Visus esošos ekonomeriskos modeļus var iedalī divos veidos: viena vienādojuma ekonomeriskie modeļi jeb regresijas un vienādojumu sisēmas ekonomeriskie modeļi jeb regresiju sisēmas. Sarp viena vienādojuma modeļiem var izdalī nekauzālus modeļus un kauzālus modeļus. Izmanojo nekauzālos ekonomeriskos prognozēšanas modeļus, iegūās prognozes balsās uz

13 13 informācijas, kura iek iegūa ikai un vienīgi no prognozējamā objeka laikrindas, eksrapolāciju. Kauzālie modeļi balsās ne ikai uz prognozējamā objeka laikrindu, be arī uz ciiem ekonomiskajiem fakoriem, kuriem iek konsaēas saisiski nozīmīgas, pasāvīgas un ekonomiski inerpreējamas likumsakarības. Definē ekonomeriskās modelēšanas mērķi, uzdevumus u. c. Modelēšanas sākumposms Teorēiskā modeļa izveidošana Ekonomikas eorija Pasaules pieredze Abilsoša eorēiskā ekonomeriskā modeļa izsrāde un pieņēmumu par modelī aspoguļoo ekonomisko mijiedarbību formulējums Aiecīgas ekonomiskās siuācijas srukurāli dinamiskā analīze Saisiskie dai Prakiskā modeļa novērēšana Dau analīze A priori informācija Prakiskā modeļa novērējums Pieņēmumu pārbaude Prakiskā modeļa ekonomiskās bāzes vērēšana Nē Pieņēmumi aaisnojās? Jā Kvaliāes pārbaude Prakiskā modeļa saisiskās bāzes vērēšana Nē Modelis ir kvaliaīvs? Jā Rezulāu vērēšana Ar prakiskā modeļa palīdzību iegūo rezulāu vērēšana Nē Iegūie rezulāi abils mērķim? Jā Modeļa uzurēšana un izmanošana 2. aēls. Ekonomeriskās modelēšanas process Avos: auora izsrāde Ņemo vērā īsermiņa prognožu specifiku, masīvi, laikieilpīgi un darbieilpīgi ekonomeriskie modeļi, kuri savas īpašības no labākas puses demonsrē vidēja ermiņa un ilgermiņa prognožu izsrādāšanā, ir salīdzinoši neefekīvi un neprecīzi īsermiņa prognozēs. Turklā, vidēja ermiņa un ilgermiņa prognozēšanā nevar izik bez vairākiem pieņēmumiem par svarīgākajiem ārējiem un iekšējiem fakoriem, kuri ieekmēs ausaimniecības aīsības endenci nākonē. Pēc šī kriērija īsermiņa prognozēšanas ekonomeriskie modeļi nodrošina

14 14 lieoāju ar daudz mazākā mērā subjekīvām prognozēm. Līdz ar o, īsermiņa prognozēšanas rezulāus ir grūi ieekmē un izkropļo ar poliiskiem nosādījumiem. Lielākā mērā as aiecas uz operaīvajām prognozēm, kuras var bū pilnībā balsīas uz ekonomeriskajām sakarībām, un ādējādi snieg informāciju, kuru neieekmē eksperu subjekīvie spriedumi Prognožu būība, klasifikācija un preciziāes vērējums Promocijas darbā auors izmano šādu prognozes definīciju: prognoze as ir spriedums par nākoni vai vēl nezināmo agadni. Prognožu klasifikācija iever sevī vairākus aspekus. Promocijas darbā Lavijas IKP īsermiņa ekonomeriskās prognozēšanas procesā iek veikas īsermiņa operaīvās prognozes un iek izmanoa ārpus izlases prognozēšanas pieeja. Ar ekonomerisko modeļu palīdzību iegūo prognožu preciziāes vērējuma problēma iek plaši pēīa un analizēa. Modelis, kuram ir mazāka prognožu zaudējumu funkcijas vērība, demonsrē labāku vidējo prognožu preciziāi. Zaudējuma funkcijas, kuras balsās uz vidējām kvadrāiskajām kļūdām, iek azīas par labākām prognožu preciziāes vērēšanai. Auors kā piemēroāku funkciju promocijas darba izsrādes laikā veiko prognožu preciziāes vērēšanai un salīdzināšanai izvēlējies RMSPE (kvadrāsakne no vidējās kvadrāiskās kļūdas). 