MONETÂRAIS APSKATS MONETARY 4REVIEW

Size: px
Start display at page:

Download "MONETÂRAIS APSKATS MONETARY 4REVIEW"

Transcription

1 MONETÂRAIS APSKATS ISSN MONETARY REVIEW 4

2 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

3 Latvijas Banka, 2002 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

4 SATURS Ievads 4 Ârçjâ ekonomiskâ vide 4 Ârçjâ sektora attîstîba 7 Ârçjâ tirdzniecîba un konkurçtspçja 7 Maksâjumu bilance 9 Iekðzemes ekonomiskâ aktivitâte 10 Kopçjais pieprasîjums 10 Kopçjais piedâvâjums 11 Nodarbinâtîba un darba samaksa 12 Cenu dinamika 13 Fiskâlais sektors 13 Monetârâ politika un finanðu sektors 15 Banku likviditâte un Latvijas Bankas operâcijas 15 Naudas râdîtâju dinamika un procentu likmes 16 Finanðu tirgus 20 Banku darbîba 22 Latvijas maksâjumu statistika 23 Norçíiniem izmantojamo nebanku kontu skaits un to atlikumi 23 Maksâðanas lîdzekïu lietoðana 24 Banku un mazumtirdzniecîbas kartes, bankomâti un norçíinu karðu pieòemðanas vietas un tîkli 26 Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes normatîvâs aktualitâtes 27 Statistiskâ informâcija 53 Papildinformâcija 95 CONTENTS Introduction 28 External Economic Environment 28 External Sector Developments 31 Foreign Trade and Competitiveness 31 Balance of Payments 33 Domestic Economic Activity 34 Aggregate Demand 34 Aggregate Supply 35 Employment, Wages and Salaries 36 Price Dynamics 36 Fiscal Sector 37 Monetary and Financial Developments 39 Banks' Liquidity and the Bank of Latvia's Operations 39 Dynamics of Monetary Aggregates and Interest Rates 40 Financial Market 44 Banking Sector 47 Payment Statistics in Latvia 47 Non-Bank Accounts 48 Use of Payment Instruments 48 Bank and Retailer Cards, Automated Teller Machines, Points of Sale, and ATM and POS Networks 50 Highlights of Normative Acts Adopted in Pursuit of the Bank of Latvia's Main Tasks 51 Statistics 53 General Notes 95 3

5 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW IEVADS Iekðzemes kopprodukts (IKP) gadâ pieauga par 7.6%, un tas nodroðinâja Latvijas lîderpozîcijas tautsaimniecîbas attîstîbâ Centrâlâs Eiropas un Austrumeiropas valstu vidû, turklât izaugsme bija vçrojama visos tautsaimniecîbas sektoros. IKP pieaugumu nodroðinâja bûtiskais iekðzemes pieprasîjuma kâpums visu gadu un ârçjais pieprasîjums gada pirmajos deviòos mçneðos gada 1. ceturksnî, samazinoties ârçjam pieprasîjumam, palçninâjâs arî tautsaimniecîbas izaugsme un IKP pieauga tikai par 3.8%. Tiek prognozçts, ka gadâ IKP pieaugs aptuveni par 5%. 1. ceturksnî lçnâk nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ attîstîjâs transporta, glabâðanas un sakaru un rûpniecîbas nozares, taèu turpinâjâs strauja mazumtirdzniecîbas un finanðu starpniecîbas izaugsme. Palçninâjâs eksporta un importa pieauguma temps. Preèu negatîvo saldo noteica galvenokârt kapitâlpreèu imports, liecinot par to, ka tekoðâ konta negatîvais saldo saglabâsies samçrâ augsts arî gadâ. Bezdarba lîmenis ceturkðòa laikâ sezonâlu faktoru ietekmç pieauga (lîdz 8.2% marta beigâs), tomçr salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu bûtiski nemainîjâs. Patçriòa cenu gada inflâcija martâ samazinâjâs lîdz 3.2%. Valsts konsolidçtâ kopbudþeta fiskâlais deficîts gada pirmajos trijos mçneðos bija gandrîz trîs reizes mazâks nekâ gada atbilstoðajâ periodâ tikai 3.2 milj. latu. Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi, turpinoties valûtas mijmaiòas darîjumu atmaksai, 1. ceturksnî nedaudz samazinâjâs, tomçr emitçtâs nacionâlâs valûtas segums ar Latvijas Bankas tîrajiem ârçjiem aktîviem marta beigâs bija 117.6%. Naudas piedâvâjums janvârî nedaudz pieauga, bet februârî un jo seviðíi martâ tâ kâpums paâtrinâjâs. Sarûkot skaidrâs naudas emisijai, bûtiski pieauga no iekðzemes uzòçmumiem un privâtpersonâm piesaistîto noguldîjumu atlikums. Turpinâja palielinâties arî banku izsniegto kredîtu atlikums, tomçr tâ gada pieauguma temps pakâpeniski samazinâjâs. Palielinâjâs kredîtiestâþu aktîvi, kapitâls un rezerves, bet peïòa 1. ceturksnî bija 1.4 reizes lielâka nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. Latvijas Bankas noteiktais ASV dolâra kurss attiecîbâ pret latu 1. ceturksnî pieauga par 0.5%, bet eiro kurss attiecîbâ pret latu marta beigâs bija tâds pats kâ gada decembra beigâs. Naudas tirgû bûtiski samazinâjâs latos veikto darîjumu procentu likmes. To noteica banku augstâ likviditâte gada sâkumâ, kuras ietekmç ievçrojami saruka banku interese par Latvijas Bankas piedâvâtajiem kredîtresursiem, bet aizvien vairâk tika izmantotas centrâlâs bankas piedâvâtâs termiònoguldîjumu veikðanas iespçjas. Darîjumos ar iekðzemes uzòçmumiem un privâtpersonâm samazinâjâs gan izsniegto kredîtu, gan piesaistîto noguldîjumu procentu likmes, atspoguïojot vispârçjo naudas un kapitâla tirgus procentu likmju kritumu gan latos, gan ârvalstu valûtâ veiktajiem darîjumiem. 4 ÂRÇJÂ EKONOMISKÂ VIDE Salîdzinâjumâ ar gada 4. ceturksni gada 1. ceturksnî pasaules tautsaimniecîbâ bija vçrojamas pozitîvas pârmaiòas: atsâkâs gan ASV, gan ES valstu, gan Japânas tautsaimniecîbas attîstîba. Taèu ir pâragri uzskatît, ka lejupslîde pilnîbâ pârvarçta, jo gada 1. ceturkðòa dati ir pretrunîgi. ASV tautsaimniecîba 1. ceturksnî pakâpeniski sâka atgûties no iepriekðçjâ gadâ vçrojamâs lejupslîdes. IKP pieaugums ASV (6.1%) bija visstraujâkais pçdçjo divu gadu laikâ. To galvenokârt noteica privâtâ patçriòa pieaugums (3.3%) un bûtiska krâjumu korekcija. Augot iekðzemes pieprasîjumam, strauji palielinâjâs importa

