Individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu problemātiskie aspekti

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Ekonomikas fakultāte Latvia University of Agriculture Faculty of Economics Mg. oec. Inguna Leibus Individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu problemātiskie aspekti Problematic Aspects of Bookkeeping and Taxation of Sole Proprietorship Promocijas darba KOPSAVILKUMS ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai RESUME of the Ph. D. Paper for the scientific degree of Dr. oec. Jelgava 2008 Autors

Informācija Promocijas darbs izpildīts LLU Ekonomikas fakultātē Doktora studiju programma Agrārā un reģionālā ekonomika Apakšnozare Agrārā ekonomika Promocijas darba zinātniskā vadītāja LLU profesore, Dr. oec. Īrija Vītola Promocijas darba zinātniskā aprobācija noslēguma posmā: aprobēts Grāmatvedības un finanšu katedras akadēmiskā personāla sēdē 2007. gada 28. augustā; apspriests un aprobēts Ekonomikas fakultātes starpkatedru (Uzņēmējdarbības un vadības, Ekonomikas, Grāmatvedības un finanšu) akadēmiskā personāla pārstāvju sēdē 2008. gada 16. janvārī; atzīts par pilnībā sagatavotu un pieņemts 2008. gada 10. martā. Oficiālie recenzenti: Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, emeritētais profesors; Dr. oec. Inta Brūna, Latvijas Universitātes profesore, Grāmatvedības institūta vadītāja; Dr. habil. Dr. h. c. mult. Franc Peter Lang, Braunšveigas Tehniskās universitātes Ekonomikas pētījumu institūta profesors (Vācija). Promocijas darba aizstāvēšana notiks LLU Ekonomikas nozares Agrārās un reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātajā sēdē 2008. gada 20. jūnijā plkst. 10 00, Jelgavā, Svētes ielā 18, Ekonomikas fakultātes 212. auditorijā. Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā, un http://llufb.llu.lv/llu-theses.htm. Atsauksmes sūtīt Promocijas padomes sekretārei Jelgavā, Svētes ielā 18, LV-3001; tālrunis 63025170; e-pasts: efuzn@llu.lv. Padomes sekretāre asoc. profesore, Dr. oec. Anita Auziņa 2

Information Ph. D. Paper worked out in the Faculty of Economics at LUA Doctoral Study Programme Agrarian and Regional Economics Subdivision - Agrarian Economics Scientific advisor of the Ph. D. Paper Professor, Dr. oec. Īrija Vītola Scientific approbation of the Ph. D. Paper at the concluding stage: approbated at the meeting of the academic personnel of the Department of Accounting and Finance on August 28, 2007; discussed and approbated at the meeting of the academic personnel of three departments (Business and Management, Economics, Accounting and Finance) on January 16, 2008; admitted as fully prepared and accepted on March 10, 2008. Official reviewers: Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš, Academician at the Latvian Academy of Sciences, Professor Emeritus; Dr. oec. Inta Brūna, Latvia University Professor, Director at the Institute of Accountancy; Dr. habil. Dr. c. mult. Franz Peter Lang, Professor at the Institute for Economic Research, Braunchweig Technical University. Presentation and defence of the Ph. D paper will be held at the public meeting of the Promotion Council of Latvia University of Agriculture, Branch of Economics, Subdivision of Agrarian and Regional Economics on June 20 of 2008 at 10 a.m., in Room 212, Svētes 18, Jelgava. The Ph. D. paper is available for reviewing at the Research Library of Latvia University of Agriculture, Lielā ielā 2, Jelgavā and on website http://llufb.llu.lv/llu-theses.htm. You are welcome to send your comments to the secretary of the Promotion Council, Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001, tel. 63025170, e-mail: efuzn@llu.lv. Secretary of the Promotion Council: Dr. oec., assoc. professor Anita Auziņa 3

Saturs / Contents Informācija par publikācijām... 5 Information about Publications... 7 Ievads... 9 1. FIZISKO PERSONU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PROBLEMĀTISKIE ASPEKTI... 13 2. INDIVIDUĀLO UZŅĒMĒJU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS UZSKAITES PROBLEMĀTIKA... 22 3. INDIVIDUĀLO UZŅĒMĒJU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS NODOKĻU PROBLEMĀTIKA... 24 3.1. Zemnieku saimniecību nodokļu maksājumu raksturojums... 24 3.2. Zemnieku saimniecību pārreģistrācijas vērtējums nodokļu aspektā... 28 31 3.3. Iespējas vienkāršot individuālo uzņēmēju nodokļus... 4. PAŠNODARBINĀTO PERSONU SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS PROBLĒMAS... 35 5. UZSKAITES UN NODOKĻU PROBLĒMU VĒRTĒJUMS NODOKĻU SPECIĀLISTU UN SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS VEICĒJU SKATĪJUMĀ... 38 Nobeigums... 42 Introduction... 47 1. PROBLEMATIC ASPECTS OF THE BUSINESS ACTIVITY OF PHYSICAL PERSONS... 52 2. PROBLEMS OF BOOKKEEPING SOLE PROPRIETORS BUSINESS ACTIVITY... 60 3. TAXATION PROBLEMS OF THE BUSINESS ACTIVITY OF SOLE PROPRIETORS... 62 3.1. Characteristics of Tax Payments of Farmers Enterprises... 63 3.2. Evaluation of Deregistration of Farmers Enterprises from the Taxation Perspective... 66 3.3. Opportunities to Simplify the Taxes of Sole Proprietors... 68 4. SOCIAL INSURANCE PROBLEMS OF THE SELF-EMPLOYED... 73 5. EVALUATION OF BOOKKEEPING AND TAXATION PROBLEMS FROM THE SPECIALISTS AND PERFORMERS OF THE BUSINESS ACTIVITY PERSPECTIVE... 76 Conclusions... 79 4

Informācija par publikācijām Par promocijas darba pētījumu rezultātiem autore publicējusi piecus zinātniskus rakstus starptautiskos, ārvalstu un citos Latvijas Zinātnes padomes atzītos zinātnes izdevumos: 1. Vienkāršā ieraksta grāmatvedības problēmas Latvijā. In: Possibilities of Increasing Competitiveness: Proceedings of the Internacional Scientific Conference, No. 7, Jelgava: LUA, 2004, p.144.-149. 2. The Problems of Tax Bookkeeping in Farms and Household Plots. In: Research for Rural Development 2004: Internacional Scientific Conference Proceedings, Jelgava: LUA, 2004, p.126.-132. 3. Social and Economic Aspects of Bookkeeping of Physical Persons Economic Activities. In: Science and Studies of Accounting and Finances: Problems and Perspectives: The Papers of the Internacional Scientific Conference Nr. 1(4). Kaunas: Lithuanian University of Agriculture, 2004, p. 58-63 4. Social and Economic Aspects of Self-Employment in Latvia. In: Rural Development 2007: The Third Internacional Scientific Conference Proceedings, Volume 3, Book 1, Kaunas: Lithuanian University of Agriculture, 2007, p. 96-102 5. Fizisko personu saimnieciskās darbības uzskaites problemātiskie aspekti Latvijā. In: Proceedings of the Latvia University of Agriculture No. 19 (314), Jelgava: LUA, 2007, p. 75.-88. Pārējās zinātniski pētnieciskās publikācijas: 6. Vides aizsardzības pasākumu finansēšanas problēmas. No: Vide. Tehnoloģijas. Resursi.: III Starptautiskā zinātniski praktiskā konference. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2001, 65.-74. lpp. 7. The Analyse of the Structure of the Local Government Budgets Revenue in Latvia and its reģions. In: Opportunities and Solutions of Rural Development at the Beginning of 21st Century: Starptautiskā zinātniskā konference, Jelgava: LLU EF, 2002, 379.-387. lpp. 8. The Influence of Local Budgets on Regional Development in Latvia. In: Use of Local and Regional Factors in Social-Economic Activisation of Rural Areas. International Scientific Conference. Tom I, Szczecin, 2002, p. 279-286 9. Financial Resources for the Environmental Protection in Latvia. In: Ecobaltica 2002: IV-th International Youth Environmental Forum. St.-Petersburg, 2002, p.108-112 Promocijas darba gaitā sagatavots vairāk nekā 30 rakstu profesionālajos izdevumos par ekonomiku un uzskaiti, galvenokārt žurnālā Bilance, kas ir specializēts izdevums par grāmatvedību, nodokļiem un finansēm. 5