2. IKP kā ausaimniecības aīsības indikaors Pasaules zinānieku aprindās noiek diskusija par o, vai IKP ir labs ausaimniecības aīsības rādīājs. IKP rādīājam, kā visiem saisikas rādīājiem, ir savi rūkumi un nepilnības. Taču as bija un paliek svarīgākais ausaimniecības izaugsmi raksurojošais rādīājs un am piemia un piemī priekšrocība bū izmanojamam ausaimniecības modelēšanā un prognozēšanā. Lai veidou skaidru priekšsau par pasāvošām likumsakarībām sarp prognozējamo objeku un prognozēšanas vidi Lavijā ika veika Lavijas ausaimniecības aīsības dinamiski srukurālā analīze. Veico analīzi, auors noeica šādas problēmas, kuras poenciāli var mazinā Lavijas reālā IKP īsermiņa aīsības prognozēšanas efekiviāi: (1) Lavijas ausaimniecībai piemī liels aīsības dinamikas svārsīgums, kas īpaši pasiprinās krīzes laikos, (2) uz svārsīgā aīsības fona urpinās Lavijas ausaimniecības pārsrukurizācija un (3) gadā, pirmo reizi kopš gada, Lavijas ausaimniecībā noika biznesa cikla fāzes izmaiņas. Saisībā ar minēām problēmām pasāv dažas iespējas, kuras var ās ja ne pilnīgi, ad vismaz daļēji arisinā un mazinā o negaīvo ieekmi uz īsermiņa Lavijas ausaimniecības aīsības prognozēšanas procesa rezulāiem: (1) Lavijas ausaimniecības aīsības īpašībām abilsošās prognozēšanas un modelēšanas meodes izvēle un (2) Lavijas ausaimniecības īsermiņa aīsības prognozēšanas procesā izmano siuācijai abilsošus ausaimniecības aīsību raksurojošus operaīvus indikaorus (piemēram, uzņēmumu un paērēāju apsekojumu daus). 3. Svarīgāko ekonomisko eoriju izpēe Izanalizējo svarīgāko ekonomisko eoriju pamanosādnes, auors secināja, ka Lavijas apsākļiem ir piemērojamas ādas augsmes eorijas kā neoklasiskā augsmes eorija un moneārisms. No neoklasiskās augsmes eorijas ir jāakcenē K-D ražošanas funkcija, kas ir piemēros insrumens gan Lavijas ausaimniecības aīsības analīzei, gan arī īsermiņa prognozēšanai. Moneārās eorijas pamanosādnes var izmano kā eorēisko bāzi naudas un IKP aīsības dinamikas likumsakarībai. Neskaoies uz o, ka naudai ilgermiņā piemī neiraliāe, pēc savas būības naudas agregāiem ir jāaspoguļo ausaimniecības īsermiņa reālās aīsības endences un ie var bū izmanojamie kā operaīvie rādīāji. Biznesa ciklu svarīgums ausaimniecības aīsībā un ekonomeriskajā īsermiņa prognozēšanā ir neapšaubāms. Ekonomeriskais modelis, kurš spēu operaīvi noeik Lavijas

