ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

MONETĀRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 432 2009

ISSN 407 285 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 2 2009

Latvijas Banka, 2009 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

SATURS Saîsinâjumi 4 Ievads 5 Ârçjâ ekonomiskâ vide 5 Ârçjâ sektora attîstîba 8 Ârçjâ tirdzniecîba un konkurçtspçja 8 Maksâjumu bilance 9 Iekðzemes ekonomiskâ aktivitâte 0 Kopçjais pieprasîjums 0 Kopçjais piedâvâjums 0 Nodarbinâtîba un darba samaksa 2 Cenu dinamika 3 Fiskâlais sektors 4 Monetârâ un finanðu attîstîba 5 Banku likviditâte un Latvijas Bankas operâcijas 5 Naudas râdîtâju dinamika 6 Procentu likmes 20 Vçrtspapîru un valûtas tirgus attîstîba 22 Sezonâli izlîdzinâtie naudas râdîtâji 23 Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes normatîvâs aktualitâtes 27 Statistiskâ informâcija 5 Papildinformâcija 2 CONTENTS Abbreviations 4 Introduction 28 External Economic Environment 28 External Sector Developments 3 Foreign Trade and Competitiveness 3 Balance of Payments 32 Domestic Economic Activity 33 Aggregate Demand 33 Aggregate Supply 33 Employment, Wages and Salaries 35 Price Dynamics 36 Fiscal Sector 37 Monetary and Financial Developments 39 Bank Liquidity and the Bank of Latvia's Operations 39 Dynamics of Monetary Aggregates 39 Interest Rates 43 Securities and Foreign Exchange Market Developments 46 Seasonally Adjusted Monetary Aggregates 47 Highlights of Resolutions and Regulations Adopted in Pursuit of the Bank of Latvia's Main Tasks 50 Statistics 5 Additional Information 5 3

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW SAÎSINÂJUMI AS akciju sabiedrîba ASV Amerikas Savienotâs Valstis CSP Latvijas Republikas Centrâlâ statistikas pârvalde ECB Eiropas Centrâlâ banka EK Eiropas Komisija ES Eiropas Savienîba ES6 valstis Èehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Ungârija ES2 valstis valstis, kuras pievienojâs ES 2004. gada. maijâ un 2007. gada. janvârî ES5 valstis valstis, kuras ietilpa ES pirms 2004. gada. maija ES27 valstis valstis, kuras paðlaik ietilpst ES (vçsturiskie dati aprçíinâti atbilstoði paðreizçjam ES sastâvam) FRS ASV Federâlo rezervju sistçma IKP iekðzemes kopprodukts KPV kopçjâ pievienotâ vçrtîba LCD Latvijas Centrâlais depozitârijs MFI monetârâ finanðu iestâde NVS Neatkarîgo Valstu Savienîba OMXBGI Baltijas akciju cenu indekss OMX Riga kapitalizâcijas indekss, kas tiek attiecinâts pret iepriekðçjo vçrtîbu un raksturo kopçjo ieguldîjuma atdevi un kurâ ietvertas visas NASDAQ OMX Riga Oficiâlâ un Otrâ saraksta sabiedrîbu akcijas OPEC Naftas eksportçtâjvalstu organizâcija (Organization of the Petroleum Exporting Countries) PVN pievienotâs vçrtîbas nodoklis RIGIBID Riga Interbank Bid Rate; Latvijas starpbanku noguldîjumu procentu likmju indekss RIGIBOR Riga Interbank Offered Rate; Latvijas starpbanku kredîtu procentu likmju indekss SVF Starptautiskais Valûtas fonds VAS valsts akciju sabiedrîba ABBREVIATIONS CIS Commonwealth of Independent States CSB Central Statistical Bureau of Latvia EC European Commision ECB European Central Bank EU European Union EU6 Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, and Poland EU2 countries countries which joined the EU on May 2004 and on January 2007 EU5 countries EU countries before May 2004 EU27 countries current EU countries (historical data are calculated consistently with the current EU membership) FRS Federal Reserve System GDP gross domestic product GVA gross value added IMF International Monetary Fund JSC joint stock company LCD Latvian Central Depository MFI monetary financial institution OMXBGI Baltic equity index OMX Riga capitalisation-based total return index including all company shares quoted on the NASDAQ OMX Riga Main List and the NASDAQ OMX Riga Secondary List OPEC Organization of the Petroleum Exporting Countries PPI Producer Price Index RIGIBID Riga Interbank Bid Rate RIGIBOR Riga Interbank Offered Rate SJSC state joint stock company UK United Kingdom US United States of America VAT value added tax 4

2 2009 IEVADS 2009. gada 2. ceturksnî vairâkums makroekonomisko râdîtâju saglabâja negatîvas attîstîbas tendences un saskaòâ ar CSP datiem Latvijas reâlâ IKP gada samazinâjums sasniedza 8.7%, aktivitâtes kritumam turpinoties gandrîz visâs tautsaimniecîbas nozarçs. Vâjð ârçjais un iekðçjais pieprasîjums negatîvi ietekmçja gan preèu, gan pakalpojumu nozaru rezultâtus. Saruka patçrçtâju konfidences un lîdz ar to mazumtirdzniecîbas apgrozîjuma râdîtâji, strauji samazinâjâs arî bûvniecîbas aktivitâte, pasliktinâjâs transporta un sakaru, kâ arî finanðu sektora râdîtâji, saruka iekasçto nodokïu apjoms un pieauga valsts konsolidçtâ kopbudþeta deficîts. Turpinâjâs bezdarba lîmeòa kâpums, saðaurinâjâs kreditçðana un saruka naudas piedâvâjums. Tâdçjâdi pasliktinâjâs arî kopçjais tautsaimniecîbas novçrtçjums, un to atspoguïoja ekonomiskâ noskaòojuma râdîtâja kritums. Tomçr atseviðías pazîmes liecinâja, ka ekonomiskâs aktivitâtes zemâkais punkts jau sasniegts. Neliels uzlabojums bija vçrojams apstrâdes rûpniecîbâ, kur ceturkðòa laikâ palielinâjâs reâlâ produkcijas izlaide un arî kritums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu samazinâjâs. Apstrâdes rûpniecîbâ nedaudz palielinâjâs jauno pasûtîjumu apjoms. Latvijas maksâjumu bilances tekoðâ konta pârpalikums 2. ceturksnî pieauga lîdz 4.2% no IKP. Tekoðâ konta pozitîvâ saldo palielinâðanos noteica preèu un pakalpojumu tirdzniecîbas, kâ arî ienâkumu konta saldo uzlaboðanâs. Preèu imports joprojâm samazinâjâs, bet preèu eksports 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar. ceturksni pat nedaudz pieauga. Ekonomiskâs aktivitâtes mazinâðanâs ietekmç patçriòa cenu indekss turpinâja sarukt, turklât cenu kritumu veicinâja arî energoresursu cenu samazinâjums. Visos 2. ceturkðòa mçneðos patçriòa cenas saruka, bet gada inflâcija strauji kritâs (lîdz 3.4% jûnijâ). Lîdz jûnija vidum lata kursam joprojâm atrodoties pie intervenèu koridora augðçjâs robeþas, Latvijas Banka veica intervences valûtas tirgû, neto pârdodot ârvalstu valûtu. Bija vçrojams latu likviditâtes deficîts, un naudas tirgus procentu likmju lîmenis, kâ arî RIGIBOR pieauga. Òemot vçrâ tâlâku ekonomiskâs aktivitâtes kritumu, inflâcijas samazinâðanos un vâjo kreditçðanas aktivitâti, ar 24. maiju par procentu punktu (lîdz 4.0%) tika samazinâta Latvijas Bankas refinansçðanas likme. Arvien vairâk datu norâdîja uz to, ka gada otrajâ pusç varçtu atjaunoties globâlâ IKP izaugsme, tâdçjâdi vieðot cerîbas, ka ârçjais pieprasîjums stimulçjoði ietekmçs arî Latvijas tautsaimniecîbu. ÂRÇJÂ EKONOMISKÂ VIDE 2. ceturksnî pasaules tautsaimniecîbâ parâdîjâs recesijas perioda beigu pazîmes, un vairâkâs valstîs jau tika ziòots par IKP pieauguma atjaunoðanos. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni eiro zonas IKP krituma temps 2. ceturksnî palçninâjâs, tam sarûkot tikai par 0.% (. ceturksnî 2.5%), bet salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu par 4.8%. Privâtais patçriòð samazinâjâs lçnâk nekâ iepriekðçjos ceturkðòos, un ðâdu dinamiku noteica daudzâs valstîs îstenotâs automobiïu pârdoðanas shçmas. Lielâko reìiona valstu Vâcijas un Francijas IKP pieaugums (0.3% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni) liecinâja, ka abâs valstîs lejupslîde jau beigusies. Ðo valstu ekonomisko izaugsmi veicinâja ne tikai privâtâ pieprasîjuma atjaunoðanâs, bet arî eksporta labvçlîga attîstîba. Jûnijâ pirmo reizi vçsturç eiro zonâ bija vçrojams negatîvs inflâcijas râdîtâjs ( 0.%). Tas lielâkoties skaidrojams ar bâzes efekta iedarbîbu, òemot vçrâ, ka bûtiski saruka enerìijas, kâ arî pârtikas cenas. Zviedrijâ un Lielbritânijâ 2. ceturksnî nebija vçrojamas bûtiskas IKP pârmaiòas Lielbritânijas IKP salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni saruka tikai par 0.7%, bet Zviedrijas IKP nemainîjâs, taèu joprojâm turpinâjâs IKP kritums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu. Rûpnieciskâs raþoðanas un konfidences râdîtâji sâka uzlaboties, liecinot par iespçjamu izaugsmes tempa paâtrinâðanos tuvâkajâ laikâ. 2. ceturksnî vairâkumâ ES6 valstu bija vçrojams IKP kritums. Izòçmums bija Polija, kur IKP salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni palielinâjâs par 0.5% un salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu par.4%. Tomçr globâlâs krîzes sekas jûtamas arî Polijâ, jo sâcis pieaugt bezdarbs un tiek samazinâtas darba 5

