ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 12 43 2006

ISSN 1407 2815 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1 2006

Latvijas Banka, 2006 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

SATURS Saîsinâjumi 4 Ievads 5 Ârçjâ ekonomiskâ vide 5 Ârçjâ sektora attîstîba 8 Ârçjâ tirdzniecîba un konkurçtspçja 8 Maksâjumu bilance 10 Iekðzemes ekonomiskâ aktivitâte 11 Kopçjais pieprasîjums 11 Kopçjais piedâvâjums 12 Nodarbinâtîba un darba samaksa 13 Cenu dinamika 14 Fiskâlais sektors 16 Monetârâ un finanðu attîstîba 17 Banku likviditâte un Latvijas Bankas operâcijas 17 Naudas râdîtâju dinamika 19 Procentu likmes 23 Vçrtspapîru un valûtas tirgus attîstîba 25 MFI darbîba 27 Naudas râdîtâju sezonâlâ izlîdzinâðana 27 Latvijas maksâjumu statistika 30 Norçíiniem izmantojamo klientu kontu skaits un to atlikumi 30 Klientu bezskaidrâs naudas maksâðanas lîdzekïu lietoðana 30 Skaidrâs naudas darîjumi 33 Banku norçíinu kartes un mazumtirdzniecîbas kartes, bankomâti un norçíinu karðu pieòemðanas vietas un tîkli 33 Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes normatîvâs aktualitâtes 34 Statistiskâ informâcija 65 Papildinformâcija 129 CONTENTS Abbreviations 4 Introduction 35 External Economic Environment 35 External Sector Developments 38 Foreign Trade and Competitiveness 38 Balance of Payments 40 Domestic Economic Activity 41 Aggregate Demand 41 Aggregate Supply 42 Employment, Wages and Salaries 43 Price Dynamics 44 Fiscal Sector 46 Monetary and Financial Developments 47 Bank Liquidity and the Bank of Latvia's Operations 47 Dynamics of Monetary Aggregates 49 Interest Rates 53 Securities and Foreign Exchange Market Developments 54 MFI Developments 56 Seasonal Adjustment of Monetary Aggregates 57 Latvia's Payment Statistics 60 Number of Customer Accounts and Their Balances 60 The Use of Customers' Cashless Payment Instruments 60 Cash Transactions 62 Bank Payment Cards and Retailer Cards, Automated Teller Machines and Points of Sale and Their Networks 63 Highlights of Resolutions and Regulations Adopted in Pursuit of the Bank of Latvia's Main Tasks 64 Statistics 65 Additional Information 132 3

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW SAÎSINÂJUMI AS akciju sabiedrîba ASV Amerikas Savienotâs Valstis BALTIX vienotais Baltijas valstu birþu kapitalizâcijas indekss ECB Eiropas Centrâlâ banka EMS Ekonomikas un monetârâ savienîba ES Eiropas Savienîba ES10 valstis valstis, kuras pievienojâs ES 2004. gada 1. maijâ ES15 valstis valstis, kuras ietilpa ES pirms 2004. gada 1. maija FRS Federâlo rezervju sistçma IKP iekðzemes kopprodukts LCD Latvijas Centrâlais depozitârijs MFI monetârâ finanðu iestâde NVS Neatkarîgo Valstu Savienîba OPEC Naftas eksportçtâju valstu organizâcija (Organization of the Petroleum Exporting Countries) RFB Rîgas Fondu birþa RIGIBOR Riga Interbank Offered Rate; Latvijas starpbanku kredîtu procentu likmju indekss RIGSE (ar 2005. gada 3. oktobri OMX Riga) kapitalizâcijas indekss, kas tiek attiecinâts pret iepriekðçjo vçrtîbu un raksturo kopçjo ieguldîjuma atdevi un kurâ ietvertas visas RFB Oficiâlâ un Otrâ saraksta uzòçmumu akcijas ROA aktîvu atdeve ROE kapitâla atdeve SIA sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbu VAS valsts akciju sabiedrîba ABBREVIATIONS ATM automated teller machine BALTIX Pan-Baltic capitalisation-weighted chain-linked total return index CIS Commonwealth of Independent States ECB European Central Bank EMU Economic and Monetary Union EU European Union EU10 countries which joined the EU on May 1, 2004 EU15 EU countries before May 1, 2004 FRS Federal Reserve System GDP gross domestic product JSC joint stock company LCD Latvian Central Depository MFI monetary financial institution OPEC Organization of the Petroleum Exporting Countries Plc Public Limited Company POS point of sale RIGIBOR Riga Interbank Offered Rate RIGSE (as of October 3, 2005 OMX Riga) capitalisation-based total return index including all company shares quoted on the RSE Official List and the RSE Second List ROA return on assets ROE return on equity RSE Riga Stock Exchange SJSC state joint stock company US United States of America 4

1 2006 IEVADS 2006. gada 1. ceturksnî Latvijas tautsaimniecîbas izaugsmes temps paâtrinâjâs, IKP kâpumam salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu sasniedzot 13.1%. Ârçjais pieprasîjums 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjiem ceturkðòiem kritâs, eksporta gada kâpuma temps saruka lîdz 14.7%, bet importa pieaugums lielâ iekðzemes pieprasîjuma dçï saglabâjâs augsts (27.8%). Tekoðâ konta negatîvais saldo (14.6% no IKP) bija augstâks nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. Ârçjâ sektora, privâtâ patçriòa un inflâcijas dinamika liecinâja par tautsaimniecîbas pârkarðanas draudu pastiprinâðanos. Lai gan februârî un martâ bija vçrojama neliela inflâcijas samazinâðanâs tendence, patçriòa cenas 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni pieauga par 1.4%, patçriòa cenu gada inflâcijai samazinoties lîdz 7.0%. Vairâki faktori joprojâm noteica augstu inflâcijas lîmeni. Janvârî un martâ bûtiski pieauga administratîvi regulçjamâs gâzes un elektroenerìijas cenas un atsâkâs degvielas cenu kâpums. Arî raþoðanas izmaksu pieaugums veicinâja cenu kâpumu. Turpinâja palielinâties pieprasîjuma spiediens uz inflâciju. Augsto iekðzemes pieprasîjumu joprojâm veicinâja straujâ kreditçðanas attîstîba. Arî 1. ceturksnî iekðzemes kredîtu atlikuma gada pieauguma temps pârsniedza 60% (t.sk. hipotçku kredîtiem 90%). Straujo kreditçðanas pieaugumu veicinâja zemâs reâlâs procentu likmes jau ilgâku laiku tâs ir tuvu nullei. Savukârt reâlâs noguldîjumu procentu likmes bija negatîvas, neveicinot noguldîjumu kâpumu. Kreditçðanu galvenokârt nodroðinâja no ârvalstu bankâm piesaistîtie aizòçmumi. Fiskâlâ situâcija 1. ceturksnî, kâ parasti gada sâkumâ, saglabâjâs stabila. Valsts konsolidçtajâ kopbudþetâ izveidojâs 124.3 milj. latu finansiâlais pârpalikums (5.4% no IKP; 2005. gada atbilstoðajâ periodâ 43.0 milj. latu jeb 2.3% no IKP). Lai ierobeþotu banku kreditçðanu un veicinâtu valsts makroekonomisko stabilitâti, Latvijas Bankas padome 14. martâ nolçma ar 24. maiju paplaðinât banku obligâto rezervju bâzi, obligâto rezervju prasîbas piemçrojot arî banku saistîbâm ar noteikto termiòu ilgâku par 2 gadiem. Lai izpildîtu decembrî paaugstinâtâs obligâto rezervju prasîbas un nodroðinâtu pietiekamu latu likviditâti, bankas pârdeva Latvijas Bankai ârvalstu valûtu (neto 131.5 milj. latu), kâ arî izmantoja tâs piedâvâtos repo kredîtus (îpaði janvârî). Savukârt Latvijas Bankas piesaistîto banku termiònoguldîjumu apjoms bija neliels. Starpbanku naudas tirgus procentu likmes janvârî un februârî bija samçrâ augstas (RIGIBOR darîjumiem uz nakti tâs bija 4.1 4.6%). Tikai martâ tâs pakâpeniski saruka un kïuva zemâkas par 4%. ÂRÇJÂ EKONOMISKÂ VIDE Lai gan sadârdzinâjâs resursi un pieauga kredîtu procentu likmes, pasaules tautsaimniecîbâ 1. ceturksnî bija vçrojama spçcîga izaugsme. To galvenokârt noteica ASV un Íînas tautsaimniecîbas straujâ attîstîba. Arî eiro zonas valstîs tautsaimniecîbas izaugsmes temps paâtrinâjâs, finanðu tirgus dalîbniekiem paredzot straujâku, nekâ gaidîts, eiro bâzes likmes paaugstinâðanu. Bûtisks bija ES10 valstu tautsaimniecîbas izaugsmes temps. Politiskâs situâcijas saspîlçjums Tuvajos Austrumos 1. ceturksnî noteica augsto naftas cenu saglabâðanos (Brent jçlnaftas cena vidçji ceturksnî bija 61 ASV dolârs par barelu; sk. 1. att.). Turpinâjâs straujð krâsaino metâlu un dârgmetâlu cenu kâpums, ko veicinâja augoðais, t.sk. arî spekulatîvais, pieprasîjums. 5