15 15 ausaimniecības aīsības ciklu, ir nepieciešams poliikas veidoājiem, lai laicīgi un efekīvi reaģēu uz izmaiņām Lavijas ekonomikas aīsībā. Tas ir akuāls jauājums, ņemo vērā sraujās izmaiņas cikla dinamikā Lavijā pēdējā laikā. 4. Pasaules pieredze ausaimniecības aīsības īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā un biznesa ciklu novērēšanā Promocijas darba 4. nodaļā auors izveidojis prakisko pamau ekonomerisko īsermiņa prognozēšanas modeļu izveidošanai, apkopojo un analizējo pasaules pieredzi īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā un biznesa ciklu noeikšanā Operaīvo rādīāju izmanošana īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā Prognozēšanas nolūkiem izveidoie ekonomeriskie laikrindu modeļi bieži balsās uz rādīājiem, kas nosaka vai aspoguļo IKP aīsības dinamiku. Ir ļoi plašs šādu indikaoru klāss, un o nosaka gan ekonomikas eorija, gan aiecīgu ausaimniecību raksurojošas īpašības. Promocijas darbā iek aplūkoi indikaori, kuri palīdz izskaidro ausaimniecības izaugsmi īsermiņa periodā. Ekonomiskās aīsības un sadarbības organizācija (ālāk OECD) gadā apkopoja operaīvos indikaorus, kurus savas ausaimniecības aīsības prognozēšanā izmano OECD dalībvalsis un galvenās valsis, kuras nav OECD dalībvalsis (sk. 1. abulu). 1. abula. Operaīvie rādīāji OECD dalībvalsīs un ciās galvenajās valsīs Valsu skais/indikaoru skais OECD dalībvalsis Galvenās valsis, kuras nav OECD dalībvalsis Indikaors pēc specifikācijas Indoskais % Brazīlija Ķīna Indija Krievija nēzija Ražošana, krājumi un pasūījumi 12 7, Būvniecība, pārdošana, irdzniecība un ranspors 17 10, Darbaspēks 3 1, Cenas, izmaksas un peļņa 12 7, Moneārie un finanšu indikaori 41 26, Ārējā irdzniecība 8 5, Ekonomikas akiviāe ārvalsīs 4 2, Uzņēmumu un paērēāju apsekojumi Dienvidāfrika 59 37, Kopā/vidēji 156/6, Avos: Nilsson R. Composie Leading Indicaors for Major Non-Member Economies selecion of Leading Indicaors and Consrucion of Composie Indicaors. OECD Background Paper. OECD Workshop on Composie Leading Indicaors for Major OECD Non-Member Economies, April Kā redzams no 1. abulas, pasaulē prognozēšanā izmano dažādus indikaorus. Vispopulārākais operaīvo rādīāju avos ir uzņēmumu un paērēāju apsekojumi, kurus izmano vairāk nekā rešā daļa valsu. Orajā vieā ir moneārās un finanšu sfēras operaīvie rādīāji. Šo rādīāju populariāi īsermiņa prognozēšanā apsiprina arī vairāki pēījumi. Auors izvēlējās minēus rādīājus aprobācijai Lavijas reālā IKP īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā Uzņēmumu un paērēāju apsekojumu izmanošana īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā Uzņēmumu un paērēāju apsekojumiem ir gan priekšrocības, gan rūkumi. Apsekojumu priekšrocība ir ievērojami ārāka pieejamība salīdzinājumā ar daudziem saisiskajiem makroekonomiskajiem rādīājiem, kas iek izmanoi ausaimniecības aīsības analīzei un ausaimniecības poliikas lēmumu pieņemšanā. Turklā uzņēmumu un paērēāju apsekojumi iever informāciju, kādu saisika nesniedz (piem., jaudu izmanošanas līmenis rūpniecībā, gaidāmais produkcijas pieprasījums un ražošanas akiviāe u.). Tie iever plašu informāciju par respondenu ekonomisko darbību apaujas laikā un perspekīvām uvākajā nākonē.