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW algas, negatîvi ietekmçjot privâto pieprasîjumu. Èehijas IKP pieauguma temps salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni bija pozitîvs (0.3%), bet salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu IKP saruka par 4.9%. Dziïa lejupslîde bija vçrojama Ungârijâ (IKP saruka par 7.4% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu un par 2.% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni) un Baltijas valstîs. Lietuvas IKP kritums 2. ceturksnî bija lielâks, nekâ prognozçts (20.4% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu). Ðis samazinâjums bija arî ievçrojami straujâks nekâ. ceturksnî, kad IKP saruka par.6%. Lietuvas tautsaimniecîba turpinâja ciest no ekonomiskâs lejupslîdes Eiropâ, finanðu krîzes sekâm un nekustamâ îpaðuma burbuïa plîðanas iekðzemes tirgû. Ekonomiskâ aktivitâte saruka visâs nozarçs, un IKP krituma galvenie iemesli bija rûpniecîbas produkcijas izlaides un patçriòa samazinâjums. Arî Igaunijâ bija vçrojams IKP kritums (6.6%), kas tomçr bija mazâks, nekâ prognozçts. Statistiskie dati gan vçl liecinâja par to, ka rûpnieciskâs raþoðanas apjoms Igaunijâ turpina kristies (jûnijâ par 30.0%), bet mazumtirdzniecîbas apjoma samazinâjums vairs nebija tik straujð (jûnijâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu tas saruka par.0%, bet iepriekðçjos mçneðos krituma temps bija 4 6%), un salîdzinâjumâ ar maiju mazumtirdzniecîbas apjoms pieauga par 5.0%. Lai stimulçtu eiro zonas tautsaimniecîbu, ECB turpinâja pazeminât bâzes likmi aprîlî un maijâ tâ tika pazeminâta par 25 bâzes punktiem (lîdz.0%). Tâ kâ eiro bâzes likme sasniedza relatîvi zemu lîmeni un iespçjas to vçl vairâk samazinât kïuva ierobeþotâkas, ECB 2. ceturksnî paziòoja, ka eiro zonas tautsaimniecîbas stimulçðanai un finanðu tirgus stabilizçðanai izmantos alternatîvus lîdzekïus. Lai motivçtu eiro zonas bankas atsâkt savstarpçjo kreditçðanu, ECB jûnijâ veica pirmo izsoli, kurâ bankas bez ierobeþojumiem aizòçmâs 442.2 mljrd. eiro uz gadu. Eiropas reìionâ arî vairâku citu ârpus eiro zonas esoðo ES valstu centrâlâs bankas 2. ceturksnî mçìinâja veicinât savu valstu tautsaimniecîbas attîstîbu, turpinot samazinât bâzes likmes (piemçram, Danmarks Nationalbank no 2.25% lîdz.55%, Sveriges Riksbank no.00% lîdz 0.50%, banka no.75% lîdz.50%, Narodowy Bank Polski no 3.75% lîdz 3.50%). Savukârt Bank of England 2. ceturksnî nemainîja bâzes likmi, kas jau iepriekðçjâ ceturksnî sasniedza vçsturiski zemâko lîmeni (0.5%). Lai stimulçtu Lielbritânijas tautsaimniecîbu, Bank of England maijâ palielinâja aktîvu uzpirkðanas programmas apmçru no sâkotnçji noteiktajiem 75 mljrd. Lielbritânijas sterliòu mârciòu lîdz 25 mljrd. Lielbritânijas sterliòu mârciòu. Jau ceturto ceturksni pçc kârtas ASV IKP saruka (2. ceturksnî par.0%). Tik ilgstoða lejupslîde ASV vçsturç nebija novçrota kopð 947. gada. Lai gan kritums bija daudz mazâks nekâ iepriekð (. ceturksnî 6.4%), IKP struktûra liecinâja, ka uzlabojumu galvenokârt noteica neto eksporta attîstîba un valdîbas patçriòð, bet privâtais patçriòð vçl nebija atjaunojies. Neraugoties uz valdîbas îstenotajiem pasâkumiem iedzîvotâju pirktspçjas stimulçðanai, privâtais patçriòð 2. ceturksnî, òemot vçrâ ierobeþoto kredîta pieejamîbu un nestabilitâti darbaspçka tirgû, saruka par.2%. FRS un Japânas Banka, kas savas bâzes likmes lîdz nullei tuvam lîmenim (attiecîgi lîdz 0.25% un 0.%) bija pazeminâjuðas jau 2008. gada 4. ceturksnî, 2009. gada 2. ceturksnî nolçma tâs nemainît. Papildus tam, lai normalizçtu situâciju finanðu tirgos un stimulçtu tautsaimniecîbu, abâs valstîs atbildîgâs institûcijas veica daþâdus alternatîvus pasâkumus, t.sk. vçrtspapîru uzpirkðanu. ASV nemainîja nodomus attiecîbâ uz programmas apjomu, kuras ietvaros 300 mljrd. ASV dolâru atvçlçti valsts ilgtermiòa vçrtspapîru iegâdei, 750 mljrd. ASV dolâru Fannie Mae un Freddie Mac ar hipotçkâm segto vçrtspapîru iegâdei un 200 mljrd. ASV dolâru aìentûru saistîbu iegâdei. Vairâkumam no îstenotajâm likviditâtes programmâm FRS 2. ceturksnî pagarinâja termiòu lîdz 200. gada. februârim, bet daþâm retâk izmantotâm programmâm tika samazinâts apjoms vai arî tâs tika pârtrauktas. ECB pazeminot bâzes likmi un îstenojot vçrienîgas monetârâs operâcijas, 2. ceturksnî turpinâja sarukt EURIBOR: mçneða par 0.4 procentu punktiem (lîdz 0.8%), 3 mçneðu par 0.4 procentu punktiem (lîdz.%), 6 mçneðu par 0.4 procentu punktiem (lîdz.3%) un 2 mçneðu par 0.3 procentu punktiem (lîdz.5%). Savukârt FRS îstenoto pasâkumu ietekmç strauji samazinâjâs ASV dolâra naudas tirgus indeksi: mçneða LIBOR USD par 0.2 procentu punktiem (lîdz 0.3%), 3 mçneðu par 0.6 procentu punktiem (lîdz 0.6%), 6 mçneðu par 0.6 procentu punktiem (lîdz.%) un 2 mçneðu par 0.4 procentu punktiem (lîdz.6%). Spriedze naudas tirgû turpinâja samazinâties. Par to liecinâja nodroðinâto un nenodroðinâto naudas tirgus procentu likmju starpîbas samazinâðanâs darîjumiem eiro un ASV dolâros: 3 mçneðu EURIBOR un EONIA Swap procentu likmju starpîba saruka par 0.3 procentu punktiem (lîdz 0.5%), bet 3 mçneðu LIBOR USD un Overnight Indexed Swap procentu likmju starpîba par 0.6 procentu punktiem (lîdz 0.4%). 6