Par promocijas darba rezultātiem disertante ir referējusi četrās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs: 1. The problems of simple entry bookkeeping in Latvia. LLU EF Starptautiskā zinātniskā konference Ekonomikas zinātne lauku attīstībai, Jelgavā, 23.04.2004. 2. The Problems of Tax Bookkeeping in Farms and Household Plots. LLU Starptautiskā zinātniskā konference Research for Rural Development 2004, Jelgavā, 19.05.2004. 3. Social and Economic Aspects of Bookkeeping of Physical Persons Economic Activities. Science and Studies of Accounting and Finances: Problems and Perspectives: International scientific Conference at Lithuanian University of Agriculture, Kauņā, 5.11.2004. 4. Social and Economic Aspects of Self-Employment in Latvia. The Third Internacional Scientific Conference Rural Development 2007 at Lithuanian University of Agriculture, Kauņā, 8.11.2007. 6

Information about Publications The author has published five scientific articles about the results of the Ph.D. paper research in international, foreign and other scientific sources acknowledged by the Scientific Council of Latvia: 1. Problems of Single-entry Bookkeeping in Latvia. In: Possibilities of Increasing Competitiveness: Proceedings of the International Scientific Conference, No. 7, Jelgava: LUA, 2004, p.144-149. 2. The Problems of Tax Bookkeeping in Farms and Household Plots. In: Research for Rural Development 2004: International Scientific Conference Proceedings, Jelgava: LUA, 2004, p.126-132. 3. Social and Economic Aspects of Bookkeeping of Physical Persons Economic Activities. In: Science and Studies of Accounting and Finances: Problems and Perspectives: The Papers of the International Scientific Conference Nr. 1(4). Kaunas: Lithuanian University of Agriculture, 2004, p. 58-63 4. Social and Economic Aspects of Self-Employment in Latvia. In: Rural Development 2007: The Third International Scientific Conference Proceedings, Volume 3, Book 1, Kaunas: Lithuanian University of Agriculture, 2007, p. 96-102 5. Problematic Aspects of Bookkeeping Physical Persons Business Activity. In: Proceedings of the Latvia University of Agriculture No. 19 (314), Jelgava: LUA, 2007, p. 75-88. Other scientific research publications: 6. Funding Problems of Environment Protection Activities. In: Environment. Technology. Resources.: III-rd International Scientific and Practice Conference. Rezekne: Rezekne University College, 2001, p. 65-74. 7. The Analysis of the Structure of the Local Government Budgets Revenue in Latvia and its Regions. In: Opportunities and Solutions of Rural Development at the Beginning of 21st Century: International Scientific Conference, Jelgava: LLU EF, 2002, p. 379-387. 8. The Influence of Local Budgets on Regional Development in Latvia. In: Use of Local and Regional Factors in Social-Economic Activation of Rural Areas. International Scientific Conference. Tom I, Szczecin, 2002, p. 279-286 9. Financial Resources for the Environmental Protection in Latvia. In: Ecobaltica 2002: IV-th International Youth Environmental Forum. St.-Petersburg, 2002, p.108-112 7

During the Ph.D. work more than 30 articles were prepared for different professional publications on economics and bookkeeping, mainly in the magazine Bilance, which is a specialized magazine in accounting and finance. The author has presented the results of the Ph.D. research in four international scientific conferences: 1. The Problems of Single-entry Bookkeeping in Latvia. LUA FE International Scientific Conference Economics Science Rural Development, Jelgava, 23.04.2004. 2. The Problems of Tax Bookkeeping in Farms and Household Plots. LUA International Scientific Conference Research for Rural Development 2004, Jelgava, 19.05.2004. 3. Social and Economic Aspects of Bookkeeping of Physical Persons Economic Activities. Science and Studies of Accounting and Finances: Problems and Perspectives: International Scientific Conference at Lithuanian University of Agriculture, Kaunas, 5.11.2004. 4. Social and Economic Aspects of Self-Employment in Latvia. The Third International Scientific Conference Rural Development 2007 at Lithuanian University of Agriculture, Kaunas, 8.11.2007. 8

Ievads Tēmas aktualitāte Latvijā lielākā daļa individuālo uzņēmēju nodokļu un uzskaites jomā tiek pielīdzināti fiziskajām personām. Fizisko personu uzskaites un nodokļu jautājumi Latvijā ir maz pētīti. Daudz plašāk ir pētīta cita veida uzņēmumu jeb juridisku personu saimnieciskās darbības uzskaite un ar to saistītās problēmas, tām pievērsušies: Benze J., Brūna I., Daņilāns A., Dziļuma V., Garanča A., Jesemčika A., Kaire L., Kalniņa G., Ludboržs A., Vaivods Dz. u.c. autori. Problēmas, kas saistītas ar fizisko personu saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļiem, pēdējos piecos gados ir atspoguļotas dažu autoru atsevišķās analītiskajās un komentāru publikācijās periodiskajos izdevumos: Daina N., Jarve K., Kauliņa G., Kodoliņš A., Leibus I., Lisenoka N., Slise I., maģistra darbā Rieba I. (2004), Lošaka A. (2006) u.c.. Orehova A. (2001) izstrādājusi promocijas darbu par nodokļu sistēmas izmantošanas iespējām uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā, kurā pētītas arī individuālo uzņēmēju nodokļu problēmas. Vēsturiski grāmatvedības attīstības tendences Eiropā pētījusi Zariņa V. (2004). Millere I. (2006) pētījusi vienkāršā un divkāršā ieraksta sistēmas izmantošanu Latvijā vēsturiskā skatījumā. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi ietvaros veikts pētījums Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma (2005-2007), kurā noskaidroti pašnodarbinātību veicinoši un bremzējoši aspekti, lai veicinātu iekļaujoša darba tirgus izveidi un uzņēmējdarbības uzsākšanu Latvijā. Vēsturisko pieredzi par lauksaimniecības un amatniecības uzņēmumu uzskaiti un nodokļiem Latvijas pirmās neatkarības gados (1918.-1940. g.) pētījis Krastiņš O. (2001). Grāmatvedības nozīmi un uzdevumus lauksaimniecībā pētījis Bērziņš P. (1929), amatniecības uzņēmumos - Bērziņš K. (1938), Lapiņš P. (1942). Saimnieciskās darbības uzskaite ir saistīta ar valsts nodokļu sistēmu, tāpēc piesardzīgi jāvērtē ārvalstu pieredze. Lietuvā šai tēmai pievērsušies Bartkevičiene P., Meškeliene A., Pulokiene B., Slavickiene A., Striaukaite L., Stončiuviene N., Valužis K., Zinkevičiene D., vairāk pētot tieši zemnieku saimniecību uzskaites problēmas, Igaunijā fizisko personu saimnieciskās darbības uzskaiti pētījuši Soe H. u.c. Latvijā līdz ar tautsaimniecības attīstību palielinās individuālo uzņēmēju jeb pašnodarbināto saimnieciskās darbības aktivitāte. Sevišķi liels individuālo uzņēmēju īpatsvars ir agrārajā sektorā. Tas nosaka pētījumu nepieciešamību par individuālās uzņēmējdarbības veicinošiem un bremzējošiem aspektiem Latvijā. Patlaban negatīvu ietekmi uz individuālās uzņēmējdarbības aktivitāti rada sarežģītā saimnieciskās darbības uzskaite. Pamatojoties uz mācību metodiskajā, konsultatīvajā un zinātniski pētnieciskajā darbā gūto pieredzi, 9