16 16 Lavijas un pasaules prakse liecina, ka uzņēmumu un paērēāju apsekojumu rādīāji vairumā gadījumu spēj aspoguļo ausaimniecības īsermiņa aīsības endences. Uzņēmumu un paērēāju apsekojumu galvenais rūkums, kas raksurīgs visiem apsekojumiem, ie neapver visu ausaimniecību vai nozari, be ikai noeiku izlasi. Savukār secinājumi, kas balsās uz apsekojumu rezulāiem, parasi iek vispārināi uz visu ausaimniecību vai nozari. Uzņēmumu un paērēāju apsekojumu kvaliāi ieekmē arī as, vai respondeni pareizi sapro jauājuma būību un cik apzinīgi abild uz o. Turklā laikus abildes sniedz ikai daļa izlasē iekļauo respondenu Biznesa ciklu ekonomeriskās novērēšanas meodes Jebkuru makroekonomisku laikrindu parasi veido čeri komponeni, kuri nevar bū novērēi iešajā veidā: renda, cikliskā, sezonālā un neregulārā komponens. Biznesa ciklu analīzes galvenais mērķis ir novērē ciklisko un renda komponenus. Promocijas darbā iek analizēi lieraūrā visbiežāk izmanoie ekonomeriskie filri un meodes cikla noeikšanai. Salīdzino dažādas cikla noeikšanas meodes, auors nonāca pie šādiem secinājumiem. Ciklu īpašības akarībā no cikla noeikšanas meodes ļoi ašķiras. Karā cikla noeikšanas meodē iek izmanoi dažādi pieņēmumi aiecībā uz ciklisko komponenu un šie pieņēmumi aiecas uz dažādām ekonomiskajām koncepcijām. Kvaliaīvās cikliskā komponena īpašības ir ļoi juīgas pre šīm ašķirībām. Nenovērojamā komponena modeļi cik ir zināms, ir vienīgā meode, kura nebija kriizēa par novērēiem neīsiem cikliem. Līdz ar o, promocijas darbā iks izmanos ieši nenovērojama komponena modelis, lai modelēu Lavijas ekonomikas aīsības cikliskumu un veidou īsermiņa prognozes par Lavijas ekonomikas aīsības endencēm. 5. Ekonomeriskie modeļi Lavijas ausaimniecības aīsības prognozēšanai Promocijas darba 5. nodaļā auors abilsoši izvirzīā mērķa sasniegšanai formulēajiem uzdevumiem un balsoies uz izveidoo eorēisko un prakisko pamau izveido un aprobē prakiski pielieojamus ekonomeriskus īsermiņa prognozēšanas modeļus. Papildus nodaļā iek IKP laikrindas precizēšanas vēsures analīze IKP laikrindas precizēšanas vēsures analīze CSP, precizējo daus, fakiskā IKP pārrēķināšanu par iepriekšējiem periodiem veic samērā bieži. Publicēie dai iek precizēi pēc ikgadējās Nacionālo konu sisēmas sabalansēšanas. Lai novērēu, cik lielā mērā minēie pārrēķini ieekmēja ceurkšņa IKP laikrindu, ika veika reālā IKP laikrindu daubāzes analīze: no CSP ikmēneša biļeeniem, kas ika publicēi no gada janvāra līdz gada februārim, ika paņema aiecīgajā mēnesī publicēā reālā IKP laikrinda (kopš gada, aplūkojo publicēšanas brīdī pieejamos jaunākos IKP daus). Šādā veidā ika izveidoa daubāze ar 110 IKP laikrindām (110 mēneša publikācijas). Balsoies uz promocijas darbā veiko analīzi, auors secina, līdz gadam CSP veikie IKP pārrēķini neasāja nozīmīgu ieekmi uz Lavijas reālā IKP laikrindu. Taču pāreja uz ķēdes indeksa lieošanu reālā IKP aprēķināšanā, kas noika gada beigās negaīvi ieekmēja IKP laikrindas kvaliāi vismaz laika posmā no līdz gadam. Tas asāj negaīvu ieekmi arī uz Lavijas reālā IKP modelēšanas un prognozēšanas procesu. Lai uzlabou esošo siuāciju no CSP puses ir nepieciešams pievērs īpašu uzmanību Lavijas ausaimniecības galvenā rādīāja dinamikas analīzei ar mērķi uzlabo ā laikrindas kvaliāi Nekauzālie modeļi un o prognožu vērēšana ARIMA saimes modeļi Zināniskajās aprindās ir pieņems, ka prognozēšanai izveidoie ekonomeriskie modeļi uzskaāmi par veiksmīgiem, ja o prognozes ir precīzākas salīdzinājumā ar parasiem