2 2009 Pasaules akciju tirgos 2. ceturkðòa sâkumâ, augot tirgus dalîbnieku optimismam par pasaules tautsaimniecîbas attîstîbas izredzçm un vçlmei uzòemties lielâku risku, akciju cenâm bija kâpuma tendence (sk.. att.). Jûnija beigâs tirgus dalîbnieku optimismu iedragâja pretrunîgi un vâjâki tautsaimniecîbas attîstîbas râdîtâji, nekâ gaidîts, kâ arî kredîtreitingu aìentûras Standard & Poor's veiktie ASV banku kredîtreitinga samazinâjumi. Tas radîja lejupvçrstu spiedienu uz akciju cenâm. Akciju cenu kritums jûnija beigâs bieþi tiek interpretçts arî kâ cenu korekcija pçc pârmçrîga tirgus dalîbnieku optimisma iepriekðçjos mçneðos. Kopumâ 2. ceturksnî ASV akciju tirgus indekss S&P 500 pieauga par 5.2%, bet NASDAQ Composite par 20.0%. Eiropas akciju tirgus indekss Dow Jones EURO STOXX 50 palielinâjâs par 6.0%, bet ES2 valstu akciju tirgus indekss Dow Jones STOXX EU Enlarged 5 par 3.3%. Japânas akciju tirgus indekss Nikkei 225 pieauga par 22.8%, bet Íînas akciju tirgus indekss SSE A Share par 24.7%. Palielinoties pasaules naftas cenâm un augot Krievijas rubïa kursam, Krievijas akciju tirgus indekss RTS strauji kâpa (par 43.%). Tâpat kâ akciju cenu, arî naftas cenu dinamiku 2. ceturksnî stipri ietekmçja tirgus dalîbnieku viedoklis par tautsaimniecîbas attîstîbas perspektîvâm nâkotnç. Ceturkðòa sâkumâ tas bija samçrâ optimistisks un naftas cenas kâpa. Savukârt jûnija beigâs, optimismam noplokot, tâs nedaudz samazinâjâs. Kopumâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni 2. ceturksnî naftas cenas bija augstâkas. Tâs svârstîjâs no 46 ASV dolâriem par barelu lîdz 72 ASV dolâriem par barelu (vidçji ceturksnî 59 ASV dolâri par barelu). No fundamentâliem faktoriem naftas cenu kâpumu veicinâja OPEC valstu sadarbîba, ierobeþojot naftas ieguvi. Turpretî Starptautiskâs Enerìçtikas aìentûras prognozes par naftas pieprasîjumu 2009. gadâ sâkotnçji 2. ceturksnî tika koriìçtas, tâs samazinot, savukârt jûnijâ tâs nedaudz uzlabojâs. 2. ceturkðòa sâkumâ tirgus dalîbniekiem bija tendence samazinât savas pozîcijas par droðâkiem uzskatîtajos finanðu aktîvos, t.sk. obligâcijâs. Tâdçjâdi, krîtot tirgus pieprasîjumam, valdîbas ilgâka termiòa obligâciju cena samazinâjâs, bet peïòas likmes pieauga. Ceturkðòa beigâs, tirgus dalîbniekiem kïûstot piesardzîgâkiem, valdîbas ilgâka termiòa obligâciju peïòas likmes pakâpeniski saruka. Kopumâ 2. ceturksnî Vâcijas valdîbas 0 gadu obligâciju peïòas likme pieauga par 0.4 procentu punktiem (lîdz 3.4%), Lielbritânijas valdîbas 0 gadu obligâciju peïòas likme par 0.5 procentu punktiem (lîdz 3.7%), bet ASV valdîbas 0 gadu obligâciju peïòas likme par 0.8 procentu punktiem (lîdz 3.5%). Vâcijas valdîbas 2 gadu obligâciju peïòas likme palielinâjâs par 0. procentu punktu (lîdz.4%), Lielbritânijas valdîbas 2 gadu obligâciju peïòas likme par 0. procentu punktu (lîdz.3%), bet ASV valdîbas 2 gadu obligâciju peïòas likme par 0.3 procentu punktiem (lîdz.%). Pasaules valûtas tirgû 2. ceturksnî eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru pieauga no.32 lîdz.4 (sk. 2. att.). Eiro kursa kâpumu veicinâja tirgus dalîbnieku vçlme uzòemties lielâku risku, tâpçc tika samazinâtas pozîcijas 7

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW tradicionâli par droðâkâm uzskatîtajâs valûtâs, bet palielinâtas pozîcijas riskantâkâs valûtâs. Lielbritânijas sterliòu mârciòas kurss bija svârstîgs, taèu kopumâ eiro kurss attiecîbâ pret Lielbritânijas sterliòu mârciòu samazinâjâs par 7.8%, uzlabojoties tirgus viedoklim par Lielbritânijas tautsaimniecîbas attîstîbas nâkotnes izredzçm. Daudzâs Centrâlâs Eiropas un Austrumeiropas valstîs, uzlabojoties tirgus dalîbnieku vçrtçjumam par ðo valstu tautsaimniecîbu attîstîbas izredzçm, valûtas kurss attiecîbâ pret eiro pieauga, piemçram, Polijas zlotam par 4.2%, Èehijas kronai par 4.9%, Ungârijas forintam par.3%. Krievijas tautsaimniecîbâ globâlâs krîzes sekas bija jûtamas vairâk nekâ citâs attîstîbas valstîs. 2. ceturksnî ekonomiskâ lejupslîde padziïinâjâs, IKP sarûkot par 0.9%, un tuvâkajâ nâkotnç straujð uzplaukums nav gaidâms, îpaði òemot vçrâ kreditçðanas stagnâciju. Krievijas valdîba sâkusi îstenot pasâkumus, kas vçrsti uz uzòçmumu finansçðanas pieejamîbas uzlaboðanu un uzòçmçjdarbîbas administratîvo barjeru samazinâðanu. ÂRÇJÂ SEKTORA ATTÎSTÎBA Ârçjâ tirdzniecîba un konkurçtspçja 2. ceturksnî turpinâja sarukt starptautiskâs tirdzniecîbas apjoms, arvien skaidrâk iezîmçjoties struktûras pârmaiòâm: ekonomiskâs aktivitâtes kritums pasaulç bûtiski mazinâjis kapitâlpreèu, daudzu starppatçriòa preèu, kâ arî ilglietojuma patçriòa preèu tirdzniecîbu. Arî Latvijas un tâs galveno tirdzniecîbas partnervalstu, t.sk. ES valstu, ârçjâs tirdzniecîbas plûsmu dinamiku. pusgadâ lielâ mçrâ ietekmçja pieprasîjuma elastîba. Pieprasîjuma krituma dçï imports samazinâjâs straujâk. Preèu imports. pusgadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par 40.4%, bet eksports par 26.2%. 2. ceturksnî importa kritums sasniedza 44.3%, bet eksporta samazinâjums 27.%, un ðâda importa un eksporta krituma tempa atðíirîba noteica negatîvâs ârçjâs tirdzniecîbas bilances samazinâðanos lîdz 247.3 milj. latu jeb 7.3% no IKP. Kapitâlpreèu, maðînu un iekârtu, ilglietojuma patçriòa preèu un starppatçriòa preèu tirdzniecîbas kritums bûtiski saðaurinâjis tirgus, tâpçc Latvijas eksporta daïa daudzu nozîmîgu tirdzniecîbas partnervalstu importâ sâkusi vai turpina pieaugt. 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni palielinâjâs Latvijas eksporta daïa vairâkâs galvenajâs tirdzniecîbas partnervalstîs (Krievijâ, Igaunijâ, Lietuvâ, Vâcijâ un Nîderlandç). Lai gan minçtâs pasaules tirdzniecîbas tendences skar arî pârçjâs Baltijas valstis un mazliet pieaugusi arî to daïa Latvijas kopçjâ importâ, tirgus daïu pârmaiòu atðíirîba ir bûtiska. pusgadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu Latvijas daïa Igaunijas un Lietuvas importâ palielinâjâs ievçrojami straujâk nekâ Igaunijas un Lietuvas daïa Latvijas importâ. Dominçjoðâs preèu grupas Latvijas ârçjâ tirdzniecîbâ bûtiski nemainîjâs 2. ceturksnî importâ dominçja minerâlprodukti (5.%), mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (5.0%) un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumi (2.3%), bet lielâko eksporta daïu veidoja koks un koka izstrâdâjumi (5.9%), parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (3.3%), kâ arî mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (2.3%). Krîzes ietekmç daudzas pasaules valstis veicina iekðzemes ekonomisko aktivitâti, daþâdu akciju veidâ un pat ar îpaðiem kreditçðanas paòçmieniem stimulçjot vietçjo preèu patçriòu un ierobeþojot noteiktu preèu importu. Ðâdi protekcionistiski pasâkumi darbojas kâ Latvijas eksportu kavçjoði faktori (galvenokârt uz valstîm, kas nav ES valstis, Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju). 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni saruka Latvijas eksports uz vairâkâm ES valstîm (Dâniju, Somiju, Zviedriju un Poliju), tomçr eksporta kâpums uz Nîderlandi, Beïìiju, Igauniju, Lietuvu un Krieviju bija straujâks un noteica arî eksporta pieaugumu ceturksnî kopumâ. Savukârt importa kopapjoms salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni saruka, t.sk. visbûtiskâk no NVS valstîm (par 38.6%). 2. ceturksnî Latvijai bija pozitîva tirdzniecîbas bilance ar daudzâm galvenajâm tirdzniecîbas partnervalstîm Zviedriju, Igauniju, Dâniju, Lielbritâniju, Norvçìiju un ASV. Importa un eksporta kritumu nominâlâ izteiksmç salîdzinâjumâ ar iepriekðçjiem ceturkðòiem daïçji noteica atseviðíu preèu (metâlu, naftas, lauksaimniecîbas produktu) cenu kritums pasaules tirgû. Taèu, salîdzinot importa un eksporta vienîbas vçrtîbas dinamiku, redzams, ka pçc vçsturiski ïoti strauja samazinâjuma. ceturksnî tirdzniecîbas nosacîjumi 2. ceturksnî jau nedaudz uzlabojâs. 2. ceturksnî lata nominâlais efektîvais kurss pakâpeniski saruka (salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni par 0.5%). Vairâku valûtu (piemçram, Krievijas rubïa, Lielbritânijas sterliòu mârciòas un Zviedrijas kronas) kurss, kas bija bûtiski samazinâjies 2008. gada beigâs un 2009. gada sâkumâ, stabilizçjâs vai pat nedaudz 8