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1. ceturksnî turpinâjâs kredîtu procentu likmju pieaugums, ko veicinâja centrâlo banku bâzes likmju paaugstinâðana. Eiro zonas tautsaimniecîba atveseïojâs, un ECB, lai mazinâtu augsto resursu cenas ietekmi uz patçriòa cenu lîmeni, ar 8. martu palielinâja eiro bâzes likmi par 25 bâzes punktiem (lîdz 2.50%). Arî FRS, turpinot ierobeþojoðas monetârâs politikas îstenoðanu, 31. janvârî un 28. martâ palielinâja bâzes likmi (abas reizes par 25 bâzes punktiem; lîdz 4.75%). 1. ceturksnî bâzes likmes paaugstinâja arî vairâku ES valstu centrâlâs bankas, t.sk. Danmarks Nationalbank (par 25 bâzes punktiem; lîdz 2.75%) un Sveriges Riksbank (divas reizes par 25 bâzes punktiem; lîdz 2.00%). Finanðu tirgus dalîbnieku aplçses par eiro bâzes likmes celðanu 1. ceturksnî ievçrojami ietekmçja eiro naudas tirgus likmes. Eiro zonas 3, 6 un 12 mçneðu EURIBOR palielinâjâs par 0.25 0.40 procentu punktiem. Savukârt ASV dolâra attiecîgo termiòu LIBOR pieauga aptuveni par 0.45 procentu punktiem. Pasaules valûtas tirgos eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru mainîjâs nevienmçrîgi janvârî tas pieauga sakarâ ar tirgus dalîbnieku paredzçjumiem par eiro bâzes likmes celðanu, bet pçc tam samazinâjâs ASV dolâra bâzes likmes palielinâjuma dçï. Eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru kopumâ 1. ceturksnî pieauga par 2.5%, savukârt attiecîbâ pret vairâku ES10 valstu valûtâm tas attîstîjâs nevienmçrîgi (sk. 2. att.). 6 Pasaules nozîmîgâkajos akciju tirgos 1. ceturksnî turpinâjâs akciju cenu kâpums. To veicinâja ekonomiskâs aktivitâtes palielinâðanâs, kam bija lielâka ietekme uz akciju cenâm nekâ resursu cenu pieaugumam un augoðo kredîtu procentu likmju negatîvajai ietekmei. Eiropas akciju tirgus indekss Dow Jones EURO STOXX 50 1. ceturksnî pieauga par 7.7%, savukârt ASV akciju tirgus indekss S&P 500 par 3.7%. Krievijas akciju tirgû saglabâjâs augsts akciju cenu kâpuma temps, RTS 1. ceturksnî pieaugot par 27.5%. Strauja izaugsme bija vçrojama arî ES10 valstu un attîstîbas valstu akciju tirgos. Valdîbas obligâciju peïòas likmes 1. ceturksnî galvenokârt pieauga. Triju lielo eiro zonas valstu (Vâcijas, Francijas un Itâlijas), kâ arî ASV valdîbas 2 un 10 gadu

1 2006 obligâciju peïòas likmes palielinâjâs par 0.4 0.5 procentu punktiem. ASV valdîbas obligâciju ienesîguma lîkne, 2 un 10 gadu obligâciju peïòas likmju vidçjai starpîbai atbilstot nullei, saglabâjâs lçzena. IKP eiro zonâ 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni pieauga par 0.6%. Raþoðanas sektora izaugsme palielinâjâs pieauga rûpniecîbas preèu pasûtîjumu apjoms, arî uzòçmçju apsekojumu rezultâti liecinâja par aktivitâtes paplaðinâðanos. Tomçr rûpnieciskâs raþoðanas apjoma pieaugums pagaidâm bija neliels: janvârî eiro zonas raþoðanas apjoms salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo mçnesi pieauga tikai par 0.2%, februârî bija vçrojama stagnâcija, bet martâ tas atkal pieauga par 0.6%. Turklât bija vçrojamas nozîmîgas atðíirîbas vairâkâs eiro zonas valstîs: piemçram, Vâcijâ raþoðanas apjoms februârî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ mçneða rezultâtiem pieauga treðo mçnesi pçc kârtas, bet Francijâ tas saruka, lai gan raþotâju apsekojumu dati joprojâm liecinâja par uzòçmçju konfidences pieaugumu. Arî privâtâ pieprasîjuma atveseïoðanâs eiro zonâ vçl nav pilnîbâ stabilizçjusies. Francijâ tâs tempu ierobeþoja zemâ patçrçtâju konfidence, lai gan 1. ceturksnî kopumâ mâjsaimniecîbu pirkumu apjoms turpinâja palielinâties. Savukârt Vâcijâ joprojâm bija neskaidrîba par situâcijas uzlaboðanos nodarbinâtîbas tirgû, tâpçc mazumtirdzniecîbas apgrozîjums saruka. Inflâcijas lîmenis eiro zonâ 1. ceturksnî joprojâm bija augstâks par ECB mçría inflâciju (martâ 2.2%, februârî 2.3%). Martâ, beidzoties tirdzniecîbas atlaiþu akcijâm, pieauga patçriòa cenu pamatinflâcija. ASV IKP pieauguma temps 1. ceturksnî sasniedza 5.6% un bija straujâkais kopð 2003. gada 3. ceturkðòa. Pçc neliela krituma 2005. gada beigâs 2006. gada 1. ceturksnî bija vçrojama ASV ekonomiskâs aktivitâtes palielinâðanâs. Izaugsmi nodroðinâja privâtâ pieprasîjuma pieaugums (5.1%), palielinâjâs arî investîcijas (par 14.2%), bet neto eksporta ieguldîjums bija negatîvs. Turpinâja augt nodarbinâtîbas lîmenis, un raþotâju apsekojumu indekss liecinâja par spçcîgas aktivitâtes saglabâðanos rûpnieciskajâ sektorâ. Vienlaikus bija vçrojamas aktivitâtes palçninâðanâs pazîmes bûvniecîbâ (mâju pârdoðanas apjoms procentu likmju pieauguma dçï samazinâs jau kopð 2005. gada vasaras). 2006. gada sâkumâ vairâkumâ ES10 valstu tautsaimniecîba attîstîjâs ievçrojami straujâk nekâ eiro zonas valstîs. Tautsaimniecîbas pieaugumu noteica gan spçcîgais iekðzemes pieprasîjums, gan eksporta apjoma palielinâðanâs. Lai gan eiro zonas valstu izaugsme bija lçna, iekðzemes pieprasîjuma pieaugums Vâcijâ 2005. gada 2. pusgadâ veicinâja Slovâkijas, Èehijas Republikas un Ungârijas eksporta kâpumu, nosakot ðo valstu rûpnieciskâs raþoðanas apjoma palielinâðanos 2006. gada sâkumâ. Slovâkijâ pieauga eksporta apjoms un turpinâjâs strauja bûvniecîbas un tirdzniecîbas izaugsme, kâ arî bûtiski palielinâjâs nodarbinâto skaits. Turpinâjâs Polijas tautsaimniecîbas atveseïoðanâs: nozîmîgi augot mâjsaimniecîbu patçriòam, nostiprinâjâs iekðzemes pieprasîjums. Mazumtirdzniecîbas apgrozîjuma pieaugums, rûpniecîbas attîstîba un darba algu kâpums 2006. gada sâkumâ bija straujâks, nekâ gaidîts. Samazinâjâs inflâcija, martâ sasniedzot viszemâko lîmeni ES10 valstîs. Arî Ungârijâ un Slovçnijâ bija zema inflâcija, bet Baltijas valstîs, Slovâkijâ un Èehijas Republikâ 1. ceturksnî tâ bija augsta. Ðajâs valstîs patçriòa cenu straujo palielinâðanos noteica administratîvi regulçjamo cenu kâpums un augoðais pieprasîjums. Baltijas valstîs 2006. gada sâkumâ bija straujâkâ tautsaimniecîbas izaugsme ES. ES fondu lîdzekïu apguve 2006. gadâ varçtu bût straujâka nekâ 2005. gadâ, nodroðinot augstu IKP izaugsmes tempu. Igaunijas ekonomisko aktivitâti gada sâkumâ galvenokârt noteica augoðais iekðzemes pieprasîjums un rûpnieciskâs raþoðanas apjoma kâpums. IKP 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 11.7%, bet mazumtirdzniecîbas apgrozîjums par 18.0%. Turpinâjâs rûpniecîbas raþoðanas apjoma kâpums (9.8%). Visvairâk pieauga 7