17 17 ekonomeriskajiem modeļiem no ARIMA saimes. Tiek uzskaīs, ka srukurālajiem ekonomeriskajiem modeļiem, piemī arakīvas pazīmes iem jāspēj nover ekonomikas srukurālās izmaiņas un izmaiņas ekonomikas dalībnieku uzvedībā un ādējādi ie ir labāki par vienkāršiem saisiskajiem modeļiem, kuriem nav īpašas ekonomiskas nozīmes. Lai salīdzināu izveidoo ekonomerisko modeļu prognožu kvaliāi, promocijas darbā izveidoi un novērēi 48 ARIMA saimes modeļi. ARIMA(1,1,1) modelim ir viszemākā prognožu zaudējumu funkcijas vērība (3,5), līdz ar o šis modelis uzskaāms par labāko no izveidoajiem ARIMA modeļiem, kas paredzēi IKP īsermiņa prognozēšanai. Ar minēā ekonomeriskā nekauzālā modeļa palīdzību iegūās ārpusizlases prognozes un reālā IKP fakiskie gada pieaugumi ir aēloi 3. aēlā I II III IV I II III IV I II III IV IKP, faks IKP, prognoze 3. aēls. Lavijas fakiskais un prognozēais reālais IKP, gada pieaugumi, % Avos: CSP, auora aprēķini Segmenācijas modelis Vienādojumu sisēma Lavijas biznesa ciklu novērēšanai, izmanojo Kalmana filru, ir šāda: y = + c + i y, y = + c + i y, c = α c 1 + βc 2 + ε c,, (1) = 1 + µ 1 + ε, µ = µ 1 + ε µ, kur y ir reālais IKP;, c un i ir aiecīgi renda, cikla un neregulārais komponens; α un β ir koeficieni; µ ir renda komponena pārmaiņas emps, kas ir nejaušā klejošana; ε c,, ε, un ε µ, ir kļūdas. Ar ekonomeriskā modeļa palīdzību novērēas endences iek apskaīas zemāk. Analizējamajā periodā Lavijas ausaimniecības poenciālā IKP (renda komponens) aīsības dinamika bija ar augošu endenci (sk. 4. aēlu) gadā poenciālajam IKP gandrīz nebija izaugsmes, kas ir izskaidrojams ar gada banku krīzes negaīvajām sekām. Kopš gada renda komponenam novērojama pasāvīga un būiska izaugsme, kura paārinājusies gada orajā pusē, kas izskaidrojams ar poziīvo efeku, ko uz Lavijas ausaimniecības aīsību asāja iesāšanās ES.

18 I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV aēls. Trenda komponens, milj. Ls Avos: auora novērējums Ar izveidoā modeļa palīdzību novērēais Lavijas ekonomikas cikliskais komponens parādīs 5. aēlā. Novērēais cikliskais komponens aspoguļo negaīvo ieekmi, kādu uz Lavijas ekonomiku asāja banku krīze, un aveseļošanās no ās gadā, ekonomiskajai akiviāei būiski palielinoies. Tad bija novērojams ciklisks ekonomiskās akiviāes samazinājums, kuru simulēja arī finanšu krīze Āzijas reģionā gada orajā pusē Lavijas ekonomiskās akiviāes cikliskā adzīvināšanās ika piebremzēa ar negaīvo Krievijas krīzes ieekmi uz iekšzemes ausaimniecību gadā Lavijas izaugsmes cikliskais komponens uzrāda ekonomiskās akiviāes alabšanu pēc Krievijas krīzes negaīvo efeku absorbēšanas gada beigās un gada vidū ekonomiskās akiviāes mazināšanās Lavijā saisāma ar ekonomiskajām problēmām, kuras šajā laikā pārdzīvoja ES dalībvalsis. Iesāšanās ES gadā izšūpoja Lavijas ausaimniecības ekonomisko akiviāi uz poziīvo pusi I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV aēls. Cikliskais komponens, milj. Ls Avos: auora novērējums Kopumā var secinā, ka izsrādāā modeļa specifikācija aspoguļo galvenos noikumus, kas saisīi ar Lavijas ausaimniecības aīsību. Ar modeļa palīdzību veikās ārpusizlases prognozes aēloas 6. aēlā.