2 2009 pieauga. Vienlaikus zemâs ekonomiskâs aktivitâtes ietekmç Latvijâ saruka gan inflâcija, gan (atseviðíos tirgus segmentos) arî cenu lîmenis. Galvenajâs tirdzniecîbas partnervalstîs tendence bija lîdzîga, taèu ne tik spçcîga. Tâdçjâdi 2. ceturksnî samazinâjâs arî lata reâlais efektîvais kurss. Straujâk saruka ar raþotâju cenâm apstrâdes rûpniecîbâ deflçtais lata reâlais efektîvais kurss, ko lielâ mçrâ ietekmçja atalgojuma kritums laikâ, kad galvenajâs tirdzniecîbas partnervalstîs, neraugoties uz ekonomisko lejupslîdi, darbaspçka izmaksas nesamazinâjâs. Maksâjumu bilance Latvijas maksâjumu bilances tekoðâ konta pozitîvais saldo 2. ceturksnî pieauga lîdz 4.2% no IKP (478.8 milj. latu), un pirmo reizi kopð 994. gada 2. ceturkðòa pozitîvs bija arî preèu un pakalpojumu saldo (.9 milj. latu jeb 0.% no IKP). Preèu un pakalpojumu saldo uzlabojumam salîdzinâjumâ ar. ceturksni (kad tas bija 4.2% no IKP) pamatâ bija preèu eksporta pieaugums (4.2%), kâ arî preèu importa kritums (9.4%). Pakalpojumu eksporta un pakalpojumu importa kopapjoms salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni bûtiski nemainîjâs. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu preèu eksports samazinâjâs par 28.% un preèu imports par 45.0%, savukârt pakalpojumu eksports un imports saruka attiecîgi par.3% un 25.3%. Pârvadâjumu eksporta apjoms bija par 7.6% mazâks nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ, augot vienîgi pasaþieru pârvadâjumiem (galvenokârt pârvadâjumiem ar gaisa transportu). Kravu pârvadâjumu eksports saruka, taèu tendences daþâdos transporta veidos bija atðíirîgas: apjoma kritums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu bija vçrojams pârvadâjumiem ar jûras transportu un autotransportu, bet pârvadâjumu ar dzelzceïa transportu un pârvadâjumu ar gaisa transportu apjoms pieauga. Personisko braucienu ietekmç palielinâjâs braucienu eksports. No pârçjiem pakalpojumiem lielâkais bija informâcijas un datorpakalpojumu eksporta gada pieaugums (.9 milj. latu), savukârt visvairâk (par 9.3 milj. latu) kritâs finanðu pakalpojumu eksports. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pârvadâjumu pakalpojumu imports saruka par 39.9%, samazinoties gandrîz visu veidu pârvadâjumu pakalpojumu importam. Saruka arî braucienu pakalpojumu imports. No pârçjiem pakalpojumiem visvairâk samazinâjâs bûvniecîbas pakalpojumu imports. Ienâkumu konta un arî visa tekoðâ konta saldo dinamiku noteica tieðo investîciju uzòçmumu negatîvie lîdzdalîbas ienâkumi (zaudçjumi 285.5 milj. latu apjomâ; iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ ienâkumi 67. milj. latu). Ârvalstîs nodarbinâto rezidentu saòemtâ atlîdzîba pieauga gan salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu, gan salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni (attiecîgi par.6% un 4.4%; lîdz 75.9 milj. latu). Saòemto kârtçjo pârvedumu apjoms salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu gandrîz nemainîjâs, taèu pieauga salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni, jo valdîba saòçma lauksaimniecîbas subsîdijas un pieauga arî privâtie pârskaitîjumi. Kapitâla un finanðu konta saldo bija negatîvs (53.4 milj. latu), un to galvenokârt noteica banku sektora un uzòçmumu sektora noguldîjumu pieaugums ârvalstîs, kâ arî banku sektora îstermiòa parâdsaistîbu samazinâðanâs. Kapitâla konta pozitîvo saldo (90. milj. latu) gandrîz pilnîbâ veidoja kapitâlieguldîjumiem paredzçtie ES fondu lîdzekïi. Ârvalstu tieðo investîciju saldo bija negatîvs (83. milj. latu), jo par 45.9 milj. latu samazinâjâs rezidentu investîcijas ârvalstîs, bet par 29.0 milj. latu nerezidentu investîcijas Latvijâ. Ârvalstu tieðo investîciju Latvijâ sarukumu noteica tieðo investîciju uzòçmumu zaudçjumi (392.3 milj. latu), ko daïçji kompensçja investîcijas paðu un cita kapitâla veidâ (263.3 milj. latu). Vislielâkie zaudçjumi un lielâkais investîciju samazinâjums, bet arî lielâkâs tieðo investîciju ieplûdes paðu un cita kapitâla veidâ bija finanðu starpniecîbâ. Nâkamais lielâkais investîciju sarukums bija transportâ, glabâðanâ un sakaros, savukârt visvairâk pieauga investîcijas operâcijâs ar nekustamo îpaðumu, nomâ un citos komercpakalpojumos. Ârvalstu tieðâs investîcijas Latvijâ visvairâk samazinâjâs no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Lietuvas un Dânijas, bet visvairâk pieauga no Nîderlandes, Îrijas un Norvçìijas. 9