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW elektrisko maðînu un aparâtu, bûvmateriâlu un gatavo metâlizstrâdâjumu raþoðana. Somijas un Zviedrijas iekðzemes pieprasîjums joprojâm veicinâja Igaunijas eksporta pieaugumu. Bezdarba lîmenis marta beigâs samazinâjâs lîdz 2.3%. Patçriòa cenu gada vidçjais kâpums 1. ceturksnî bija 4.4%, bet ceturkðòa laikâ patçriòa cenas pieauga par 1.1% galvenokârt ar mâjokïa uzturçðanu saistîto izmaksu un neapstrâdâtâs pârtikas cenu pieauguma dçï. Lietuvas IKP pieaugums 1. ceturksnî sasniedza 8.8% (iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ 7.5%). Izaugsmi galvenokârt noteica rûpnieciskâs raþoðanas (13.7%), bûvniecîbas (9.4%) un tirdzniecîbas (9.2%) kâpums. Palielinâjâs iekðçjais patçriòð, un, augot iedzîvotâju ienâkumiem un attîstoties kreditçðanai, kïuva aktîvâks nekustamâ îpaðuma tirgus. Bezdarba lîmenis turpinâja samazinâties (martâ 3.9%). Patçriòa cenu gada pieaugumu (3.3%) noteica transporta un veselîbas aprûpes pakalpojumu sadârdzinâðanâs. Krievijas ekonomisko aktivitâti galvenokârt nodroðinâja eksporta pieaugums, palielinoties naftas cenâm pasaules tirgû. Rûpniecîbas attîstîbas temps ieguves rûpniecîbas (îpaði naftas ieguves rûpniecîbas) apjoma samazinâðanâs dçï gada sâkumâ palçninâjâs. Patçriòa cenu vidçjais gada pieaugums martâ bija 10.7%. Naftas eksporta ieòçmumi un fiskâlâ politika stimulçja strauju privâtâ patçriòa kâpumu, tâdçjâdi palielinot iekðçjâ pieprasîjuma ietekmi uz tautsaimniecîbas attîstîbu. Tomçr Krievijas tautsaimniecîbas attîstîbu ilgtermiòâ apdraud nepietiekamais investîciju apjoms. 8 ÂRÇJÂ SEKTORA ATTÎSTÎBA Ârçjâ tirdzniecîba un konkurçtspçja 2006. gada sâkumâ ekonomiskâ aktivitâte vairâkâs ES15 valstîs vçl bija mçrena. Augot iekðzemes pieprasîjumam, importa pieauguma temps joprojâm bija augsts, savukârt eksporta kâpums palçninâjâs. Latvijas preèu eksports 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga par 14.7%, bet imports par 27.8% (importa pârsvars pâr eksportu palielinâjâs lîdz 77.2%). Latvijas preèu eksportâ dominçja koks un koka izstrâdâjumi, lauksaimniecîbas un pârtikas preces, parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi, tekstilmateriâli un tekstilizstrâdâjumi, kâ arî mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu visvairâk palielinâjâs lauksaimniecîbas un pârtikas preèu (piena produktu, alkoholisko dzçrienu, zivju konservu), satiksmes lîdzekïu, íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumu (neorganiskâs íîmijas un farmâcijas produktu), kâ arî mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu izvedums sakarâ ar ðo preèu fiziskâ apjoma kâpumu. Samazinâjâs minerâlproduktu izvedums, bet koka un koka izstrâdâjumu, kâ arî parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu eksporta apjoms nemainîjâs. Kopumâ eksporta fiziskâ apjoma kâpums bija straujâks nekâ cenu kâpums. 1. ceturksnî strauji auga Latvijas eksports uz NVS (galvenokârt Krieviju) un pârçjâm valstîm (Alþîriju), palielinoties arî ðo valstu grupu îpatsvaram eksporta kopapjomâ. Uz Krieviju vairâk izveda íîmiskâs un pârtikas rûpniecîbas raþojumus, kâ arî daþâdus mehânismus un ierîces, uz Alþîriju melnos metâlus. Eksporta îpatsvars uz ES valstîm salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka (no 78.3% lîdz 74.7%), seviðíi uz ES15 valstîm uz Lielbritâniju (melnie metâli, zâìmateriâli) un Zviedriju (apaïkoki). Eksports visvairâk pieauga uz Vâciju (zâìmateriâli) un Îriju (melnie metâli). ES10 valstu grupâ eksports joprojâm palielinâjâs uz Lietuvu un Igauniju, bet krasi samazinâjâs uz Poliju (minerâlprodukti). Nozîmîgâkâs Latvijas partnervalstis eksportâ bija Lietuva, Igaunija, Vâcija, Krievija, Lielbritânija un Zviedrija.

1 2006 Lîdz ar nelielo Latvijas eksporta pieaugumu uz ES15 valstîm 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu Latvijas tirgus daïas ðo valstu tirgos (izòemot Somiju) saruka. Tirgus daïas samazinâjâs arî Igaunijâ lîdz ar eksporta pieauguma tempa palçninâðanos un Polijâ sakarâ ar eksporta sarukumu, savukârt tâs pieauga Krievijâ un Lietuvâ, nozîmîgi palielinoties eksportam uz ðîm valstîm. Preèu eksporta vienîbas vçrtîba 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga par 5.4%, bet importa par 10.2%, tâdçjâdi tirdzniecîbas nosacîjumi pasliktinâjâs par 4.3%. Tomçr gan eksporta, gan importa apjoma palielinâðanos galvenokârt noteica to fiziskâ apjoma kâpums. Strauji auga minerâlproduktu, pârtikas rûpniecîbas raþojumu, parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu un íîmiskâs rûpniecîbas raþojumu eksporta cenas, savukârt saruka minerâlproduktu, mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu, satiksmes lîdzekïu un pârtikas rûpniecîbas raþojumu importa cenas. Eksporta un importa vienîbas vçrtîbas pieaugums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni bija neliels (attiecîgi 1.7% un 1.9%). Lata nominâlais efektîvais kurss 1. ceturksnî gandrîz nemainîjâs salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni ( 0.2%) un bija mazliet zemâks ( 1.1%) nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. Cenu konkurçtspçja (aprçíinâ izmantotas patçriòa cenu lîmeòa pârmaiòas) nedaudz pasliktinâjâs, lata reâlajam efektîvajam kursam pieaugot par 0.5% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni un par 2.9% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu. Izmaksu konkurçtspçja gan ceturkðòa, gan gada laikâ pasliktinâjâs, îpaði attiecîbâ pret attîstîtajâm tirdzniecîbas partnervalstîm (raþotâju cenas Latvijâ pieauga straujâk nekâ patçriòa cenas salîdzinâjumâ ar vidçjâm tendencçm minçtajâs valstîs). Tâ kâ lata nominâlais efektîvais kurss bûtiski nemainîjâs, konkurçtspçjas pârmaiòas noteica cenu un izmaksu tendences: attiecîba starp Latvijas un nozîmîgâko tirdzniecîbas partnervalstu cenu lîmeòu pârmaiòâm ceturkðòa laikâ pieauga par 0.8%, bet gada laikâ par 4.0%. Savukârt raþotâju cenâm ðis râdîtâjs bija attiecîgi 1.8% un 2.3%, t.sk. attiecîbâ pret attîstîtajâm valstîm 2.4% un 6.9%. Nozîmîgâkâs importa preces bija mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas, minerâlprodukti, lauksaimniecîbas un pârtikas preces, satiksmes lîdzekïi, íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumi, kâ arî parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi. Palielinâjâs visu preèu, visvairâk satiksmes lîdzekïu (vieglo automobiïu), mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu, minerâlproduktu, lauksaimniecîbas un pârtikas preèu, kâ arî íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumu (farmâcijas produktu) ievedums. Arî importa fiziskais apjoms auga straujâk nekâ cenas. Satiksmes lîdzekïu, mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu, íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumu, parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu, plastmasu un to izstrâdâjumu, kâ arî tekstilmateriâlu un tekstilizstrâdâjumu importa kâpumu noteica to fiziskâ apjoma pieaugums, minerâlproduktu importa pieaugumu cenu kâpums, bet lauksaimniecîbas un pârtikas preèu ieveduma kâpumu ietekmçja abi faktori. Latvijas nozîmîgâkâs importa partnervalstis bija Vâcija, Lietuva, Krievija, Igaunija, Polija un Somija. Lielâkais importa pieaugums bija no ES valsîm (Vâcijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas), mazâks no pârçjâm valstîm (Norvçìijas un Íînas). No ES valstîm pieauga visu nozîmîgo importa preèu ievedums, no pârçjâm valstîm palielinâjâs minerâlproduktu ievedums (no Norvçìijas) un mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu ievedums (no Íînas). 9