19 I II III IV I II III IV I II III IV IKP, faks IKP prognoze 6. aēls. Lavijas fakiskais un prognozēais reālais IKP, gada pieaugumi, % Avos: CSP, auora aprēķini Kā redzams no 6. aēla, ar modeļa palīdzību iegūās prognozes ir uvu fakiskajai IKP izaugsmei, izņemo gada I ceurksni, kad sarpība sarp prognozēo un fakisko IKP gada pieaugumu ir liela. Tas var bū saisīs ar reālā IKP laikrindas ne īpaši labo kvaliāi pēc pēdējiem CSP veikajiem IKP precizējumiem. Ekonomeriskā modeļa prognožu zaudējumu funkcijas vērība ir 3,3 %, kas salīdzinājumā ar ARIMA saimes modeļiem ir ļoi labs rezulās Kauzālie ekonomeriskie modeļi un o prognožu vērēšana Uz Koba-Duglasa ražošanas funkciju balsīie modeļi No sākuma iek novērēs ekonomeriskais modelis, balsīs uz pasāvīgās aizvieošanas elasības ražošanas funkcijas (sk. (2) vienādojumu), lai pārbaudīu, vai adevi no mēroga Lavijas ausaimniecībā var uzskaī par pasāvīgo un vai Lavijas ausaimniecībā pasāv ideālā aizvieošana sarp kapiālu un darbaspēku. m m [ K + L ] 1 m Y = Aα β, (2) kur m ir aizvieošanas elasība, α un β ir aiecīgi kapiāla un darbaspēka daļa IKP, A ir ehnoloģiskais progress, Y, K un L ir aiecīgi IKP, kapiāls un darbaspēks. Pasāvīgās aizvieošanas elasības ražošanas funkcijas modeli var novērē, izmanojo ās Teilora (Taylor) aproksimāciju, kā ranslogarimisko kvadrāisko modeli. Promocijas darbā auors izmano Eganga (Agung) un Paseja (Pasay) piedāvāo modificēo ranslogarimisko kvadrāisko modeli: 2 ( Y) = ln( A) + α ln( K ) + β ln( L) + m[ ln( K ) ln( L) ] + ε ln, (3) kur ε ir kļūda. Gadījumā, ja novērēais koeficiens m ir saisiski nenozīmīgs, iek apsiprināa ekonomeriskā hipoēze par ideālās aizvieošanas sarp kapiālu un darbaspēku pasāvēšanu un modelis pārvēršas par K-D ražošanas funkcijas ranslogarimisko lineāro modeļi. Modeļa novērēšanas rezulāi ir apskaāmi 2. abulā.