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW Portfeïieguldîjumu pozitîvo saldo (48.2 milj. latu) noteica banku ieguldîjumu parâda vçrtspapîros samazinâjums. Atvasinâto finanðu instrumentu saldo bija pozitîvs (30.0 milj. latu), un to noteica Latvijas Bankas veiktie darîjumi. Citu ieguldîjumu saldo bija negatîvs (935.0 milj. latu). Aktîvu pieaugumu (48.6 milj. latu) noteica privâtâ sektora noguldîjumu kâpums ârvalstîs (555.6 milj. latu). Aptuveni puse no privâtâ sektora noguldîjumu pieauguma bija saistîta ar banku sektora noguldîjumu uz nakti kâpumu ârvalstu bankâs. Savukârt pasîvu samazinâjumu (453.4 milj. latu) noteica banku sektora îstermiòa parâdsaistîbu kritums. Latvijas Bankas rezerves aktîvu sarukums (38.4 milj. latu) bija saistîts ar tâs veiktajâm valûtas intervencçm un valdîbas noguldîjumu Latvijas Bankâ atlikuma pârmaiòâm. 2. ceturksnî banku saistîbu samazinâjuma dçï ârçjais parâds saruka no 20.4 mljrd. latu lîdz 9.8 mljrd. latu, taèu pieauga attiecîbâ pret IKP (no 29.0% no IKP lîdz 32.2% no IKP). Ârçjâs prasîbas saruka mazâk (no.4 mljrd. latu lîdz.3 mljrd. latu), bet pieauga attiecîbâ pret IKP (no 72.4% no IKP lîdz 75.5% no IKP). Samazinoða ietekme bija Latvijas Bankas rezerves aktîvu sarukumam, bet palielinoða ietekme privâtâ sektora aktîvu pieaugumam. Neto ârçjais parâds samazinâjâs no 8.9 mljrd. latu lîdz 8.5 mljrd. latu, bet tâ attiecîba pret IKP gandrîz nemainîjâs (. ceturksnî 56.6% no IKP, 2. ceturksnî 56.7% no IKP). IEKÐZEMES EKONOMISKÂ AKTIVITÂTE Kopçjais pieprasîjums Reâlais IKP 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par 8.7% gan iekðzemes, gan ârçjâ pieprasîjuma krituma dçï. Privâtais patçriòð 2. ceturksnî samazinâjâs par 23.2%. Mazumtirdzniecîbas un patçrçtâju konfidences dati liecina, ka pçc zinâmas stabilizâcijas un pat uzlabojuma aprîlî un maijâ iedzîvotâju tçriòi jûnijâ atkal nozîmîgi saruka. Uzòçmçjdarbîbas finanðu rezultâtu pasliktinâðanâs un negatîvâs ârçjâ un iekðzemes pieprasîjuma attîstîbas prognozes noteica turpmâku investîciju lîmeòa samazinâðanos. Kopçjâ pamatkapitâla veidoðana 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par 38.%. Liela apjoma valsts investîcijas un EK asignçjumi bija galvenie faktori, kas mazinâja negatîvo attîstîbas gaidu ietekmi uz kopçjo investîciju lîmeni. Ârçjâ pieprasîjuma vâjinâðanâs dçï 2. ceturksnî preèu un pakalpojumu eksports saruka par 7.9%. Jau tâ nelielo ârçjo pieprasîjumu papildus negatîvi ietekmçja Latvijas tirdzniecîbas partnervalstu protekcionistiskâ politika, îpaði Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas kopð marta îstenotie iekðçjâ tirgus aizsardzîbas pasâkumi. Iekðzemes pieprasîjums (t.sk. krâjumu pârmaiòas) 2. ceturksnî saruka par 29.9%. Samazinoties iekðzemes pieprasîjumam, strauji (par 39.3%) saruka arî preèu un pakalpojumu imports, joprojâm nosakot pozitîvu neto eksporta devumu IKP izaugsmç (5.9 procentu punkti). Kopçjais piedâvâjums Turpinoties straujai ekonomiskajai lejupslîdei, 2. ceturksnî IKP noteicoðâ sastâvdaïa KPV salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par 6.9%. Kopumâ lejupslîde par 22.4% preèu sektorâ veidoja 5.9 procentu punktus no KPV krituma, bet sarukums pakalpojumu sektorâ par 4.9%.0 procentu punktus. Pieprasîjuma samazinâjums un finanðu resursu trûkums mazinâja aktivitâti visâs tautsaimniecîbas nozarçs, bet lejupslîdi preèu sektorâ visvairâk ietekmçja apstrâdes rûpniecîba (devums KPV kritumâ 2.5 procentu punkti; gada samazinâjums 24.4%) un bûvniecîba (2.2 procentu punkti; 29.5%). 2. ceturksnî situâcija apstrâdes rûpniecîbâ bija mazliet labâka nekâ. ceturksnî. Atseviðíâs nozarçs nedaudz palielinâjâs jauno pasûtîjumu apjoms (sk. 3. att.), tâdçjâdi pieaugot arî raþoðanai. Apstrâdes rûpniecîbas produkcijas fiziskâ apjoma indekss pçc sezonâli izlîdzinâtiem datiem salîdzinâjumâ ar. ceturksni palielinâjâs par 3.0%. Visvairâk reâlâ produkcijas izlaide pieauga elektrisko iekârtu raþoðanâ (par 6.7%), koksnes, 0

2 2009 koka un koría izstrâdâjumu raþoðanâ, izòemot mçbeles (par.9%), íîmisko vielu un íîmisko produktu raþoðanâ (par.4%) un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparâtu raþoðanâ (par 7.4%). Savukârt salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saglabâjâs bûtiska lejupslîde, lai gan krituma temps bija lçnâks nekâ. ceturksnî. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pçc darbadienu skaita izlîdzinâtais fiziskâ apjoma indekss nozarç samazinâjâs par 20.6%. Vislielâkais sarukums bija maðînbûves sektorâ, kur visâs nozarçs krituma temps pârsniedza 50%, bet pârçjo transportlîdzekïu raþoðana samazinâjâs par 65.3%. Strauji kritâs arî tekstilizstrâdâjumu, bûvmateriâlu, gumijas un plastmasas izstrâdâjumu, kâ arî metâlizstrâdâjumu raþoðana. Ekonomiskâs situâcijas ietekmç 2. ceturksnî paâtrinâjâs lejupslîde bûvniecîbâ. Bûvniecîbas produkcijas apjoms salîdzinâjumâ ar. ceturksni pçc sezonâli izlîdzinâtiem datiem samazinâjâs par 9.%, savukârt salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu (pçc darbadienu skaita izlîdzinâti dati) kritums sasniedza 32.4%. Gada laikâ visvairâk samazinâjâs dzîvojamo (par 7.6%), rûpniecîbas (par 78.3%) un tirdzniecîbas (par 56.4%) çku bûvniecîba; bûtiski (par 44.%) saruka arî ðoseju, ielu un ceïu bûvniecîba. Bûvniecîbas produkcijas kâpums turpinâjâs tikai atseviðíos sektoros daïçji tâpçc, ka tika izmantoti ES fondu lîdzekïi. Ïoti strauji (2.6 reizes) pieauga tiltu un tuneïu bûvniecîbas apjoms, jûtami palielinâjâs veselîbas aizsardzîbas un sociâlâs nodroðinâðanas çku (par 8.3%), kâ arî maìistrâlo cauruïvadu, maìistrâlo sakaru un elektropârvades lîniju (par 9.2%) bûvniecîba. Pakalpojumu nozaru grupâ lejupslîdi visvairâk ietekmçja tirdzniecîba, kur pievienotâs vçrtîbas samazinâjums sasniedza 29.0%, veidojot 5.8 procentu punktus KPV kritumâ, kâ arî transports, glabâðana un sakari (sarukums 5.0%; devums KPV kritumâ 2.2 procentu punkti). Ekonomiskâ situâcija visvairâk negatîvi ietekmçja viesnîcu un restorânu sektoru, kur pievienotâs vçrtîbas sarukums sasniedza 36.6%. Mazumtirdzniecîbas (t.sk. automobiïu tirdzniecîbas) apgrozîjums 2. ceturksnî salîdzinâmajâs cenâs samazinâjâs par 35.0% (bez automobiïu tirdzniecîbas par 28.3%). Par ïoti straujo automobiïu pieprasîjuma kritumu liecina arî Ceïu satiksmes droðîbas direkcijâ pirmo reizi reìistrçto vieglo automobiïu skaita samazinâðanâs (par 7.9%). Lai gan gada tempa kritums joprojâm bija nozîmîgs, bâzes ietekmç tas sâka pakâpeniski sarukt. Kravu transportâ 2. ceturksnî bija vçrojams atseviðíu râdîtâju kâpums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu, un to veicinâja pieauguðais tranzîts caur Latvijas ostâm. VAS "Latvijas dzelzceïð" caur Latvijas ostâm pârveda par 5.7% vairâk kravu nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. Tâpçc, lai gan turpinâja strauji sarukt kravu apjoms sauszemes tranzîtâ (par 37.7%) un iekðzemes pârvadâjumos (par 29.4%), kopçjais VAS "Latvijas dzelzceïð" pârvesto kravu apjoms palielinâjâs par 3.7%. Savukârt visu dzelzceïa uzòçmumu kopçjâ kravu apgrozîba auga vçl straujâk (par 6.7%). Tranzîta kâpums bûtiski ietekmçja Ventspils ostas darbîbu par 36.4% palielinoties naftas produktu un par 29.9% akmeòogïu pârkrauðanai, apgrozîjums pieauga par 6.2%. Ðâda kâpumam dçï kopçjais apgrozîjums Latvijas ostâs pârsniedza iepriekðçjâ gada atbilstoðâ perioda lîmeni par 2.0%, lai gan apgrozîjums Rîgas un Liepâjas ostâ nedaudz, bet mazajâs ostâs bûtiski saruka. Savukârt autotransportâ turpinâjâs strauja lejupslîde. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu kravu apgrozîba 2. ceturksnî samazinâjâs par 39.2%, starptautiskajos pârvadâjumos sarûkot par 44.%, bet iekðzemes pârvadâjumos par 20.0%. Pieprasîjuma samazinâðanâs un finanðu resursu trûkums noteica strauju nefinanðu investîciju sarukumu tautsaimniecîbâ. Pavisam tautsaimniecîbâ 2. ceturksnî bija ieguldîti 425.4 milj. latu (salîdzinâmajâs cenâs par 32% mazâk nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ). Straujð investîciju kritums bija raksturîgs vai-