autore ir izzinājusi problēmas, kas rodas individuālajiem uzņēmējiem, uzskaitot saimniecisko darbību, kā arī izstrādājusi priekšlikumus šo problēmu risināšanai un novēršanai. Par individuālo uzņēmēju uzskaiti un nodokļiem promocijas darba autore ir sagatavojusi divas grāmatas, kuras izdotas atkārtoti, tās nepārtraukti papildinot un pilnveidojot ar katru jaunu izdevumu. Promocijas darba atsevišķi rezultāti tika iekļauti autores izstrādātajos priekšlikumos, kas 2006. un 2007. gadā iesniegti Finanšu ministrijai (FM) par nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Priekšlikumi daļēji tika ietverti likuma grozījumos. Promocijas darba rezultāti un praktiskā pieredze izmantota FM darba grupā, izstrādājot divus jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus: MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" un MK 8.05.2007. noteikumus Nr. 301 "Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem". FM darba grupā gūtā pieredze autorei palīdzēja promocijas darbā izvērtēt saimnieciskās darbības uzskaites tiesiski normatīvo bāzi un izstrādāt priekšlikumus tās pilnveidošanai. Promocijas darba pētījuma objekts ir individuālo uzņēmēju, galvenokārt, lauksaimnieku, saimnieciskās darbības uzskaite un nodokļi Latvijā, pētījuma priekšmets ir saimnieciskās darbības uzskaites un nodokļu pilnveidošanas iespējas. Promocijas darba izvirzītā hipotēze individuālās uzņēmējdarbības veicināšanai lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs nepieciešama grāmatvedības un nodokļu normatīvo aktu pilnveidošana un vienkāršošana. Promocijas darba mērķis - zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību, individuālo komersantu un citu fizisko personu saimnieciskās darbības uzskaites un nodokļu problemātikas izpēte un iespējamo risinājumu izstrāde. Promocijas darbam izvirzītie galvenie uzdevumi mērķa sasniegšanai: 1) izvērtēt lauksaimnieku un citu fizisko personu saimnieciskās darbības tiesisko regulējumu, noskaidrojot problemātiskos aspektus; 2) izpētīt individuālās uzņēmējdarbības attīstības tendences lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs; 3) noskaidrot fizisko personu saimnieciskās darbības uzskaites problēmas un parādīt iespējas to atrisināšanai; 4) novērtēt fizisko personu saimnieciskās darbības nodokļu sistēmu un parādīt iespējas tās pilnveidošanai; 5) novērtēt galvenās problēmas pašnodarbināto, īpaši lauksaimnieku, sociālajā apdrošināšanā. Darba uzdevumu izpildes norobežojumi saskaņā ar darba mērķi un pētījuma uzdevumiem ir pētītas fizisko personu un nodokļu likumdošanā tām pielīdzināto personu saimnieciskās darbības uzskaites un nodokļu problēmas. 10

Promocijas darbs ir izstrādāts agrārās ekonomikas apakšnozarē, tāpēc īpaša uzmanība veltīta zemnieku saimniecību un piemājas saimniecību uzskaites un nodokļu problēmām. Daudzas no tām ir vispārīgas, tāpēc pētījumā aptverti arī citu nozaru individuālie uzņēmēji. Tendences individuālās uzņēmējdarbības attīstībā pētītas laika posmā no 1999. gada, atsevišķos gadījumos - no 1991. gada līdz 2007. gadam. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par fizisko personu saimniecisko darbību ir pieejami, tikai sākot no 1999. gada, atsevišķos gadījumos - no 1998. gada. Dati par 2006. gadu ir pieejami, tomēr tie pētījumā izmantoti daļēji, ņemot vērā, ka nav pilnīgi, jo līdz pētījumu pabeigšanai vēl joprojām tika iesniegtas deklarācijas par 2006. gadu. VID dati par pašnodarbināto skaitu pieejami, tikai sākot no 2001. gada. Dati par individuālo uzņēmēju samaksāto nodokļu apmēru ir ļoti ierobežoti, tāpēc pētījumā izmantoti galvenokārt dati par zemnieku saimniecību samaksātajiem nodokļiem, kā arī par pašnodarbināto sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Ierobežotais pētījumu periods neietekmē izvirzītā darba mērķa sasniegšanu. Normatīvā un informatīvā bāze Latvijas un ārvalstu zinātnieku pētījumu publikācijas, Latvijas Republikas (LR) likumi un citi normatīvie akti, LR valsts institūciju rīkojumi, ziņojumi, pētījumu rezultāti un citi materiāli, VID publicēti un nepublicēti dati, statistikas dati, teorētiskā literatūra, aptaujas dati un citi materiāli. Promocijas darba izstrādei izmantotās metodes. Ārvalstu zinātnieku pētījumu rezultātu apkopošanai un analīzei, kā arī normatīvās bāzes izpētei un tās pilnveidošanas priekšlikumu izstrādei ir izmantotas vispārzinātniskās pētījumu metodes: abstrakti loģiskā, monogrāfiskā, analīzes un sintēzes, aprēķinu konstruktīvā metode. Statistikas datu analīzei - statistisko pētījumu metodes: aprakstošā statistika, sakarību analīze. Uzskaites problēmu noskaidrošanai izmantota socioloģisko pētījumu metode - aptauja. Aptaujas rezultātu būtiskuma noteikšanai veikts Hī kvadrāta tests, kā arī izmantotas citas pētījumu metodes. Promocijas darba pirmajā nodaļā noskaidrots ar fizisko personu saimniecisko darbību saistīto terminu saturs, izpētīts individuālo uzņēmēju tiesiskā regulējuma attīstības process Latvijā. Izvērtēti pašnodarbinātības sociālie aspekti Latvijā. Analizēta individuālo uzņēmēju skaita dinamika Latvijā. Apskatīta ārvalstu pašnodarbinātības pieredze. Otrajā nodaļā izpētīts saimnieciskās darbības uzskaites tiesiskais pamats Latvijā, raksturotas galvenās problēmas individuālo uzņēmēju, īpaši lauksaimnieku, saimnieciskās darbības uzskaitē un izstrādāti priekšlikumi to novēršanai. Trešajā nodaļā pētītas individuālo uzņēmēju nodokļu problēmas, izvērtējot nodokļu tiesisko bāzi un noskaidrojot iespējas tās pilnveidošanai. Galvenokārt pētīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības, kā arī ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) saistītās problēmas. Īpaša uzmanība veltīta zemnieku saimniecību nodokļu uzskaites problēmām. Uzskaites un nodokļu aspektā izvērtēta plānotā zemnieku saimniecību 11

reģistrācija komercreģistrā. Apskatīta citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze vienkāršota nodokļu režīma piemērošanā, aprakstītas Latvijā veiktās iestrādes un iespējamie risinājumi šajā jomā. Ceturtajā nodaļā pētītas pašnodarbināto personu valsts sociālās apdrošināšanas problēmas. Piektajā nodaļā apkopoti nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas speciālistu aptaujas rezultāti par saimnieciskās darbības uzskaites problēmām un veikta to analīze. Promocijas darba hipotēzes pierādīšanai ir izvirzītas šādas tēzes: lai veicinātu fizisko personu saimniecisko darbību Latvijā, nepieciešams sakārtot tās tiesisko regulējumu; prasības individuālo uzņēmēju saimnieciskās darbības uzskaitei ir sarežģītas un atsevišķos gadījumos neskaidras; novēršot nepilnības normatīvajos aktos, kas reglamentē individuālo uzņēmēju, jo sevišķi lauksaimnieku, nodokļus, tiktu vienkāršota to saimnieciskās darbības uzskaite; Latvijas pašreizējā valsts obligātās sociālās apdrošināšanas kārtība neveicina pašnodarbināto vēlēšanos sevi sociāli nodrošināt; spēkā esošās prasības fizisko personu saimnieciskās darbības uzskaitei un nodokļiem rada problēmas ne tikai nodokļu maksātājiem, bet arī nodokļu administrācijas speciālistiem. Promocijas darba novitāte: aktualizētas saimnieciskās darbības veicēju un nodokļu administrācijas galvenās problēmas, kas saistītas ar individuālo uzņēmēju saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļiem; izstrādāti priekšlikumi individuālo uzņēmēju saimnieciskās darbības uzskaites un nodokļu normatīvās bāzes pilnveidošanai; izstrādāta metodika grāmatvedības pārkārtošanai no vienkāršā ieraksta sistēmas uz divkāršā ieraksta sistēmu; izvērtēti nodokļu un uzskaites aspekti sakarā ar zemnieku saimniecību plānoto reģistrāciju komercreģistrā; aktualizētas pašnodarbināto sociālās apdrošināšanas problēmas un doti ieteikumi to novēršanai. Darba zinātniskais nozīmīgums darbā veiktie pētījumi papildina un attīsta individuālo uzņēmēju saimnieciskās darbības uzskaites teorētisko bāzi, kas veicinās uzskaites pilnveidošanu un nodokļu objektivitāti. Darba tautsaimnieciskais nozīmīgums darbā ietvertie pētījumu rezultāti un izstrādātie priekšlikumi ir praktiski izmantojami individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu normatīvās bāzes pilnveidošanai, izstrādātā metodika grāmatvedības pārkārtošanai no vienkāršā ieraksta sistēmas uz divkāršā ieraksta sistēmu ir piemērojama praksē. 12

1. FIZISKO PERSONU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PROBLEMĀTISKIE ASPEKTI Nodaļai ir 35 lappuses, 11 tabulas, 8 attēli. Fizisko personu saimnieciskās darbības terminoloģija Latvijā lietotā terminoloģija attiecībā uz fizisko personu saimniecisko darbību nav vienveidīga. Viena no problēmām - Latvijas normatīvajos aktos, statistikā un sadzīvē ir atšķirīga izpratne par terminu pašnodarbinātais. Ārzemju zinātnieku publikācijās un ES statistikas izdevumos par pašnodarbināto tiek saukta fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību. LR grāmatvedības un nodokļu normatīvajos aktos termins pašnodarbinātais tiek lietots šaurākā nozīmē, tikai saistībā ar saimnieciskās darbības veicēju sociālo apdrošināšanu. Plašākā nozīmē lieto terminu fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, kas ietver individuālā darba veicējus, profesionālās darbības veicējus, nekustamā īpašuma apsaimniekotājus, individuālos komersantus (IK), individuālo uzņēmumu (IU), zemnieku saimniecību (ZS) vai zvejnieku saimniecību (ZvS) īpašniekus, kuru ienākumi nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, kā arī pārējās fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību. LR Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdevumos par pašnodarbināto tiek uzskatīta persona, kura strādā par saviem līdzekļiem un nenodarbina citus. Tie ir tikai tie saimnieciskās darbības veicēji, kuri neizmanto algotus darbiniekus. Savukārt tās personas, kuras strādā par saviem līdzekļiem, bet nodarbina vismaz vienu personu, ir darba devēji. Tātad statistikā daļa saimnieciskās darbības veicēju tiek ieskaitīti pašnodarbināto, bet daļa - darba devēju sastāvā. Kopš 2004. gada atsevišķos CSP izdevumos pašnodarbinātā izpratne atbilst termina lietojumam sadzīvē, kur par pašnodarbināto uzskata fizisku personu, kura veic VID reģistrētu saimniecisko darbību un nav reģistrējusies LR Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar uzņēmējdarbības tiesiskās vides sakārtošanu Latvijā ir uzsākts arī fizisko personu saimnieciskās darbības tiesiskās bāzes pilnveidošanas process, tāpēc ir būtiski izvērtēt līdz šim pieļautās kļūdas un izvēlēties vispiemērotākos terminus fizisko personu saimnieciskās darbības apzīmēšanai, lai terminu lietojums būtu vienāds normatīvajos aktos, statistikā un sadzīvē, kā arī lai atbilstu starptautiskajai praksei. Otra problēma - personas tiesiskais statuss, kādā tā veic saimniecisko darbību. Komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants atbilstoši Komerclikumam saglabā fiziskas personas statusu. Savukārt visas uzņēmumu reģistrā reģistrētās zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atbilst juridiskas personas statusam, tomēr to īpašniekiem ir noteikta pilna materiālā atbildība. Tas ir pretrunā ar juridiskas personas būtību. 13

Juridiskās personas statuss tiek izmantots, lai nodalītu dažādu personu atbildību. Juridiskās personas atbildība vienmēr ir ierobežota. Mantiskās atbildības nošķirtība ir juridiskās personas obligāta īpašība. Tāpēc, lai gan formāli individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām Latvijā patlaban ir piešķirts juridiskas personas statuss, ņemot vērā šo uzņēmumu īpašnieku pilnu neierobežotu atbildību, būtībā viņi ir pielīdzināmi fiziskajām personām. Līdz ar to LR grāmatvedības un nodokļu normatīvajiem aktiem šo uzņēmumu īpašnieki ir pakļauti kā fiziskās personas. Tikai tās zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas reģistrētas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību, patiesi atbilst juridiskas personas statusam, un tām tiek piemērotas no fiziskajām personām atšķirīgas grāmatvedības un nodokļu normas. Tāpēc darbā ir pētīta visu fizisko personu, arī grāmatvedības un nodokļu likumdošanā tām pielīdzināto personu - individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības - darbība, kā arī to uzskaites un nodokļu problemātika. Neskaidrības fizisko un juridisko personu tiesiskajā regulējumā tiks atrisinātas līdz ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma spēkā stāšanos, kas noteikta 1.01.2009. Atbilstoši likumam zemnieku un zvejnieku saimniecībām tiek noteikts juridiskas personas statuss, jo tās tiek pielīdzinātas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem būs nepieciešams nošķirt saimniecības mantu un noteikt saimniecības pamatkapitālu. Saimniecības īpašnieks varēs pārveidoties arī par cita veida komercsabiedrību, piemēram, akciju sabiedrību, vai pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu fiziskas personas statusā. Ja īpašnieks nereģistrēsies komercreģistrā, tas pārņems saimniecības tiesības un pienākumus kā fiziska persona. Līdzīgi arī individuālo uzņēmumu īpašniekiem, kas vēlēsies nošķirt uzņēmuma mantu un atbildību, vajadzēs pārveidoties par komercsabiedrību. Tie individuālo uzņēmumu īpašnieki, kas atbildību nenošķirs, varēs turpināt saimniecisko darbību fiziskas personas statusā. Ikvienas fiziskās personas saimniecisko darbību reglamentēs Fizisko personu saimnieciskās darbības likums, kuram patlaban izstrādāts projekts un spēkā stāšanās plānota 1.01.2009.. Atbilstoši likumam tiks mainīta arī termina pašnodarbinātais izpratne. Termins tiks attiecināts uz jebkuru fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību, - tātad tiks lietots plašākā nozīmē, ar to saprotot fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību, nenorobežojot savu mantu un atbildību, t.i., uzņemoties par to pilnu materiālo atbildību. Par pašnodarbinātajiem tiks uzskatīti visi individuālie komersanti, profesionālās darbības veicēji un pārējie saimnieciskās darbības veicēji. Paplašinot termina pašnodarbinātais izpratni, nepieciešams jauns termins, lai apzīmētu pašnodarbinātos, kas nav individuālie komersanti vai profesionālās darbības veicēji. Likumprojektā ietverts jauns termins sīkuzņēmējs, kas līdz šim nav lietots LR likumdošanā un nav arī skaidrots terminoloģijas vārdnīcās. 14

Pēc Fizisko personu saimnieciskās darbības likuma spēkā stāšanās ar pašnodarbinātību saistīto terminu jēdzieniskā izpratne būs šāda (sk. 1. att.): pašnodarbinātais fiziska persona, kura veic jebkuru patstāvīgu un sistemātisku saimniecisko darbību par atlīdzību ārpus darba tiesiskajām attiecībām; profesionālās darbības veicējs pašnodarbinātais, kurš sniedz neatkarīgus profesionālus pakalpojumus; sīkuzņēmējs pašnodarbinātais, kurš veic saimniecisko darbību, kas nav profesionālā darbība, un kurš nav ierakstīts komercreģistrā; individuālais komersants pašnodarbinātais, kurš ir ierakstīts komercreģistrā. Pašnodarbinātais Self-employed Profesionālās darbības veicējs Person in professional activity Sīkuzņēmējs Small businessman Individuālais komersants Individual merchant 1. att. Fizisko personu saimnieciskās darbības veicēju - iedalījums, sākot ar 2009. g. Fig. 1. Division of physical persons performers of business activity, beginning with 2009 Avots: LR likumprojekts Fizisko personu saimnieciskās darbības likums Source: Draft law of the Republic of Latvia Law on the Business Activity of Physical Persons Darba izpētes objekts ir personas, kuras veic atbilstoši LR likumiem reģistrētu saimniecisko darbību kā fiziskas personas, vai grāmatvedības un nodokļu likumdošanā tām pielīdzinātas personas: individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki un individuālie komersanti. Ņemot vērā, ka daudzveidīgās fizisko personu saimnieciskās darbības tiesiskās formas grūti raksturot ar patlaban Latvijā atzītiem terminiem, darbā attiecībā uz šīm personām izmantots termins individuālais uzņēmējs. Šo personu saimnieciskā darbība tiek saukta par individuālo uzņēmējdarbību. Darbā termina pašnodarbinātais jēdzieniskā izpratne ir lietota atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai, t.i., runājot par individuālo uzņēmēju sociālo apdrošināšanu. Savukārt, atspoguļojot ārzemju pieredzi, termins pašnodarbinātais lietots plašākā nozīmē, ar to saprotot visas nodarbinātās fiziskās personas, kas nav darba attiecībās ar darba devējiem, bet veic patstāvīgu saimniecisko darbību vai vada savu saimniecību vai profesionālo praksi. Izmaiņas individuālās uzņēmējdarbības tiesiskajā regulējumā Pirmās neatkarības gados Latvijā aptuveni ceturtā daļa strādājošo bija īpašnieki un brīvo profesiju pārstāvji. 1935. gadā 71% no viņiem bija 15

nodarbināti lauksaimniecībā, 17% - rūpniecībā un amatniecībā, 8% - tirdzniecībā. Vairāk nekā trešā daļa strādājošo bija ģimenes locekļi bez īpaša atalgojuma, galvenokārt lauksaimniecības nozarē. Tātad mūsdienu izpratnē personas, kas kopā ar saviem ģimenes locekļiem veica individuālo uzņēmējdarbību, veidoja vairāk nekā 60% no strādājošo skaita. Padomju gados individuāla saimniekošana jebkurā tautsaimniecības jomā tika ierobežota. Sākoties atmodai pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, vispirms tika atjaunotas tiesības nodarboties ar individuālo darbu lauksaimniecībā (1988. g.), pēc tam arī citās tautsaimniecības jomās. 1992. gadā, pieņemot likumu Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu, tika noteiktas divas individuālo uzņēmēju tiesisko formu grupas: individuālais uzņēmums - tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskas personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību; individuālais darbs - uzņēmējdarbība, ko fiziska persona, kas iegādājusies patentu vai izņēmusi reģistrācijas apliecību, veic patstāvīgi, neizmantojot algotu darbaspēku. Tātad deviņdesmito gadu sākumā Latvijā fizisko personu saimnieciskās darbības tiesiskās formas bija individuālais uzņēmums ar tā dažādajiem paveidiem (zemnieka saimniecība, lauku amatnieku uzņēmums, zvejnieka saimniecība), kas bija jāpiesaka Uzņēmumu reģistrā, un individuālais darbs, kas bija jāsaskaņo ar atbilstošo pašvaldību. Deviņdesmitajos gados, sevišķi to pirmajā pusē, uzņēmējdarbības vide strauji attīstījās. Darbu pārtrauca daudzi lielie valsts uzņēmumi, kolhozi un padomju saimniecības, notika zemes privatizācija. Tas veicināja strauju privātās uzņēmējdarbības aktivitāti - masveidā tika reģistrētas zemnieku saimniecības un citi individuālie uzņēmumi. Tomēr tikai nelielai daļai jauno uzņēmēju pietika zināšanu un prasmju ilglaicīgai uzņēmējdarbībai, tāpēc daudzas zemnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi darbojās īsu laika periodu. Līdz ar to Latvijā masveidīgi reģistrētie individuālie uzņēmumi patiesībā nedarbojās. 90-to gadu beigās, uzsākot uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, viens no uzdevumiem bija atbrīvoties no reģistrētiem, bet faktiski nestrādājošiem uzņēmumiem. Lai to izdarītu, bija nepieciešams pārreģistrēt jau esošos uzņēmumus. Atbilstoši Komerclikumam tika izveidota jauna fizisko personu saimnieciskās darbības tiesiskā forma individuālais komersants, kurai pakāpeniski bija jāaizstāj individuālie uzņēmumi. Tomēr amatniecības un jo sevišķi lauksaimniecības uzņēmumu īpašnieki psiholoģiski nebija gatavi atzīt, ka viņu saimnieciskā darbība tiek nosaukta par komercdarbību, tāpēc tika noteikts izņēmums attiecībā uz amatniecības uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību reģistrāciju komercreģistrā, tās turpināja darboties iepriekšējās normatīvās bāzes ietvaros. Vienlaikus uzņēmējdarbības vides nepietiekamā sakārtotība, lielās izmaiņas normatīvajā regulējumā un 16

neskaidrība par nākotni veicināja fizisko personu saimniecisko darbību, nereģistrējot to uzņēmumu reģistrā. Fiziskās personas guva ienākumus no profesionālās darbības un uzņēmējdarbības ārpus darba tiesiskajām attiecībām. Fizisko personu saimnieciskajai darbībai veiksmīgi attīstoties, ne vienmēr darbu varēja veikt individuāli, kā tas bija noteikts likumdošanā, radās nepieciešamība piesaistīt algotus darbiniekus. Tomēr normatīvie akti noteica, ka individuālais darbs jāveic patstāvīgi bez algota darbaspēka piesaistes. Praksē fiziskās personas savas saimnieciskās darbības ietvaros jau izmantoja algotu darbu, bet, tā kā tas nebija likumīgi, darba attiecības netika oficiāli noformētas un atlīdzība netika oficiāli uzrādīta. Līdz ar to valsts budžets neguva ienākumus no nodokļiem, kas būtu jāaprēķina no darba samaksas. Pārmaiņas fizisko personu saimnieciskajā darbībā bija straujas un, lai novērstu nelegālu nodarbinātību un nelegālu saimniecisko darbību, vajadzēja steidzami mainīt nodokļus reglamentējošos likumus. Tāpēc 2000. gada decembrī tika papildināts 1995. gada likums "Par nodokļiem un nodevām", nosakot, ka fiziskā persona var gūt ienākumus arī no cita veida saimnieciskās darbības, ne tikai no algota darba un individuālā darba. Veicot saimniecisko darbību, var tikt izmantots algots darbaspēks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Taču atbilstošas izmaiņas uzņēmējdarbību reglamentējošos likumos netika veiktas. Tas radīja neskaidrības attiecīgo likumu piemērošanā un fizisko personu saimnieciskās darbības reģistrācijā. Būtībā starpība starp saimniecisko darbību un individuālo darbu bija nosacīta, jo uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā nozīmīgu atšķirību nav. Ņemot vērā, ka saimnieciskā darbība ir plašāks jēdziens un ietver arī individuālo darbu, nav nepieciešami atsevišķi individuālo darbu reglamentējoši normatīvie akti, kā tas Latvijā bija izveidojies vēsturiski. Tāpēc 2007. gada beigās tika izdarīti grozījumi normatīvajā bāzē, un, sākot ar 2008. gadu, individuālais darbs vairs netiek reģistrēts. Arī individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kā organizatoriski tiesiskā forma pakāpeniski tiks pārveidota, reģistrējot to komercreģistrā, vai likvidēta. 2008. gada 31. janvārī Saeimā tika pieņemts Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums. Atbilstoši tam zemnieku un zvejnieku saimniecības būs pielīdzinātas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras jāreģistrē komercreģistrā. Individuālā uzņēmuma statuss tiks likvidēts, īpašnieks varēs pārveidot savu uzņēmumu par komercsabiedrību. Kā zemnieku un zvejnieku saimniecību, tā arī individuālo uzņēmumu īpašnieki varēs pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā par individuālo komersantu. Reģistrācija komercreģistrā jāpiesaka līdz 2010. gada 30. jūnijam. Ja tas netiks izdarīts, īpašnieks kā fiziska persona pārņems savas saimniecības vai uzņēmuma tiesības, pienākumus un varēs turpināt saimniecisko darbību kā fiziska persona sīkuzņēmēja statusā, saglabājot pilnu īpašnieka materiālo atbildību. Līdz ar to 2010. gada vidū tiktu pabeigta fizisko personu saimnieciskās darbības veicēju - tiesiskā regulējuma reforma Latvijā. 17

Tiesiskā forma Zemnieka saimniecība Individuālais uzņēmums Zvejnieka saimniecība Individuālais darbs Saimnieciskās darbības veicējs 1. tabula Individuālās uzņēmējdarbības formas un to tiesiskā bāze Latvijā 1988. 2010. g 4.10. 1988 MP lēmums Par zemnieku saimniecībām 6.05. 1989 Likums Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR - - - 6.02. 1992 Individuālais - komersants Profesionālās darbības - veicējs Sīkuzņēmējs - Avots: LR normatīvie akti - 1.01. 2001 1.01. 2002 Likums Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu Likums "Par nodokļiem un nodevām" Komerclikums 1.01. 2008 1.01. 2009 Likums Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību - - 1.07. 2010 Fizisko personu saimnieciskās darbības likums (IK arī Komerclikums) Vislielākā individuālās uzņēmējdarbības formu daudzveidība bija laika posmā no 2002. līdz 2007. gadam (sk. 1. tab.), kad individuālie uzņēmēji tika reģistrēti sešu atšķirīgu tiesisko formu ietvaros, to reglamentēja trīs atšķirīgi likumi. Pēc reformas pabeigšanas fizisko personu saimniecisko darbību reglamentēs viens jumta likums Fizisko personu saimnieciskās darbības likums. Fiziskās personas saimniecisko darbību varēs veikt trīs tiesisko formu ietvaros: individuālais komersants, profesionālās darbības veicējs, sīkuzņēmējs, bet visas tās apvienos termins pašnodarbinātais. Saimnieciskās darbības sociālie aspekti Latvijā fiziskās personas kļūt par individuālajiem uzņēmējiem motivējuši atšķirīgi faktori: 1) vairāku apstākļu sakritības bezdarbs, grūtības atrast citu nodarbinātības formu apgūtajā profesijā, bankas nosacījumi, izdevīgāki līzinga maksājumi, iespēja nomāt telpas no pašvaldības; - - - 18

2) bijušā darba devēja iniciatīva, kuram izdevīgāk ir nodarbināt pašnodarbināto, nevis darbinieku, lai samazinātu nodokļu izmaksas; 3) vēlme strādāt un attīstīt savu uzņēmumu. Atšķirīga motivācija izpaudās atkarībā no laika, kad persona uzsākusi saimniecisko darbību. Deviņdesmito gadu sākumā notikušās ekonomiskās pārmaiņas valstī, kam sekoja uzņēmumu likvidācija, īpaši skāra amatniecībā nodarbinātos, līdz ar to daudziem saimnieciskā darbība bija iespēja piepelnīties paralēli tiešajam darbam. Deviņdesmito gadu beigās arvien biežāk iedzīvotāji individuālo uzņēmējdarbību uzsāka nevis labprātīgi, bet sava darba devēja piespiesti. Attīstoties un nostiprinoties privātajam sektoram, pastiprinājās konkurence, kas uzņēmējiem lika meklēt veidus izmaksu samazināšanai. Galvenais no tiem samazināt darbaspēka uzturēšanas izdevumus. Uzņēmēji nodokļu, sociālās apdrošināšanas u.c. izmaksu samazināšanas nolūkā esošās darba attiecības ar darbiniekiem arvien biežāk cenšas pārveidot par pasūtītāja un izpildītāja attiecībām, slēdzot uzņēmuma līgumus. Tomēr izmaksu samazinājums ir gūts uz pašnodarbinātā sociālo garantiju samazināšanas rēķina. Ar 2008. gadu darbinieku transformācija par pašnodarbinātajiem tiek ierobežota, stājoties spēkā grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas nosaka darba attiecību kritērijus. Izmaiņas likumā varētu mazināt tendenci uzņēmējiem darba attiecības ar darbiniekiem aizstāt ar uzņēmuma līgumu, kas noslēgts ar pašnodarbinātu personu. Tomēr nepieciešams precizēt likuma normu, kas nosaka pašnodarbinātā ekonomisko atkarību no uzņēmuma, kuram tas sniedz pakalpojumus, lai neradītu šķēršļus pašnodarbinātajiem, kuri pēc būtības atbilst šim statusam. Individuālo uzņēmēju skaita dinamika Latvijā 2008. gada februārī 21% no uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēto un nelikvidēto subjektu skaita Latvijā ir zemnieku saimniecības, 10% - individuālie uzņēmumi, 7% - individuālie komersanti. Pavisam neliels, t.i., mazāk nekā 0.1%, ir zvejnieku saimniecību īpatsvars. Tātad individuālo uzņēmējdarbību izvēlējušies apmēram 38% no Latvijā reģistrētajiem un nelikvidētajiem uzņēmumiem. Tomēr faktiski to īpatsvars ir mazāks, jo ne visi reģistrētie individuālie uzņēmumi un zemnieku saimniecības reāli darbojas. Reģistrēto individuālo uzņēmumu struktūra laika gaitā ir mainījusies. Liels zemnieku saimniecību īpatsvars bija 1992. un 1993. gadā, turpmāk vairāk reģistrēti individuālie uzņēmumi, tomēr 90. gadu beigās to īpatsvars ir pakāpeniski samazinājies. 2002. gadā sākās individuālo uzņēmumu pārreģistrācija un lielākā daļa īpašnieku pārveidoja savus uzņēmumus par SIA. Dažādu formu individuālo uzņēmēju reģistrācijas īpatsvara samazinājumam pēc 2004. gada ir vairāki iemesli, tostarp iespēja veikt saimniecisko darbību kā fiziskai personai, nereģistrējoties uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, neskaidrības individuālā komersanta statusā, par 10% punktiem augstāka ienākuma nodokļa likme nekā komercsabiedrībām. 19

Ļoti atšķirīgas tendences individuālo uzņēmēju un SIA reģistrēšanas mijattiecībā vērojamas reģionos, piemēram, Latgalē un Zemgalē dažādas individuālās uzņēmējdarbības formas 2003. un 2004. gadā reģistrēja pusotru reizi vairāk nekā SIA. Pārreģistrējot individuālos uzņēmumus, tur vairāk nekā citos reģionos izvēlējās individuālā komersanta tiesisko statusu, kā arī aktīvāk reģistrēja zemnieku saimniecības. Kopumā individuālā uzņēmējdarbība vairāk izplatīta ekonomiski vājāk attīstītos reģionos un reģionos ar lielu lauksaimniecības uzņēmumu īpatsvaru. Pēdējos gados Latvijā pieaug to personu skaits, kas saimniecisko darbību nereģistrē komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā, bet tikai Valsts ieņēmumu dienestā (sk. 2. tab.). 1999. gadā fizisko personu īpatsvars saimnieciskajā darbībā bija 16%, 2006. gadā tas palielinājās līdz 35%. Ļoti lielas atšķirības ir reģionos. Atsevišķos reģionos nodokļu maksātāju fizisko personu saimnieciskās darbības veicēju skaits ir lielāks par juridisko personu skaitu, piemēram, Latgalē un Vidzemē. Latvijā atsevišķos rajonos fizisko personu skaits, kuras veic reģistrētu saimniecisko darbību, ir ievērojami lielāks par juridisko personu skaitu, piemēram, Krāslavas rajonā dažos gados gandrīz 2 reizes vairāk, 1.5 reizes vairāk to ir Ludzas, Preiļu, Balvu un Jēkabpils rajonā. 2. tabula / Table 2 Juridisko un fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju, skaita dinamika Latvijā 1999.-2006. g. Dynamics of the number of legal entities and physical persons performers of business activities in Latvia, 1999-2006 Rādītājs/ Mērv./ 2006/ 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 Indicator Measure 1999 Juridiskas tūkst./ 99 106 114 118 123 127 131 141 + 42 personas/ th. Legal KAT, % x 107 108 104 104 103 103 108 142 entities Fiziskas tūkst./ 19 25 34 41 53 61 69 76 + 57 personas/ th. Physical KAT, % x 132 136 121 129 115 113 110 400 persons Avots: aprēķini, izmantojot nepublicētus VID datus Source: Calculations based on unpublished SRS data KAT - ķēdes augšanas temps / chain growth rate Pēc LR CSP datiem, 2006. gadā VID reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji (šajos pētījumos statistikā pašnodarbinātie) veido 37% no tirgus sektora ekonomiski aktīvajām vienībām (sk. 2. att.). Vislielākais pašnodarbināto īpatsvars ir Latgalē (53%), pārējos reģionos pašnodarbināto īpatsvars ir līdzīgs (40-45%), vismazākais tas ir Rīgā (22%), tur tirgus sektoru aizpilda galvenokārt komercsabiedrības (73%). 20

80 60 40 20 0 Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Latvijā pašnodarbinātie/self-employed ZS un ZvS/Farms IK/individual mechants komercsabiedrības/comercial companies 2. att. Tirgus sektora ekonomiski aktīvo statistikas vienību īpatsvars Latvijas reģionos 2006. g., % Fig. 2. Ratio of economically active statistical units of the market sector in the regions of Latvia at the end of 2006, % Avots: CSP dati / Source: Data of CSB 40% pašnodarbināto strādā lauksaimniecībā. Vislielākais to īpatsvars ir veselības un sociālajā aprūpē - 77%, dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanā (frizieri, šuvēji) - 76%, apdrošināšanā - 73%, darījumos ar nekustamajiem īpašumiem - 62%, lauksaimniecībā un medniecībā - 55%. 1. nodaļas kopsavilkums Latvijā lietotā fizisko personu saimnieciskās darbības terminoloģija nav vienveidīga, individuālo uzņēmēju tiesiskās formas ir nevajadzīgi sadrumstalotas. Fizisko personu saimnieciskās darbības likums atrisinātu šīs problēmas. Atbilstoši tam jāveic grozījumi saistītajos normatīvajos aktos. Problēmas individuālo uzņēmēju tiesiskajā statusā novērsīs zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reģistrācija komercreģistrā. Ekonomiskā un sociālā situācija Latvijā veicina fizisko personu iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā - palielinās VID reģistrēto saimnieciskās darbības veicēju skaits. Pašnodarbināto īpatsvars tirgus sektora ekonomiski aktīvo statistikas vienību struktūrā Latvijā pārsniedz 1/3 daļu. Fizisko personu saimnieciskās darbības aktivitātei nav krasas reģionālās atšķirības, izņemot Rīgas reģionu, kurā pašnodarbināto īpatsvars ir ievērojami mazāks nekā vidēji Latvijā. Līdz ar pozitīviem aspektiem fizisko personu saimnieciskās darbības uzsākšanai Latvijā ir arī negatīva tendence pašnodarbinātību veicina darba devēju vēlēšanās atbrīvoties no atbildības par sociālo jautājumu risināšanu un ar to saistītajām izmaksām, lai samazinātu nodokļu slogu, tādējādi veicinot fiktīvo pašnodarbinātību. 21

Pašnodarbināto īpatsvars nodarbināto personu vidū Latvijā ir viens no mazākajiem, apmēram divreiz mazāks nekā vidēji ES dalībvalstīs, kā arī mazāks nekā lielākajā daļā Eiropas attīstīto valstu, izņemot Dāniju. Atbilstoši ārvalstu zinātnieku pētījumiem augsts pašnodarbinātības līmenis labi attīstītā tirgus ekonomikā liecina par augstu uzņēmējdarbības attīstības pakāpi, kas balstās uz inovācijām un izaugsmi, bet vāji attīstītā ekonomikā - par nodarbinātības problēmām. Lielāks bezdarbs stimulē pašnodarbinātības uzsākšanu, savukārt augstāks pašnodarbinātības līmenis sekmē saimnieciskās darbības aktivitāti, samazinot bezdarbu turpmākajos periodos. Latvijā nepieciešams veicināt pašnodarbinātību, lai sekmētu saimnieciskās darbības aktivitāti kopumā. 2. INDIVIDUĀLO UZŅĒMĒJU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS UZSKAITES PROBLEMĀTIKA Nodaļai ir 21 lappuse, 1 tabula, 1 attēls. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā zemnieku saimniecību grāmatvedību palīdzēja kārtot lauksaimniecības grāmatvedības birojs, kuru 1927. gadā noorganizēja Valsts statistikas pārvalde. Saimnieki paši uzskaitīja ieņēmumus, izdevumus, iegūto un patērēto produkciju, nostrādāto darba laiku un citus saimnieciskos notikumus. Savukārt birojā darījumus iegrāmatoja, izmantojot divkāršā ieraksta sistēmu, gada beigās reģistrus slēdza, sagatavoja bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Lauksaimniecībā nodarbinātie no ienākuma nodokļa bija atbrīvoti. Uzskaite bija nepieciešama galvenokārt tādēļ, lai veiktu zemnieku saimniecību izmaksu analīzi un rentabilitātes aprēķinus. Amatniekiem, kuru gada apgrozījums pārsniedza Ls 4800 vai bruto peļņa pārsniedza Ls 1600 gadā, bija jāmaksā tirdzniecības rūpniecības nodoklis. Amatniekiem bija nepieciešama uzskaite peļņas un nodokļa aprēķināšanai. Brīvo profesiju pārstāvju honorārus aplika ar ienākuma nodokli, pirms tam samazinot apliekamo ienākumu par 40% no honorāru summas. Ienākuma nodoklis nebija jāmaksā, ja apliekamie ienākumi nepārsniedza Ls 2000 gadā. Tā kā brīvo profesiju pārstāvji nodokli aprēķināja no ieņēmumu summas, uzskaite viņiem nebija jākārto. Pašlaik Latvijā visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, ir jākārto grāmatvedība atbilstoši likumam Par grāmatvedību. Grāmatvedība kārtojama divkāršā ieraksta sistēmā. Izņēmums ir individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz Ls 200 000 (līdz 2007. g. Ls 45 000), un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību. Tie var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā atbilstoši MK 20.03.2007. noteikumiem Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie 22

uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā". Vienkāršā ieraksta grāmatvedību parasti kārto pats individuālais uzņēmējs. Turpretī, ja uzskaiti veic profesionāls grāmatvedis vai grāmatvedības uzņēmums, biežāk tiek izmantota divkāršā ieraksta sistēma. Patlaban iespējas izmantot profesionālu grāmatvežu pakalpojumus ir ļoti plašas: strauji palielinās grāmatvedības uzņēmumu skaits, pieaug Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra (LLKC) klientu skaits (2001. g. - 1194, 2006. g. - 1678). Tomēr pagaidām individuālie uzņēmēji maz izmanto grāmatvedības pakalpojumus, jo LLKC klienti ir mazāk nekā 1% no ekonomiski aktīvo vienību skaita lauksaimniecībā. Pagaidām lielākā daļa individuālo uzņēmēju grāmatvedību kārto paši, atzīstot, ka grāmatvedības pakalpojuma izmantošanu kavē galvenokārt nepietiekami finanšu līdzekļi. Tie ir mazie uzņēmēji, kuriem nav nepieciešama komplicēta grāmatvedības informācija. Viņi uzskaita ieņēmumus un izdevumus, aprēķina nodokļus, bet neveic pašu kapitāla un to izmaiņu uzskaiti, līdz ar to uzskaite ir nepietiekama pašizmaksas aprēķiniem un finanšu analīzei. Darba 2. nodaļā ir izvērtēta saimnieciskās darbības uzskaites tiesiskā bāze Latvijā. Līdz 2007. gadam tā bija salīdzinoši komplicēta un pat pretrunīga. 2007. gadā ir veikti būtiski reglamentējošo aktu grozījumi, izstrādāti un pieņemti divi jauni MK noteikumi individuālo uzņēmēju uzskaites prasību vienkāršošanai, normatīvās bāzes sakārtošanai. Noteikumu izstrādes darba grupā piedalījās vairāki praktiķi, arī promocijas darba autore. Tomēr vēl joprojām ir saglabājušās atsevišķas nepilnības grāmatvedības dokumentu, reģistru un pārskatu reglamentācijā. Nepieciešams izstrādāt pamatlīdzekļu un citu ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma aprēķināšanas normas tieši vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtotājiem, jāvienkāršo krājumu, tostarp dzīvnieku, uzskaites kārtība. Lai vēl vairāk atvieglotu un padarītu saprotamāku individuālo uzņēmēju uzskaiti, ieteicams vienkāršā ieraksta grāmatvedībā konsekventi ievērot kases principu, nekoriģējot saimnieciskās darbības izdevumus, vienīgi pamatlīdzekļu u.c. ilgtermiņa ieguldījumu izdevumus uzskaitīt atbilstoši to nolietojumam. Turpmāk jāpilnveido uzskaite zemnieku saimniecībās. Tā ir nepamatoti sarežģīta tiem lauksaimniekiem, kas nodarbojas ne vien ar lauksaimniecisko ražošanu un lauku tūrismu, bet arī ar citiem saimnieciskās darbības veidiem. Individuālo uzņēmēju divkāršā ieraksta grāmatvedības reglamentāciju būtiski pilnveido MK 8.05.2007. noteikumi Nr. 301 Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem. Noteikumi atrisina līdzšinējās problēmas individuālo uzņēmēju grāmatvedībā, nosakot: 1) individuālo uzņēmēju pašu kapitāla uzskaites kārtību; 2) īpašnieka saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamā īpašuma atspoguļošanu bilancē; 23