20 2. abula. Uz pasāvīgās aizvieošanas elasības ražošanas funkciju balsīa ekonomeriskā modeļa novērējuma rezulāi 20 Izlase: gada I ceurksnis gada IV ceurksnis Koeficiens Sandarkļūda -saisika Varbūība log ( A) α β m Koriģēais deerminācijas koeficiens Avos: auora novērējums No 2. abulas redzam, ka novērēais modeļa koeficiens m ir saisiski nenozīmīgs. Līdz ar o Lavijas ausaimniecībā pasāv ideālā aizvieošana sarp kapiālu un darbaspēku. Balsoies uz modeļa novērējumu var izdarī arī secinājumus par o, vai Lavijas ausaimniecībai piemī pasāvīgā adeve no mēroga. Pēc Valda esa rezulāiem var noraidī hipoēzi, ka α un β summa saisiski nozīmīgi ašķiras no 1, līdz ar o var secinā, ka Lavijas ausaimniecības aīsībai piemī pasāvīga adeve no mēroga. Auors ehnoloģisko progresu neuzskaa par nemainīgu, līdz ar o darbā iek izmanoa modificēā K-D ražošanas funkcija, kurā ehnoloģiskais progress ir mainīgs laika gaiā: ( Y) = ln( A) + α ln( K ) + ( 1 α) ln( L) + ε ln. (4) Ražošanas funkcijas ekonomeriskā modeļa novērēšanai šajā gadījuma iek izmanos Kalmana filrs. Modelēšanas gadījumā pieņema K-D ražošanas funkcija (4), be ašķirībā no iepriekšējiem un vispārpieņemiem pēījumiem, darbā TFP process iek modelēs kā sohasisks process ar pieaugumu (sk. (5) vienādojumu), kas ir gadījuma klejošana (sk. (6) vienādojumu). Šāds TFP procesa formulējums nodrošina TFP iespēju aīsīies ar mainīgiem empiem, kas ir pēc auors domām daudz reālisiskāks pieņēmums par TFP dinamiku Lavijā: A γ = A 1e, (5) γ = γ 1 + ς. (6) Logarimējo (5) vienādojumu un apvienojo ar TFP augsmes nosacījumu (6) un K-D ražošanas funkciju aspoguļojošo vienādojumu (4), iegūs ehniski aprēķināmo sāvokļu elpas sisēmu. Šāda konsrukcija balsās uz pieņēmumu, ka nozīmīgākās pārmaiņas vēsuriski nav bijušas cikliskas un ka ās paliekoši ieekmējušas piedāvājuma pusi (ražošanas funkciju). Tā ir adekvāa pieeja ausaimniecībā, kurā joprojām noiek srukurālas pārmaiņas. Pieņem, ka modeļa kļūdas ε un ς ir normāli sadalīas un neakarīgas. Novērēa kapiāla daļa (0,404) abils ciu valsu ražošanas funkcijās novēroajam līmenim vai kalibrēajām vērībām, kas parasi ir lielākas par 0,3. TFP šajā gadījumā iegūs kā sāvokļa mainīgo (TFP novērēo dinamiku sk. 7. aēlā). Problēmas pasaules finanšu irgos gadā un īpaši Krievijas finanšu krīze negaīvi aspoguļojās Lavijas TFP aīsībā. Tausaimniecības aveseļošanās laikā bija vērojams sraujš TFP kāpums (1999. gada beigās un gada sākumā), kam sekoja pieauguma empa palēnināšanās, kas bija saisīs ar problēmām Eiropas valsu aīsībā gadā bija manāma jauna TFP aīsības paārināšanās, kura bija saisīa ar iesājas ES uvumu. Pievienošanās ES deva jaunu simulu Lavijas ausaimniecības aīsībai un TFP kāpuma empa paārināšanai.

21 I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV aēls. TFP indekss, 2000 = 1 Avos: auora novērējums Uz K-D funkciju balsīais ekonomeriskais modelis sniedz ausaimniecības noikumiem abilsošus rezulāus, aču modelis pareizējā formā nav piemēros īsermiņa IKP prognozēšanai. Kapiāla apjomu un darbaspēka skaiu esošajā ceurksnī var novērē ikai ar nozīmīgu novēlojumu, līdz ar o, lai eorēisko modeli pārveidou par prognozēšanas modeli, iek mainīs vienādojums (4): kapiāls un darbaspēks iek iekļaus vienādojumā ar viena ceurkšņa nobīdi (sk. (7) vienādojumu). ln( Y ) = ln( A ) + α ln( K 1 ) + (1 α )ln( L 1) + ε (7) IKP