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW Maksâjumu bilance Maksâjumu bilances tekoðâ konta negatîvais saldo 1. ceturksnî sasniedza 334.3 milj. latu jeb 14.6% no IKP (2005. gada atbilstoðajâ periodâ 200.6 milj. latu jeb 10.9%). Pçc ECB metodoloìijas, summçjot tekoðo kontu un kapitâla kontu (kurâ galvenokârt atspoguïojas saòemtie ES fondu lîdzekïi), to negatîvais saldo bija 12.8% no IKP (iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ 9.3%). Preèu un ienâkumu negatîvais saldo pieauga vairâk nekâ pakalpojumu un kârtçjo pârvedumu pozitîvais saldo. Pakalpojumu pozitîvais saldo 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga par 32.0 milj. latu, jo sniegto pakalpojumu apjoma kâpums gandrîz divas reizes pârsniedza saòemto pakalpojumu apjoma pieaugumu. Nozîmîgi palielinâjâs pârvadâjumu pakalpojumu pozitîvais saldo, bûtiski augot sniegtajiem pârvadâjumu pakalpojumiem (galvenokârt kravu pârvadâjumos autotransportâ) un citiem ar pârvadâjumiem saistîtiem pakalpojumiem jûras transportâ. Braucienu pakalpojumu negatîvais saldo nedaudz saruka, jo sniegto pakalpojumu apjoms auga straujâk par saòemto pakalpojumu apjomu. Kâ liecina Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes dati, gandrîz par treðdaïu palielinâjâs gan ârvalstu ceïotâju skaits, gan to kopçjie izdevumi ceïojuma laikâ Latvijâ. Visvairâk naudas tçrçja ceïotâji no Lietuvas, Vâcijas, Lielbritânijas, Igaunijas un Somijas, lai gan joprojâm saglabâjâs tendence, ka Latvijas ceïotâji ârvalstîs tçrç ievçrojami vairâk nekâ ârvalstnieki Latvijâ. Citu pakalpojumu pozitîvâ saldo palielinâðanos noteica sniegto finanðu pakalpojumu kâpums. Ienâkumu negatîvais saldo 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga par 41.8 milj. latu, jo rezidentu ârvalstîs gûto ienâkumu kâpums bija divas reizes mazâks nekâ nerezidentu Latvijâ gûto ienâkumu pieaugums. Rezidentu ârvalstîs gûtie ienâkumi auga gan ieguldîjumu ienâkumu, gan atlîdzîbas nodarbinâtajiem veidâ, savukârt nerezidentu Latvijâ gûto ienâkumu pieaugumâ dominçja rekordlieli tieðo investîciju ienâkumi reinvestçtâs peïòas veidâ (121.3 milj. latu), bet mazâkâ apjomâ palielinâjâs arî citu ieguldîjumu ienâkumi. Tâ kâ Latvijas investîcijas ârvalstîs salîdzinâjumâ ar nerezidentu ieguldîjumu apjomu Latvijâ ir ïoti mazas, nerezidentu ieguldîjumu ienâkumi krietni pârsniedza rezidentu ienâkumus un palielinâja tekoðâ konta negatîvo saldo (tas raksturîgi arî citâm ES10 valstîm). Izslçdzot neto reinvestçtâs peïòas apjomu, tekoðâ konta negatîvais saldo 1. ceturksnî bija 9.4% no IKP (iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ 7.2%). Arî kârtçjo pârvedumu saldo pârmaiòas bija nozîmîgas pozitîvais saldo pieauga par 56.7 milj. latu, jo 1. ceturksnî palielinâjâs gan valdîbas, gan citu sektoru saòemtie pârvedumi. Valdîbas sektorâ pieaugumu ietekmçja no ES saòemtâs subsîdijas zemniekiem, citos sektoros privâtpersonu veiktie naudas pârvedumi. Kapitâla un finanðu konta pozitîvais saldo 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga divas reizes (376.3 milj. latu). Tekoðâ konta negatîvo saldo sedza ilgtermiòa kapitâls (ârvalstu tieðâs investîcijas un citi ilgtermiòa ieguldîjumi). Ârvalstu tieðo investîciju pozitîvais saldo (204.7 milj. latu) nozîmîgi palielinâjâs, sedzot 61.2% no tekoðâ konta negatîvâ saldo un sasniedzot 8.9% no IKP. Ârvalstu tieðâs investîcijas Latvijâ bija galvenokârt reinvestçtâs peïòas un paðu kapitâla veidâ. Tâs bija galvenokârt no Igaunijas, Dânijas un Zviedrijas un veiktas finanðu starpniecîbâ, operâcijâs ar nekustamo îpaðumu un transporta, glabâðanas un sakaru nozarç. Portfeïieguldîjumu saldo bija negatîvs (132.7 milj. latu), un to noteica rezidentu (banku) ieguldîjumu palielinâjums ârvalstu parâda vçrtspapîros. 10

1 2006 Citu ieguldîjumu pozitîvais saldo (450.3 milj. latu) salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs trîs reizes, un to noteica rezidentu galvenokârt banku saistîbu palielinâjums. Banku sektora citu ieguldîjumu pozitîvais saldo bija 491.9 milj. latu. Bankas turpinâja palielinât aizòçmumus (galvenokârt no mâtesbankâm), saistîbu termiòstruktûrâ joprojâm dominçjot ilgtermiòa aizòçmumiem. Vienlaikus nedaudz samazinâjâs nerezidentu pieprasîjuma noguldîjumu apjoms Latvijas bankâs. Uzòçmumu sektora citu ieguldîjumu saldo bija negatîvs (96.0 milj. latu), jo uzòçmumi palielinâja ârçjos aktîvus pieprasîjuma noguldîjumu veidâ un tirdzniecîbas kredîtu veidâ lielâkâ apjomâ nekâ aizòçmâs. Valdîbas citu ieguldîjumu saldo bija pozitîvs (51.3 milj. latu), jo dominçja ilgtermiòa aizòçmumi. Rezerves aktîvu kâpumu (178.1 milj. latu) 1. ceturksnî noteica Latvijas Bankas intervences valûtas tirgû. IEKÐZEMES EKONOMISKÂ AKTIVITÂTE Kopçjais pieprasîjums Straujo IKP izaugsmi 2005. gada 4. ceturksnî veicinâja ïoti augstais ârçjais pieprasîjums, saglabâjoties arî nozîmîgam privâtâ patçriòa un ieguldîjumu kâpumam. 2005. gadâ ïoti strauji palielinâjâs reâlâs investîcijas pamatlîdzekïos. To veicinâja zemâs kredîtu procentu likmes un labi uzòçmumu finanðu rezultâti iepriekðçjos periodos, kâ arî nekustamâ îpaðuma cenu kâpums. Vienlaikus tika îstenoti vairâki nozîmîgi investîciju projekti VAS "Latvenergo" filiâles "Rîgas termoelektrostacija" raþotnes TEC-1 rekonstrukcija un TEC-2 rekonstrukcijas un modernizâcijas projekts. Pçc TEC-1 nodoðanas ekspluatâcijâ (3. ceturksnî) 4. ceturksnî bija vçrojams mazâks kopçjo investîciju pamatlîdzekïos pieaugums (12.9%). Iekðzemes pieprasîjuma izaugsmi 4. ceturksnî visvairâk ietekmçja privâtâ patçriòa pieauguma tempa kâpums (14.3%). To veicinâja labvçlîgi finansçðanas nosacîjumi un kopçjo mâjsaimniecîbu rîcîbâ esoðo ienâkumu kâpums. Iedzîvotâju kopçjo ienâkumu palielinâðanos noteica vairâki faktori: nodarbinâtîbas, vidçjâs darba algas, ârvalstîs dzîvojoðo rezidentu saòemtâ atalgojuma, kâ arî izmaksâto sociâlo pabalstu un pensiju apjoma pieaugums. Turpinoties ekonomiskajai ekspansijai, privâtâ un sabiedriskâ sektora attîstîbas tendences bija atðíirîgas. Kopçjâs kapitâla veidoðanas îpatsvars IKP 4. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 2.9 procentu punktiem galvenokârt privâtâ sektora ieguldîjuma kâpuma dçï. Privâtâ sektora bruto uzkrâjumi saruka (par 5.7 procentu punktiem), galvenokârt atspoguïojot zemo procentu likmju ietekmi strauji augoðâ tautsaimniecîbâ. Sabiedriskâ sektora bruto uzkrâjumi palielinâjâs par 3.6 procentu punktiem, tâdçjâdi tekoðâ konta negatîvâ saldo pieaugumu (5.0 procentu punkti) noteica privâtâ sektora (banku) aizòçmumu no ârvalstîm kâpums. 2005. gadâ bija pçdçjos desmit gados straujâkais eksporta pieaugums (20.7%). 4. ceturksnî preèu un pakalpojumu eksporta reâlais kâpums sasniedza 20.2%. Latvijas uzòçmçjdarbîbas un eksporta attîstîbu veicinâja pievienoðanâs ES, iepriekðçjo periodu ieguldîjumi nozarçs, kas raþo eksporta produkciju, un tirdzniecîbas nosacîjumu uzlaboðanâs. Iekðçjâ pieprasîjuma un eksporta produkcijas raþoðanai nepiecieðamo preèu pieprasîjuma kâpuma dçï saglabâjâs arî augsts preèu un pakalpojumu importa pieauguma lîmenis (18.8%). Eksporta pieauguma tempam pârsniedzot importa kâpuma tempu, neto eksporta devums 4. ceturksnî bija negatîvs 11

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW (tirdzniecîbas bilances uzlaboðanos ierobeþoja ievçrojamâ importa un eksporta apjoma starpîba). Stabils ârçjais pieprasîjums, ilgs labvçlîgu finansçðanas nosacîjumu periods un mâjsaimniecîbu un uzòçmumu rîcîbâ esoðo ienâkumu straujð kâpums veicina kopçjâ pieprasîjuma palielinâðanos. Kopçjais piedâvâjums Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas temps 2006. gada 1. ceturksnî bija ïoti augsts. IKP salîdzinâmâs cenâs salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 13.1%, faktiskajâs cenâs sasniedzot 2 296.5 milj. latu. Straujâkâ izaugsme bija bûvniecîbâ (17.5%) un pakalpojumu sektorâ (12.7%), kur atkal visaugstâko kâpuma tempu sasniedza operâcijas ar nekustamo îpaðumu, noma un cita komercdarbîba (18.7%), pârçjie komunâlie, sociâlie un individuâlie pakalpojumi (17.9%), tirdzniecîba (17.7%) un finanðu starpniecîba (13.4%; sk. 3. att.). Mazumtirdzniecîbas (t.sk. automobiïu tirdzniecîbas un autodegvielas mazumtirdzniecîbas) apgrozîjuma kâpums 1. ceturksnî bija rekordaugsts (30.0%; sk. 4. att.). To galvenokârt noteica straujâ automobiïu (t.sk. vairumtirdzniecîbâ pârdoto automobiïu) un autodegvielas pârdoðanas palielinâðanâs (1. ceturksnî gandrîz divas treðdaïas ieguldîjuma kopçjâ mazumtirdzniecîbas apgrozîjuma pieaugumâ). No jauna reìistrçto automobiïu skaita statistika liecina, ka îpaði auga pieprasîjums pçc jauniem (pçdçjo divu izlaiduma gadu) automobiïiem. Pirmoreiz reìistrçto jauno automobiïu skaits 2006. gada 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga par 61%, bet pârçjo reìistrçto automobiïu skaits palielinâjâs par 39%. 12 Nepieredzçti zems mazumtirdzniecîbas apgrozîjuma kâpums 1. ceturksnî bija pârtikai preèu grupai, kurai kopçjâ apgrozîjumâ ir vislielâkais îpatsvars. Tâs pârdoðanas apjoms palielinâjâs tikai par 4%. To noteica gan iedzîvotâju ar mazâkiem ienâkumiem ierobeþotâ pirktspçja, gan tirdzniecîbas platîbu piesâtinâjums, gan

1 2006 ilglietoðanas preèu iegâdes nozîmîgie izdevumi un maksâjumi par mâjsaimniecîbâm izsniegtajiem kredîtiem, kas ierobeþo citu patçriòa preèu iegâdi un uzkrâjumu veidoðanu. Visai mçrens bija pievienotâs vçrtîbas kâpums transporta, glabâðanas un sakaru nozarç (6.0%). 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pasliktinâjâs atseviðíi kravas transporta darbîbas râdîtâji. Bûtiski samazinoties minerâlmçslu un naftas produktu tranzîtam, kâ arî atseviðíu citu kravu apjomam, par 5.7% saruka kopçjais pa dzelzceïu pârvadâto kravu apjoms. Tranzîta kritums negatîvi ietekmçja Ventspils ostas darbîbu (apgrozîjums samazinâjâs par 3.4%, sarûkot minerâlmçslu (par 35.0%) un naftas produktu (par 8.0%) pârkrauðanai). 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu kritâs kravu apgrozîjums arî mazajâs ostâs un Liepâjas ostâ (attiecîgi par 14.0% un 11.0%). Tikai Rîgas ostâ saòemto un nosûtîto kravu apjoms pieauga par 5.2%, palielinoties pârkrauto akmeòogïu un naftas produktu apjomam. Tâdçjâdi kopçjais kravu apgrozîjums Latvijas ostâs salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par 0.8%. Savukârt pa maìistrâlo cauruïvadu transportçto naftas produktu apjoms pârsniedza iepriekðçjâ gada atbilstoðâ perioda râdîtâju par 13.7%. Galvenâs preèu sektora nozares apstrâdes rûpniecîbas izaugsme bija bûtiska (8.8%). Strauji palielinoties ieguves rûpniecîbas (20.2%) un enerìçtikas sektora (10.7%), kâ arî bûvniecîbas pieauguma tempam, preèu sektora kopçjais reâlais kâpums sasniedza 10.4%. 1. ceturksnî strauji palielinâjâs apstrâdes rûpniecîbas produkcijas iekðçjais un mçrenâk arî ârçjais pieprasîjums. Sezonâli izlîdzinâto jauno pasûtîjumu indeksu mçneða vidçjais gada kâpuma temps 1. ceturksnî apsekotajâs nozarçs sasniedza 58.1%, t.sk. iekðçjâ tirgû realizçtajai produkcijai tas palielinâjâs 2.2 reizes, bet eksportçtajai produkcijai par 11.6%, liecinot par nâkamo periodu izaugsmes potenciâlu. Bûtisks produkcijas izlaides kâpums bija vairâkumâ apstrâdes rûpniecîbas nozaru. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu sezonâli izlîdzinâtais apstrâdes rûpniecîbas produkcijas fiziskâ apjoma indekss palielinâjâs par 8.1%. Îpaði straujð produkcijas pieaugums bija elektrisko maðînu un aparâtu raþoðanâ (38.2%), tekstilizstrâdâjumu raþoðanâ (26.0%), íîmisko vielu, to izstrâdâjumu un íîmisko ðíiedru raþoðanâ (25.7%) un celulozes, papîra un papîra izstrâdâjumu raþoðanâ (17.0%). Rûpniecîbas produkcijas izlaides gada kâpumu (8.4%) veicinâja arî nozîmîga ieguves rûpniecîbas (15.2%) un elektroenerìijas, gâzes un ûdens apgâdes (9.1%) izaugsme. Nefinanðu investîcijas tautsaimniecîbâ 1. ceturksnî sasniedza 311.7 milj. latu (salîdzinâmajâs cenâs par 16.0% vairâk nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ). Vislielâkie ieguldîjumi tika veikti apstrâdes rûpniecîbâ (80.6 milj. latu), transportâ, glabâðanâ un sakaros (43.9 milj. latu), operâcijâs ar nekustamo îpaðumu, nomâ un citâ komercdarbîbâ (41.5 milj. latu) un tirdzniecîbâ (39.3 milj. latu). Apstrâdes rûpniecîbâ lielâkâs investîcijas veiktas koksnes un koka izstrâdâjumu (izòemot mçbeles; 33.4 milj. latu), pârtikas produktu un dzçrienu (16.7 milj. latu) un nemetâlisko minerâlu izstrâdâjumu (9.0 milj. latu) raþoðanâ. Nodarbinâtîba un darba samaksa Reìistrçtâ bezdarba lîmenis 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni nemainîjâs (7.5% no ekonomiski aktîvo iedzîvotâju skaita), bet salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðâ perioda râdîtâju (8.6%) bija ievçrojami zemâks. Marta beigâs reìistrçto bezdarbnieku skaits samazinâjâs lîdz 78.8 tûkst. (sk. 5. att.), tomçr Latvijâ reìistrçtâ bezdarba lîmenis joprojâm bija augstâks nekâ vairâkâs citâs ES valstîs. Tomçr saruka ilgstoðo bezdarbnieku îpatsvars (no 27.2% 2005. gada 4. ce- 13

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW turksnî lîdz 26.6% 2006. gada 1. ceturksnî). Joprojâm vçrojamas lielas sociâlekonomiskâs atðíirîbas starp Rîgu un lauku rajoniem. Ekonomiski aktîvie iedzîvotâji arvien vairâk dodas projâm no laukiem, bet darbaspçks un intelektuâlais potenciâls koncentrçjas Rîgâ. Viszemâkais bezdarba lîmenis 1. ceturksnî reìistrçts Rîgâ un Ogres rajonâ, bet visaugstâkais bezdarba lîmenis joprojâm saglabâjâs Latgales reìionâ. Samazinoties bezdarbnieku skaitam un pieaugot reìistrçto vakanèu skaitam (par 82.9% vairâk nekâ 2005. gada 1. ceturksnî), noslodzes koeficients 1. ceturksnî samazinâjâs lîdz 8.4 (iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ 17.8). Darba meklçtâju skaits 1. ceturksnî saruka par 22.6 tûkst., bet darba meklçtâju îpatsvars saglabâjâs tâds pats kâ 2005. gada beigâs (7.8%). Darba meklçtâju skaita samazinâðanos noteica gan demogrâfiskâs tendences Latvijâ (iedzîvotâju skaita samazinâðanâs), gan darbspçjîgo iedzîvotâju aktîvâka iesaistîðanâs darba tirgû, gan darbaspçka migrâcija. Savukârt tautsaimniecîbâ nodarbinâto skaita palielinâðanos salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu (par 4.1%) noteica straujâ tautsaimniecîbas izaugsme, kuras rezultâtâ pieauga darbaspçka pieprasîjums un veidojâs jaunas darba vietas, un darbaspçka migrâcija uz citâm ES valstîm, atbrîvojot darba vietas Latvijâ. Turpinâjâs strâdâjoðo skaita samazinâðanâs tendence preèu sektorâ (sarukums 1. ceturksnî 1.3%) un tâ palielinâðanâs pakalpojumu sektorâ (7.5%). Visvairâk nodarbinâto skaits pieauga tirdzniecîbâ (par 17.1%) un operâcijâs ar nekustamo îpaðumu, nomâ un citâ komercdarbîbâ (par 13.2%). Darba samaksa 1. ceturksnî turpinâja palielinâties. Tautsaimniecîbâ strâdâjoðo mçneða vidçjâ bruto darba samaksa bija Ls 268.94, bet mçneða vidçjâ neto darba samaksa Ls 192.81. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu gan vidçjâ nominâlâ bruto, gan vidçjâ nominâlâ neto darba samaksa pieauga par 19.2%. Algu kâpumu veicinâja arî mçneða neapliekamâ minimuma palielinâðana lîdz 32 latiem un minimâlâs darba algas palielinâðana no 80 latiem lîdz 90 latiem, sâkot ar 2006. gada 1. janvâri. Òemot vçrâ patçriòa cenu kâpumu 1. ceturksnî, reâlâ bruto darba samaksa tautsaimniecîbâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga par 11.4%, t.sk. sabiedriskajâ sektorâ par 10.1% un privâtajâ sektorâ par 12.9%. 14 CENU DINAMIKA Patçriòa cenu pieauguma temps Latvijâ 1. ceturksnî nedaudz samazinâjâs, tomçr bija augsts. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni patçriòa cenas palielinâjâs par 1.4% (2005. gada 1. ceturksnî par 1.7%, bet 4. ceturksnî par 1.9%). Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu tâs pieauga par 7.0% (nedaudz mazâk nekâ 2005. gada 4. ceturksnî (7.3%), bet vairâk nekâ 2005. gada sâkumâ). Martâ gada inflâcija samazinâjâs (lîdz 6.5%; sk. 6. att.). Augstâs bâzes dçï palçninâjâs atseviðíu preèu, piemçram, apstrâdâtâs pârtikas

1 2006 (tâs îpatsvars patçriòa grozâ saruka) un degvielas, cenu kâpuma temps. 1. ceturksnî netika mainîtas degvielas akcîzes nodokïa likmes, turklât ievçrojami samazinâjâs arî naftas cenu ietekme uz degvielas cenâm. Atbilstoði plânotajam tika paaugstinâtas tabakas izstrâdâjumu un alkoholisko dzçrienu akcîzes nodokïa likmes, tomçr tabakas cenas salîdzinâjumâ ar iepriekðçjiem mçneðiem nepieauga, jo, iespçjams, bija izveidoti ðo preèu krâjumi gada pirmajiem mçneðiem. Inflâciju bûtiski paaugstinâja administratîvi regulçjamo cenu pârmaiòas. Janvârî stâjâs spçkâ jauni dabasgâzes tarifi, bet martâ tika paaugstinâta maksa par elektroenerìiju. Vienlaikus izmaksu palielinâðanâs dçï turpinâja sadârdzinâties transporta pakalpojumu un siltumapgâdes tarifi. Pakâpeniski samazinoties gada inflâcijai (no 7.5% janvârî lîdz 6.5% martâ), saruka arî pamatinflâcija (no 5.9% lîdz 5.3%). Tomçr par pieprasîjuma puses faktoru ietekmi vçl arvien liecinâja augsta inflâcija pakalpojumu sektorâ: tûrisma, finanðu, viesnîcu, kafejnîcu un restorânu un personîgâs aprûpes pakalpojumu cenu pieauguma temps bûtiski nemazinâjâs, lai gan bâze bija augsta (sk. 7. att.), t.sk. sabiedriskâs çdinâðanas cenu pieauguma temps apsteidza pârtikas cenu kâpumu. 1. ceturksnî nozîmîgi sadârdzinâjâs rûpniecîbas produkcija. Raþotâju cenu indekss rûpniecîbâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni palielinâjâs par 3.0%, t.sk. ieguves rûpniecîbâ par 7.0%, elektroenerìijâ, gâzes un ûdens apgâdç par 5.6% un apstrâdes rûpniecîbâ par 2.6%. Raþotâju cenas rûpniecîbâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 7.5%, t.sk. ieguves rûpniecîbâ par 10.6%, elektroenerìijâ, gâzes un ûdens apgâdç par 9.6% un apstrâdes rûpniecîbâ par 7.2%. Apstrâdes rûpniecîbâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu gan iekðçjâ tirgû pârdotâs, gan eksporta produkcijas cenu kâpums bija lîdzîgs (attiecîgi 7.1% un 7.3%). Iekðçjâ tirgû pârdotâs apstrâdes rûpniecîbas produkcijas lielâkais cenu kâpums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu bija vçrojams biroja tehnikas un datoru raþoðanâ (34.4%), citu transportlîdzekïu raþoðanâ (25.3%) un nemetâ- 15

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW Valsts konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumi salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 179.2 milj. latu jeb 24.6%, sasniedzot 39.6% no IKP (par 0.1 procentu punktu vairâk nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ). Budþeta ieòçmumu straujo pieaugumu noteica ïoti augsts nodokïu ieòçmumu kâpums (sk. 9. att.). Jau otro gadu pçc kârtas ievçrojami palielinâjâs pievienotâs vçrtîbas nodokïa ieòçmumi (par 59.3 milj. latu jeb 40.6%). To veicinâja privâtâ patçriòa nozîmîgais kâpums. Augsts (24.0%) bija arî iedzîvotâju ienâkuma nodokïa ieòçmumu pieauguma temps (kâpums 27.5 milj. latu). Sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu ieòçmumi palielinâjâs par 40.7 milj. latu jeb 24.5%. Lai gan, sâkot ar 2006. gada janvâri, tika paaugstinâts ar iedzîvotâju ienâkuma nodokli neapliekalisko minerâlu izstrâdâjumu raþoðanâ (17.1%). Savukârt eksportçtâs produkcijas cenas visvairâk pieauga citu transportlîdzekïu raþoðanâ (par 31.7%), pârtikas produktu un dzçrienu raþoðanâ (par 12.2%) un gatavo metâlizstrâdâjumu raþoðanâ (izòemot maðînas un iekârtas; 9.4%). Bûvniecîbas izmaksas salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni palielinâjâs par 2.1%, t.sk. bûvmateriâlu cenas pieauga par 2.4% un maðînu un mehânismu uzturçðanas izmaksas par 5.0%, bet strâdnieku darba samaksa kritâs par 0.3%. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu bûvniecîbas izmaksas palielinâjâs par 13.0% (bûvmateriâlu cenas par 5.6%, maðînu un mehânismu uzturçðanas izmaksas par 13.3% un strâdnieku darba samaksa par 31.5%). FISKÂLAIS SEKTORS 1. ceturkðòa beigâs valsts konsolidçtajâ kopbudþetâ bija uzkrâjies nozîmîgs finansiâlais pârpalikums (124.3 milj. latu jeb 5.4% no IKP), kas ievçrojami pârsniedza iepriekðçjâ gada atbilstoðâ perioda râdîtâju (sk. 8. att.). Pârpalikuma palielinâðanos nodroðinâja ïoti augsts nodokïu ieòçmumu pieauguma temps un mçrens budþeta izdevumu pieaugums. 16

1 2006 mais minimums (no 26 latiem lîdz 32 latiem) un nodokïa atvieglojums par apgâdîbâ esoðu personu (no 18 latiem lîdz 22 latiem), darba samaksas palielinâðanâs tautsaimniecîbâ nodroðinâja iekasçtâ iedzîvotâju ienâkuma nodokïa kâpumu. Savukârt uzòçmuma ienâkuma nodokïa ieòçmumu pieauguma temps 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu (18.3%) bija zemâks (6.3 milj. latu). Valsts konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumu straujo kâpumu veicinâja arî saòemto ES fondu lîdzekïu apjoma nozîmîgs pieaugums (37.0 milj. latu jeb 54.8%). Nenodokïu ieòçmumi palielinâjâs nedaudz (par 1.2 milj. latu jeb 2.9%). Valsts konsolidçtâ kopbudþeta izdevumi 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga par 97.9 milj. latu jeb 14.3% un bija 34.2% no IKP (par 3.1 procentu punktu mazâk). Budþeta izdevumu pieaugumu noteica ES fondu lîdzfinansçjums un valsts sektorâ nodarbinâto atalgojuma un sociâlo pabalstu palielinâðana. Sâkot ar 2006. gada janvâri, tika paaugstinâta minimâlâ alga (no 80 latiem lîdz 90 latiem) un pedagogu, veselîbas aprûpes un iekðlietu sistçmas darbinieku, tiesneðu un citu budþeta iestâþu darbinieku atalgojums. No gada sâkuma tika palielinâts bçrnu piedzimðanas pabalsts un valsts sociâlâ nodroðinâjuma pabalsts (no 35 latiem lîdz 45 latiem mçnesî). Pensiju izdevumus veicinâja gan 2005. gada aprîlî un oktobrî veiktâ pensiju indeksâcija, gan 2006. gada janvârî ieviestâs vecuma pensijas mçneða piemaksas. Valsts konsolidçtâ budþeta finansiâlais pârpalikums 1. ceturksnî bija 88.9 milj. latu jeb 3.9% no IKP. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu ieòçmumu kâpums (29.7%) ievçrojami pârsniedza izdevumu pieaugumu (18.6%). Ieòçmumu attiecîba pret IKP palielinâjâs par 1.3 procentu punktiem, savukârt kopçjo izdevumu attiecîba pret IKP samazinâjâs par 1.4 procentu punktiem. Valsts sociâlâs apdroðinâðanas budþetâ 1. ceturksnî bija finansiâlais pârpalikums (10.1 milj. latu jeb 0.4% no IKP). Ieòçmumi salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 23.9% (to attiecîba pret IKP nemainîjâs), savukârt izdevumi pieauga tikai par 12.4% (to attiecîba pret IKP samazinâjâs par 0.9 procentu punktiem). Paðvaldîbu konsolidçtâ budþeta finansiâlais pârpalikums 1. ceturksnî bija 35.6 milj. latu jeb 1.6% no IKP. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu ieòçmumi palielinâjâs par 7.1% (to attiecîba pret IKP samazinâjâs par 1.5 procentu punktiem), bet izdevumi par 3.0% (to attiecîba pret IKP saruka par 1.7 procentu punktiem). Valsts un paðvaldîbu kopçjais parâds marta beigâs bija 1 109.8 milj. latu, triju mçneðu laikâ palielinoties par 63.2 milj. latu. Parâda pieaugumu 1. ceturksnî radîja valsts ârçjâ parâda palielinâðanâs (par 53.1 milj. latu), ko noteica aizòçmums no Eiropas Investîciju bankas (52.7 milj. latu) ES Kohçzijas fonda un struktûrfondu finansçto projektu lîdzfinansçjuma nodroðinâðanai, un paðvaldîbu aizòçmumu apjoma kâpums (29.2 milj. latu). Savukârt valsts iekðçjais parâds salîdzinâjumâ ar 2005. gada beigâm samazinâjâs par 19.1 milj. latu, vienlaikus palielinoties ilgtermiòa parâda îpatsvaram kopçjâ iekðçjâ parâda apjomâ. MONETÂRÂ UN FINANÐU ATTÎSTÎBA Banku likviditâte un Latvijas Bankas operâcijas Latvijas Bankas noteiktâs latu procentu likmes 1. ceturksnî netika mainîtas, bet 14. martâ Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu ar 24. maiju paplaðinât obligâto rezervju bâzi, rezervju normu saglabâjot iepriekðçjâ (8%) lîmenî. Obligâto rezervju prasîbas ar minçto datumu piemçrotas arî banku saistîbâm ar termiòu 17

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW ilgâku par 2 gadiem. Rezervju bâzes paplaðinâðana veikta, lai mazinâtu kreditçðanas apjoma pieaugumu kâ vienu no faktoriem, kas uztur augsto inflâciju, un tâdçjâdi veicinâtu makroekonomisko stabilitâti. Latu likviditâti ietekmçja banku rezervju normas palielinâðana no 6% uz 8% 2005. gada 24. decembrî (sk. 10. att.). Lçmums par obligâto rezervju normas palielinâjumu absorbçja likviditâtes pârpalikumu un radîja likviditâtes iztrûkumu naudas tirgû. Ievçrojami pieauga Latvijas Bankai pârdoto eiro apjoms 1. ceturksnî centrâlâ banka neto nopirka eiro 131.5 milj. latu apjomâ (37.4% no visa iepriekðçjâ gada laikâ konvertçtâs ârvalstu valûtas apjoma). Vairâk eiro tika nopirkts janvârî un februârî, mazâk martâ. 18 1. ceturksnî Latvijas Bankas kredîtu piedâvâjums repo izsolçs nedaudz samazinâjâs (1 030.0 milj. latu jeb par 18.3% mazâk nekâ iepriekðçjâ ceturksnî). Savukârt banku pieprasîjums (451.5 milj. latu) 8.9 reizes pârsniedza iepriekðçjâ ceturkðòa râdîtâju. Repo kredîtu vidçjais atlikums palielinâjâs no 3.7 milj. latu 2005. gada 4. ceturksnî lîdz 28.8 milj. latu 2006. gada 1. ceturksnî. Banku likviditâtes situâcijas pârmaiòas raksturoja repo kredîtu mçneða vidçjais atlikums (janvârî 65.9 milj. latu, februârî 18.0 milj. latu, martâ 1.4 milj. latu). Banku termiònoguldîjumu vidçjais atlikums 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni samazinâjâs lîdz 2.3 milj. latu. 1. ceturksnî bankas nevçlçjâs veikt valûtas mijmaiòas darîjumus ar Latvijas Banku. Mazâ apjomâ tika veikti lombarda kredîtu darîjumi, un to vidçjais atlikums 1. ceturksnî bija tikai 44 tûkst. latu. Latvijas Banka nepiedalîjâs valsts vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû. Latvijas starpbanku naudas tirgû latos veikto darîjumu apgrozîjums 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni pieauga par 39.0%, vidçjam dienas apgrozîjumam sasniedzot 32.0 milj. latu, bet salîdzinâjumâ ar 2005. gada 1. ceturksni bija vçrojams apgrozîjuma samazinâjums (par 21.0%). Darîjumu vidçjais dienas apgrozîjums pârçjâs valûtâs samazinâjâs par 13.0% (lîdz 28.0 milj. latu). Vienlaikus ar eiro naudas tirgus procentu likmju kâpumu pçc ECB lçmuma par eiro bâzes likmes paaugstinâðanu un banku latu likviditâtes samazinâðanos Latvijas starpbanku tirgû uz nakti latos veikto darîjumu vidçjâs procentu likmes salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni pieauga par 102 bâzes punktiem (lîdz 3.46%). Eiro bâzes likmes palielinâjums veicinâja arî Latvijas starpbanku naudas tirgû uz nakti eiro veikto darîjumu vidçjâs procentu likmes pieaugumu par 22 bâzes punktiem (lîdz 2.40%), bet martâ tâ sasniedza 2.59% (galvenâs Latvijas naudas tirgus procentu likmes sk. 11. att.). 3 un 6 mçneðu RIGIBOR îstermiòa latos veikto darîjumu procentu likmju attîstîbas ietekmç pieauga attiecîgi par 108 un 83 bâzes punktiem (lîdz 4.01% un 3.84%).

1 2006 3 un 6 mçneðu RIGIBOR pieaugumu veicinâja arî Latvijas Bankas padomes 14. marta lçmums par obligâto rezervju prasîbu bâzes paplaðinâðanu ar 24. maiju. Naudas râdîtâju dinamika Naudas bâze M0 1. ceturksnî pieauga par 100.7 milj. latu jeb 7.5%. Sezonâlu faktoru dçï samazinâjâs skaidrâs naudas pieprasîjums (skaidrâ nauda apgrozîbâ saruka par 12.2 milj. latu jeb 1.4%). Savukârt banku piesaistîto noguldîjumu atlikuma kâpums un rezervju normas palielinâðana decembra beigâs noteica MFI noguldîjumu centrâlajâ bankâ atlikuma pieaugumu (par 112.9 milj. latu jeb 23.8%). Naudas bâze 1. ceturkðòa beigâs sasniedza 1 451.4 milj. latu (naudas bâzes un tâs sastâvdaïu gada pieauguma tempu sk. 12. att.). Latvijas Bankas naudas piedâvâjumu galvenokârt palielinâja centrâlâs bankas veiktâs ârvalstu valûtas intervences. Tâdçjâdi Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi pieauga par 169.0 milj. latu, bet emitçtâs nacionâlâs valûtas segums ar centrâlâs bankas tîrajiem ârçjiem aktîviem marta beigâs veidoja 107.4% (sk. 13. att.). Naudas piedâvâjumu mazinâja valdîbas noguldîjuma atlikuma centrâlajâ bankâ palielinâðanâs (par 43.0 milj. latu), gada sâkumâ veidojoties budþeta pârpalikumam, kâ arî Latvijas 19

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW Bankas îpaðumâ esoðo valdîbas vçrtspapîru dzçðana 34.7 milj. latu apjomâ. Centrâlâs bankas naudas piedâvâjumu samazinâja arî tâs izsniegto kredîtu atlikuma sarukums (par 22.3 milj. latu), bet palielinâja banku termiònoguldîjumu atlikuma centrâlajâ bankâ sarukums (par 31.0 milj. latu). Plaðâ nauda M3 palielinâjâs par 272.8 milj. latu jeb 6.9% lçnâk nekâ iepriekðçjâ ceturksnî, tomçr M3 gada kâpuma temps pieauga par 2.3 procentu punktiem un sasniedza 41.6%. Naudas piedâvâjumu (monetâros râdîtâjus un to sastâvdaïas sk. 14. un 15. att.) galvenokârt ietekmçja noguldîjumu uz nakti atlikuma kâpums (158.1 milj. latu). Nozîmîgs bija arî noguldîjumu ar noteikto termiòu lîdz 2 gadiem atlikuma pieaugums (85.5 milj. latu). Palielinâjâs arî naudas tirgus fondu akciju un daïu (par 26.7 milj. latu) un noguldîjumu ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu lîdz 3 mçneðiem (par 12.8 milj. latu) atlikums, bet sezonâlu iemeslu dçï samazinâjâs skaidrâ nauda apgrozîbâ (bez atlikumiem MFI kasçs; par 10.5 milj. latu). Straujâka M1 likvîdâko sastâvdaïu pieauguma dçï tâ gada kâpuma temps bija lielâks nekâ plaðâko naudas râdîtâju pieauguma temps, martâ sasniedzot 44.7% (M2 gada kâpuma temps 40.1%). 20 Rezidentu finanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbu MFI veikto noguldîjumu atlikums turpinâja palielinâties, tâ gada pieauguma temps 1. ceturksnî saglabâjâs augsts un martâ salîdzinâjumâ ar decembri gandrîz nemainîjâs (44.0%; sk. 16. att.). Ðîs grupas noguldîjumu atlikums 1. ceturksnî palielinâjâs par 220.8 milj. latu (iepriekðçjâ ceturksnî par 375.5 milj. latu), t.sk. ârvalstu valûtâ veikto noguldîjumu atlikums par 140.1 milj. latu (lielâko daïu ârvalstu valûtâ veikto noguldîjumu atlikuma pieauguma noteica eiro veikto noguldîjumu atlikuma kâpums par 114.5 milj. latu). Lai gan noguldîjumu kopçjâ atlikumâ joprojâm dominçja lati (martâ 57.9%, decembrî 59.4% visu noguldîjumu), straujâks eiro veikto noguldîjumu atlikuma pieaugums nodroðinâja ðajâ valûtâ veikto noguldîjumu îpatsvara palielinâðanos salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni par 1.6 procentu punktiem (lîdz 27.4%). Ârvalstu valûtâ veikto noguldîjumu atlikuma gada kâpuma temps