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW râkumam nozaru. Ieguldîjumus attîstîbâ izdevâs palielinât tikai valdîbas sektorâ (par 24%; investîcijas 09.9 milj. latu apjomâ veidoja lielâko kopçjo investîciju daïu), kâ arî ûdens apgâdes, notekûdeòu, atkritumu apsaimniekoðanas un sanâcijas sektorâ (par 38%; 23.9 milj. latu). Apjoma ziòâ nozîmîgi ieguldîjumi veikti apstrâdes rûpniecîbâ 62.9 milj. latu (sarukums 36%), transportâ un glabâðanâ 50.3 milj. latu (sarukums 2%), enerìçtikas sektorâ 40.0 milj. latu (sarukums 27%) un tirdzniecîbâ 35.0 milj. latu (sarukums 53%). Nodarbinâtîba un darba samaksa 2. ceturksnî bezdarba pieaugums bûtiski palçninâjâs, jo samazinâjâs bezdarbnieka statusu ieguvuðo skaits un palielinâjâs bezdarbnieka statusu zaudçjuðo skaits (sk. 4. att.). Reìistrçtâ bezdarba lîmenis pieauga par 0.8 procentu punktiem (. ceturksnî par 3.7 procentu punktiem), jûnija beigâs sasniedzot.5% no ekonomiski aktîvajiem iedzîvotâjiem. Reìistrçtâ bezdarba lçnâks kâpums bija vçrojams visos reìionos, îpaði Zemgalç un Vidzemç (pieaugums triju mçneðu laikâ attiecîgi 0. procentu punkts un 0.5 procentu punkti). Turpretî Rîgas reìionâ bezdarba pieaugums bija straujâks (. procentu punkts). Nodarbinâtîbas valsts aìentûrâ reìistrçto brîvo darba vietu skaits stabilizçjâs ap 2 tûkst., puse no tâm bija reìistrçta Rîgâ un Rîgas rajonâ. Uz lçnâku bezdarba pieaugumu norâdîja arî CSP darbaspçka apsekojuma dati 2. ceturksnî darba meklçtâju îpatsvars pieauga par 2.8 procentu punktiem, sasniedzot 6.7% no ekonomiski aktîvajiem iedzîvotâjiem. Tâpat kâ iepriekð atlaiðana skâra galvenokârt nodarbinâtos ar zemâku izglîtîbu un mazâku darba pieredzi. Tâdçjâdi darba meklçtâju îpatsvars vecuma grupâ no 5 lîdz 24 gadiem, kâ arî starp iedzîvotâjiem ar pamatizglîtîbu vai zemâku par to pârsniedza 30%. Iedzîvotâju ar augstâko izglîtîbu vidû tas bija 7% (sk. 5. att.). Tautsaimniecîbâ nodarbinâto skaits gada laikâ saruka par 2.5% (visstraujâk bûvniecîbâ), nedaudz (par.6%) samazinoties arî ekonomiski aktîvo iedzîvotâju skaitam. Bruto darba samaksas fonds, kas ietver gan vidçjâs algas, gan cilvçkstundu skaita sarukumu, 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu samazinâjâs par 20.8%, visstraujâk bûvniecîbâ (par 45.6%). Sabiedriskajâ sektorâ darba samaksas fonda sarukums galvenokârt notika, samazinot vidçjo algu (visstraujâk vidçjâ alga saruka valsts pârvaldç par 6.4%), savukârt privâtajâ sektorâ lielâkoties samazinot darba stundas (gan atlaiþot darbiniekus, gan samazinot darba nedçïas ilgumu; sk. 6. att.). Mçneða vidçjâ bruto darba samaksa 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par.0%. Turklât jâatzîmç, ka mçneða vidçjo algu aprçíina pilna darba laika vienîbâs, tâdçjâdi tâ neietver ne masveida atlaiðanas, ne vidçjâ stundu skaita uz nodarbinâto samazinâðanos. 2

2 2009 CENU DINAMIKA Inflâcija 2. ceturksnî turpinâja samazinâties. Patçriòa cenas salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga par 4.7% (. ceturksnî par 9.2%). Savukârt ceturkðòa laikâ patçriòa cenas galvenokârt pieprasîjuma faktoru ietekmç samazinâjâs par 0.4%, bet. ceturksnî nodokïu likmju pârmaiòu dçï tâs pieauga par 2.6% (patçriòa cenu gada kâpuma tempu sk. 7. att.). 2. ceturksnî patçriòa cenu dinamiku galvenokârt ietekmçja pieprasîjuma faktori, bet mazâk piedâvâjuma faktori. Straujâ ekonomiskâs aktivitâtes sarukuma dçï pieprasîjums joprojâm kritâs, tâdçjâdi augot spiedienam uz patçriòa cenu samazinâjumu. 2. ceturksnî nozîmîgi saruka gan patçriòa preèu, gan pakalpojumu cenu pieauguma temps. Pieprasîjuma un pasaules pârtikas cenu krituma ietekmç îpaði nozîmîgi saruka pârtikas cenu gada pieauguma temps. Samazinâjâs gan apstrâdâtâs, gan neapstrâdâtâs pârtikas cenu gada kâpuma temps. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni îpaði strauji kritâs piena produktu (par 6.5%), dârzeòu (par 9.6%), augïu (par 6.0%) un gaïas (par 3.3%) cenas. Nozîmîgi mazinâjâs arî administratîvi regulçjamo preèu cenu pieauguma temps. Gan maijâ, gan jûnijâ dabasgâzes tirdzniecîbas cenai samazinoties, ceturkðòa laikâ bûtiski (par 9.3%) kritâs siltumenerìijas cena. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni automobiïu cenas saruka par 2.6% (kritums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu 7.%). Tomçr preèu cenu pieauguma tempa sarukumu palçninâja atseviðíu preèu grupu cenu kâpums. Degvielas cenas pieauga îpaði nozîmîgi (kâpums ceturkðòa laikâ.2%), tomçr to gada pieauguma temps joprojâm bija negatîvs ( 2.4%). Savukârt medicînas produktu cenas palielinâjâs par 4.8% (gada pieauguma temps 5.6%). Pieprasîjuma krituma dçï samazinâjâs pakalpojumu cenu gada pieauguma temps (8.4%;. ceturksnî.8%). Ceturkðòa laikâ kritâs arî çdinâðanas pakalpojumu cenas (par 2.6%; gada pieauguma temps 4.7%). Pamatinflâcijas devums kopçjâ inflâcijâ 2. ceturksnî ekonomiskâs aktivitâtes un pieprasîjuma sarukuma dçï samazinâjâs lîdz 2.9 procentu punktiem. Îpaði kritâs pamatinflâcijas komponentu (apstrâdâtâs pârtikas un administratîvi neregulçjamo pakalpojumu) cenu dinamikas ietekme uz kopçjo inflâciju (attiecîgi 0.4 procentu punkti un.0 procentu punkts). Raþotâju cenas rûpniecîbâ 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu samazinâjâs par 5.%. Gada laikâ saruka raþotâju cenas gan iekðzemes tirgû pârdotajai produkcijai (par.7%), gan eksportçtajai produkcijai (par 0.7%). Nozîmîgi (par 6.6 procentu punktiem) samazinâjâs elektroenerìijas, gâzes apgâdes, siltumapgâdes un gaisa kondicionçðanas raþotâju cenu ietekme uz kopçjo raþotâju cenu pieaugumu, taèu tâ joprojâm bija pozitîva (2.3 procentu punkti). Arî metâlu un pârtikas produktu raþotâju cenu pârmaiòas 3

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW bija mçrenâkas to negatîvâ ietekme uz raþotâju cenu pârmaiòâm 2. ceturksnî bija attiecîgi 2.3 procentu punkti un 0.8 procentu punkti. Ceturkðòa laikâ samazinâjâs raþotâju cenas rûpniecîbâ (par 3.5%), vietçjâ tirgû pârdoto preèu raþotâju cenas (par 3.8%) un eksporta preèu raþotâju cenas (par 3.%). 2. ceturksnî raþotâju cenu kritumu galvenokârt ietekmçja elektroenerìijas, gâzes apgâdes, siltumapgâdes un gaisa kondicionçðanas raþotâju cenu, pârtikas produktu raþotâju cenu un koksnes un tâs izstrâdâjumu raþotâju cenu sarukums (attiecîgi 4.4%, 4.% un 5.4%). Bûvniecîbas izmaksas 2. ceturksnî turpinâja kristies, ceturkðòa laikâ samazinoties par 4.3% (salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu par 0.8%.) Visstraujâk kritâs bûvmateriâlu izmaksas (ceturkðòa laikâ par 5.2%; gada laikâ par 7.7%), tomçr strâdnieku darba samaksas samazinâjuma temps salîdzinâjumâ ar straujo kritumu. ceturksnî (6.0%) palçninâjâs (lîdz 3.7%; gada samazinâjuma temps 20.9%). Maðînu un mehânismu uzturçðanas un ekspluatâcijas izmaksas ceturksnî kritâs par 2.8% (pieaugums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu 0.%). FISKÂLAIS SEKTORS Valsts konsolidçtâ kopbudþeta finansiâlais deficîts pçc naudas plûsmas principa 2. ceturksnî bija 283. milj. latu jeb 8.4% no IKP (finansiâlais pârpalikums iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ 5.6 milj. latu jeb.2% no IKP; sk. 8. att.). Valsts konsolidçtâ kopbudþeta deficîtu noteica negatîvâ bilance valsts pamatbudþetâ (85.3 milj. latu) un valsts sociâlâs apdroðinâðanas budþetâ (73. milj. latu). Arî paðvaldîbu konsolidçtâ budþeta bilance bija negatîva (27.6 milj. latu; sk. 9. att.). Ðâdu valsts konsolidçtâ kopbudþeta bilances pasliktinâjumu 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu noteica gan ieòçmumu samazinâjums (296.0 milj. latu jeb 8.7%), gan izdevumu pieaugums (38.6 milj. latu jeb 2.5%). 2. ceturksnî nozîmîgi saruka nodokïu ieòçmumi (par 336. milj. latu jeb 27.3%), samazinoties visu nodokïu ieòçmumiem, taèu uzòçmumu ienâkuma nodokïa ieòçmumu kritums noteica gandrîz 40% nodokïu samazinâjuma apjoma (sk. 0. att.). Uzòçmumu ienâkuma nodokïa ieòçmumi saruka par 33.4 milj. latu jeb 79.% straujâ uzòçmumu peïòas krituma dçï. Samazinoties vidçjam atalgojumam un nodarbinâto skaitam, bûtiski saruka arî iedzîvotâju ienâkuma nodokïa (par 7. milj. latu jeb 27.2%) un sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu (par 24. milj. latu jeb 7.0%) ieòçmumi. PVN ieòçmumu kritumu (77.7 milj. latu jeb 28.2%) ietekmçja privâtâ patçriòa sarukums. Akcîzes nodokïa ieòçmumi samazinâjâs par 3. milj. latu jeb 9.7%, neraugoties uz akcîzes nodokïa likmju palielinâðanu gandrîz visâm ar akcîzes nodokli apliekamajâm precçm. 4

2 2009 Savukârt lielâki nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ bija nenodokïu ieòçmumi (par 20.8 milj. latu jeb 7.5%), jo maijâ tika saòemti ieòçmumi, pârdodot saskaòâ ar Kioto protokolu noteiktâs siltumnîcefekta gâzes emisijas kvotas 2. milj. latu apmçrâ (gadâ paredzamie ieòçmumi 9.0 milj. latu). Pieauga trîs izdevumu posteòi. Sociâlo pabalstu izdevumi palielinâjâs par 0.8 milj. latu jeb 33.%, subsîdijas un dotâcijas par 46.4 milj. latu jeb 4.8% un procentu izdevumi par 24.3 milj. latu jeb 32.4%. Sociâlo pabalstu izdevumu kâpuma galvenais cçlonis bija 2008. gadâ veiktâ bûtiskâ pensiju indeksâcija un vecuma pensiju piemaksu palielinâjums, kâ arî straujais bezdarbnieku skaita pieaugums. Subsîdiju un dotâciju kâpumu veicinâja lielâks izdevumu apjoms ES fondu lîdzfinansçto projektu îstenoðanai. Savukârt procentu izdevumu pieaugumu noteica krasais valdîbas parâda kâpums. Centrâlâs valdîbas un paðvaldîbu kopçjais parâds 2. ceturkðòa beigâs bija 3 063.2 milj. latu jeb 23.6% no prognozçtâ 2009. gada IKP (kâpums 2. ceturksnî 87.4 milj. latu; sk.. att.). Parâda palielinâjumu noteica centrâlâs valdîbas iekðçjâ parâda kâpums (80.2 milj. latu). 2009. gada 6. jûnijâ Latvijas Republikas Saeima pieòçma likumu "Grozîjumi likumâ "Par valsts budþetu 2009. gadam"", kas stâjâs spçkâ 2009. gada. jûlijâ. Saskaòâ ar ðo likumu valsts konsolidçtâ kopbudþeta izdevumi samazinâti par 420.5 milj. latu, savukârt rasti papildu ieòçmumi 79.5 milj. latu apmçrâ. Tâdçjâdi kopçjais budþeta bilances uzlabojums bija 500 milj. latu. Tika samazinâts iedzîvotâju ienâkuma nodokïa maksâtâja mçneða neapliekamais minimums (no 90 latiem lîdz 35 latiem), paaugstinâts akcîzes nodoklis alum un pârçjiem alkoholiskajiem dzçrieniem un palielinâti valsts kapitâlsabiedrîbu valsts pamatbudþeta ieòçmumos ieskaitâmie maksâjumi par valsts kapitâla izmantoðanu (ieòçmumi no dividendçm). Pieauga izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, procentu maksâjumiem par valdîbas parâdu un ES fondu apguvei. Savukârt kopçjie izdevumi kritâs sakarâ ar atalgojuma samazinâjumu valsts sektorâ, izdevumu par precçm un pakalpojumiem sarukumu, vecuma un izdienas pensijas un vecuma pensijas strâdâjoðiem pensionâriem samazinâðanu (attiecîgi par 0% un 70%), kapitâlo izdevumu, izdevumu subsîdijâm un dotâcijâm sarukumu (t.sk. Latvijas Republikas Veselîbas ministrijas izdevumu samazinâjums 94. milj. latu). MONETÂRÂ UN FINANÐU ATTÎSTÎBA Banku likviditâte un Latvijas Bankas operâcijas Lai nodroðinâtu mçrenâku ekonomiskâs aktivitâtes un kreditçðanas pieauguma turpmâku kritumu inflâcijas sarukuma apstâkïos, Latvijas Banka pieòçma lçmumu par refinansçðanas likmes samazinâðanu no 5.00% 5

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW lîdz 4.00% (spçkâ ar 24. maiju), taèu pârçjâs Latvijas Bankas noteiktâs procentu likmes netika mainîtas. Latu likviditâtes kritums valûtas intervenèu rezultâtâ maija beigâs un jûnija sâkumâ pârsniedza Latvijas Bankas refinansçðanas likmes samazinâjuma ietekmi. Intervences veicinâja gan banku eiro uzkrâjumu veidoðana nedroðajiem kredîtiem, gan arî baþas par SVF un EK starptautiskâ aizdevuma nâkamo maksâjumu varbûtçju nesaòemðanu. 2. ceturksnî valdîba gatavoja budþeta izdevumu samazinâjumu, savukârt Latvijas kreditori SVF un EK nesteidzâs ar jaunu kredîtu izsniegðanu. Tâpçc spriedze finanðu tirgû pieauga, un to pastiprinâja IKP kritums. ceturksnî, vçl vairâk norâdot uz bûtisku reformu nepiecieðamîbu. Latvijas Banka 2. ceturksnî neto nopirka 367.3 milj. latu par eiro (2.5 reizes vairâk nekâ. ceturksnî). Lati tika pârdoti Latvijas Bankai aprîlî, maijâ un jûnija sâkumâ, taèu latu likviditâtes trûkuma dçï latu pieprasîjums bûtiski pieauga, un kopð jûnija vidus lati atkal tika pirkti no Latvijas Bankas. Finanðu tirgu nomierinâja arî tas, ka EK akceptçja starptautiskâ aizdevuma otrâs daïas pieðíirðanu Latvijai jûlijâ. Savukârt latu likviditâti veicinâja vairâki faktori. Banku rezervju prasîbu vidçjais atlikums, sarûkot rezervju bâzei, 2. ceturksnî samazinâjâs par 5.3% (lîdz 743.9 milj. latu). Skaidrâs naudas apgrozîbâ vidçjais atlikums samazinâjâs par.0% (lîdz 838.3 milj. latu). Valdîbas latos veikto noguldîjumu vidçjais atlikums Latvijas Bankâ saruka par 37.8% (lîdz 08.0 milj. latu). Kopâ ðie trîs faktori palielinâja banku likviditâti par 20.4 milj. latu. 2. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni Latvijas Bankas veikto likviditâti palielinoðo monetâro operâciju atlikumi pieauga, bet likviditâti samazinoðo monetâro operâciju atlikumi saruka. Tomçr vidçji periodâ bankas joprojâm vairâk noguldîja latu resursus Latvijas Bankâ nekâ tos saòçma likviditâti palielinoðajâs operâcijâs. 2. ceturksnî bankas izmantoja noguldîjumu iespçju uz nakti (vidçji 04.0 milj. latu apjomâ) un aizdevumu iespçju uz nakti (vidçji 22.8 milj. latu apjomâ). Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni bûtiski samazinâjâs noguldîjumu iespçjas uz nakti atlikums (. ceturksnî vidçji 278.5 milj. latu; aizdevumu iespçjas uz nakti atlikums 2.3 milj. latu). Galveno refinansçðanas operâciju vidçjais atlikums palielinâjâs no vidçji 4.8 milj. latu. ceturksnî lîdz 4.4 milj. latu 2. ceturksnî, vidçjai procentu likmei pieaugot attiecîgi no 6.00% lîdz 9.67%. Valûtas mijmaiòas darîjumu izsolçs latu pieprasîjums bija diezgan liels. Ðo darîjumu vidçjais atlikums pieauga no 20.8 milj. latu. ceturksnî lîdz 33.3 milj. latu 2. ceturksnî, savukârt vidçjâ svçrtâ procentu likme attiecîgi palielinâjâs no 5.9% lîdz 8.25%. Pçc finanðu tirgus dalîbnieku riska uztveres pârmaiòâm aprîlî un maijâ ilgâka termiòa RIGIBOR bija tendence pakâpeniski pieaugt, savukârt uz nakti izsniegto aizdevumu RIGIBOR atbilstoði latu likviditâtes apstâkïiem galvenokârt bija zemâks nekâ Latvijas Bankas refinansçðanas likme vai nedaudz to pârsniedza. Tomçr jûnijâ, veidojoties latu likviditâtes trûkumam, uz nakti izsniegto kredîtu RIGIBOR sasniedza 33.00%, bet 3 un 6 mçneðu RIGIBOR pieauga attiecîgi lîdz 29.80% un 27.60% (vidçji mçnesî 3 un 6 mçneðu RIGIBOR bija attiecîgi 5.70% un 5.69%). Naudas râdîtâju dinamika Skaidrâs naudas pieprasîjums 2. ceturksnî turpinâja strauji (par 9.0%) kristies (gada samazinâjuma temps 24.%). Lai gan joprojâm saruka rezervju prasîbu apjoms, bankas samazinâja brîvo resursu izvietoðanu noguldîjumu iespçjâs un banku pieprasîjuma noguldîjumu atlikums Latvijas Bankâ pieauga. Tâdçjâdi naudas bâze M0 ceturkðòa laikâ nedaudz (par 39.5 milj. latu) palielinâjâs. Naudas bâzes un banku noguldîjumu atlikuma centrâlajâ bankâ gada pârmaiòu temps jûnijâ bija lîdzîgs martâ novçrotajam negatîvajam lîmenim (attiecîgi 35.% un 42.7%). Centrâlâs bankas naudas piedâvâjumu mazinâja Latvijas Bankas veiktâs eiro pârdoðanas intervences, bet palielinâja noguldîjumu iespçjas atlikuma sarukums, neliels bankâm izsniegto kredîtu atlikuma kâpums un valdîbas latu noguldîjumu atlikuma Latvijas Bankâ kritums. Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi 2. ceturksnî samazinâjâs (par 387.8 milj. latu jeb 6.5%), centrâlâs bankas veikto intervenèu ietekmi papildinot valdîbas ârvalstu valûtas lîdzekïu atlikuma samazinâjumam, izmantojot tos budþeta deficîta segðanai. Tomçr emitçtâs nacionâlâs valûtas segums ar Latvijas Bankas tîrajiem ârçjiem aktîviem jûnija beigâs joprojâm bija augsts (24.%; sk. 2. att.). 6

2 2009 Nebija vçrojama nozîmîga monetâro râdîtâju sarukuma tendence naudas piedâvâjuma un noguldîjumu atlikuma kâpums aprîlî bija mçrens, tad sekoja neliels to kritums maijâ un jûnijâ (naudas râdîtâju dinamiku sk. 3. att.). Vienlaikus tomçr vçrojama nozîmîgâka latos veikto noguldîjumu atlikuma samazinâjuma tendence. Padziïinoties recesijai un bankâm îstenojot piesardzîgu kreditçðanas politiku, turpinâja sarukt rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikuma gada pieauguma temps, un jûnijâ tas kïuva negatîvs (kritums ceturkðòa laikâ 6.6 procentu punkti; lîdz 0.2%; sk. 4. att.). Kredîtu atlikums saruka katru mçnesi, ceturkðòa laikâ samazinoties mazliet vairâk nekâ. ceturksnî (par 292.3 milj. latu; visstraujâk aprîlî par 6.0 milj. latu). Vienlaikus kredîtu atlikumâ turpinâja palielinâties tâdu kredîtu daïa, kuru maksâjumu kavçjums pârsniedz 90 dienu. Finanðu iestâdçm un nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikuma samazinâðanos lielâ mçrâ noteica komerckredîta atlikuma (229.8 milj. latu) un (nedaudz) uzòçmçjdarbîbai izsniegtâ hipotçku kredîta (25.0 milj. latu) atlikuma sarukums, vienlaikus mazliet (par 0.2 milj. latu) pieaugot industriâlâ kredîta atlikumam. Savukârt mâjsaimniecîbâm mâjokïa iegâdei izsniegto kredîtu atlikums 2. ceturksnî samazinâjâs par 54.7 milj. latu un patçriòa kredîta atlikums par 8.4 milj. latu. Saruka gandrîz visu nozîmîgâko kredîtu veidu (izòemot industriâlo kredîtu) atlikuma gada kâpuma temps. Lîdzîgâ tempâ samazinâjâs gan uzòçmçjdarbîbai, gan mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtresursu apjoms. Nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikums 2. ceturksnî saruka par.% (râdîtâja mçneða pârmaiòas sk. 5. att.), savukârt mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikums par.2% (râdîtâja mçneða pârmaiòas sk. 6. att.). Abiem sektoriem izsniegto kredîtu atlikuma gada pârmaiòu temps palçninâjâs (jûnijâ attiecîgi lîdz 4.% un 0.6%). Finanðu iestâdçm izsniegto kredîtu atlikums 2. ceturksnî samazinâjâs par 7.0%, savukârt gada pârmaiòu temps jûnijâ bija 29.0%. 7