prognozes, kas iegūas ar novērēo ekonomerisko modeli, ar IKP fakiskajiem daiem salīdzināas 8. aēlā I II III IV I II III IV I II III IV IKP, faks IKP prognoze 8. aēls. Lavijas fakiskais un prognozēais reālais IKP, gada pieaugumi, % Avos: CSP, auora aprēķini Izveidoais ekonomeriskais modelis neveiksmīgi prognozē IKP dinamiku gada I ceurksnī, kas varēu bū saisīs ar neveiksmīgu CSP veiko IKP un o sasāvdaļu precizēšanu. Kopumā, prognožu zaudējumu funkcijas vērība ir 3,5, kas līdzinās rezulāam, kuru sniedz labākais ARIMA saimes modelis. Ekonomeriskie modeļi ar uzņēmumu un paērēāju apsekojumu rādīājiem Lai novērēu, vai kāds uzņēmumu un paērēāju apsekojumu rādīājs spēj prognozē ekonomiskās akiviāes īsermiņa aīsību, ika izveidoi šādi ekonomeriskie modeļi: ( IKP) = β + 1 β 2 *ln( IKP 1) + β3 * KR + τ ε1, ( IKP) = β + β * + τ ε, ln, (8) ln 4 5 KR 2, (9)

22 kur IKP ir reālais IKP, 22 KR τ ir uzņēmumu un paērēāju apsekojumu rādīājs un τ pieņem aiecīgu vērību: 0, ja iek pārbaudīs, vai neakarīgais mainīgais ir vienlaicīgais indikaors; 1, ja iek pārbaudīs, vai neakarīgais mainīgais ir operaīvais indikaors. Ekonomikas senimena indeksa un konfidences rādīāju modeļu rezulāi No vairāk nekā 20 novērēajiem modeļiem ikai vienu var azī par koreku. Modelī iek izmanos ekonomikas senimena indeksa (ālāk ESI) kā reālā IKP izskaidrojošais mainīgais. Regresiju parameri ir apmierinoši. Prognožu zaudējumu funkcijas vērība, kura ika aprēķināa, izmanojo ar modeļa palīdzību iegūas ārpusizlases prognozes, ir 3,1. Ar minēā modeļa palīdzību iegūās prognozes ir precīzākas salīdzinājumā ar ARIMA saimes modeļu prognozēm. Ar modeļa palīdzību iegūās prognozes ir aēloas 9. aēlā I II III IV I II III IV I II III IV IKP, faks IKP prognoze, izmanojo rādīāja ESI pirmās kāras sarpību ar vienu lāgu 9. aēls. Lavijas fakiskais un prognozēais reālais IKP, gada pieaugumi, % Avos: CSP, auora aprēķini Kā redzams no 9. aēla, arī šajā gadījumā IKP dinamika gada I ceurksnī iek prognozēa daudz augsākā līmenī, nekā o aspoguļo CSP sniegie fakiskie IKP dai. Prognožu relaīvā neveiksme gada I ceurksnī ir izskaidrojama ar o, ka Lavijas ekonomikas aģeni nespēja efekīvi novērē grūo ekonomisko siuāciju un ās sraujo paslikināšanos ārējā vidē. Konfidenču rādīāju analīze rāda, ka ekonomeriskajā modelēšanā un prognozēšanā var izmano ikai vienu rādīāju. Viens no iemesliem varēu bū as, ka sarp konjunkūras rādīājiem, kas veido konfidences indikaorus, un aiecīgās reālās pievienoās vērības aīsības endencēm ir pārāk vāja sakarība. Tas mudina novērē šos rādīājus, kā arī pievērs uzmanību ciiem uzņēmumu un paērēāju apsekojumu rādīājiem. Konjunkūras rādīāju modeļu rezulāi Viens no darba ierobežojumiem ir IKP prognozēšana, nevis nozaru pievienoās vērības prognozēšana, be konjunkūras rādīāji aspoguļo endences konkrēajās nozarēs. Līdz ar o iespēja izmano konjunkūras rādīājus IKP īsermiņa ekonomeriskajā prognozēšanā ika pārbaudīa šādā veidā. Vispirms ika izveidoi modeļi, kurus var izmano vai nu preču, vai pakalpojumu sekora reālās pievienoās vērības prognozēšanai. Tad, lai iegūu reālā IKP prognozi, aiecīgo sekoru pievienoās vērības ika sasummēas un summai ika pievienoa pozīcija, kas kopējo pievienoo vērību adala no IKP, pozīcija Produku nodokļi (mīnus subsīdijas). Produku nodokļu un subsīdiju prognozēšanai ika izmanos ARIMA(0,1,2) modelis: