Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr. 55 2014. gada 27. februārī VARAM ministrs uzklausa novadu vajadzības un sola kopīgi meklēt risinājumus Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vides aizsardzības un re ģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis un ministrijas parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš 7. februārī vieso jās Pārgaujas novadā un ar domes priekš sēdētāju Hardiju Ventu apsprieda novadam aktuālos jautājumus, ar mērķi rast tiem kopējus risinājumus. Kā galveno problēmu no vada domes priekšsēdētājs sarunā uzsvēra nepietiekošo finan sējumu ūdenssaimniecības attīstībai, siltumtīklu rekonstruk cijai un elektroapgādei. Priekšsēdētājs atzina, ka, pārskatot nā kamā plānošanas perioda programmas, neviena no mazajām pašvaldībām neparedz finansējumu iepriekšminētajās sfērās. Straupē nepieciešama ūdensvada rekonstrukcija un kanalizācijas sistēmas izbūve, Stalbē un Auciemā ūdensvada rekonstrukcija, Straupē un Aucie mā apgaismojuma daļēja izbūve un rekonstrukcija. Un tā ir tikai daļiņa no tā visa, kas vēl jāpaveic, minēja Hardijs Vents. Einārs Cilinskis atzina, ka redz kopējās pašvaldību vajadzības. Ne visu mēs varam atrisināt. Tāpēc jādomā par maziem projektiem, kur varētu iekļaut daudzas lietas, uzsvēra E. Cilinskis. Ministrs aicināja apskatīt finansējuma iegūšanas iespējas, kuras sniedz Lauku atbalsta dienests. Sarunā domes priekšsēdētājs Hardijs Vents ieskicēja tilta pār Gauju nepiecie šamību un prāmja pārņemšanu pašvaldības īpašumā. Prāmis ir Dabas aizsardzības pārvaldes objekts, kas līdz maijam no dots Līgatnes novada domes pārraudzībā. Tālāk loģiski būtu prāmi pārņemt Pārgaujas novada pašvaldībai, jo prāmja mājvieta un zeme ir Pārgaujas novada pusē, kā arī mūsu novada iedzīvotāji galvenokārt izmanto prāmja pakalpojumus, sacīja H. Vents un aicināja ministru šo jautājumu ministrijā neatstāt bez ievērības. Kā citas galvenās aktuali tātes Pārgaujas novadam priekšsēdētājs minēja ceļu stāvokli. Hardijs Vents atzina, ka ceļu stāvoklis ļoti ietekmē novada uzņēmējdarbības attīstību. Uz ko Einārs Cilinsks atbildēja, ka ceļu finansējuma iespējas ir pārrunātas ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Diemžēl, ja pieved ceļš neved uz fermu, tad pro gramma līdzekļus neparedz, tāpēc ir jā meklē citi risinājumi, ko viņš arī solīja darīt. Vides aizsardzības un re ģionā lās attīstības ministrijas parlamen tārais sekretārs Ro māns Nau diņš lielu uzmanību pie vērsa Raiskuma internātpamatskolārehabilitācijas centrā realizēts projekts drošākai videi Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste No kreisās: Vides aizsardzības un re ģio nālās attīstības ministrijas parla mentārais sekretārs Romāns Naudiņš, ministrs Einārs Cilinskis un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. 17. februārī Pār gaujas novada Raiskuma inter nātpamatskolārehabili tā cijas centrā viesojās Valsts reģionā lās attīstības aģentūras direktore Solvita Zvidriņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīs tības ministrijas Attīstības instru mentu departamenta direkto ra vietniece Ināra Buda un Švei ces vēstnieks Latvijā Markuss Niklauss Pauls Dutlijs, lai novēr tētu paveikto izglītības iestādes uguns drošības uzlabošanā. Valsts reģionālās attīstības aģen tūras īstenotā Latvi jas Šveices sadarbības program mas pro jekta Atbalsts uguns drošības pasākumiem paš valdī bu vis pārē jās izglītības iestādēs ietvaros skolā ierīkota automātiskās uguns grēka atklā šanas un trauksmes signalizācijas sistē ma, uzstādītas izgaismotas izeju un evakuācijas kustības virzienu norādītāj zīmes un izvietota auto mātiskā balss uguns grēka izziņošanas sistēmā. Raiskuma internātpamatskolas-rehabili tā cijas centra uguns drošības sistē mu uzlabojumi izmaksājuši teju 60 000 eiro, no kuriem 10% segusi pašvaldība 6000 eiro ap mērā. Lielākā daļa iz mak su segtas no Latvijas Švei ces sa dar bības programmas līdzekļiem. Vizītes laikā viesi apskatīja skolas telpas un tikās ar Pārgaujas novada domes priekšsēdētāju Hardiju Ventu, kurš iepazīstināja ar novada aktualitā tēm un attīstības virzie niem. Turpinājums 3.lpp. tieši uzņēmējdarbības attīstībai, aicinot uzņēmējus apkopot sa vas vajadzības, lai ministrija va rētu tās iekļaut, plānojot pro grammas. Ministrijas parlamentārais sekretārs aicināja Plānošanas reģionu virzīt jautājumu par uzņēmuma peļņas nodokļa no virzīšanu pašvaldībām. Es kā uzņēmējs savu nodokli labprāt maksātu pašvaldībai, kas tālāk atbilstoši nodrošinātu man tīrītus ceļus, ieguldītu finan sējumu apgaismojumā un rūpētos, lai maniem darbinie kiem būtu patīka mi novadā dzīvot, atzina R.Naudiņš. Turpinājums 2.lpp. Izstrādāta Straupes pamatskolas ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas tehniskā dokumentācija Lai jau vasarā varētu uzsākt darbus pie Straupes pamatskolas ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas, izstrādāta tam ne pieciešamā tehniskā dokumen tācija un saņemts saskaņojums no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Dokumentācija paredz ēkas fasādes renovāciju, kas ietver ēkas krāsojuma atjaunošanu, lietusūdeņu novadīšanas sistēmas izbūvi, pagalma sakārtošanu un avārijas izejas izbūvi. Pārgaujas novada domes izpilddirektore Maruta Drubiņa informē, ka drīzumā tiks izsludināts arī iepirkums iepriekš minētajiem darbiem. Tiek gatavots Stalbes vidusskolas struktūrvienības energoefektivitātes paaugstināšanas projekts Pārgaujas novada paš val dība gatavo Stalbes vidus skolas struktūrvienības energo efektivitātes paaugstinā šanas projektu, lai iesniegtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsludi nātajā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atklātajā projektu konkursā Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, 4.kārta. Šobrīd ir veikts skolas ēkas energo audits un tehniskā apsekošana. Skolas direktore Helī Opincāne izrāda telpas viesiem.
2 Aicinām iedzīvotājus pieteikties elektroniskai rēķinu saņemšanai Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste Ērtākai un ātrākai saziņai Pārgaujas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus un juri diskās personas pieteikties elektroniskai nekustamo īpašumu nodokļa paziņojumu, komunālo pakalpojumu apmaksas, sniega tīrīšanas un nomas maksas rēķi nu saņemšanai. Lai pieteiktos, jāaizpilda iesniegums, kurā jāmin e-pasta adrese, uz kuru vēlaties saņemt rēķinu un pakalpojumu, par kuru vēlaties saņemt rēķinu elektroniski. Iesniegumu pašvaldībai var sūtīt elektroniski uz e-pas tu: pargaujasnovads@ pargaujasnovads.lv vai nogādāt Pārgaujas novada pašvaldības liet ve dēm Plācī, Stalbē vai Raiskumā. Iesniegumi pieejami pie lietvedēm vai nova da mā jas lapā www.pargaujasnovads.lv Statistika par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Pārgaujas novada dzimtsarakstu nodaļā 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. Laulības 12 10 12 9 22 Dzimšana 32 28 39 43 45 Raiskumā 9 9 16 13 16 Stalbē 10 9 9 19 11 Straupē 13 10 14 11 18 Miršana 45 44 43 44 38 Raiskumā 13 17 16 14 18 Stalbē 12 10 13 10 6 Straupē 17 14 11 19 14 Citur deklarētiem 0 3 3 1 0 Informācija par vakcināciju pret ērču encefalītu 2014.gadā visi bērni (vecumā no 1 līdz 18 gadiem), kuriem deklarētā dzīves vieta ir Pārgaujas novadā, ir tiesīgi saņemt valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu pie saviem ģimenes ārstiem bez maksas. Precizējums Precizējot iepriekš publicētajos Pārgaujas novada domes 29.11.2013. apstiprinātajos Saistošajos noteikumos Nr.25 Nodevas par Pārgaujas novada pašvaldības izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu, simbolikas izmantošanu, izklaidējoša rakstura pasākumu organizēšanu un tirdzniecību publiskajās vietās (Pārgaujas novada informatīvajā izdevumā Pārgaujas novada vēstis publicēti 29.01.2014., Nr.54) 12.punkta redakcija ir šāda: 12. Noteikt sekojošu nodevu par tirdzniecību publiskajās vietās: Pārtikas un/vai nepārtikas preču izbraukuma tirdzniecība: 12.1.1. vienā no Pašvaldības 5,00 euro dienā vai 15,00 pagasta teritorijām euro mēnesī 12.1. 12.1.2. divās no Pašvaldības 10,00 euro dienā vai 30,00 pagasta teritorijām euro mēnesī 12.1.3. visā Pašvaldības 15,00 euro dienā vai administratīvajā teritorijā 45,00 euro mēnesī Izbraukuma tirdzniecība Pašvaldības administratīvajā teritorijā izklaides un kultūras pasākumos, ja: 12.2. 12.2.1. pasākuma organizētājs ir 15,00 euro pasākums Pašvaldība 12.2.2. pasākuma organizētājs 70,00 euro pasākums nav Pašvaldība Pārgaujas novada pašvaldības juriskonsulte Inese Zaļā Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Pārgaujas Novada Vēstis Atsauce: tālr. 64107233 E-pasts: pargauja.novads@inbox.lv Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā! VARAM ministrs uzklausa novadu vajadzības un sola kopīgi meklēt risinājumus Ministrijas pārstāvji un vēsturiskā Cēsu rajona novadu domes priekšsēdētāji. Turpinājums no 1. lpp. Pēc tikšanās ar Pārgaujas no vada domes priekšsēdētāju Hardiju Ventu VARAM pārstāvji tikās ar visiem bijušā Cēsu rajo na teritorijā esošo novadu vadītājiem. Visiem novadiem iezīmējās līdzīgas problēmas, bet galvenā no tām ceļu stāvoklis. Mūsu novados ir liels grants seguma ceļu īpatsvars, un ne pie ciešams finansējums to uzlabo šanai. Zemkopības ministrijas program mas nosacījumi galve nokārt paredz finansēju mu Zem galei, sašutumu pauda Ama tas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Raunas novada domes priekš sē dētāja Evija Zurģe uzsvēra, ka lielākā problēma ir tieši valsts ceļu stāvoklis, un lūdza uzmanību pievērst A2 šosejai, kas uz Pleskavas pusi ir neizbraucama. Ieva Mežance, sociālā darbiniece darbam ģimenēm ar bērniem Katrā cilvēkā ir sava mazā pasaulīte, kura saskaras ar ārējo pasauli. Un, lai šī saskarsme notiktu harmoniski, lai vieglāk būtu izprast katram pašam sevi, uzlabotu sociālās prasmes un komunikāciju ģimenes locekļu starpā, lai palīdzētu saprast savus bērnus un viņu vajadzības, Pārgaujas novada pašvaldības Sociālais dienests otro gadu organizē atbalsta grupas no darbības vecākiem, kuru ģi me nēs aug nepilngadīgi bērni. Raudāt cilvēks prot jau pie dzimstot, smaidīt iemāca dzīve tā saka nodarbību vadītāja, psiholoģe Zinta Biseniece. Baidoties krist, mēs pārstājam augt. Baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties. Šo nodarbību uzde vums ir analizēt dažādas dzīves situācijas, vei Ministrijas parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš piekrita, ka ceļi neapšaubāmi ir svarīgi. Arī viņš, būdams novada domes deputāts, vairākas reizes rakstījis vēstuli ministrijai par ceļa posmu no Cēsīm uz Vecpiebalgu, bet diemžēl ceļš jo projām ir nemainīgā stā voklī. Aicinu Vidzemes plāno šanas reģionam piefiksēt ceļu problēmas prioritārā secībā un tad, balstoties uz to, mēs varētu organizēt sarunas ar Satiksmes un Zemkopības ministrijām. Izskatīt, kāds finansējums pieejams Zemkopības un Satiksmes ministrijas programmās, un saprast, kam finansējums nav paredzēts. Varam meklēt risinājumu arī starprobežu programmās, izskatot iespējas, teica R.Naudiņš. Sarunas laikā novadu vadī tāji un ministrijas pārstāvji pār runāja arī jautājumus par ne apdzī votām daudzstāvu mā jām, nodokļu politiku, kā arī iespējamo investīcijas pie sais tes kartes izveidošanu. Jautājumā par administratīvo reformu Einārs Cilinskis pieminēja, ka šis jautājums šobrīd netiks virzīts, jo laiks ir dots pārāk īss un viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Ministrs atzina, ka nevar izmainīt virkni lēmumu, kuri ir līdz šim pieņemti, bet var meklēt iespējas. Vizītes laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aicināja novadu vadītājus visus jautājumus risināt tieši ar viņu vai ministrijas parlamentāro sekretāru Romā nu Naudiņu, izvairoties no liekas biro krātijas, kas vadītājos izraisīja po zitīvu attieksmi. Atbalsta grupas nodarbības vecākiem Atbalsta grupas nodarbības dalībnieces. cināt pozitīvu saskarsmi starp ve cākiem un bērniem, sniegt sa pratni par to, kādēļ rodas konflikti, kā dēļ bērns uz da žādām situācijām reaģē atšķi rīgi, iespējams, pat ne tā, kā vecāki vēlētos. Grupas dalīb nieces tiek iedrošinātas pamatot savu viedokli, atgriezt ticību sev. Dalībnieces ir ieinte resētas, atvērtas un ir kā atbalsts viena otrai. Nodarbību mērķis ir nevis daudz izdarīt klienta labā, bet palīdzēt klientam daudz izdarīt savā labā.
Raiskuma internātpamatskolā-rehabilitācijas centrā realizēts projekts drošākai videi Turpinājums no 1. lpp. Pirms projekta īstenošanas apliecinājuma parakstīšanas, Rais kuma internātpamatskolas re ha bilitācijas centra skolēni viesiem sniedza muzikālus priekš nesumus, kuri klātesošajos radīja patiesu sajūsmu un apbrīnu. Šveices vēstnieks Latvijā Markuss Niklauss Pauls Dutlijs uzsvēra, ka Raiskuma skola ir viena no 117 skolām, kurās ieviests šāda veida projekts. Ceru, ka jūs jau ziniet, kā ir jārīkojas trauksmes situācijā un kurām zīmēm sekot evakuācijas gadījumā. Novēlu, lai sistēmu lietot nāktos tikai un vienīgi mācību nolūkos, klātesošajiem vēlēja Šveices vēstnieks Latvijā. Markuss Niklauss Pauls Dutlijs informēja, ka Šveices programmas ietvaros Latvijai ir piešķirti 48 miljoni eiro, no kuriem 44% saistīti ar jaunatnes projektiem. Finan sējums piešķirts 110 skolēnu autobusu iegādei, 23 jaunatnes iniciatīvas centru uzturēšanai un jauniešu pasākumu organi zēšanai, NVO projektiem, kuri uzlabojuši jauniešu dzīvi, 117 skolu ugunsdrošību projek tiem, kā arī vairākiem ar zinātni saistītiem projektiem. Mēs nevaram atrisināt visas problēmas, bet ceram, ka mūsu atbalsts ir jūtams, teica Markuss Niklauss Pauls Dutlijs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Attīs tības instrumentu departa Kristīne Kampuse, projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā koordinatore Februārī Ungurmuižas teritorijā esošajā mežā un parkā tika uzsākti darbi lapkoku praulgrauža dzīvotnes atjaunošanai un veidošanai Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā FOR-REST ietvaros. Projek tā veiktie darbi tiek īstenoti, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Pārgaujas novada pašvaldību un Ungurmuižas pārvaldnieci Ievu Malcenieci. Lapkoku praulgrauzis ir lietussarga suga vairākiem simtiem dzīvnieku un sēņu sugu, kuru izdzīvošana ir atkarīga no veciem un dobumainiem kokiem. Tas nozīmē, ka, īstenojot aktivitātes saistībā ar lapkoku praulgrauža aizsar dzību, tiek aizsargāta un saglabāta dzīves vide bezmugur kaulniekiem, sēnēm, sūnām, ķērpjiem un dažādiem citiem mikroorganismiem. Ko ka kuplais vainags un vare nais Šveices vēstnieks Latvijā Markuss Niklauss Pauls Dutlijs vēlējās nofotografēties kopā ar talantīgajiem Rais kuma internātpamatskolas-re ha bilitācijas centra skolēniem. menta direktora vietniece Ināra Buda atzina, ka projekta ietvaros ir ne tikai iegūts tehniskais nodrošinājums, bet arī skolēniem un skolotājiem atkārtotas zināšanas par drošas vides uzturēšanu. Valsts reģionālās attīstības aģentūra bija projekta ieviesēja. Aģentūras direktore Solvita Zvidriņa atzina, ka no idejas līdz rezultātam ir garš un grūts ceļš. Nekas nenotiek tāpat vien, jo mums gribās. Nevienam nav burvju nūjiņas, teica S. Zvidriņa un vēlēja skolai realizēt aizvien jaunus projektus un meklēt iespējas jaunām ideju realizācijām. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents stumbrs ir mājvieta arī putniem un dzīvniekiem. Izcēr tot apkārt esošos straujāk augošos kokus un krūmus, tiek pagari nāts vērtīgo koku mūžs un radīti apstākļi jaunu, lapkoku praulgrauža sugai piemērotu kociņu attīstībai. Savukārt, nākamajām paaudzēm tiek saglabāti vareni dižkoki, kurus apbrīnot un no kuriem smelties spēku un enerģiju. Ungurmuižas teritorijā atrodas viena no lielākajām lapkoku praulgrauža dzīvotnēm. Šī suga dzīvo dobumainos lapu kokos, visbiežāk ozolos, kas aug gaišos, parasti parkveidīgos apstākļos. Tāpēc ilgtspējīgai sugas saglabāšanai šobrīd pēc projekta ierosinājuma Pārgaujas novada pašvaldība uzsākusi izcirst krūmus un daļu koku, lai tiktu veidoti gaišāki apstākļi ap veciem, kādreiz skrajākos apstākļos augušiem ozoliem un citiem lapu kokiem. Aktivitātes konkrētās sugas aizsardzībai tiks īstenotas arī Siguldas un Krimuldas apkārtnē. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents: Ir pozitīvi, ka Dabas aizsardzības pārvalde Ungurmuižā īsteno izteica pateicību visiem sadarbības partneriem, kā arī novēlēja, lai trauksmes sistēma mūs māca un pilnveido nevis brīdina par īstiem draudiem. Projekta Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašval dību vispārējās izglītības iestādēs mērķis ir uzlabot ugunsdrošību un veicināt drošāku mācību vidi pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs. Projekta ietvaros tiek ierīkotas ugunsdrošības sistēmas 117 vispārējās izglītības iestādēs visā Latvijā, kurās bērni uzturas visu diennakti un kur līdz šim vēl nav veikti ugunsdrošības sistēmas uzlabojumi. Darbus plānots pabeigt līdz šī gada martam. šādu projektu. Tiek atjaunota vide, kas jau vēsturiski muižas laikā ir bijusi kā sakopts parks. Tā ir 12 ha teritorija, kura ar gadiem aizauga, bet kurā joprojām ir vērtīgi dižkoki. Teritorija ir pašvaldības īpašums, un agri vai vēlu sakopšanai būtu jāpiešķir finansējums no pašvaldības budžeta. Dabas aizsardzības pārvalde nāca ar piedāvājumu īstenot projektu, līdz ar to atvieglojot pašvaldības budžetu un dodot iespēju neiztērēto finansējumu novirzīt citām novadam svarīgām lietām. Arī turpmāk pašvaldība rūpēsies par teritorijas uzturēšanu, dodot iespēju muižas apmeklētājiem aktīvi pavadīt brīvo laiku slēpojot vai vienkārši pastaigājoties muižas teritorijā. H.Vents skaidro, ka darbi muižas parkā tiek veikti rūpīgi un pārdomāti saglabāti tiek visi vērtīgie koki, kurus nedrīkst cirst, pat mazie ozoliņi, kurus, ja būs nepieciešams, plānots pārstādīt. Muižas parka daļā darbi jau pabeigti - krūmi izcirsti un vērtīgie koki atstāti. Pārējie izciršanas darbi noritēs līdz 15.martam, savukārt, vasarā tiks Raiskuma internāt pamatskolā - rehabilitācijas centrā iepriek šējos gados realizēts Valsts investīciju projekts Cēsu rajona Raiskuma sanato rijas inter nātpamatskolas remonts, kurā tika veikta skolas sporta zāles un pasākumu zāles reno vācija un skolas jumta vienkāršota renovācija. Kā arī 2010. 2011. gadā ERAF fi nansē tais pro jekts Mate riāli tehniskās bāzes un infra struk tūras uzlaboš ana Raisku ma sanatorijas internāt pamat skolā, kura ietvaros iegādāts speciāli aprīkots auto transports, lifts un ierīkotas automātiskās ugunsaizsardzības signali zācijas iekārtas mācību telpās. 3 Laika apstākļu dēļ atsevišķos grants ceļu posmos ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste Līdz ar pavasarīgā un lietainā laika iestāšanos, spēkā stājušies transportlīdzekļu se zonālie mak si mālās masas ierobežojumi uz Pār gau jas novada pašvaldības ceļiem. Septiņu tonnu ierobežojumi uz daļas pašvaldības autoceļiem ieviesti, lai novērstu ceļu masveida sabrukumu pavasara at kuš ņa laikā. Kravas autopārva dāju mu ierobežojumu ieviešana un at celšana konkrētajā ceļa posmā tiek veikta individuāli atkarībā no laika apstākļiem un konkrētā ceļa tehniskā stāvokļa faktiskajām izmaiņām. Pa visiem autoceļiem bez ierobežojuma atļauts pārvietoties operatīvajiem transportlīdzekļiem un CSDD reģistrētajiem "svaigpiena transportlīdzekļiem". Nepieciešamības gadījumā, sa skaņojot maršrutu ar pašvaldību, pārvadājuma veicēji var saņemt atļauju pārvietoties pa ceļiem, kur noteikts svara ierobežojums. Aicinām uzņēmējus būt sa pro tošiem un ievērot svara ierobežojuma zīmes. Veiksmīgas sadarbības rezultātā tiek atjaunots vēsturiskais Ungurmuižas parks vērtīga aizsargājamas sugas dzīvotne vākti izcirstie koki. Ungurmuižas pārvaldniece Ieva Malceniece: Ungurmuiža vienmēr piesaistījusi vēstures un kultūras cienītājus. Taču tās nav vienīgās vērtības, ko atklāt šajā īpašajā vietā. Nā kotnē Ungurmuiža piesaistīs arvien vairāk dabas draugus un ģimenes, kas vēlas ne tikai izzināt, bet arī pilnvērtīgi atpūsties dabā. Lai gan var šķist, ka ziemā Ungurmuiža ir klusa un tukša, apkārtnē risinās darbi. Lepojamies ar seno parku, kas ieskauj muižu un taku, kas ved cauri mežam un Kampenhauzenu dzimtas kapiem. Muižas teritorija ir kriet ni plašāka, diemžēl, aizaugušā meža dēļ nepieejama. Vien retais zinātājs var pēc kartes izbrist caur brikšņiem, lai aplūkotu kādu no senajiem diž kokiem, ko slēpj mežs. Tagad, pateicoties Dabas aizsardzības pārvaldes iniciatīvai, mežs tiek izpētīts un tīrīts, lai veidotu parku. Pirmkārt, šis ir nozīmīgs projekts dabas aizsardzībai, vides sakārtošanai un ilgtermiņa attīstībai, taču man ir prieks arī par to, ka Pārgaujas novadā būs par vienu sakoptu vietu vairāk, varēsim piedāvāt gan novada iedzīvotājiem, gan ikvienam viesim iespējas aktīvai atpūtai un dabas izzināšanai. I.Malceniece piebilst, ka ideju Ungurmuižas apkārtnes attīstī šanai ir daudz. Nākotnē plānots veidot jaunas pastaigu takas un atpūtas vietas, ņemot vērā Ungurmuižas seno vēsturi un tradīcijas. Esam pateicīgi novada iedzīvotājiem, kas pavasaros un rudeņos nežēlo savu laiku un piedalās Ungurmuižas sakopšanas talkās, un ceram, ka arī turpmāk kopīgiem spēkiem veidosim Ungurmuižu par vietu, kur vienmēr prieks atgriezties, tā I.Malceniece. Pēc darbu noslēgšanās, kurus šobrīd veic mežistrādes firma, kas uzvarējusi Pārgaujas novada pašvaldības rīkotajā cirsmu iz solē, Dabas aizsardzības pārval de izmantos projektam piešķir to finansējumu, lai veiktu papildus nepieciešamos sakopšanas darbus. Ungur muižas teritorijā tiks uzstādīti arī informatīvi stendi un zīmes, kuras informēs par Ungurmuižu un tās teritorijas vienu no dabas bagātībām lapkoku praulgrauzi.
4 Domes sēdes protokola Nr. 2 apskats 2014. gada 20. februārī Nolemts izstrādāt, iesniegt un īstenot projekta iesniegumu Stalbes vidusskolas struktūrvienības ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātam konkursam Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai IV kārtā, kur projekta kopējās izmaksas sastāda EUR 173529,42 (viens simts septiņdesmit trīs tūkstoši pieci simti divdesmit deviņi euro 42 centi) ar PVN. Nolemts noteikt Pārgaujas novada bāriņtiesas sastāvā bāriņ tiesas priekšsēdētāju un 4 bāriņtiesas locekļus. Nolemts izdot Saistošos no teikumus Nr.4 Grozījumi saistošajos noteikumos Nr.1 Pārgaujas novada pašvaldības budžets 2014.gadam. Apstiprināts zemes ierīcības projekts nekustamajam īpašumam, mainīts Pārgaujas novada Raiskuma pagasta nekustamajam īpašumam nosaukums, atļauts sadalīt vairākus Pārgaujas novada Straupes pagasta nekustamos īpašumus un piešķirt jaunus nosaukumus, apstiprināti vairāki zemes ierīcības projekti nekustamajiem īpašumiem, pagarināts zemes nomas līgums. Apstiprināts Ziemeļvi dze mes reģionālo atkritumu ap saim nie košanas plāns 2014.-2020. gadam attiecībā uz Pārgaujas novada pašvaldības teritoriju. Precizēta noteiktā Pārgaujas novada Straupes pagasta nekustamā īpašuma Straupes pagasta pašvaldības zemes gabals Nr.4, kadastra Nr. 4282 005 0107, zemes vienībai ar kadastra apzī mējumu 4282 005 0152, kop platība 32.42 ha, lietošanas mērķi un to platības. Izdarīti grozījumi Pārgaujas novada domes 22.08.2013. lēmu mā (protokols Nr.11, 27.) Par nedzīvojamās telpas Stalbes vidusskolā, Stalbē, Stalbes pagastā, Pārgaujas nova dā, no do šanu bezatlīdzības lietošanā. Nolemts piešķirt balvas sporta jomā: Raiskuma internātpamatskolas rehabilitācijas centra skolēnu komandām par sasniegumiem Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta fede rācijas rīkotajā 20 gadu jubilejas BOCCIA čempionātā Ozolniekos: par 1.vietu 4.grupā komandas dalībniekiem: Ilzei Pommerei, Liānai Iva novskai, Rudītei Putniņai, Edgaram Jurkevičam; par 2.vietu 1.grupā komandas dalībniekiem: Arnol dam Brie - zim, Amantai Ziediņai, Rihardam Tai miņam, Jānim Grāvelsi ņam; par 3.vietu 3.grupā komandas dalībniekiem: Eliza betei Vītolai, Melānijai Stefānijai Beļā- jevai, Kristiānai Rubenei, Ma darai Bramanei; trenerei Gitai Timaškovai; trenerei Anželikai Sadovskai. Loka šaušanā: Armandam Vilisteram par 2.vietu Latvijas atklātajā ziemas čempionātā 2013 IFAA, 2.vietu Igaunijas indoor čempionātā, 2.vietu Baltijas valstu čempionātā, 2.vietu Eiropas čempionātā Spānijā, 1.vietu Rīgas čempionātā, 1.vietu Latvijas čempionātā IFAA; Agatei Zālītei par 1.vietu Latvijas atklātajā ziemas čempionātā 2013 IFAA, 1.vietu Igaunijas indoor čempionātā, 1.vietu Baltijas valstu čempionātā, 1.vietu Eiropas čempio nātā Spānijā, 1.vietu Baltijas čempionātā apvidus loka šaušanā, 1.vietu Rīgas čempionātā, 1.vietu Latvijas čempio nātā IFAA; Agnesei Kārkliņai par 1.vietu Igaunijas indoor čempionātā, 3.vietu Baltijas valstu čempionātā, 1.vietu Eiro pas čempionātā Spānijā; Kristīnei Šilkinai par 1.vietu Latvijas čempionātā IFAA; Naurim Purvišķim par iegūto 3.vietu Baltijas čempionātā apvidus loka šaušanā; Zigmundam Eglītim par 2.vietu Baltijas čempio nātā apvidus loka šaušanā; Mārtiņam Kūlītim par 3.vietu Baltijas čempionātā apvidus loka šaušanā; Kristiānam Gaspersonam par 2.vietu Baltijas čem pionātā apvidus loka šaušanā. Šaušanā individuālajā vērtējumā: Mārtiņam Gaņģim par 3.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa skrejošu mežacūkas mērķi 35 m, 2.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa skrejošu aļņa mērķi 100 m individuālajā vērtējumā un par 2.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa skrejošu mežacūkas mērķi 35 m, 3.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa skrejošu aļņa mērķi 100 m komandu vērtējumā; Ojāram Dālderam par 2.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa stāvošu mērķi 35 m individuālā vērtējumā, 2.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa skrejošu mežacūkas mērķi 50 m, 2.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa stāvošu mērķi 35 m komandu vērtējumā. Šaušanā komandu vērtējumā: Aigaram Legzdiņam, Andim Anspokam, Paulam Ārgalim par 2.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa skrejošu mežacūkas mērķi 35 m, 3.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa skrejošu aļņa mērķi 100 m. Šaušanā komandu vērtējumā: Vilnim Jaunzemam, Edga ram Zeidmanim par 2.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa skrejošu mežacūkas mērķi 50 m. Šaušanā komandu vērtējumā: Raivo Bērziņam, Leo Kalvānam par iegūto 2.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa stāvošu mērķi 35 m. ZU- 14 florbola komandai: Dāvim Helmutam Zvejniekam, Edgaram Puriņam, Mārtiņam Muižniekam, Alvilam Zaueram, Nikam Sičikam, Edi jam Dzalbam, Emīlam Šūmanim, Arvim Kārkliņam, Kristeram Jansonam, Gundaram Kājiņam, Ērikam Kūlītim, Edgaram Škļarovam, Markusam Mežvietim, Renāram Ščeglovam, Zigmundam Eglī - tim, Mārtiņam Kūlītim, Albertam Brēdiķim, Krista pam Krujelim, trenerim Ilvaram Balodim par iegūto 2. vietu Latvijas Republikas 19. čempionātā flor bolā bērniem un jauniešiem. Orientēšanās sportā: Sandrai Grosbergai par iegūto 1.vietu Latvijas čempionātā vidējā distancē, 2.vietu Latvijas čempionātā stafetē, 1.vietu Latvijas čempionātā mara tonā, 1.vietu Baltijas jau niešu čempionātā garajā distancē, 1.vietu Latvijas ziemas čempio nātā stafetē; Ievai Šķesterei par iegūto 1.vietu Latvijas ziemas čempionātā stafetē ; Mārtiņam Šķesterim par iegūto 3.vietu Latvijas ziemas čempionātā stafetē, 3.vietu Latvijas čempionātā stafetē; Mārim Lambertam par 3. vietu Latvijas ziemas čempionātā stafetē; Kristapam Bruneram par 2.vietu Latvijas čempio nātā stafetē; Amandai Paulai Martinsonei par 2.vietu Latvijas ziemas čempionātā stafetē; Dinai Palsai par 2.vietu Latvijas ziemas čempionātā stafetē; Artai Jonāsei par 2.vietu Latvijas ziemas čempio nātā stafetē; Kārlim Robertam Rudzītim, Kristīnei Brunerei par 2.vietu Latvijas čempionātā sta fetē, 2.vietu Latvijas čempionātā stafetē; Edijam Dzalbam par 1.vietu Latvijas čempionātā mara tonā, 2.vietu Latvijas čempio nātā stafetē; Danielam Stupakam par 3.vietu Latvijas čempio nātā garajā distancē; Emīlam Dzalbam par 2.vietu Latvijas čempionātā ga rajā distancē, 2.vietu Latvijas čempio nātā vidējā distancē; Mārai Bērziņai par 3.vie tu Latvijas čempionātā stafetē; Kristapam Magonem par 3. vietu Latvijas čempio nātā sprintā; Andrim Dzalbam par 2.vietu Latvijas ziemas čempionātā stafetē; trenerei Aijai Alksnei. Citos sporta veidos: Valdim Mednim par 2.vietu Eiropas čempionātā Armwrestling(ā) veterāniem ar kreiso roku, par 3. vietu ar labo roku; Baibai Silickai par 2.vietu LR Junioru B čempionātā, pārairu vieniniekā; Baibai Bendikai par 5. vietu sprintā, 5. vietu jauktajā stafetē Eiropas čempionāts vasaras biatlonā; par 1. vietu Latvijas kausā vasaras biatlonā; par 2.vietu masu startā - Latvijas čempionātā vasaras biatlonā; par 3. vietu - Latvijas kausā šaušanas vingrinājumos (apvienotā junioru, sieviešu, vīriešu grupa); par 1. vietu - Latvijas čempionātā pieaugu šajiem; par 1. vietu stafetē - Latvijas čempionātā slēpošanā; par 1. vietu - Sport 2000 slēpojumā Alūksne. Noteikts Pārgaujas no vada pašvaldības dzīvoklim Saulgriežos 27, Stalbē, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā, dienesta dzīvojamo telpu statuss un nolemts Rudīte Vasile Galvenā tēma, lai ir mīlestī ba, tā par koncertprogrammas koncepciju Hanzas dienu kultūras programmai tika nolemts pašdarbnieku kolektīvu vadītāju un novada kultūras dzīves vadītāju sapulcē, kas notika 14. februārī. Šajā dienā arī noslēdzās pieteikšanās braucienam uz starptautiskajām Hanzas dienām 22. 25. maijā Vācijā, Lībekā. Sekojot aicinājumam no vada mājas lapā un avīzē, dalī bai koncertprogrammā ir pieteikušies pieci pašdarbības kolektīvi deju kolektīvi Mun sturis, Straupe un Idumeja, ansamblis Pārgaujas lakstīgalas un Straupes jauktais koris. Garīgās kora mūzikas koncertā Lībekā labprāt būtu piedalījušies arī Raiskuma kora dziedātāji, diemžēl, maija beigās pašiem jau agrāk bijis ieplānots cits pasākums. Darbam Straupes prezen tācijas teltī, paredzot Hanzas dienu apmeklētājiem de monstrēt pašu ražoto produkciju, pieteikušies PKS Straupe, Straupes lauku labumu tirdziņa un biedrību Straupes dzirkste lītes un Free Wind archers pārstāvji. 14. februāra tikšanās reizē paš darbības kolektīvu un novada kultūras dzīves vadītāji vienojās, ka skatītājiem interesantākais būtu uzvedums pašu spēlētas instrumentālas mūzikas pavadījumā. Tāpēc tika nolemts veidot programmu, kurā dejotāji dejos Pārgaujas lakstīgalu, muzikantu un dziedātāju pavadībā. Uzvedums būs kā stāsts par latviešiem, to izīrēt. Palielināts pašvaldībai pie de rošā SIA Ungurmuiža pa mat kapitāls. Nolemts atbrīvot Helī Opincāni no Pārgaujas novada domes Administratīvās komi sijas sekretāres pienākumu pildī šanas, pamatojoties uz iesnie gumu. Nolemts komandēt domes priekšsēdētāju Hardiju VENTU laikā no 03.03.2014. līdz 07.03.2014. ieskaitot piedalīties GRISI PLUS 5.projekta vadības komitejas sanāksmē un ģeomātikas seminārā. Piešķirta zvejas rīku licence zvejai ar vienu 30 m tīklu Sāru ma ezerā. Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties novada domes kancelejā un Pārgaujas novada mājaslapā www.pargaujasnovads.lv Gatavojas starptautiskajām Hanzas dienām mazu nāciju Baltijas jūras krastā, kas savu sirdi atdod gan lietus lāšu mūzikai, gan lustīgam kopdarbam talkā, gan priekam par mīļoto cilvēku. Koncerta laikā tiks izmantoti arī dažādi skaņu radīšanas rīki, kurus grabinās, klabinās, dzindzinās kora kolektīvs. Kopīgie dejotāju un muzikantu mēģinājumi notiks martā, aprīlī. Sagatavotais uzvedums 16. maijā Straupes tautas namā tiks parādīts plašākai publikai. Vienlaikus notiks neliels priekš lasījums par seno Hanzas sa vie nību un Straupes vietu tajā, kā arī izvērtētas Jaunās Hanzas sa vienības iespējas un piedāvājumi. Pasākuma gaitā tiks apgūtas arī vairākas senas un mūs dienu rotaļas, kas varētu būt interesantas ārvalstu skatītājiem. Atgādinājums pašdarb nie - kiem-brauciena dalībnie kiem! Pārgaujas novada pašvaldība sedz daļu no brauciena ceļa izmaksām, un katra dalībnieka finansējums paredzams ap 120 eiro (ieskaitot izdevumus par transportu, naktsmītni četrām naktīm, apdrošināšanu). Lai varētu veikt pirmo iemaksu par autobusu un naktsmāju rezervāciju, brauciena dalībnie kiem līdz 10. martam savā kolektī vā jāveic pirmā iemaksa 40 eiro. Otrās iemaksas termiņš ir 10. aprīlis, trešās 10.maijs. Kolektīvu pārstāvjiem tālāk jāsazinās ar kultūras pasākumu vadītāju Solveigu Rusku. Izbraukšana uz Hanzas dienām Lībekā paredzēta treš dien, 21. maijā pl. 4.30, atgriešanās pirmdien, 26. maijā ap plkst. 7 8.
5 Iedzīvotāji diskutē par purvainā meža hidroloģiskā režīma atjau nošanu Gulbju salas pur va liegumā Kristīne Kampuse, projekta koordinatore 2014. gada 20. februārī Pār gaujas novada pašvaldības telpās Iktēs notika Dabas aizsardzības pārvaldes (turp māk Pārvalde) īste notā projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacio nālajā parkā saīsināju mā FOR-REST un novada iedzīvotāju sanāksme. Iesaistītās puses tikās, lai runātu par vienu no projekta praktiskajām aktivitātēm purvainā meža hidroloģiskā režīma atjau nošanu Gulbju salas pur va liegumā un tās ietekmi uz terito rijai pieguļošajiem privāt īpašumiem. Sanāksme bija plaši apmeklēta. Ieskaitot projekta pārstāvjus, bija ieradušies 30 cilvēki, pārstāvot īpašumus no Gulbju salas purva lieguma rietumu, ziemeļu un dienvidu daļas. Kā atzīst Pārgaujas novada pašvaldības priekšsēdētājs Hardijs Vents, sanāksmes organizēšana pirms projekta tehniskās dokumentācijas izstrādāšanas ir bijis atzīstams solis no Dabas aizsardzības pārvaldes. Sapulcē apkārtējiem iedzīvotājiem tika sniegta gan informācija par projektā paredzēto, gan uzklausīts iedzīvotāju viedoklis, kurš tiks ņemts vērā turpmākā projekta realizācijas gaitā. Svarīgākais sanāksmes uzdevums bija atbildēt uz iedzīvotāju bažām un jautājumiem par dabas liegumā esošo susinātājgrāvju dambēšanas un aizbēršanas ietekmi uz līdzās esošo privātīpašnieku lauksaimniecības un meža zemēm. Atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem sniedza pārstāvji no Pārvaldes, Latvijas Dabas fonda, Vides risinājumu institūta un hidroloģijas režīma atjaunošanas tehniskā projekta izstrādātājs Guntis Zaķis no SIA Nāra. Sanāksmes vadība tika uzticēta Pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktoram Rolandam Auziņam. Kā purvā īstenotās projekta aktivitātes ietekmēs ūdens līmeni līdzās esošajos privātīpašumos? Ūdens daudzumu grāvjos ietekmē reljefs, nokrišņi, ģeoloģiskās uzbūves. Grāvjos, kas atrodas teritorijas ziemeļu un rietumu daļā, nonāk ūdens, kura sateces baseins stiepjas līdz Ungura ezeram, un ūdens šajos grāvjos nonāks neatkarīgi no tā, kas tiek darīts dabas lieguma teritorijā. Gulbju salas purva dabas liegumā atro das četri nozīmīgi ūdens novad grāvji, kas uzņem ūdeni no meliorētajām privātīpašnieku lauk saimniecības un meža zemēm un dabas lieguma teritorijas, un aizvada to tālāk caur Kūduma ezeru, kas ir nosusināts, lai kalpotu tieši šim mērķim. Projekta ietvaros pieminētie grāvji netiks ietekmēti, līdz ar to netiks traucēta meliorācijas ūdeņu aizkļūšana pa grāvjiem. Ņemot vērā teritorijas augstuma karti un to, ka netiks skarti galvenie novad grāvji, varam apgalvot, ka terito rijas ārpus dabas lieguma ietekmētas netiks. Izmaiņas skars dabas liegu ma teritorijā esošos susinātājgrāvjus. No dabas aizsardzības viedokļa daļēja grāvju dambēšana un aizbēršana veicinās nokrišņu ūdeņu aizkavēšanos teritorijā, optimizējot nepieciešamo mitruma līmeni purvainā meža biotopa ilgtermiņa pastāvēšanai. Tiks labvēlīgi ietekmētas gruntsūdens svārstības teritorijā, padarot tās vienmērīgākas. No tehniskā ūdens noteces viedokļa tas nozīmē, ka novadgrāvjos ūdens no purva teritorijas nokļūs daudz ilgākā laikā. Vai galvenajiem novadgrāv jiem paaugstināsies noslodze? Grāvim lielākā problēma ir tad, ja ūdens tajā nonāk vienlaicīgi. Grāvji ir veidoti ar domu, lai tie spētu uztvert ar maksimālu jaudu strādājošu meliorācijas sistēmu, un tas nozīmē to, ka tīra sistēma ir tā, kas rada grāvim vislielāko slodzi. Tikko baseina teritorijā tiek aizturēts ūdens, dabiski vai mākslīgi, tas grāvī nonāk vēlāk, pavasara palu un nokrišņu laikā atslogojot un uzlabojot to darbību. Kur paliks ūdens, kas šobrīd iztek no purva? Privātīpašnieki pauda bažas, ka teritorijā aizturētais ūdens laika gaitā no reljefa augstākajām vietām spiedīsies uz ze mākajām vietām, salīdzinot pro cesu ar bļodu, kurai pāri malām līst ūdens. Pirmkārt, ūdens uzkrāsies teritorijā esošajā kūdrā. Susinātā purvā kūdra ir sausa un pildīta ar gaisu, kad notiek ūdens pieplūdums purvam nokrišņu veidā, tad kūdra piesūcas ar ūdeni, bet grāvja ietekmē tikpat ātri kūdra šo ūdeni zaudē. Otrkārt, ūdeni aizturēs sfagni, kas spēj uzsūkt 30 50 reizes vairāk ūdens par savu svaru. Treškārt, daļa ūdens iztvaiko un atlikusī daļa tāpat kā līdz šim nonāks novadgrāvjos un tiks aizvadīta no teritorijas, tikai mazākos apjomos. Bažām par to, ka purvs sasniegs maksimālo mitruma līmeni un tad notiks lūzuma punkts, nav pamata. Par cik plānots paaugstināt gruntsūdens līmeni teritorijā? Sasniedzamais gruntsūdens līmenis ir vidēji no 20 30 cm zem zemes virskārtas līdz zemes virsai pie stipru nokrišņu daudzuma. Grāvju ietekmē gruntsūdens līmenis svārstās atkarībā no nokrišņu daudzuma, te esot ļoti tuvu zemes virskārtai, te attālinoties. Dambējot grāvjus, gruntsūdens līmeņa svārstības tiek padarītas vienmērīgas, kas kopumā labvēlīgi ietekmē ne tikai purvaino mežu, bet visu purva ekosistēmu. Kāpēc tika izvēlēta tieši šī teritorija projekta aktivitāšu īstenošanai? Viens no Pārvaldes uzdevu miem ir sugu un biotopu aizsardzības statusa nodrošināšana. Izvēlētā teritorija ir dabas lieguma zona. Saskaņā ar Gaujas nacionālā parka liku mu ir noteikts, ka šādā zonā nenotiek saimnieciskā darbība, un tiek saglabātas un atjaunotas izzūdošas dabas vērtības. Tāpat saskaņā ar 2013. gadā publiskoto Eiropas Komisijas ziņojumu purvaino mežu biotopa stāvoklis Latvijā ir slikts. Lai to mainītu, valstij ir jāuzsāk darbs uz savām zemēm šī biotopa saglabāšanai un atjaunošanai. Kārtība rūpnieciskās zvejas licences saņemšanai Kaspars Šmits, Vides aizsardzības inspektors Pārgaujas novadā izsniegtās atļaujas rūpnieciskās zvejas licences var saņemt Raiskuma un Stalbes pagastu pārvalžu kasēs. Ar saņemtajiem dokumentiem jādodas uz Valsts iekšējo ūdeņu un jūras pārvaldi (VIJP) Cēsīs, Birzes ielā 2A, pirmdienās, līdzi ņemot 3x4 cm fotogrāfiju. Atgādinām, ka nodarboties Kāpēc monitoringa aktivitātes notiek tikai teritorijas dienvidu daļā? Monitoringa akas gruntsūdens līmeņu svārstību novērošanai ir ierīkotas vairāk nekā šādos pētījumos nepieciešams. Visa teritorija ir vienota sistēma, un hidroloģiskais režīms tajā ir puslīdz vienāds. Teritorijas ziemeļu daļā akas nav ierīkotas, jo nav sagaidāmas īpašas izmaiņas grunts ūdeņu līmeņos šajā vietā. Grāvī, kas iet gar ceļu terito rijas ziemeļu daļā, nekādas aktivitātes veikt nav paredzēts. Ūdens, kas līdz šim izkļuva no purva šajā daļā, tur tāpat arī turpmāk nonāks, tikai lēnāk un mazākos apjomos. Vai aktivitātes ietekmēs Driškina ezeru? Dambis, kuram būs ietekme uz Driškina ezeru, esošajā sistēmā tiek plānots tādā augstumā, lai līmenis ezerā, salīdzinot ar patreizējo, netiktu mainīts. Tomēr jāņem vērā, ka ezerā ir zems ūdens līmenis, kas veicina tā aizaugšanu, un ūdens pa grāvi iztek no ezera. Vai ir veikta teritorijas izpēte dabā? Teritoriju ir apsekojuši Vides risinājuma institūta darbi nieki, kartējot teritoriju, zī mē jot un apsekojot esošo grāvju sistēmu. Teritoriju, lai noteiktu tajā esošo purvainā meža biotopu un tā izplatību, ir ap mek lējuši speciālisti no Latvijas Dabas fonda un Pārvaldes. Sugu uzskaitījums teritorijā būs iekļauts teritorijas apsaim niekoša nas programmā, savukārt, tehniskā projekta izstrā dātājs tuvākajā laikā veiks apsekoju mus darbā, lai izdarītu vajadzīgos mērījumus. Daba ir sarežģīta un mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi tai palīdzēt, bet tas, ko mēs pilnīgi noteikti zinām, kā cilvēks ir kaut ko sabojājis un kā šo negatīvo ietekmi novērst /V.Lārmanis/. Kontaktinformācijai: Kristīne Kampuse, projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā koordinatore, tālr. 26497693 ar rūpniecisko zveju var tikai no reģistrētām laivām, un zvejas licences katru mēnesi līdz 10. datumam jāuzrāda VIJP valsts vides inspektoram, pretējā gadījumā par kavēšanos tiks piemērots administratīvais sods. Sākoties atklāta ūdens sezonai, aicinām visus makšķerniekus, zvejniekus un pārējos ūdens prieku baudītājus izturēties vienam pret otru ar cieņu un sapratni. Biedrība Vidzemes lauku partnerība Brasla IZSLUDINA PROJEKTU PIEŅEMŠANAS VII kārtu Lauku attīstības programmas 2007. 2013. gadam pasākuma Vietējās attīstības stratēģijas ietvaros 2009. 2013. gadam VII kārtas projektu iesniegu mi tiks pieņemti no 2014. ga da 28. marta līdz 28. aprīlim Braslas ielā-2, Straupē, Pārgaujas no va dā, LV- 4152; saskaņojot pro jekta iesniegšanas datumu un laiku pa e-pastu Liga@brasla.lv, tālr. 26137342 Projektu iesniegumu pieņemšana notiks sekojošās rīcībās: Lauku attīstības programmas 2007. 2013. gadam 4. ass 411. pa sākuma "Konkurētspējas vei ci nāšana vietējo attīstības stratē ģiju īstenošanas teritorijā" 3. Rīcība (skat.rīcības plāns) Atbalsts lauksaimniecības produktu ražošanai, pirmapstrādei un pārstrādei. Pieejamais kopējais finansējums 9 849,54 EUR 3.1. Lauksaimniecības produktu ražošanas un pirmapstrādes veicināšana. Rīcības mērķis attīstīt, biedrī bas Vidzemes lauku partnerība Brasla darbības teritorijā, lauksaimniecības pro duktu ražošanu un pirmapstrādi, tai skai tā pašu saražotās produk cijas iepakošanu, atbalstot vietējos ražotājus, kas gatavi piedāvāt pro duktus tirgum. 3.2. Lauksaimniecības pro - duktu pievienotās vērtī bas radīšana, pārstrāde un pirmapstrāde mājas apstāk ļos. Rīcības mērķis veicināt lauk saimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, saglabāt un attīstīt esošās amata prasmes, radot lauksaimniecības produktiem pievienoto vērtību. Ar attīstības stratēģiju, rīcību mērķiem, to plānotajām darbībām, projektu vērtēšanas kritērijiem un minimālo punktu skaitu pozitīvā atzinuma sa ņemšanai var iepazīties partnerības mājas lapā www.brasla.lv un LR ZM Lauku atbalsta dienesta mājas lapā www.lad.gov.lv Projektu iesniegumus var iesniegt arī elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā, projekta iesniegums nosūtāms Lauku atbalsta dienestam uz e-pastu lad@lad.gov.lv.; Projekta iesniegu ma veidlapa ir atrodama mājas lapā: www.lad.gov.lv Sīkāka informācija: Līga Kārkliņa, tālr. 26137342; e-pasts: Liga@brasla.lv
6 Novada biedrībām ieceru netrūkst Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste 11. februāra pēcpusdienā Pār gaujas novada pašvaldības zālē Stalbē tikās novada vadība un nevalstiskās organizācijas, lai pārrunātu iepriekšējā gadā paveikto, plānotu turpmāko sadarbību un aicinātu biedrību pārstāvjus izteikt savas domas par Pārgaujas novada organizētā projekta konkursa nolikumu. Uz sarunu tika aicinātas arī Vidzemes lauku partnerības BRASLA un Cēsu rajona lauku partnerības pārstāves, lai pa stāstītu par tālāko darbību ES finansējuma piesaistē. Kā pastāstīja Vidzemes lauku partnerības BRASLA pārstāve Līga Kārkliņa, 2014. gadā partnerībā nav paredzētas finanses jauniem biedrību projektiem. Piešķirtais finansējums tiks novirzīts jau iesnieg tajiem projektiem, kuri iepriekšējā kārtā palika zem svītras. Līga Kārkliņa uzsvēra, ka patreiz vēl nav zināms, kas notiks ar mājražotāju papild finansējumu. Savukārt, Dace Kalniņa no Cēsu rajona lauku partnerības Raiskuma pagasta teritorijas projektu realizētājus iepriecināja ar ziņu, ka partnerība savu piešķirto finansējumu izsludinās jauniem projektu pieteikumiem. Pārgaujas novadā ir aptuveni trīsdesmit aktīvas biedrības, kurās darbojas gan jaunieši, gan pensionāri, gan visas ģimenes locekļi. Uz sarunu bija ieradušies pārstāvji no piecpadsmit biedrībām un ikviena iepriekšējā gadā bija realizējusi kādu pašvaldības vai partnerības izsludinātu projektu. Biedrība Free Wind Archers organizē starptautiskas loku šaušanas sa censības un divas reizes ne dēļā izglīto bērnus loka šaušanā Straupes sporta zālē. Aktīvi darbojas Straupes mednieku un makšķernieku biedrība Mārkulīči. Viņi pagājušajā gadā noorganizēja nometni Vanagacs, kurā piedalījās četri bērni no Norvēģijas. Šogad nometni apmeklēs jau desmit Norvēģijas pārstāvji. Sporta klubs Mārkulīči aktīvi darbojas medību šaušanas sacensību organizēšanā. Atpazīstamību ne tikai novadā, bet arī ārpus tā, ar Lauku labumu tirdziņu guvusi biedrība Vesels pilsētā un laukos. Pagājušajā gadā par projekta līdzekļiem biedrība izbūvēja daudzfunkcionālu laukumu Plācī. Kā pastāstīja biedrības vadītāja Astrīde Rozīte, tiek darīts viss, lai tirdziņš attīstītos un kļūtu aizvien kvalitatīvāks. Biedrības vadītāja aicināja sarosīties uzņēmējus, jo tirdziņā joprojām ir vairākas brīvas nišas, kurās varētu darboties. Viena no novadu pensionāru biedrībām Dzīvotprieks realizē jusi gan mazos pašvaldības projektus, kur iegādājušās Novada biedrību pārstāvji dalās pieredzē. bezvadu mikrofonus, gan Vidzemes lauku partnerības BRASLA izsludinātajā projektu konkursā savā īpašumā ieguvušas tautas tērpus un sporta inventāru. Kā uzsver pati biedrības vadītāja Grieta Grosberga, projekta aktivitātes ir saliedējušas pensionārus no visa novada. Kopīgi tiekamies dažādos biedrības organizētajos svētkos, kopī gi vingrojam un dodamies nūjot pa novada teritoriju, stāsta G.Grosberga. Biedrībai netrūkst ideju arī turpmākajiem projektiem, kurus varētu realizēt neliela estrāde Stalbē un avota izpēte. Novadā aktīvi darbojas divas jauniešu biedrības - Vari un Dari un Straupes jau nieši. Abas biedrības ir piedalījušās pašvaldības organizētajā projektu konkursā un par projekta līdzekļiem noorganizējušas gan publiskās runas apmācības, labiekārtojušas volejbola laukumus Straupē un Auciemā, gan arī organizējušas volejbola sacensības. Šogad biedrība Vari un dari saņēmusi ELFLA finansējumu hokeja laukuma izveidei Auciemā. Jau nākamajā ziemā slidot gribētāji varēs iemēģināt jauno laukumu. Raiskuma izglītības un kultūras atbalsta biedrība (RIKA) savu darbību ir paplašinājusi visa novada teritorijā un izveidojusi četras biedrības nodaļas- Raiskuma internātpamatskolas rehabilitācijas centra, Stalbes vidusskolas, vidusskolas struktūr vienības Auciemā un Raiskuma kora nodaļu. Biedrība aktīvi raksta projektus un pagājušogad saņēma arī finansējumu keramikas darbnīcas izveidei Stalbes vidusskolā. Kā pastāstīja Stalbes vidusskolas nodaļas vadītāja Zanda Krūmiņa, projekts varētu pavērt iespēju tālākai sadarbībai ar Lauku labumu tirdziņu, kur realizēt keramikas darbus. Biedrības dalībnieki bija sarosījušies arī uz pašvaldības izsludināto konkursu un kā neformālās grupas uzstādījušas soliņus gan pie Stalbes vidusskolas, gan pie Auciema skolas, kā arī atkritumu tvertnes pie Auciema ezera laipas. Biedrības vadītāja Solvita Lodiņa uzsvēra, ka būtu nepieciešams pašvaldības finansējums bērnu nometņu organizēšanai, jo no vada iedzīvotāji finansiāli nevar atļau ties bērnus sūtīt uz nometnēm, kas prasa dalī bas maksu. Kristīne Zaķe no Cēsu rajona lauku partnerības aicināja biedrību iesniegt projekta pieteikumu Sabiedrības integrācijas fondam, kas paredz tieši bērnu nometņu organizēšanu. Anatolijs Zaļais no biedrības Ruckas viļņi realizējis trīs projektus, no kuriem viens bija pašvaldības izsludinātā konkursa ietvaros. Projekta ietvaros pie Ruckas ezera uzstādīts bērnu rotaļu laukumiņš. Par projektu līdzekļiem iekārtotas arī makšķerēšanas vietas un uzstādītas aerācijas sistēmas. Rozbeķu saime martā svinēs savu astoto jubileju. Biedrības vadītāja Ilze Krivašonoka priecājas, ka gadu laikā izveidojusies sadarbība gan ar Raiskuma, gan Straupes pagastu. Pateicoties projekta ietvaros iegādātajai skaņas un gaismas aparatūrai, biedrība jau vairākkārt ir organizējusi pasākumus Rozulā mātes dienu, talantu šovu, Lieldienas, Ziemassvētku ieskaņas pasākumu un šogad ar ELFLA līdzfinansējumu iegādāti arī skatuves aizkari. Biedrības vadītāja gaida nākamos projekta konkursus, lai Rozulā varētu izveidot bērnu izklaides vietu. Straupes dzirkstelītēm šogad jau desmit gadi. Biedrība apvienojusi aktīvas rokdarbnieces, kuras kopā sanāk reizi nedēļā, lai atkal iemācītos ko jaunu. Pašvaldības projektu konkursu ietvaros biedrība iegādājusies mālu, kā arī āra telti, lai savus rokdarbus varētu izstādīt dažādos pasākumos. Ļoti ceram uz sadarbību ar RIKA biedrību. Mums ir māli, viņiem krāsniņa. Kopīgi varētu darināt novada suvenīrus, par iespējām saka biedrības vadītāja Antra Mārtiņjēkaba. Lelde Pole no biedrības Montain horse atzīst, ka lieli projekti biedrībā nav realizēti. Biedrība ir sadarbības partneris Rumānijas, Lietuvas un Somijas biedrībām. Pagājušajā gadā kopā ar Juri Leimani ieguva pašvaldības projektu konkursa finansējumu Pārgaujas novada tūrisma kartes uzstādīšanai pie Raiskuma kroga. Kā pastāstīja Juris Leimanis, projekts bija ļoti veiksmīgs un daudzi cilvēki apstājas pie kartes, lai apskatītu. Plānots šādas kartes izlikt arī pie Kocēnu novada robežas un pie pārceltuves uz Līgatni, par plāniem stāsta Juris Leimanis, kurš ir arī Latvijas kempingu asociācijas kempinga valdes loceklis. Juris uzsver, ka visas savas ieceres galvenokārt realizē ar paša spēkiem, bez projektu līdzfinansējumiem. 2014. gada 11. februārī darbību uzsākusi Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Raiskuma pagasta nodaļa. Dibināšanas sanāksmē piedalījās LSK Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova un Raiskuma pagasta iedzīvotāji, kuri izteikuši vēlmi kļūt par LSK biedriem. Dibināšanas sanāksmē par Raiskuma pagasta SK nodaļas vadītāju vienbalsīgi ievēlēta Astrīda Eglīte. Latvijas Sarkanais Krusts ir biedru un brīvprātīgo organizācija, kuras darbība pamatā aptver visu Latvijas teritoriju. Katrā reģionā darbojas LSK komiteja ar nodaļām pilsētās, Izdo tas ir kartes Daudz skaistu vietu abpus Gaujas, kopīgi ar Pārgaujas novada studentiem tapusi velomaršrutu karte un izveidoti veloceliņi. Pēc biedrību prezentācijām Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents informēja klātesošos, ka budžetā novada projektu konkursam šim gadam plānots finansējums četri tūkstoši eiro. Priekšsēdētājs atzina, ka līdzīgs finansējums piešķirts arī līdzfinansējumam biedrību projektiem, kuri tiks iesniegti kādā no partnerībām. Prieks, ka biedrību realizētie projekti netiek ļaunprātīgi bojāti. Sargājam tīklus, kurus paši esam uzvilkuši, šūpoles, kuras paši uzstādījuši, gandarījumu izteica H.Vents. Priekšsēdētājs iezīmēja arī projekta pēctecības problēmu, kura būtu jārisina. Pēc vides projektu realizācijas rodas izmaksas, kas saistītas ar vietas sakārtošanu, atkritumu savākšanu, zāles pļaušanu. Kurš atbildēs par to? Noslēdzoties sarunai, diskusijas uzsākās par mūžizglītības iespējām novadā. Biedrības lūdza pašvaldībai finansiāli at balstīt lektoru samaksu, kuri vadītu lekcijas novada teritorijā iedzīvotājiem par dažādām tēmām. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs aicināja visas biedrības savas aktivitātes plānot laicīgi. Lai pašvaldība varētu atbalstīt pasākumu, tam ir jābūt plānotam līdz nākamā gada budžeta sastādīšanai, tāpēc savas vēlmes būtu labi iesniegt rudenī, lai nākamajā gadā tās būtu iekļautas budžetā, uzsvēra Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. 2013. gadā Pārgaujas no vada pašvaldība izsludināja projektu konkursu biedrībām un neformālām grupām, kurām piešķīra finansējumu trīs tūks toši lati. Konkursā tika pieteikti 17 pro jekti, no kuriem atbalstīti vienpadsmit. Nodibināta Latvijas Sarkanā Krusta Raiskuma pagasta nodaļa pagastos un organizācijās, sniedzot palīdzību pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīves vietām. Organizācijas mērķis ir palīdzības sniegšana cilvēkiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības, politiskās pārliecības un nacionalitātes. Galvenie darbības virzieni sociālā palīdzība, pirmās palīdzības sniegšana un apmācība, donoru kustības veicināšana u.c. Lai kļūtu par biedru, dodies uz Raiskuma pagasta SK nodaļu un samaksā biedra naudu minimums EUR 1.42 par kalendāro gadu, pretī saņemot LSK biedra karti.
SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 1 Pārgaujas novada pašvaldības budžets 2014. gadam Izdoti saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 21.panta pirmās daļas 2.punktu, 46.panta pirmo un otro daļu un likumu Par pašvaldību budžetiem 7. pantu. 1.Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldības pamatbudžeta 2014.gada ieņēmumus sadalījumā pa ieņēmumu veidiem EUR 3350274 apmērā, saskaņā ar pielikumu Nr.1. 2.Apstiprinat Pārgaujas novada pašvaldības pamatbudžeta 2014.gada izde vumu sadalījumu pa iestādēm un atsevišķām struktūrvienībām EUR 3587802 apmērā, saskaņā ar pielikumu Nr. 2, t.sk. aizņēmuma atmaksa Vasts Kasei EUR 45000 un izdevumu finansējumu no Budžeta līdzekļu atlikuma gada sākumā EUR 460017. 3. Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldības specialā budžeta 2014.gada ieņēmumus sadalījumā pa ieņēmumu veidiem EUR 260068 apmērā, saskaņā ar pielikumu Nr. 3. 1. pielikums saistošajiem noteikumiem Nr.1 Pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2014. gadam 4. Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldības speciālā budžeta 2014.gada izdevumu sadalījumu pa atsevišķām struktūrvienībām EUR 272238 apmērā un izdevumu finansējumu no Budžeta līdzekļu atlikuma gada sākuma EUR 117116, saskaņā ar pielikumu Nr. 4. 5. Pašvaldības administrācijas Finan šu nodaļa saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem 2014.gadā nodrošina kredītu pamatsummas atmaksu un kredītu procentu samaksu noteiktajos termiņos un apmēros. 6. Budžeta izpildītāji ir atbildīgi par to, lai izdevumi saskaņā ar naudas plūsmu nepārsniedz attiecīgajai programmai/ pasākumam tāmē apstiprinātos un plānotos budžeta izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. 7. Budžeta izpildītāji, organizējot iestādes, nodaļas un struktūrvienības funkciju izpildi, ir atbildīgi par iepirkuma procedūras ievērošanu atbilstoši likumam Publisko iepirkumu likums. Domes priekšsēdētājs Hardijs Vents Klasif. kods Rādītāji Rinda Saistošie Nr.1 I Kopā ieņēmumi ( II+V+VI ) 1 3350274 II Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi ( II+IV ) 2 1539319 III Nodokļu ieņēmumi 3 1810955 Tiešie nodokļi 4 1810955 1.1.0.0. Ieņēmumi no IIN nodokļa 5 1628902 1.1.1.1. IIN par iepriekšējo gadu 6 9283 1.1.1.2. IIN par tekošo gadu 7 1619619 4.0.0.0. Īpašuma nodoklis 8 182053 4.1.1.0. Nekustāmā īpašuma nodoklis par zemi 9 152320 4.1.1.1. t.sk. Tekošā gada 10 142320 4.1.1.2. Iepriekšējo gadu parādi 11 10000 4.1.2.0. Nekustāmā īpašuma nodoklis par ēkām 12 29733 4.1.2.1. t.sk. Tekošā gada 13 26733 4.1.2.2. Iepriekšējo gadu parādi 14 3000 IV Nenodokļu ieņēmumi 15 6540 8.0.0.0. % ieņēmumi no kontu atlikumiem 16 20 8.6.2.2. Pašvaldību budžeta % ieņēmumi par kontu atlikumiem 18 20 9.0.0.0. Valsts un pašvaldības nodevas 19 2570 9.4.0.0. Valsts nodevas,kas ieskaitītas pašv. 20 1900 9.4.2.0. VN no bāriņtiesas darbības 21 1500 9.9.0.0. VN no dzimtsarakstu darbības 22 400 9.5.0.0. Pašvaldības nodevas 23 670 9.5.1.1. Pašv.nodeva par domes izstr.ofic.dok.un apliecināto kop.saņ. 24 150 9.5.1.4. Pašvaldības nodeva par tirdzniecībau publiskās vietās 25 450 9.5.2.9. Pārējās pašvaldību nodevas 26 70 10.0.0.0. Naudas sodi un sankcijas 27 3500 10.1.4.0. Pašvaldības administratīvie sodi 28 500 10.3.0.0. NĪN kavējumu soda nauda 29 3000 12.0.0.0. Pārējie nenodokļu ieņēmumi 30 450 12.2.4.0. Ieņ.no ūdenstilpju un zvejas tiesību nerūpn. izmantoš 31 350 12.3.9.2 Maksājumi par konkursu, izsoļu nolikumu 32 100 13.0.0.0. Ieņ.no pašvaldības īpaš. pārdošanas 34 0 V Transfarentu ieņēmumi 37 1405579 18.0.0.0. Valsts budžeta transferenti 38 1380579 18.6.1.9.1 Pārējās dotācijas - brīvpusdienas 39 8500 18.6.1.9.2 Pārējās dotācijas - mācību grāmatu iegādei 40 1200 18.6.2.0.2 Mērķdotācija pedagogu darba samaksai 41 290975 18.6.2.5 Mērķdot. Raiskuma sanatorijas internātskola 42 592633 18.6.2.9. Pārējās mērķdotācijas pašvaldībām bibliotēkām 43 800 18.6.4.0. Pārējie pašvaldību budžetā saņemtie uztur. Izd no PFIF 44 398922 par iepriekšējo gadu 45 10762 piemaksa 95% neizpildei 46 46055 18.6.9.0. Pārējie valsts transferti pašvaldībām (LAD) 47 6232 Mērķdotācija amatierkolektīvu vadītājiem 48 6500 Stipendiātu programma 49 15500 18.1.1.1. EIROPAS FONDU finansējums 50 t.sk.finansējums COMENIUS 51 2500 19.0.0.0. Pašvaldību budžeta transferenti 52 25000 19.2.0.0. Ieņēmumi pašv. budžetā no citām pašv. 53 25000 19.2.1.0. Ieņēmumi izglītības funkciju nodrošināšanai 54 25000 21.0.0.0. Pārējie ieņēmumi 55 127200 21.3.0.0. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 56 21.3.8.0. Ieņēmumi par nomu 57 9500 21.3.8.1. Telpu noma 58 4000 21.3.8.4. Ieņēmumi no zemes nomas 59 2500 21.3.8.9. Pārējie ieņēmumi par nomu un īri 60 3000 21.3.9.0. Ieņēmumi par pārējiem maksas pakalpojumiem 61 117700 21.3.9.3. Ieņēmumi no biļešu realizācijas 62 7000 21.3.9.4. Ieņēmumi no dzīvokļu kom saimn. 63 106700 21.3.9.9. Citi ieņēmumi par maksas pakalpojumiem 64 4000 2.pielikums Pamatbudžeta izdevumu plāns 2014. gadam Klasif. kods Rādītāji Rinda Saistošie Nr.1 Izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām 1 01.000.000 Vispārējie valdības dienesti 2 371387 01.100.000 Izpildvaras un likumdošanas varas institūcijas 3 348257 01.100.001 Izpildvara-novada pārvalde 4 241743 01.100.003 Izpildvara-deputāti 5 6000 01.100.006 Izpildvara-finanšu nodaļa 6 100514 01.601.005 Dzimtsaraksti 7 8130 01.640.054 Projektu līdzfinansējums nev. Organizācijām un biedrībām 9 8000 01.721.007 Pašvaldības parādu darījumi 10 7000 03.000.000 Sabiedriskā kārtība un drošība 11 74458 03.200.008 Ugunsdrošība 12 23432 03.300.009 Bāriņtiesa 13 31673 03.400.077 Policija 14 19353 04.000.000 Ekonomiskā darbība 15 36972 04.240.011 Atbalsts lauksaimniecības pasākumiem 16 4520 04.510.055 Autotransports 17 19752 04.730.056 Tūrisms 18 12700 05.200.000 Vides aizsardzība 19 52629 05.200.012 Vides aizsardzība -Notekūdeņi Straupe 20 15872 05.200.013 Vides aizsardzība -Notekūdeņi Stalbe 21 12638 05.200.077 Vides aizsardzība -Notekūdeņi Rozula 22 1950 05.200.014 Vides aizsardzība -Notekūdeņi Raiskums 23 22169 06.000.000 Pašv. teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 24 662805 06.100.000 Mājokļu un ēku uzturēšana 25 70556 06.100.015 Mājokļu un ēku uzturēšana - Straupe 26 40000 06.100.057 Mājokļu un ēku uzturēšana - Stalbe 27 12500 06.100.058 Mājokļu un ēku uzturēšana - Raiskums 28 8200 06.100.082 Mājokļu un ēku uzturēšana - Rozula 29 9856 06.200.000 Teritorijas attīstība 30 130322 06.200.016 Teritoriālā plānošana 31 19816 06.200.017 Teritorijas labiekārtošana- Straupe 32 66612 06.200.018 Teritorijas labiekārtošana- Stalbe 33 20200 06.200.019 Teritorijas labiekārtošana- Raiskums 34 23694 06.300.000 Ūdensapgāde 35 55716 06.300.020 Ūdensapgāde -Straupe 36 14600 06.300.021 Ūdensapgāde -Stalbe 37 23094 06.300.076 Ūdensapgāde -Rozula 38 1500 06.300.022 Ūdensapgāde - Raiskums 39 16522 06.600.023 Teritorijas un mājokļu apsaimn.- kom.saimn. vadība 40 86928 06.601.000 Kapu saimniecība 41 39861 06.601.024 Kapu saimniecība - Straupe 42 10916 06.601.025 Kapu saimniecība - Stalbe 43 2000 7
8 06.601.026 Kapu saimniecība - Raiskums 44 26945 06.603.000 Apkure 45 279422 06.603.027 Apkure - Straupe 46 50658 06.603.028 Apkure- Stalbe 47 185614 06.603.029 Apkure - Raiskums 48 43150 08.000.000 Atpūta, kultūra un reliģija 49 417214 08.100.000 Sporta, atpūtas pasākumi 50 108093 08.100.031 Sporta, atpūtas pasākumi- Straupe 51 44610 08..100.032 Sporta, atpūtas pasākumi- Stalbe 52 15368 08..100.033 Sporta, atpūtas pasākumi- Raiskums 53 4000 08.100.062 Sporta funkciju deliģēšana 54 44115 08.210.000 Bibliotēkas 55 48731 08.210.034 Bibliotēka -Straupe 56 22521 08.210.035 Bibliotēka- Stalbe 57 13105 08.210.036 Bibliotēka -Raiskums 58 13105 08.220.000 Muzejs 59 34000 08.231.000 Kultūra 60 138857 08.231.038 Kultūra- Straupe 61 37743 08.231.039 Kultūra- Stalbe-Rozula 62 61457 08.231.040 Kultūra -Raiskums 63 39657 08.228.067 Citur neklasificētie kultūras pasākumi-sab. attiecības 64 30042 08.629.000 Pārējie kultūras pasākumi 65 57491 08.629.041 Pašdarbības kolektīvi - Straupe 66 27235 08.629.042 Pašdarbības kolektīvi - Stalbe 67 15200 08.629.043 Pašdarbības kolektīvi - Raiskums 68 15056 09.000.000 Izglītība 69 1630837 09.210.000 Vispārējā izglītība-pamatizglītība 70 298696 09.210.047 Pamatskola - Straupes 71 298696 09.210.000 Pamatskola - Raiskuma internātpamatskola 72 592633 09.211.049 Vidusskola Stalbe 73 541508 09.600.075 Pārējā citur neklasif.izglītības pak.-skoln. braukš biļ. 74 23000 09.820.000 Pārējā citur neklasif.izglītības pak.-savst. nor. par izgl. 75 175000 10.000.000 Sociālā aizsardzība 76 297500 10.500.070 Atbalsts bezdarba gadījumos -Stipendiāti 77 15500 10.900.000 Pārējā citur neklasificētā sociālā aizsardzība 78 282000 10.910.061 Pārējā citur nekl. sociālā aizsardzība -sociālais dienests 79 87000 10.920.060 Pārējie citur nekl. sociālās aizsardzības pasākumi-pabalsti 80 143000 10.930.065 Pārējie citur nekl. sociālās aizsardzības pasākumi-pansionāti 81 52000 Kopā pēc funkcionālajām kategorijām 82 3543802 Kredīta atmaksa 83 45000 Izdevumi kopā 84 3588802 Izdevumi pēc EKK 85 1000 ATLĪDZĪBA 86 1927785 1100 Atalgojums 87 1553025 1200 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, pabalsti 88 374760 2000 PRECES UN PAKALPOJUMI 89 1010377 2100 Komandējuma un dienesta braucieni 90 14850 2200 Pakalpojumi 91 573364 2300 Krājumi, materiāli, inventārs 92 407826 2400 Periodiskā literatūra 93 3637 2500 Nodokļu maksājumi 94 10700 4000 Procentu izdevumi 95 5500 4300 Procentu maksājumi 96 5500 5000 KAPITĀLIE IZDEVUMI 97 214640 5100 Nemateriālie ieguldījumi 98 34000 5200 Pamatlīdzekļi 99 180640 6000 SOCIĀLIE PABALSTI 100 158500 6200 Sociālie pabalsti naudā 101 120700 6300 Sociālie pabalsti natūrā 102 37800 7000 TRANSFERTI 103 227000 7200 Pašvaldības budžeta transferta maksājumi 104 227000 F AIZŅĒMUMI 105 45000 F421 Aizņēmuma atmaksa Valsts Kasei 106 45000 Kopā pēc ekonomiskajām klasifikācijām 107 3588802 FINANSĒŠANA 108 F220 Līdzekļu atlikums uz gada sākumu 109 460017 F210 Līdzekļu atlikums uz gada beigām 110 222489 3. pielikums Specbudžeta ieņēmumu plāns 2014. gadam Klasif. kods Rādītāji Rinda Saistošie Nr.1 I Kopā ieņēmumi 1 260068 II Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 2 260068 III Nodokļu ieņēmumi 3 100000 Tiešie nodokļi 4 100000 5.0.0.0. Nodokļi par pakalpojumiem un precēm 5 100000 5.5.3.1. Dabas resursu nodoklis 6 100000 Nenodokļu ieņēmumi 7 50 8.6.2.2. % ieņēmumi par kontu atlikumiem 8 50 Transferti 9 160018 18.9.1.0. Mērķdotācija autoceļu fondam 10 160018 4.pielikums Specbudžeta izdevumu plāns 2014. gadam Klasif. kods Rādītāji Rinda Saistošie Nr.1 Izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām 1 05.200.000 Vides aizsardzība 1 112330 05.200.012 Vides aizsardzība 2 112330 06.000.000 Pašv. teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 3 160018 06.100.000 Mājokļu un ēku uzturēšana (647.03 EURO/ km) 4 160018 06.100.001 Ceļu uzturēšana Stalbe (85.4 km) 5 55256 06.100.002 Ceļu uzturēšana Straupe (59.96 km) 6 38797 06.100.003 Ceļu uzturēšana Raiskums (101.95 km) 7 65965 Kopā pēc funkcionālajām kategorijām 8 272348 Izdevumi pēc EKK 85 1000 ATLĪDZĪBA 86 9888 1100 Atalgojums 87 8000 1200 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, pabalsti 88 1888 2000 PRECES UN PAKALPOJUMI 89 150660 2200 Pakalpojumi 91 120660 2300 Krājumi, materiāli, inventārs 92 30000 5000 KAPITĀLIE IZDEVUMI 97 111800 5200 Pamatlīdzekļi 99 111800 Kopā pēc ekonomiskajām klasifikācijām 107 272348 FINANSĒŠANA 108 F220 Līdzekļu atlikums uz gada sākumu 109 117116 F210 Līdzekļu atlikums uz gada beigām 110 104836 Paskaidrojums 2014.gada budžeta plānam BUDŽETA IEŅĒMUMI Pārgauajs novada pašvaldības 2014. gada kopbudžeta ieņēmumi plānoti EUR 3610342 apmērā, kas sadalīti divās lielās grupās pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi EUR 3350274 un pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi EUR 260068. PAMATBUDŽETS EUR 3350274 Pašvaldības pamatbudžeta 2014. gada ieņēmumi plānoti EUR 3350274 apmērā. Pašvaldības budžeta ieņēmumu palielinājums ir par 9.14 % (EUR 305970), salīdzinot ar 2013.gada budžeta pamata plānu. Nodokļu ieņēmumi EUR 1810955 2014. gadā Pārgaujas novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem plānoti EUR 1810955. Nodokļu ieņēmumi plānoti par EUR 146931 lielāki nekā 2013.gada budžeta plānā. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognoze ir plānota par EUR 128284 lielāka nekā 2013.gada budžeta plānā. Īpašuma nodokļa prognoze ir plānota par EUR 18646 (10.24%) lielāka nekā 2013.gada budžeta plāns. Plānoto ieņēmumu palielinājums ir saistīts ar zemju kadastrālo vērtību palielinājumu. Lai nepieļautu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu, nodokļa maksātājiem pašvaldība 2014. gadā saglabās nekustamā īpašuma nodokļa 25% pieauguma ierobežojumu, lai novērstu situāciju, ka daļai nodokļu maksātāju šis nodoklis pieaug vairākkārtīgi. Kā arī personām, kuru īpašumā 2014.gadā ir dzīvojamo ēku palīgēkas, ja to platība pārsniedz 25 m 2, būs atvieglots nekustamā īpašuma nodokļa slogs un ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek dzīvojamo māju palīgēkas, ja palīgēkas platība pārsniedz 25 m 2. Nodokļu maksātājiem, ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju, ir jau pietiekoši liels nodokļa slogs, līdz ar to dzīvojamo māju palīgēkas, ja palīgēkas platība pārsniedz 25 m 2, nebūtu apliekamas ar nodokli. Minētajos saistošajos noteikumos ir arī noteikts par palielinātās likmes pielietošanu 3% ēkām un būvēm, kas ir avārijas stāvoklī un apdraud vai degradē apkārtējo vidi. Nenodokļu ieņēmumi EUR 6540 Nenodokļu ieņēmumu plāns, salīdzinot ar 2013.gada budžeta plānu, ir palielinājies par EUR 1560 (23.85%). Transfertu ieņēmumi EUR1405579 Transfertu ieņēmumi (ieņēmumi, ko pašvaldība saņem no valsts vai citu pašvaldību budžetiem) 2014.gadā plānoti par EUR 169721 lielāki nekā 2013.gada plānā. Valsts budžetu Transfertu plāns izglītībai plānots 8 budžeta mēnešiem. Valsts budžeta Transfertu ieņēmumi no Izglītības ministrijas plānoti EUR 892608 Mērķdotācija brīvpusdienu no dro šināšanai 1. un 2. klasei EUR 8500 Mērķdotācija Raiskuma internāt pamatskolai-rehabilitācijas centram EUR 592633
9 Mērķdotācija pedagogu darba algu samaksai EUR 590975 Mērķdotācija mācību grāmatām EUR 1200. Valsts budžeta Transferti no Finanšu ministrijas PFIF izlīdzināšanas fonda iemaksa EUR 398922. Pašvaldību budžeta transferti Ieņēmumi izglītības funkciju no drošināšanai EUR 25000. Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi EUR 127200 Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2014.gadā plānoti 2013. gada līmenī. Tiešie ieņēmumi par komunālās saimniecības pakalpojumiem plānoti EUR 106700. Pārējos ieņēmumos paredzēti ieņēmumi no biļešu realizācijas EUR 7000, zemes nomas EUR 2500, pārējā noma EUR 3000 un pārējie dažādi ieņēmumi EUR 4000 apmērā. SPECIĀLAIS BUDŽETS EUR 260068 Pašvaldības speciālā budžeta ieņē mumi ietver īpašiem mērķiem iezīmētos līdzekļu avotus dabas resursu nodokli, mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldības autoceļu fondam un pārējos ieņēmumus. Speciālā budžeta plānotie ieņēmumi 2014. gadā plānoti EUR 260068 apmē rā. Autoceļu fonda ieņēmumi šajā gadā ir plānoti EUR 160018, ieņēmumi no dabas resursu nodokļa ir plānoti EUR 100000. BUDŽETA IZDEVUMI Pārgaujas novada pašvaldības 2014. ga da kopbudžeta izdevumi plānoti EUR 3860040 apmērā, kas sadalīti divās lielās grupās pašvaldības pamatbudžeta izdevumi EUR 3587802 un pašvaldības speciālā budžeta izdevumi EUR 272238. PAMATBUDŽETS Budžeta izdevumi plānoti pēc reālās finanšu iespējas un, nodrošinot pašvaldības attīstības galvenos uzdevumus, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus. Pārgaujas novada pašvaldības 2014. gada pamatbudžeta izdevumi ar finansēšanu plānoti EUR 3587802. Pamatbudžeta samazinājums, salīdzinot ar 2013.gada naudas plūsmas izpildi, ir par EUR 723469 (16.96%) mazāki. Visi pašvaldības plānotie kopējie izdevumi pēc savas ekonomiskās būtības iedalīti deviņās funkcionālajās kategorijās, Funkcionālo kategoriju izdevumi sadalīti atbilstoši struktūrvienību sadalījumam un ekonomiskajām kategorijām. Vispārējiem valdības dienestiem plānots finansējums EUR 371387 ap mērā, kas ir par EUR 36309 lielāks salī dzi nājumā ar 2013.gada plānu. Šajos izdevumos ietilpst arī pašvaldības parāda procentu maksājumi EUR 7000. Tāpat kā iepriekšējā gadā plānots piešķirt finansējumu pašvaldības rīkotajam projektu konkursam EUR 4000 un līdzfinansējums biedrību un organizāciju projektiem, kas realizējami ar ES līdzfinansējumu. Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai budžetā paredzēti EUR 74458, kas ir par EUR 7790 (10.46 %) mazāk nekā plāns 2013. gada budže tā. Izdevumu palielinājums saistīts ar pašvaldības policijas struktūras izveidošanu. Ekonomiskajai darbībai no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem ir plānots tērēt EUR 36972, kas ir par EUR 9499 (20.44%) mazāk, salīdzinot ar 2013. gada plānu. Vides aizsardzībai 2014. gada budžetā pamatfunkcijām plānoti EUR 52629. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas pasākumiem budže tā paredzēti EUR 662805, kas ir par EUR 124488 vairāk nekā plānā 2013.gadā. Izdevumu palielinājums saistīts ar 2014. gadā plānotajiem projektiem saistībā ar teritorijas un infrastruktūras attīstību. Pašvaldības teritoriju un mājokļu ap saimniekošana sadalīta 6 funkcijās. Mājokļu un ēku uzturēšana EUR 70556 Teritorijas attīstība un labiekārtošana EUR 130322 Ūdensapgāde EUR 55716 Komunālās saimniecības vadība EUR 86928 Kapu saimniecība EUR 39861 Apkure EUR 279422 2014.gada budžeta plānā plānotie lielākie kapitālie izdevumi: Tautas nama fasādes rekonstrukcija EUR 24000; Ēkas Doktorāts durvju un logu maiņa EUR 6000; Straupes tautas nama ģērbtuves remonts EUR 3200; Dzīvokļa Daibe- 2, remonts EUR 7500; Dzīvokļa Baukalni remonts EUR 2000; Apgaismojuma projekta izstrāde Auciema ciemā EUR 4500; Grēdera rekonstrukcija EUR 5500; Sniega lāpstas iegāde EUR 4000; Apgaismojuma atjaunošana Jaunatnes ielā EUR 1000; Ceļa un pieturvietas rekonstrukcija Straupes ciematā EUR 50000; Automašīnas iegāde komunālās saimniecības vajadzībām EUR 5100; Kapu zvana uzstādīšana Strīķu kapos EUR 1000; Siltumtrases rekonstrukcijas projekts Straupē EUR 1000; Siltumtrašu rekonstrukcijas projekta izstrāde EUR 10000; Automātikas uzstādīšana Stalbes apkures katlam EUR 16000; Stalbes katlumājas apkures katlu rekonstrukcija, mazā loka izveide un transportiera uzstādīšana EUR 20000. Atpūtai, kultūrai, reliģijai pamat budžetā ir plānoti EUR 417214, par EUR 27376 vairāk nekā 2013.gadā. Sporta infrastruktūrai un sporta funkciju deliģēšanai EUR 108093, tajā skaitā sporta zāļu uzturēšana EUR 63978, biedrībai Sprota klubs Pārgauja deliģēto funkciju izpildei EUR 44115. 2014. gada budžeta plānā paredzētie lielākie kapitālie izdevumi: Straupes sporta zāles rekonstrukcijas projekts EUR 10000; volejbola sporta laukumu Straupē rekonstrukcija EUR 2200. Bibliotēkām EUR 48731 Lielākās izdevumu pozīcijas - grāmatu iegādei EUR 7001, laikrakstu un žurnālu abonēšanai EUR 2550, telpu noma Straupes bibliotēkai EUR 7200. Muzejiem EUR 34000 Ieguldījums SIA Ungurmuiža pamatkapitālā EUR 34000. Kultūrai EUR 191713 Lielākās izdevumu pozīcijas : Skaņas aparatūras iegāde Stalbes tautas namam EUR 12000; Novadu svētki EUR 8000; Hanzas dienu brauciens uz Vāciju EUR 2500; Pašdarbnieku aktivitātes EUR 55356; Plānotajā finansējumā plānoti ikmēneša kultūras pasākumi, aktivitātes pensionāriem, Lieldienu pasākumi, Jāņu ielīgošana, valsts svētki, ziemassvētku pasākumi. Izglītības funkcijas finansēšanai budžetā ir plānoti EUR 1628837. Valsts mērķdotācijas izglītībai plānotas 8 mē nešu periodam. Pašvaldība izglītības funk cijas nodrošināšanai no sava budžeta finansē EUR 736229. Izglītības iestādes ir pilnībā nodrošinātas ar finansējumu mācību procesa nodrošināšanai un realizēšanai. Sākot ar 2014./2015. mācību gadu, plānots nodrošināt brīvpusdienas līdz 6.klasei. Raiskuma internātpamat skolas -rehabi litācijas centra darbības finansēšana 100 % tiek nodrošināta no valsts mērķdotācijas. Savstarpējos skolu norēķinos pašvaldība plāno izlietot EUR 175000. Ceļa izdevumu kompensācijas plānotas EUR 23000 apmērā. Sākot ar 2014. gadu pašvaldība sāks izmaksāt stipendijas skolēniem par sasniegumiem mācībās. Sociālās nodrošināšanas funkcijas veikšanai paredzētais finansējums EUR 297560. Bezdarbnieku programmas realizācijai paredzēts tērēt EUR 15000, projekta izmaksas sedz Valsts. Sociālā dienesta uzturēšanai plānots EUR 88060. Pabalstu izmaksai šajā gadā plānots EUR 142000. Līdzfinansējums par pansionātu, audžuģimeņu un bērnu nama izmaksām EUR 52000. Finansēšanas daļu veido aizņēmumi un aizņēmumu atmaksa, skaidras naudas izmaiņas. Pārgaujas novada pašvaldī bas pamatbudžetā ir iekļauta plāno tā kredītsaistību atmaksa EUR 45000. Kredītsaistības novadam ir par ņemtajiem kredītiem Straupes sporta zāles būvniecībai, Rozulas kluba remontam, Stalbes apkures katlu un katlumājas rekonstrukcijai, Rozulas un Plāča ūdenssaimniecību rekonstrukcijai. SPECBUDŽETS Par autoceļa specbudžeta līdzekļiem plānota autoceļu uzturēšana EUR 160018. Autoceļu finansējums sadalīts atbilstoši ceļu kopgarumam attiecīgajā pagasta teritorijā, nosakot finansējumu EUR 647.03 uz 1 km: Ceļu uzturēšana Stalbē (85.4 km) EUR 55256; Ceļu uzturēšana Straupē (59.96 km) EUR 38797; Ceļu uzturēšana Raiskumā (101.95 km) EUR 65965. Par dabas resursu līdzekļiem plānotās lielākās izmaksas: raidere iegāde Straupes pagasta teritorijai EUR 7500; pļaujmašīnas iegāde Raiskuma pagasta teritorijai EUR 4300; Straupes skolas fasādes rekonstrukcija EUR 50000; Unguru kapu paplašināšanas projekts EUR 50000. Ziņas no Raiskuma internātpamatskolas-rehabilitācijas centra Ciemošanās Direktora vietniece izglītības jomā B.Duņēna Jau otro gadu mūsu skolas skolēni dodas uz pansionātu Cīrulīši, lai sniegtu koncertu vecļaudīm. Šoreiz vedām dzejoļus par ziemu, kuru gaidām un nevaram sagaidīt, dziesmas un fragmentus no A.Upīša Sūnu ciema zēni. Iepriekšējās nedēļas nogalē skolēni cepa smilšu cepumus, kurus vedām kā cienastu no mums. Tajā dienā pansionāta iemīt nieki sveica savus janvāra jubilārus. Mēs arī sveicām gaviļniekus ar dziesmu, kurai līdzi dziedāja visi zālē sēdošie. Tagad jādomā, kādus jaunus priekšnesumus mēs varētu aizvest pavasarī. Vokālā ansambļa dalībniece 8.a klases skol niece Lolita Bērziņa par šo pasākumu stāsta: Ir patīkami redzēt veco ļaužu acīs prieku. Tas rada ganda rījumu, ka esi izdarījis kaut ko labu otram. Atkalredzēšanās 9.a klases skolniece Liāna Ivanovska Pienācis atkalredzēšanās laiks janvāra beigās pie mums otro reizi ciemojās jaunieši no biedrības Jaunatne par iesaistīšanos. Tikāmies ar itāļu meiteni Žannu, kura mūs mācīja cept itāļu picu un stāstīja par savu zemi. Kamēr mīkla rūga, spēlējām dažādas iepazīšanās spēles, atbildējām uz jau tājumiem par Itāliju un mā cījāmies sarunāties angļu valodā. Mums jau šķita, ka pica ir visvienkāršāk pagatavojamā ēdam lieta, taču Žanna pierādīja, ka visam jānotiek pareizajā laikā, ilgumā un pa kārtai. Mīklai jārūgst 4 stundas, tad vēl uz pannas siltā krāsnī, tad apsmērē ar tomātu mērci un cep 10 minūtes, tad saber ar gabaliņos grieztu mocarellu un atkal cep, kamēr picas maliņas gaiši brūnas. Pica mums izdevās ideāla, un tā bija visgaršīgākā, ko bijām ēduši. To nevar salīdzināt ar picērijā vai lielveikalos pirkto. Recepte šāda 2 picām (ēd 17 cilvēki) nepieciešams: 1 kg milti, 100 gr saulespuķu eļļa (1 glāze), 20 gr sāls (4 tējkarotes), 0.5 l piens (nedaudz uzsildīts),10 gr cukurs (2 tējka rotes), 40 gr raugs, oregano, tomātu mērce 2 puslitra burkas, mocarella siers 12 paciņas. Pagatavošana: Sajauc pienu ar raugu, pievieno eļļu, sāli un cukuru, pamazām pievieno miltus, samīca viendabīga masā. Bļodu pārklāj ar mitru lupatiņu un atstāj siltumā uz apmēram 4 stundām. Izrullē mīklu, ieklāj pannā un liek siltā cepeškrāsnī uz stundu uzrūgt. Pievieno to mātu mērci, sāli un eļļu un cep 10 minūtes 200. Pievieno mocarellu. Pagatavojiet, būs kraukšķīga un garšīga!
10 Novada svētki Ceļojums Pārgaujā Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste Jau vairākkārt izskanējusi doma par jaunas tradīcijas ieviešanu Pārgaujas novadā- Novada svētkiem. Lai doma sāktu realizēties, uz pirmo darba grupas sanāksmi kultūras pasākumu organizatores aicināja novada vadību un pulciņu pārstāvjus. Novadu svētku režijas izveide uzticēta jauniešu amatierteātra Cālīši brālīši vadītājai Līgai Kalniņai, kura kopīgi ar novada pasākumu organizatori Eviju Leitlandi klātesošajiem prezentēja ideju par svētku norisi un uzklausīja ieteikumus no malas. Līga Kalniņa ir diplomēta svētku režisore, kurai ir pieredze vadot kultūras dzīvi Staicelē, veidojot Staiceles Vimbu svētkus, piedaloties Siguldas opermūzikas svētku rīkošanā, Bauskas pildsrupās režisēta opera Hamlets, tāpēc Līgas pieredze, teorētiskās un praktiskās zināšanas tiks ieguldītas, lai pirmie novada svētki izdotos godam. Ceļojums Pārgaujā ir tēma, ko svētku organizatori izvēlējušies kā pamatu. Līga Kalniņa atzīst, ka šobrīd sākotnējā programmā ir ieplānots maksimums, kas noteikti tiks retināts, tiks koriģēti laiki. Piesaistīti ir gan pulciņu vadītāji, gan tūrisma pārstāvji. Pasākumi notiks visos novada pagastosbūs vieta teātra cienītājiem, mākslas darbu pazinējiem, dejot un dziedāt gribētājiem, kā arī neizpaliks svētku brīži bērniem un tikšanās ar novadā pazīstamiem cilvēkiem. Svētku laikā netiks aizmirsta arī Ungurmuiža un Rozulas skola un bez maksas varēs viesoties vairākos novada tūrisma objektos. Pārgaujas novada pašvaldība aicina skolas piedalīties konkursā par Novada svētku saukļa izvei di, kas arī turpmāk ik gadu svētkos cildinās novadu. Savus ierosinājumus līdz 20. martam sūtīt uz e-pastu: celojumspargauja@inbox.lv Interesantāko un noderīgāko ideju autoriem novads sarūpēs balvas. Līdz šim Pārgaujas novadā ik gadu trešajā jūlija sestdienā plaši tika atzīmēti Straupes svētki. Šogad, nemainot datumus, svētki 19. jūlijā pirmo reiz izskanēs zem NOVADA SVĒTKU zīmes. Mājsaimniecības sāk saņemt elektrības tirgus piedāvājumus Turpmāk iedzīvotāji varēs izvēlēties piemērotākos elektro enerģijas piedāvājumus atbilsto ši savām vajadzībām. Izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā paredz, ka iedzī votāji turpmāk varēs izvēlēties starp dažādiem elektroenerģijas tarifu plāniem vai pat pakal pojumu komplektiem. Citiem vārdiem sakot, iedzīvotājiem būs izvēles brīvība pašiem noteikt piemērotāko elektroenerģijas piedāvājumu. Likumdevējs ir paredzējis, ka elektroenerģiju mājsaimniecībām varēs tirgot vairāki uzņē mumi. Līdz tirgus atvēršanai 1. aprīlī ir sagaidāms, ka tirgotāji sagatavos elektroenerģijas pie dā vājumus un pakāpeniski ar tiem iepazīstinās iedzīvotājus. «Iedzīvotāji ir pieraduši, ka elektroenerģiju mājsaimniecī bām tirgo tikai Latvenergo. Tomēr situācija jau ir mainījusies,» uzsver Ilvars Pētersons, A/S Sadales tīkls valdes loceklis. «Līdzīgi, kā, saglabājot tālruņa numuru, līdz šim izvēlējāties sev piemērotāko mo bilo sakaru operatoru un tarifu plānu, jūs varat izvēlēties elektro enerģijas piedāvājumu. Turklāt elektroenerģijas pie gādes ceļš līdz klientiem nemainās jauni vadi un kabeļi nav jāvelk, skaitītāji nav jāmaina, jaunas kontaktligzdas mājokļos arī nav jāierīko.» Kas jādara iedzīvotājiem Šobrīd iedzīvotājiem ir jāgaida tirgotāju piedāvājumi. Katrs tirgotājs informēšanas kampaņu, visticamāk, uzsāks savā laikā, līdz ar to iespējams, ka pirmos piedāvājumus saņemsiet tuvāko nedēļu laikā. Lai no 1. aprīļa jums būtu pieejams labākais tarifu plāns, tirgotāja piedāvājums ir jāizvēlas līdz šī gada 15. martam. Šādu izvēli var veikt katra Latvijas māj saimniecība. Ja nepaspēsiet iz vē lēties vai vēl neesat gatavs izdarīt izvēli par sev piemē rotāko elektroenerģijas piedāvā ju mu, neuztraucieties elektrība tiks piegādāta, bet to iegādāsieties par universālā pakalpojuma cenu līdz brīdim, kad būsiet izdarījis izvēli kādā no turpmākajiem mēnešiem. Tāpēc rūpīgi izsveriet, kurš no tirgū pieeja majiem elektroener ģijas piedāvājumiem ir jums izdevīgākais. Lai jaunais piedāvā jums stātos spēkā no mēneša sākuma, sava izvēle ir jāpaziņo tirgotājam līdz iepriekšē jā mēneša 15. datumam. Kuri uzņēmumi tirgo elektroenerģiju? Šobrīd savus piedāvājumus ir paziņojuši divi uzņēmumi: A/S Latvenergo un SIA Baltcom TV. Informāciju par visiem tirgotājiem mājsaimniecībām var iegūt www. sadalestikls.lv, zvanot pa tālruni 8020 0403, kā arī rakstot uz e-pastu: st@sadalestikls.lv. Izvērtējiet nosacījumus «Kad saņemsiet piedā vājumus, pievērsiet uzmanību, kādus nosacījumus un norēķinu iespējas piedāvā katrs tirgotājs. Tirgotāji savā starpā konkurēs ar klientu apkalpošanu, tādēļ izvērtējiet, kā tie palīdz izvēlēties labāko piedāvājumu, kā atbild un risina jūsu jau tājumus. Visi elektroenerģijas tirgotāji izmantos valstī esošo elektrotīklu, kura uzturēšanu un attīstīšanu veic A/S Sadales tīkls, kas arī turpmāk nodrošinās skaitītāju apkalpošanu, kontroli, jaunu pieslēgumu ierīkošanu, remontdarbus, bojājumu novēr šanu,» skaidro I. Pētersons.
11 Otrais solis pretī vienotai Eiropai jeb Comenius daudzpusējās sadarbības projekta Through Small Steps to Giant Leaps- my contribution to a United Europa vizīte Portugālē Māra Buša, Stalbes vidusskolas matemātikas skolotāja, projekta koordinatore Kad Latvijā iestājās aukstais laiks, četri Stalbes vidusskolas skolēni E. E. Stupaka, D. Bērziņa, M. Mežvietis un M. Jansons kopā ar skolotāju A. Šūmani un projekta koordinatori M. Bušu devās uz Caldas da Rainhu Portugālē, lai satiktos ar projekta dalībniekiem. Jau no Frankfurtes esam kopā ar Turcijas delegāciju, jo lidojam ar vienu lidmašīnu. Lisabonas lidostā satiekam Slovākijas pārstāvjus, lai visi kopā dotos uz 80 km attālo Caldas da Rainhu. Man un Slovākijas skolotājiem šī ir otrā tikšanās ar Portugāli, jo 2012. gada nogalē tieši šeit tapa mūsu projekts. Kaldašā (kā vietējie sauc pilsētu) ierodamies pēc pusnakts, un mūsu skolēnus sagaida portugāļu skolēnu vecā ki, kas uz nedēļu kļūs arī par Esteres, Danutes, Matīsa un Markusa vecākiem. Pirmā projekta diena sākas ar skolu mājas darbu atrādīšanu. Katrai skolai bija jāsagatavo prezentācija par kādu no savas valsts māksliniekiem, kura vārds ir zināms Eiropā. Izvēlējāmies jauniešiem tuvo pop/rokgrupu Prāta vētra. Savu prezentāciju sākām ar informāciju par Rīgu kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Varējām uzzināt daudz interesantas informācijas, piemēram, par P. Pikaso, F. Šo pēnu, A. Brunovski, K. Monetu, K. Soko lu u.c. slaveniem dažādu tautu māksliniekiem. Otrs mājas darbs bija saistīts ar tautas dejām. Uzzinājām, ka Polijai ir vairākas dejas, kas ir neatņemama sastāvdaļa viņu kultūrā polonēze, krakovjaks. Francijā ļoti populārs ir franču valsis, Grieķijā sirtaki. Slovāku Stalbes vidusskolas pārstāvji Alkobako. skolēnu pāris savu tautas deju pat nodejoja. Mēs rādījām video Sudmaliņas, ko iedejojuši skolas dejotāji. Saņēmām ļoti labas atsauksmes par mūsu dejotājiem. Otrā projekta diena. Pēc intensīvās pirmdienas, otrdiena mums bija ekskursiju diena. Lai gan ārā lija subtropu lietus, ar diviem autobusiem devāmies uz Sintru un Portugāles galvaspilsētu Lisabonu. 25 km attālu mā no Lisabonas, Sintras kal na piekājē, atrodas Sintras pilsēta monarhu un portugāļu dižciltīgo iecienīta atpūtas vieta. Tās vecpilsēta iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Ļoti romantiska pilsēta ar daudzām pilīm. Lords Bairons šo vietu nosauca par Brīnišķīgo Ēdeni. Sintru senos laikos kā atpūtas vietu bija izvēlējušies gan karaļnama pārstāvji, gan populāri dzejnieki, rakstnieki. Pilsētas centrā ir karaļa vasaras rezidence Karaļa pils. Lai gan lija lietus, bija patīkami pastai gāties pa šaurajām ieliņām, aplūkot skaistos, ziedo šos dārzus un parkus. Pēc romantis ma baudīšanas, devāmies uz Lisa bonu. Redzējām gan mo derno, gan vēsturisko pilsētas ap būvi. Trešā projekta diena sākas ar kopīgu mācību stundu un radošājām darbnīcām. Skolēni tika sadalīti 4 grupās, un katrai no tām bija savs uzdevums gatavot portugāļu nacionālos ēdienus, spēlēt portugāļu spēles. Skolotājiem bija iepazīšanās ar skolas bibliotēku. Tā ir galvenā vieta, kur skolēni gatavo mājas darbus, veic dažādus skolas uz de vumus, pavada brīvo laiku. Biblio tēkas vadītāja iepa zīstināja mūs, kā mācību procesā izmantot bibliotēkas piedāvājumu. Pēc pusdienām notika ilgi gaidītā spēle Gribi būt miljonārs? Gatavošanās intelek tuālai spēlei bija jau mājās. Skolu pārstāvji mājās sagata voja 4 jautājumus par savas valsts ģeogrāfiju, vēsturi, spor tu un mākslu/literatūru un pro jekta mājas lapā ievietoja pamatinformāciju, kurā ietverta atbil de uz jautājumu. Mēs bijām izvēlējušies jautājumus par Latvijas neatkarību, kultūr vēstu riskiem novadiem, M. Štrombergu un A. Hermani. Tika izveidotas 4 komandas, katrā 11 dalīb nieki no katras skolas viens skolēns. Skolotāji noteica, vai atbilde ir pareiza. Protams, uzvarētāji bija visi, jo uzzinājām daudz interesanta par saviem kolēģiem. Pēc intelektuālās spēles notika sporta aktivitātes. Trešdienas va kars skolēniem pagāja jaunajās ģimenēs. Portugāļu vecāki savus bērnus iepazīstināja ar por tu gāļu tradīcijām, savukārt, sko lotājiem bija pieņemšana pie Kaldašas mēra un pēc tam kopīgas pusdienas. Pilsē tas galva iepazīstināja ar Kal da šas ekonomikas, kultūras jautājumiem. Ceturtā jeb pēdējā projekta diena sākas ar kopīgu mācību stundu skolēniem, bet skolotāji tiek iepazīstināti ar skolas dzīvi, kabinetiem, mācību procesu. Pārrunājam turpmākās projekta aktivitātes. Saulīte mums ļoti silda, kaut gan internetā la sām, ka Latvijā ir ļoti auksts. Pēc pusdienām dodamies ekskur sijā uz tuvākajām pilsētiņām- Alcobaça, Nazaré un S. Martinho do Porto. Alkobaka ir sena portugāļu pilsētiņa. Pa ceļam redzam augļu dārzus ar citroniem, apelsīniem, mandarīniem zaros. Pagaršojām un secinā jām, ka ļoti atšķiras no tiem, ko pērkam Latvijā. No Alko bakas dodamies uz Nazari, kas ir kūrortpilsētiņa pie Atlantijas okeāna. Daži no mums pirmo reizi ierauga okeānu. Skats kā pasakā saule silda, nesteidzīgi cilvēki, pludmale ar dzeltenām smiltīm, lieli viļņi, bet turpat blakus okeānā iestiepjas klintis. Matīss noauj kājas un grib noķert kādu no viļņiem. Laiks tik jauks, ka negribas doties projām. Pēdējā mūsu apskates vieta ir S. Martinho do Porto jahtu piestātne un neliela ostas pilsēta. Vairāk laika pastaigām nevar veltīt, jo vakarā vizītes noslēguma pasākums deju festivāls. Pasākumā piedalās arī skolēnu ģimenes. Pasākumu atklāj skolas direktors, kas izsaka pateicību visiem projekta dalībniekiem un katrai skolai pasniedz Kaldašas suvenīrus. Savukārt, projekta koordinators Pāvels pateicas par sirsnīgo uzņemšanu un novēl visiem jauku vakaru. Sākas deju festivāls. Mūsu jaunieši velk mugurā tautas tērpus, lai varētu tos nodemonstrēt pārējiem dalībniekiem, pēc tam mēģina pārējiem mācīt Sudmaliņas. Grieķi māca visiem sirtaki, franči franču valsi, poļipolonēzi, spāņi savu tautas deju. Visiem ir ļoti interesanti. Noslē gumā kopīgas vakariņas, ko sarū pējušas viesģimenes. 2. solis ir veikts. Tagad jāgatavo mājas darbi, lai marta beigās varētu doties uz Seviļu Spānijā, kur iepazīstināsim savus partnerus, kā mūsu valstī savāc, noglabā, šķiro atkritumus, kā tiek izmantota atjaunojamā enerģija, īsāk sakot, runāsim par ekoloģiju Eiropā. Par projekta aktivitātēm var lasīt projekta mājas lapā: comenius.logrojec.pl Ēnu diena 17. februārī Mairis Ekerts, Straupes pamatskolas 9.klases skolnieks Karjeras izglītībā liela nozīme ir ne tikai skolai, kurā izvēlas mācīties profesiju, bet arī priekšstatam par darba specifiku, vidi, cilvēkiem, kas to veido. Iespēju ielūkoties profesijas virtuvē dod Ēnu dienas. Latvijā Ēnu diena gan bija 12. februārī, bet mēs, Straupes pamatskolas 9.klases skolēni, ēnot devāmies 17. februārī, jo iepriekšējā nedēļā bijām ļoti aizņemti COMENIUS projekta pasākumos. Es ēnoju Juri Martinsonu. Aizgāju uz servisu un sāku apskatīt visu. Tad man piedāvāja nomontēt un uzmontēt riepu uz diska. No sākuma viņš pastāstīja un parādīja, kā tas ir jādara, un tad to ļāva darīt man. Pirmajā reizē tas nebija viegli. Vēlāk arī runājām par profesiju, kuru vēlos apgūt. Redzēju, kā maina eļļu mašīnas dzinējam. Vēlāk redzēju arī profesijas mīnusus. Darbs nav no tiem tīrākajiem, rokas visu laiku ir netīras, jo mašīnu vecās detaļas ir netīras un ar cimdiem nevar pastrādāt, jo tas krietni paildzina un ap grūtina darbu. Man patika, jo es nekad nebiju redzējis servisa ikdienu. Patika arī tas, ka pats varēju kaut ko padarīt. Paldies atsaucīgajiem Straupes ļaudīm Mārim Šķesterim, Druvim Kreituzim, Naurim Reinhardam, Mairim Turlajam, kuri palīdzēja ielūkoties darba dienas ritmā arī maniem klasesbiedriem. Mūsdienu Pelnrušķīte Straupes pamatskolā Elita Pakalne Jūs jautāsiet kā tas iespējams? Pelnrušķīte taču dzīvo tikai pasakā. Bet ir taču arī 21. gadsimtā ģimenes, kurās bērnus audzina pamāte. Protams, viņai ir savas meitas, izlutinātas, iedomīgas, kurām atļauj iepirkties, kad to vēlas, vīt intrigas un izsmiet citus. Mūsdienās nav retums, ka ģimenes tēvs dzīvo un strādā ārzemēs, māte cenšas sadzīvot ar meitām, kā prot. Ko darīt Pelnrušķītei Dainuvītei, kas, ikdienas darbu un mācību pārņemta, nemaz nemana, kā pusmāsas jebkurā brīdī cenšas par viņu pasmieties? Atbildi uz šo jautājumu meklēja un atrada Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzi jas audzēkņi, kas spēlēja mūs dienīgo izrādi Straupes pamatskolā. Esam lepni, ka mū su skolā izaugusi un mācījusies galvenās lomas atveidotāja Līga Breča. Ar vienkāršību, sirsnību, bez meliem, intrigām un aprunāšanas dzīvē viss no stājas savās vietās. Pārsteigums mūsu skatītājiem bija arī pašmāju skolēnu iesaistīšana izrā dē. Apsargu lomā iejutās divi 9.klases skolēni Egils Eglītis un Alvils Zauers, svētku koncertā spēlēja un dziedāja 3. klases skolēni ar akordeonistu Tomasu Turlaju un 5.klases meitenes, dziedot vācu tautas dziesmu un spēlējot blokflautas. Ārzemju tēva lomā, sazinoties ar savējiem skaipā, redzējām mūsu skolotāju Gunti Pužulu. Savējo iesaistīšanās guva vislielāko atbalstu. Paldies režisorei Gunai Rukšānei, jo arī viņa ir mūsējā no Pārgaujas!
12 Stalbes vidusskolas 3.-4.klases un 6.-7.klases komandas ieguvušas I pakāpes diplomus Vidzemes novada latviešu tautasdziesmu dziedāšanas sacensībās Lakstīgala 2014! Anda Tomsone Šī gada 12.februārī risinājās Vidzemes novada latviešu tautasdziesmu dziedāšanas sacen sības Lakstīgala 2014. Par godu tautasdziesmu vācēja un apdarinātāja Jāņa Cimzes 200. jubilejai sacensību vēsturiskā Vidzemes novada kārta notika Valkā, to organizēja Valkas novada Bērnu un jauniešu centrs Mice. Konkursa mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu interesi, padziļināt zināšanas par latviešu tautas dziesmu un latviešu tautas tradīcijām. Šādas skolēnu sacensības aizsākās pirms 12 gadiem, pateicoties diriģentam Robertam Zuikam, kurš apkopoja latviešu tautasdziesmas izdevumā Lakstīgala. Grāmata tika dāvāta skolām, bet, lai tā Mēs to paveicām! Dana Gaile, Straupes pamatskolas angļu valodas skolotāja, COMENIUS projekta koordinatore No 11. līdz 15. februārim Straupes pamatskolā viesojās ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas skolu daudzpusējās sadarbības projekta The Healthy Young People of Today are the Future of Europe Tomorrow partneri. Jau iepriekš ir minēts, ka mūsu sadarbības partneri ir skolas no astoņām Eiropas valstīm. Katrā valstī savu reizi notiek projekta seminārs. Šoreiz kārta bija mums. Un tātad mūsu skolā viesojās ciemiņi no Rumānijas, Itālijas, Grieķijas, Lietuvas, Poli jas, Vācijas un Portugāles kopumā 10 skolēni un 16 skolotāji. Kopā pavadītās dienas bija emocionāli bagātas un piepildītas ar radošām darbībām. Viesskolēni, kā tas ir pieņemts, dzīvoja mūsu skolēnu ģimenēs. Turpretī skolotāji izbaudīja greznos apartamentus vienā no lielākajām un skaistākajām viesnīcām Pārgaujas novadā Rais kuma pagasta Augstrozēs. Kā jau katrs seminārs mūsu projekta ietvaros, arī šis sākās ar atklāšanas ceremoniju, kurā apsveikuma uzrunas teica gan Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, gan Straupes pamatskolas direk tore Ligita Krūmiņa. Viesu vidū bija arī Pārgaujas novada izpilddirektore Maruta Dru biņa. Ceremonijas laikā vie su prezentācijas par savas valsts sportistu dalību ziemas Olim piskajās spēlēs Sočos mijās ar mūsu skolēnu un skolotāju/vecāku sagatavotajiem priekš ne su miem. Paldies Stalbes vidus skolas skolēniem un skolo tājai Andai Tomsonei par jautro sveicienu ar deju Zilais negulētu plauktā, tika nolemts rīkot atbilstošu konkursu skolu komandām. Konkursā piedalījās 16 komandas trīs vecuma grupās. Sacensībām ir vairāki posmi: jāprezentē mājas darbs atrak tīvā veidā jāparāda savam novadam, dzimtajai vietai raksturīgais. Dziesmu aplis komanda lozē savas grupas dziesmu un to nodzied. Dziesmas par tēmu komandām jādzied dziesmas par izlozēto tēmu. Sacenšas, kura komanda zina visvairāk tautasdziesmu. Dziesmu atpazīšana pēc dzirdes dalībnieki atpazīst latviešu tautasdziesmu un tautas instrumentu, uz kura tiek izpildīta dziesma. Viktorīnas tēmas: latviešu tautas mūzikas instrumenti; gadskārtas, godi; latviešu tautas tērps; latviešu tautas dziesmu vācēji; vārdu karbunkulis. Pasā kuma otrajā daļā uzmanība tika pievērsta projekta tēmai par interneta un televīzijas lietošanu. Tika prezentēta Portugāles skolas veidotā video filma par interneta bīstamību un mūsu skolas veidotais projekta aktivitāšu starpprodukts brošūra, kurā apkopotas partnerskolu iesūtītās anketas par interneta un televīzijas lietošanas priekšrocībām un trūkumiem. Tālākā dienas gaita risinājās skolā. Skolotāji ar milzīgu iedves mu darbojās radošajās darbnīcās zīda apgleznošana Daigas Kreituzes vadībā un sizāļa siržu veidošana Ilonas Čerņavskas vadībā. Tik aizrautīga skolotāju publika sen nebija redzēta! Skolēni šajā pat laikā darināja rotas no dabas materiāliem, kurus bija sagatavojuši Līgatnes Vienkoču parka veidotāji. Arī skolotāji labprāt pagatavoja sev kādu rotu. Neizpalika arī sporta aktivitātes. Sadalīti jauktās grupās, skolēni spēlēja sporta spēles un veica dažādas stafetes sporta hallē. Diena noslēdzās ar emocionālu un skanīgu koncertu Straupes baznīcā, kur pēc mācītājas Daigas Ummeres uzrunas ar instru mentālu mūziku un dziesmām priecēja Vilnis Daņiļēvičs. Nākamās dienas rītā skolotāji devās uz Auciemmuižu, kur viņus sagaidīja un Pārgaujas novadu prezentēja no vada priekš sēdētājs Hardijs Vents. Noklau sījušies prezentāciju, viesi uzdeva dažādus viņus interesējošus jautājumus. Iepazi nušies ar Auciemmuižas telpām un izmēģinājuši svarcel šanas stieņus fitnesa zālē, devāmies uz Ungurmuižu, kur ciemiņi tika iepazīstināti ar ēkas vēsturi un veiktajiem restaurācijas darbiem. Kamēr skolotāji viesojās mui žās Raiskuma pagastā, skolēni, sadalīti grupās, devās foto medībās pa Straupi. Viņu uzdevums bija atrast foto grāfijās norādītos objektus un nofotografēt savu grupu ar attiecīgo ainavu fonā. Vēlāk, sagaidījuši skolotāju ierašanos, katra grupa prezentēja savas fotogrāfijas. Dažas partnervalstis prezentēja arī iepriekš savās skolās uzfilmētās intervijas par interneta un televīzijas pielietojumu. Vienlaicīgi tika veidota zīda glezna, kurā attēloti dabas un arhi tektūras objekti no visām dalībvalstīm. Katrs, gan skolēns, gan skolotājs, ievilka krāsu līni ju kopējā gleznā, un šis darbs paliks mūsu skolā kā atmiņa no lieliski kopā pavadītā laika. skaidrojošā vārdnīca no krājuma Lakstīgala. Latviešu tautas dziesmu dziedāšanas sacensības vērtēja VISC apstiprināta žūrijas komisija: folkloriste Māra Mellēna un VJIC vecākā referente Rita Platpere. Sarīkojumu kuplināja folkloras kopa Putni no Lēdurgas un Igaunijas mūzikas skolas ansamblis. Lai sacensību dalībnieki parādītu ne tikai savu dziedāt prasmi un tautas tradīciju zināšanas, bet iemācītos arī kaut ko jaunu, BJC Mice visiem interesentiem Šīs dienas pēcpusdienā de vā mies izbraukumā, vispirms apskatot Siguldas bobsleja trasi, kura visiem šķita iespaidīga. Paveicās satikt puišus, kuri tur gatavojās trenēties kamaniņbraukšanā. Mūsu viesi uzdeva dažādus jautājumus, protams, neizpalika fotografēšanās kopā ar spor tistiem un kamaniņām. Tālāk ceļš veda uz Cēsu Viduslaiku pili, pa ceļam apskatot Āraišu ezerpili un vējdzirnavas. Cēsu pilī mums bija paredzēta tikšanās ar Livonijas ordeņ mestru fon Pletenbergu. Lai viņu satiktu, bija jāveic kāds uzdevums jāšauj ar arbaletu, pēc tam ar lukturiem jādodas pils drupās, kur sagaidīja pats fon Pleten bergs. Atbildējis uz viesu sagatavotajiem jautājumiem, mestrs deva rīkojumu doties uz dzīrēm. Ar klātiem galdiem Cēsu pilī mūs sagaidīja mestra kalpones. Dzīrēs tika arī dziedāts un dejots, bet, kad mestrs saka ballei beigas, tad jādodas mājup. Trešā diena ekskursiju diena. Skolēni devās uz Minhauzena muzeju un Ādažu čipsu fabriku, bet skolotāji uz maizes ceptuvi Lāči, kur katrs izveidoja savu maizes kukulīti, kuru ekskursijas beigās saņēma līdzvešanai. Vakarā nolēguma vakariņas un atvadu balle. Skolēni vakaru pavadīja skolā, kur folkloras grupas Putni vadībā apguva latvju dančus. Skolotāji atvadu balli rīkoja Augstrozēs. Sertifikāti, dāvanas un pateicības runas. No visas sirds katras valsts pārstāvis izteica pateicību par kopā pavadīto laiku, par mūsu ieguldīto darbu organizējot šo semināru, par iegūto pieredzi, par skaistajām skolas telpām un par ģimenisko sajūtu mūsu skolā, par atpūtu, ko sniedza šīs dienas, jo visi partneri ir piedāvāja izgatavot dažādus amatniecības izstrādājumus, muzicēt latviešu tautas mūzikas instrumentu darbnīcā, kā arī cienāja ar senajiem latviešu ēdieniem. Mājup braucot, pašiem iz turīgākajiem tika piedāvāta iespē ja iegriezties Valkas No vadpētniecības muzejā, kurā dalībnieki varēja papildināt zinā šanas par Jāni Cimzi un iepazīties ar seno skolu. Pārgaujas novadu pārstāvēja Stalbes vidusskolas 3.-4.klašu komanda: Tīna Marija Zaļaiskalna, Diāna Denīza Midika, Beatrise Reiziņa, Madara Dakša, Amanda Svikle un 6.-7. klašu komanda: Santa Jogita Emse, Arta Jonāse, Megija Strazdiņa, Mārtiņš Muižnieks, Pauls Ēriks Skujiņš. Paldies skolēniem par ieguldīto darbu! no lielām skolām ar vairākiem simtiem skolēnu, un viņi ļoti novērtēja relaksējošo atmosfēru, par skaisto un mazliet mistisko Latvijas dabu, par visu... Daudzi atzina viņi jutušies ļoti laimīgi būt pie mums. Arī bērni atzina kāpēc jāšķiras brīdī, kad to nemaz negribas darīt, jo šķiet, ka viss tikai sākas. Ceru, ka izveidotās draudzības turpināsies arī tad, kad projekts beigsies. Tikai viens gan mums neizdevās parādīt Latvijas skaisto ziemu, bet laika apstākļi jau nu reiz ir tā lieta, ko nav mūsu spēkos ietekmēt. Vislielākais paldies visai Strau pes pamatskolas saimei. Jo katrs gan liels, gan mazs ir devis savu ieguldījumu, lai šis starptautiskais pasākums noritētu veiksmīgi. Paldies Comenius darba grupai Ligitai Krūmiņai, Ivetai Adamsonei, Guntim Pu žu lam, Daigai Kreituzei, Laurai Si lickai, Evijai Tiltiņai un Lailai Lam bertei par milzīgo organizatorisko darbu, jo tikai komandas darbs var vainagoties ar lieliskiem rezultātiem. Paldies Kates Mednes, Matīsa Renča, Pētera Roberta Čekstera, Maira Ekerta, Ketijas Āboliņas, Lienes Pļaviņas un Eduarda Rudzīša ģimenēm, kuras ar vislielāko prieku uz dažām dienām savā mājā uzņēma svešzemju bērnus. Iesaistīto ir ļoti daudz, visus vārdā nenosaukt, bet jūsu darbs ir ļoti pamatīgs, un tas tika novērtēts. Paldies visiem! Mēs varam patiesi lepoties ar sevi un savu skolu. Mēs pierādījām sev un arī citiem, ka mazs spēlētājs arī var būt izcils un līdzvērtīgs spēlētājs lielo vidū.
13 Pārgaujas novadā svin sveču dienu Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste Grieta Grosberga saņem sirsnīgu dāvanu no Straupes dzirkstelītēm. Pārgaujas novads bagāts ar savām tradīcijām, un viena no tām ir Sveču diena, kuru ik gadu organizē biedrības Dzīvotprieks vadītāja Grieta Grosberga. Arī šogad 7. februārī Stalbes tautas namā uz savu spēju pārbaudīšanu dažādās rokdarbu tehnikās bija aicināti visi novada iedzīvotāji. Biedrība "Straupes dzirkstelītes" demonstrēja sa vus jau gatavos rokdarbus, kā arī aicināja ikvienu intere sentu pašam iemēģināt roku. Iespējams bija apgūt tambo rēšanu friolitē tehnikā, ziedu veidošanu no auduma, svečturu aptamborēšanu, darbu ar filci, groziņu veidošanu no dzijas. Kopā ar bitenieku Mārtiņu Kraukli varēja izliet savu vaska sveci. Grietas kundzes organizētās Sveču dienas ir iezīmējušās ar rokdarbu tēmu, kad rokdarbnieces netur sveci zem pūra, bet dalās savā mākā ar līdzcilvēkiem. Šogad rokdarbnieču lomā bija iejutušās Straupes dzirkstelītes. Mums patīk, ka varam savu spalvu spodrināt, un priecājamies, ka mūs aicina uz pasākumiem, par dalību Sveču dienā teic Straupes dzirkstelīšu vadītāja Antra Mārtiņjēkaba. Dzidra Potapova Sveču dienas pasākumā Stalbē piedalās jau ceturto gadu, un šogad jo īpašu apbrīnu guva ar savām dekoratīvajām piespraudēm zieda formā. Savukārt, Dzirkstelīšu dalībniece Selga Lūsiņa priecēja ar savām gleznām un rotas lietām. Selga stāsta, ka biedrība kopā sanāk reizi nedēļā, bet skaistie darbi topot arī mājās, skatoties interneta pamācībās. Man patīk eksperimentēt un pašai sev kaut ko uztaisīt, tas Selgai Lūsiņai ir dzinulis darboties. Ar īpašā tehnikā izpildītiem rokdarbiem izcēlās Aija Pelkaua. Viņa savas rokdarbnieces prasmes ir mācījusies gan pašmācības ceļā, gan lekcijās Polijā. Aija atdzīst, ka viņu Dievs ir apveltī jis ar īpašu izziņas talantu. Pēc aktīvas darbošanās Sveču dienas dalībniekiem bija iespēja apmeklēt izstādi, kurā savus krāšņos adījumus un gleznas bija izstādījušas novada čaklās rokdarbnieces Staņislava Salmiņa, Megija Strazdiņa, Ruta Klikuča, Skaidrīte Kopmane, Edīte Bērziņa, Ineta Lūse, Ērika Grantiņa, Dagnija Biezāka, Anita Bendika, Zane Seisuma, Skaidrīte Kalnie te, Aija Strazdiņa un Dzidra Kasparāne. Paldies Līvijai Svīķei, kura deva iespēju klātesoša jiem mielot acis ar savas mammas Martas Ozolas četrdesmit krāšņiem cimdu pāriem. Neizpalika arī muzikālie priekšnesumi, par kuriem gādāja Stalbes vidusskolas skolēni un deju kopa "Papardītes". Arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents izteica sajūsmu par redzētajiem darbiem un augstu novērtēja dāmu aizraušanos un iespēju savai nodarbei atrast brīvu brītiņu. Pasākuma organizatore Grie ta Grosberga izsaka pateicību par palīdzību pasākuma tap šanā Andai Tomsonei, Inetai Indrik sonei, Guntim Pužulim, Gintai Berķei, biedrībai Straupes dzirkstelītes un visiem pasākuma apmeklētājiem. Mūsdienās, kad aizvien vairāk esam sākuši svinēt internacionālus svētkus, svarīgi ir neaizmirst mūsu senču tradīcijas. Paldies Grietai Grosbergai, kura ik gadu rūpējas gan par Zvaigžņu dienas, gan Sveču mēneša pieminēšanu un to svinēšanu lielākā vai mazākā novada iedzīvotāju pulkā. Koru jubilejas Baiba Duņēna Raiskuma pagasta jauktais koris 8. februārī Auciemmui žā nosvinēja kora 30 gadi. Dziedāts, protams, tika jau senāk, bet tā bez pārtraukumiem 30 gadus. No 1985. gada esam bijuši vispārējo Latvijas dziesmu un deju svētku dalībnieki. Tā kā esam viens no diriģenta Ērika Deruma koriem, tad pie dalā mies viņa diriģēto koru tradicionālajos koncertos: Zvaigz nes dienā, gada atskaites kon certos Trikātā, draudzīgā gaisotnē tiekamies koncertos Smiltenē, Umurgā, Cēsīs un Limbažos. Korim ir savs karogs un sava himna, par kuru paldies mūsu komponistam Aivaram Lapšānam. Interesantu ideju piedāvāja amatierteātra Punkts uz I režisore Inese Kalniņa. Korim un aktieriem derētu veidot kopīgu mūziklu. Kas zin, kas zin... Koris jubilejas koncertā 2014. gadā. 15. februārī kopīgā koncertā sadziedājāmies ar sieviešu kori Kalmes Limbažu kultūras namā. Arī šis koris svinēja savu trīsdesmitgadi. Svētki nosvinēti un tagad jauns uzdevums vēlamies būt lielkoncertu dalībnieki pa saules koru olimpiādē 2014. gada jūlijā. Esam jau saņēmuši jaunas dziesmu grāmatiņas. Tagad tik atliek piedalīties kop mēģinājumos un nopietni strādāt mēģinājumos, lai koru skatē varētu apliecināt savu varēšanu dziedāt Rīgā. Sirsnīgs paldies bijušajais kora dziedātājai Rūtai Griķei par sakrāto informāciju, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājam Hardijam Ventam un izpilddirektorei Marutai Drubiņai par finansēm jaunajiem kora tērpiem un izbraukumu atmaksai, arī uzņēmējam Aleksim Rasmussenam par finansiālu atbalstu svētku norises gaitā. Gaidām jaunus dalībniekus! Kora mēģinājumi notiek katru pirmdienu plkst. 19.00 Auciemmuižā. Raiskuma koris (l/a Cīņa koris) 1968. gadā. Foto no Vēsmas Zariņas albūma. Raiskuma koris 1984. gadā zonas skatē Limbažos. Foto no Vēsmas Zariņas albūma.
14 No tūrisma pie kultūras Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste Februārī Pārgaujas novada pašvaldībā darbu uzsākusi kultūras pasākumu vadītāja Solveiga Ruska, kura dzīvo Straupes pagastā. Mācījusies novada skolās un tagad studē Vidzemes augstskolā pēdējā kursā. Solveigas studijas sākotnēji bija saistītas ar tūrisma nozari, bet otrajā kursā tūrisma zināšanām pievienoja arī pasākumu organizatora lietas. Jaunā kultūras darbiniece atdzīst, ka jau no vidusskolas laikiem savu dzīvi gribējusi saistīt ar tūrismu. Tomēr laika gaitā kultūras nozare radījusi arvien lielāku un lielāku interesi. Kas pamudināja pievērsties kultūras dzīvei? Pagājušajā vasarā biju praksē pie iepriekšējā kultūras darbinieka Daiņa Siliņa. Tas arī bija tas brīdis, kad sapratu, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar kultūru. Dziesmu svētku laikā Dainis piedāvāja man kopā ar vēl divām meitenēm vadīt novada lielo pasākumu Saimniek balli Ungurmuižā. Es uzreiz piekritu. Bet, kad viņš pateica cilvēku skaitu, kas apmeklē pasākumu, nodomāju: Varbūt labāk atteikties. Priecājos, ka tomēr paliku pie sākotnējās atbildes un guvu neizmērojamu pieredzi. Tā bija liela emociju gamma sākumā bailes, bet pēc tam gandarījums. Ungurmuižā valdošā atmosfēra, gaismas, apmeklētāju emocijas bija tas, kas nomierināja. Arī mans hobijs ir cieši saistīts ar kultūru dejoju jauniešu deju kolektīvā Idumeja jau no pirmsākumiem. Aizrauj kopā Atlētiskais fitness Pārgaujas novadā Haralds Bruņinieks, sacensību galvenais tiesnesis 15. februārī Pārgaujas novada Auciema tautas namā notika sacensības atlētiskajā fitnesā, kurā ietilpa spēka divcīņas vingrinājumi, pietupieni ar sva ra stieni plecos un svara stieņa spiešana guļus, katru vingri nājumu izpildot ar 12 atkārtojumu skaitu, vērtējot rezultā tus pēc re latī vā spēka formulas, vecuma un dzimu ma grupās. Sacensību dalībnieki papildus spēka obligātajiem vingrinājumiem varēja piedalīties ķer me ņa muskulatūras ob li gāto po zu demonstrē jumā. Piedalo ties šajā izvēles programmā, sacensību dalībnie kam bija jā būt atlētiskā fitnesa sacensību reglamentam atbilstošā apģērbā. Jauniešu kategorijā pirmo vietu izcīnīja Kristiāns Kļaviņš no Priekuļiem, pietupjoties ar 117,5 kg un uzspiežot svara stieni 85 kg. Valmierietim Imantam Baugam otrā vieta pietupienā 115 kg un uzspiežot 72,5 kg. Trešā vieta auciemietim būšana un sevis izpaušana. Tā vien liekas, ka kultūra visu laiku sēdējusi manī un mudinājusi radoši izpausties. Kā Tu redzi kultūras dzīvi novadā? Pasākumiem ir jābūt dažādiem. Jāpiedomā pie bērnu pasākumiem, jo šobrīd liekas, ka to ir par maz. Protams, nevar aizmirst par senioriem. Pasākumiem jānotiek vienādi katrā pagastā. Nedrīkst būt, ka vienā pagastā vairākas nedēļas pēc kārtas kaut kas notiek, bet pārējos klusums. Uzskatu, ka divās vietās vienlaikus nevar notikt pasākumi, jo cilvēki jau tā kūtri tos apmeklē. Tad vēl puse dodas uz vienu pasākumu, otra Gustavam Šmitam, atbilstoši 90 kg un 65 kg. Junioru kategorijā pirmā vieta bijušajam valcēnietim, tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studentam, topošajam fitnesa trenerim Sandim Rjabinovam. Vienlaikus Sandis izcīnīja žūrijas labāko vērtējumu izvēles programmā. Otrā vieta valmierietim Edmundam Johansonam, atbilstoši 125 kg un 80 kg, trešajā vietā atstājot puse uz citu. Rezultātā katrā pa desmit apmeklētājiem. Ir ļoti jādomā, kā piesaistīt cilvēku uzmanību. Kādus jauninājumus Tu saredzi novada kultūrā? Manu prātu visvairāk nodarbina Pārgaujas novada svētki. Tas, protams, nav mans jauninājums, bet ļoti vēlos, lai tie izdotos. Zinu, ka tā savā veidā ir Straupes svētku upurēšana, bet tagad mēs esam novads. Pārējās vietās kopīgi svētki ieviesti, jau izveidojoties novadiem. Bet novada svētku ietvaros negribētos aizmirst, ka Straupe svin dzimšanas dienu. Esmu droša, ka tas nekur arī nepazudīs, un īpaši Straupi pieminēsim uz Krišjāni Bruņinieku 110 kg un 67,5 kg. Vīru kategorijā pirmā vieta auciemietim Ronaldam Vītiņam 152,5 kg un 110 kg, atstājot aiz sevis pieredzējušo atlētu Ediju Selecki no Vaidavas (85 kg un 120 kg). Trešajā vietā limbažnieks Juris Liniņš (112,5kg un 87,5 kg). Sieviešu kategorijā pirmā vieta cēsniecei Agnijai Miķelsonei (65 kg un 30 kg), otrā vieta tās apaļajām jubilejām. Kā Tu redzi Novada svētkus? Noteikti ir jābūt vairākiem pasākumiem, kas svētkus ieskandinās visos pagastos, kur vien tas ir iespējams, un noslēgumā viens grandiozs pasākums. Gribētos, lai arī skolās šie svētki tiktu iedzīvināti. Pasākumiem jābūt piemērotiem visām paaudzēm un dažādām iedzīvotāju interesēm. Jāorganizē tā, lai tie nepārklātos. Uzskatu, ka ik pa pieciem gadiem tiem vajadzētu būt ar plašāku vērienu. Kuras novada tradīcijas Tu vērtē visaugstāk? Man ļoti patīk 18.novembra svinības novadā. Jo īpaši prieks par jauniešu iedibināto tradīciju Auciemmuižā svinēt Valsts svētkus. Nesen nācās būt Auciemmuižā, kur joprojām stāv iedzīvotāju krāsotie akmeņi, kuri visu laiku atgādina gan par pasākumu, gan arī par vēsturiskajiem notikumiem un dzīves vērtībām. Patīk arī sporta svētki. Žēl tikai, ka cilvēki paliek kūtrāki. Iespējams, vajadzētu mainīt sporta svētku norisi un rīkot vienus novada sporta svētkus ar dažādākām stafetēm, spēlēm un pārbaudījumiem. Bet šogad, manuprāt, jāorganizē vēl katrā pagastā un tad jau turpmāk jāskatās. Kāds būtu ideāls pasākums pēc Tavām domām? Nezinu tieši kam būtu jābūt pasākuma norisē, bet tā būtu vasara, visas vietas pārpildītas, cilvēki apmierināti, priecīgi, līksmi, un pasākums liek aizmirst viņiem visas savas ikdienas rūpes. Kā Tu domā, uz kuru pasākumu iedzīvotāji labprāt valmierietei Andželai Liepiņai (50 kg un 30 kg), trešā vieta auciemietei Margitai Zariņai (52,5 kg un 30 kg). Senioru kategorijā nepārspēts palika valmierietis Ivars Pētersons ar rezultātu 135 kg un 85 kg., aiz sevis tikai nedaudz atstājot auciemieti Ivaru Oraševski (110 kg un 67,5 kg). Sievietes seniores demonstrēja savu fizisko sagatavotību, un auciemietes pārliecinoši turēja līderpozīcijas kopā ar sava dzimuma jaunākajām pārstāvēm. Pirmo vietu izcīnīja Olga Oraševska, pietupjoties ar 50 kg un uzspiežot 40 kg svaru stieni, otrajā vietā Daiga Hofmane (50 kg un 35 kg). Sacensības rīkoja biedrība Ziemeļvidzemes atlētu savienība, kas pulcēja atlētus no vairākiem novadiem, kopskaitā pie trīsdesmit dalībniekiem. Iz vēles programmā sacensību dalīb nieki netika vērtēti īpaši pēc profesionāla skatījuma, sa cen sību organizatori apzināti aici nā ja vērtēšanas žūrijā dažā du pro fesiju pārstāvjus, tai ierastos? Ceru, ka tie būs Novada svētki. Jo tiem būtu jārada interese visos novada iedzīvotājos. Gribētos, lai iedzīvotāji vairāk atbalsta vietējos novada pasākumus, jo arī novadā notiek labi pasākumi, ne tikai pilsētās. Un ne visi ir maksas pasākumi, tāpēc iespēja apmeklēt tos ir visiem. Kādi ir Tavi tuvākie darbi? Pirmais darbs būs inventarizācija. Plānojam ar kultūras pasākumu organizatori Eviju apceļot pagastus, tikties ar pašdarbības kolektīviem. Iepazīties, lai viņi zina, kas esam mēs, un mēs zinām, ko vēlas viņi, kā varam palīdzēt vēlmes realizēt. Šobrīd vairāk ar kolektīviem darbošos es, Evija vairāk organizēs novada pasākumus. Bet, protams, visos jautājumos, kas saistīti ar kultūru, iedzīvotāji var griezties pie mums abām. Kas, Tavuprāt, būs grūtākais šajā darbā? Būs grūti pierast agri celties, jo iepriekšējais darbs sākās desmitos, un arī studijas bija ap to laiku. Kā arī saprotu, ka visiem nekad nevarēšu būt laba, bet gribas. Ko Tu novēlētu novada iedzīvotājiem? Būt aktīviem un atvērtiem. Nākt atbalstīt vietējos novada pasākumus un būt pozitīvi noska ņotiem! Ļoti ceru uz veiksmīgu sadarbību. Ja ir kādas vēlmes un ieceres, tad aicinu nākt, zvanīt, rakstīt. Novēlam Solveigai, lai ikdiena ir piepildīta ar dzīvesprieku un iedzīvotāju atzinību! Lai netrūkst radošuma, jaunu ideju un izturības! Lai izdodas piepildīt visas savas ieceres! skaitā no radošās sfēras. Mūsu mērķis bija parādīt sabiedrībai, īpaši jauniešiem, kā var sasniegt ķermeņa proporcijas ar attīs tī tu muskulatūru, regulāri trenē joties un lietojot uzturā veselīgu pārtiku. Izvēles program mas dalībnieki Jēkabs Šmits no Rais kuma, Roberts Priedītis no Kocēniem, Edmunds Johansons no Valmieras un Sandis Rjabinovs no Rīgas demonstrēja brī vās kustības muskuļu pozu sasprindzinājumā. Sacensību no slē gumā Latvijas 2013. gada bi kini fitnesa 6. vietas ieguvēja An džela Lie piņa demonstrēja savu saga tavoto programmu brī vajās ķermeņa kustībās, kas iespējams pārliecināja daiļā dzimuma pārstāves par sporta nodar bību nepieciešamību. Sacensību organizatori iz saka pateicību pasākuma atbals tītājiem Pārgaujas novada pašvaldībai, Latvijas Tautas Sporta asociācijai, sporta uztura veikalam www.spl.lv, sacensību tiesnešiem Ivaram Pētersonam, Dai lim Lazdiņam, Līgai Kalniņai un sekretāram Vilnim Strazdam.
Februāris deju mēnesis! Rudīte Jurciņa, Elīna Gulbe-Urbāne Februāra mēnesis ir viens no aktīvākajiem Straupes dejotāju sezonā, DK Idumeja jau februāra sākumā, kā ierasts, devās sadraudzības braucienā uz Viļķeni, savukārt VPDK Straupe dejoja Priekuļos, svinot VPDK Miķelim 20 gadu jubileju, kā arī uzstājās jaunajā Ādažu kultūras centrā, bet par grandiozāko pasākumu gan VPDK Straupes, gan DK Idumejas dalībniekiem šomēnes var uzskatīt koncert braucienu uz Ventspili! 15.februārī Ventspils TDA un VPDK Liedags un viņu vadītāja Inga Liepiņa kopā pulcēja dejotājus no dažādām Latvijas vietām uz IX sadancošanas festi vālu Es varēju sadejot.... Koncerts notika Ventspils Teātra namā Jūras vārti, kur, kā zināms, tikko notika arī nacionālā Eirovīzijas konkursa atlase. Mūsu pašdarbniekiem bija lieliska iespēja izbaudīt lielo skatuvi un apskatīt plašās teātra telpas. Pēc koncerta dejotāju aktivitātes turpinājās Sporta namā Centrs, kur starp kolektīviem notika drau dzī gas sporta sacensības. Starp 12 kolektīviem Straupe kopvēr tējumā ieguva 3. vietu! Sporta spēlēs mūsu dejotāji pozitīvi izcēlās ar savu saliedētību un atraktivitāti, atbalstot viens otru. To novērtēja arī Baložu DK, kurš savas simpātijas izrādīja, uzaicinot mūsu dejotājus ciemos pie sevis. Protams, pēc labi pa darīta darba pašdarbnieki bija nopelnījuši balli. Tā notika Vents pils Jaunrades namā, kur atrodas planetārijs un obser vatorija. Tajā ik dienu intere sentiem de monstrē unikā lus zvaigžņu šovus un rāda 360 grādu filmas 50 minūšu garumā. Dejotāji gan filmas neskatījās, bet prezentēja savus sagatavotos priekšnesumus Popiela 2014. Absolūts favorīts bija TDA Ogre ar savu oriģinālo Titāniku. Spilgts bija arī mājinieku Zilais putniņš. Savukārt, Strau pes pa godinājuma listē tika no mi nācija Krāšņākais un ko lo rītākais priekš nesums! Neapšau bāmi arī garais mājup ceļš autobusā bija dejotāju iztu rības cienīgs, jo visas piecas stundas risi nājās dzies mas un Mēmā šova aktivitātes. Tā nu novada un Straupes vārds šomēnes godam nests tautās! Lai arī turpmāk mūsu dejotājiem un viņu vadītājiem laba veselība un dejotprieks! Lai sveicināts pavasaris! 8.martā plkst.17.00 Stalbes tautas namā Pārgaujas novada SPORTA LAUREĀTS Teiksim paldies godal goto vietu ieguvējiem, spor tistiem, kuri ir ceļā uz augstākām virsotnēm, un trenneriem par darbu. Kopā skatīsimies Ghetto Games dokumentālo filmu "Tas ir tikai sākums". Ghetto ir lielākā ielu kultūras un jauniešu kustība Latvijā, kas katru sezonu organizē ap 70 pasākumiem. Tā ir iespēja tūkstošiem jauniešu pozitīvā vidē sportot un veselīgi pavadīt laiku. 25. martā plkst. 12.00 Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis Stalbē 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Deportācijās tika izsūtīti 43 tūkstoši cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku. Aicinām nolikt ziedus pie Komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens Stalbē un pieminēt vienu no traģiskākajiem posmiem Latvijas vēsturē. PASĀKUMI MARTĀ 14. martā plkst. 19.00 Auciema tautas namā teātra izrāde Hamilkāra kungs Šī leģendām apvītā, melodramatiskā francūža Ī. Žamiaka luga ir iespēja runāt ar skatītāju par katram cilvēkam būtiskām tēmām ar francisku vieglumu, it kā spēlējoties. Titullomā Jānis Reinis. Lomās: Aīda Ozoliņa,Enriko Avots, Egija Missa-Silāre, Jānis Mūrnieks. Režisore Dita Balčus, mākslinieks Jānis Jansons, komponists Juris Kulakovs. Izrādē skan arī K. Gardēla, S. Gensbūra un citu franču kompo nistu radīta mūzika. Biļetes iepriekšpārdošanā pa - gastu pārvalžu kasēs Eur 5,00, pirms pasākuma Eur 6,00. Starpbrīdī kafejnīca. 15.martā plkst. 13.00 Stalbes tautas namā dzejas pēcpusdiena Vēl viens mīlestībā pateikts vārds... Viesosies dzejniece Kornēlija Apškrūma un viņas dziedošās dāmas: Mētra Kalniņa un Lilita Kauliņa. Ieeja brīva, līdzi ņemt groziņus. Pasākumu atbalsta uzņēmējs Sandis Kalniņš. Pārgaujas novada pašvaldība aicina pieteikties 2 7- gadīgu bērnu vecākus, kuri vēlētos kopā ar saviem bērniņiem piedalīties Bērnības svētkos. Tālr.: 22446745; 64134426 Paldies mātei 15 29. martā plkst. 17.00 Straupes tautas namā (Plācī) STRAUPES KORIM 150 koncertuzvedums DZIESMA STRAUPEI Piedalās: Straupes jauktais koris, koris Pernigele īpašais viesis Dainis Skutelis Ieeja brīva Pēc koncerta balle Jums šodien dzimšanas diena, Bet, ziniet, gribu Jums teikt: Tā mūžā ir tikai viena, Bet citās citās vajag māti sveikt. Bez mātes Jūs nebūtu šeit, Bez mātes nebūtu nekas, Bez mātes nebūtu mūža, Un nebūtu bērniņš mazs. Sakiet mātei paldies, Paldies, ka pasaulē nācāt. Sakiet mātei paldies, Šai dienā Jūs dzīvot sākāt. Šodien Jums dzimšanas diena, Tik šodien tā ir viena. Cik daudzreiz mūžā to dienu, Kad vajadzīgs mātei sacīt paldies. Miks, 2014.gada februāris Guna Rukšāne, Līga Popova Marts latviešu senajā kalendārā (lietuviešiem joprojām) saucas sērsnu mēnesis. Tāds bīstams un vienlaikus cerīgs mēnesis, jo saule dienā silda un pakausē sniega virskārtu, un tad veidojas sērsna, bet naktī sals atkal piekniebj. Tā tas bija vai ikgadus tikai ne šogad. Plikiņais janvāris ar trīsnedēļu salu zemi gan sasaldēja, bet sedziņu tā arī neuzsedza. Visi dārzu mīlētāji var vien zīlēt, kas nu būs, bet nu jau trīs nedēļas plusi vien ir mazi, bet ir. Sniegarozēm gan ir nosalušas lapas, pāris centimetrus gari ir sniegpulksteņu dzinumi, kur starp lapiņām vīd sīki balti šķēpiņi, deguntiņus izbāzušas tulpes un narcises, vizbulītes tā vien gaida silto saulīti, lai raisītu ziedus. Naktīs temperatūra vien retumis noslīd zem nulles. Skatoties prognozes arī uz priekšu tāds pats laiks, bet vai nu varēsim tā līksmot par pavasara atnākšanu, to rādīs laiks. Rozēm sen jau noņemts segums, siltumnīcu durvis vaļā, lai vēdinās, un jāsāk sēt sēkliņas, ja gribam paši izaudzēt dēstus vasaras puķēm. Pirms sāksies intensīva saule, ir pēdējais laiks sākt kaļķošanu, lai koku (it sevišķi jaunu) miziņa neplaisātu temperatūras svārstībās, jo kaut kā neticas, ka naktis vienmēr būs tik siltas. Tikpat nozīmīgi būtu arī veikt visus koku griešanas un cirpšanas darbus, jo, raugi, aprīlis jau ir sulu mēnesis (šogad tāds, acīmredzot, būs marts), un tad nu nebūtu labi veidot ābelēm vainagus vai retināt esošos, izgriezt ogu krūmiem vecos, slikti ražojošos zarus, lai krūms atjaunojas, dzenot jaunas atvases. Augļu koku apgriešana jābeidz līdz ar sulošanas sākumu. Ja dzīvžogs ir kļuvis rets un neglīts, tad īstais laiks to atjaunot, zemu apgriežot, līdz pat kādiem 30 centimetriem. Kāda tad būs auga reakcija uz tik nežēlīgu rīcību augs un augs jaunas atvases, kuras tad atkal rudenī apgrieztas veidos pavisam skaistu un kuplu dzīvžogu. Iespē jams, ka dekoratīvie krūmi ir jau apgriezti iepriekšējā gada garajā rudenī, bet ja ne, tad spirejas, klinšrozītes, jasmīni, veigelas, ceriņi un citi krūmi tā vien gaida dārznieka šķēres. Es katru gadu nosolos, ka vākšu ārstnieciskos augus jau no sulu mēneša, t.i., aprīļa, jo tajā ir tik daudz vērtīgu lietu, kuras vairs nevar dabūt vēlāk. Dzīvē sanāk citādāk darbs, dārzs, pasākumi un maijs jau klāt. Tad nu mēs ieskatīsimies daktera cēsnieka Artūra Tereško lielis kajā grāmatā Dieva dārza ārstniecības augi, kura izdota pirms 12 gadiem. Augstu vērtēju tieši šo grāmatu, kaut arī vēlāk ir izdotas vairākas citas. Kas citugad ir aprīlī, šogad sākas jau februārī kļavu sulas jau tek! Nav divu domu, ka tās jādzer cik nu lien, jo ir ļoti veselīgas. Lielākā vērtība šīm sulām ir uzreiz pēc to iztecināšanas. Pirmajās 3 4 stundās sulas satur bioloģiski aktīvo ūdeni, kurā molekulas nav izkliedētas, bet gan sakārtojušās kopās, ko dēvē par šķidrajiem kristāliem. Bērzu sula. Satur vērtīgus mikroelementus, vitamīnus, skā bes un aromātiskas vielas, kuras iedarbojas uz organismu toni zējoši. Šī sula veicina nieru darbību, attīra pa ziemu piesārņoto organismu un neļauj veidoties nierakmeņiem. Apses sula. Tā ir ļoti rūgta, bet tek labi un ļoti veiksmīgi palīdz pie ginekoloģiskām sa slim šanām, prostatas problē mu risināšanai. Kā saka vīriešiem ļoti jādraudzējas ar apsi (gan miza jāgrauž, gan sulas jātecina). Apses sula atjauno organis mu un dod spēku. Jādzer pa pusglāzei divreiz dienā. Kļavu sula. Saldāka par iepriekš minētajām sulām, jo satur daudz saharozes. Labi at tīra organismu. Par pavasara iesākumu vēsta arī pumpuru mošanās. Mazais aizmetnis ir kā koka topošs bērniņš, kurš sevī ir uzkrājis visu dzīvības spēku un milzum daudz enerģijas. Ēst var gandrīz visus pumpurus: priežu, egļu, liepu, bērzu, kļavu, augļu koku un pat ogulāju pumpurus. Vislabāk lie tot svaigus pumpurus, bet tas brīdis ir īss. Tāpēc tie ir jāžāvē, lai varētu lietot vēlāk pēc vajadzības. Pumpuri jāvāc tajā brīdī, kad tie ir lipīgi! Tas ir īss mirklis dažas diennaktis. Tad no viņiem iegūsiet pašu vērtīgāko! Izžāvētus pumpurus glabā papī ra maisiņā vai stikla burciņā (ne ilgāk par diviem gadiem). Pumpuri vidēji satur 3,5 5% ēterisko eļļu Bērzu pumpuri. Novā rījumam ņem 1 tējkaroti uz glāzi ūdens. Jāvāra 10 minūtes, labs līdzeklis nedzīstošu brūču un trofisku čūlu ārstēšanai. Palīdz arī nieru slimību ārstēšanai, bet pie akūta nieru iekaisuma nav ieteicams lietot. Bērza lapu izdalītie fitoncīdi nonāvē baktērijas. Papeles pumpuri. Izžuvuši tie vēl ilgi saglabā patīkamu aro mātu un izdala fitoncīdus, tāpēc tos izmanto saaukstēšanās slimību, gripas ārstēšanā un profilaksē. Labi palīdz plaušu slimību un bronhīta ārstēšanai. Pumpuru novārījums palīdz cīnīties ar pinnēm. Ir pierādīts, ka viena papele izdala tikpat daudz skābekļa kā septiņas egles, tāpēc tās iesaka stādīt mājokļa tuvumā. Lai izvairītos no pavasara pūkām stādiet tikai vīrišķos eksemplārus! Recepte. 1. ēd. karoti pumpuru aplej ar verdošu ūdeni un vāra uz lēnas uguns. Ieelpo tvaikus 5 minūtes. Novārījumu dzer pa trešdaļai glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas. Priežu pumpuri. Tie satur sveķus, ēterisko eļļu un terpēnus, kas lieliski stiprina ziemas tumšajos mēnešos novār dzināto imūnsistēmu. Priežu pumpuru eļļas dezinficē elpceļus, mutes dobumu, rīkles galu, palīdz tikt galā ar stomatītu un šķidrina krēpas. Priežu pumpuru novārījums sekmē augšējo elpceļu sekretoro darbību un atkrēpošanu. Tam piemīt arī vāja urīndzenoša un žultsdzenoša darbība. No šiem pumpuriem uzreiz var vārīt tēju, pagatavot tinktūru vai sažāvēt ziemai. Apšu pumpuri. Arī tajos ir daudz vērtīgi fitoncīdi. Veiksmīgi palīdz prostatas priekšdzie dzera ārstēšanai. Rudenī un ziemā, ga tavojot pumpuru novārījumu, tā izdalītā pavasara smarža dos spēku un spēju pretoties sa aukstē šanās slimībām un gripai. Liepu pumpuri un pēc tam to mazās, koši zaļās lapiņas var košļāt tāpat vai pievienot salā tiem tajās ir imunitāti stiprinošie ogļhidrāti. Kad iznāks februāra avīze, kļavu sulas droši vien jau būs beigušās, bet bērzu tikai sāksies. Tad nu atliks vien jautāt ar dziesmas vārdiem (tos skandēs Straupes koris savā 150 gadu jubilejā): Vai ir kāds, tas man jāzin, kas vīnu lietu glāzēs? un pacelt glāzes ar brīnišķo bērzu sulas dzērienu un justies kā Dieva ausī.
16 Janvārī novadā dzimuši Straupes pagastā Karlīna Millere Santa Bidere Sandra Bidere Aicinām uz koncertu 7.martā plkst. 18.00 Plācī notiks Valda Atāla koncerts un plkst. 22.00 balle, kurā spēlēs mūzikas kompānija Merc. Valdis Atāls kādam ir dziesminieks, kādam mūziķis, citam interesants sarunu biedrs ar spēcīgu viedokli, dažam gleznotājs un mozaīku licējs, vēl citam labs kamīnmeistars. Valdim pieder teiktais: Es nepazīstu notis, es pazīstu harmoniju. Ja cilvēks dzied, viņam ir iemesls to darīt. Atālam pietiek iemeslu... Zem mūzikas kompānijas Merc atrodams mūžam jautrais Mārcis Kalniņš no Cēsīm, kurš parasti spēlē līdz pirmajiem rīta gaiļiem. Stalbes pagastā: Austru Derumu 84 gadi; Miervaldi Vimbu 86 gadi Straupes pagastā: Irmu Skaidrīti Abzalomu 84 gadi; Albertu Cīruli 84 gadi; Mirdzu Līviju Ezeru 84 gadi; Andri Grīnbergu 83 gadi; Voldemāru Gustavu Laimoni Lazdenieku 85 gadi; Zigrīdu Riekstiņu 82 gadi; Annu Tabuni 87 gadi; Mariannu Turlaju 94 gadi. Mūžībā aizgājuši Straupes pagastā Mārīte Semjonova 68 g.v. GunārsVīns 69 g.v. Stalbes pagastā Ivars Roze 40 g.v. Jānis Čačs 72 g.v. Raiskuma pagastā Viesturs Lācis 58 g.v. Gundars Lerhs 65 g.v. Sveicam februāra jubilārus! Raiskuma pagastā: Veroniku Birkavu 82 gadi; Ilgu Ozolu 81 gads; Imantu Vanadziņu 82 gadi; Gaidu Ausmu Landratovu 82 gadi; Edu Celmiņu 81 gads; Ņinu Fjodorovu 91 gads; Evaldu Muižnieku 84 gadi; Intu Mētru 84 gadi; Ausmu Milleri 83 gadi; Zintu Starku 84 gadi; Maigu Otīliju Grosbergu 90 gadi; Ainu Birutu Jānelsiņu 83 gadi; Ernestu Kaņepi 83 gadi; Vilhelmīni Skangali-Začesti 86 gadi; Veru Dimanti 80 gadi Straupes lauku labumu tirdziņš 2. un 16. martā no pl. 11.00 15.00 Plācī, Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe pagalmā. Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr. 29464946 (Rudīte).