6 apjoms. Tas izraisîja ASV ârçjâs tirdzniecîbas bilances pasliktinâðanos, bet vienlaikus veicinâja ASV tirdzniecîbas partnervalstu eksporta apjoma kâpumu. Rûpniecîbas produkcijas raþoðanas apjoms un raþotâju konfidence pakâpeniski pieauga. Tâ kâ ASV tautsaimniecîba 1. ceturksnî tikai sâka atlabt, ASV Federâlo rezervju sistçma bâzes procentu likmes ðajâ periodâ nemainîja. Eiro zonas valstu IKP 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga tikai par 0.1%. Raþoðanas sektora atgûðanâs no lejupslîdes notika lçnâk nekâ ASV raþotâju konfidence sâka uzlaboties tikai marta nogalç. Rûpnieciskâs raþoðanas apjoms Eiropas lielâkajâs industriâlajâs valstîs janvârî nedaudz palielinâjâs, bet martâ atkal saruka. Savukârt eksporta apjoma mçneða pieauguma tempam ceturkðòa beigâs bija augðupejas tendence, kas atspoguïoja pieprasîjuma kâpumu ASV. Iekðzemes pieprasîjums eiro zonas valstîs gada pirmajos trijos mçneðos bija zems un mazumtirdzniecîbas un importa apjoms saruka. Eiro zonas valstîs pieauga inflâcija: janvârî tâ palielinâjâs pârtikas produktu cenu pieauguma rezultâtâ, bet martâ naftas cenu straujâ kâpuma ietekmç. Inflâcijas pieauguma risku eiro zonas valstîs noteica ne tikai augstâs naftas cenas, bet arî arodbiedrîbu un darba devçju nesaskaòas Vâcijâ un Itâlijâ. Tomçr, kaut gan inflâcija pieauga, Eiropas Centrâlâ banka nemainîja bâzes procentu likmes. Palielinoties ârvalstu pasûtîjumu apjomam, Vâcijas eksporta apjoma kâpuma temps gada sâkumâ paâtrinâjâs, tomçr iekðzemes pieprasîjums joprojâm bija zems. Rûpniecîbas un bûvniecîbas nozares vçl aizvien cînîjâs ar lejupslîdes sekâm, un, kaut arî raþotâju optimisms pieauga, raþoðanas apjoms saruka. Privâto patçriòu turpinâja negatîvi ietekmçt augoðâ bezdarba lîmeòa izraisîtâ zemâ patçrçtâju konfidence. Tâdçjâdi 1. ceturksnî iekðçjie faktori nespçja sniegt tautsaimniecîbai nepiecieðamo pozitîvo atbalstu laikâ, kad ârçjais pieprasîjums vçl nebija pietiekams, lai strauji veicinâtu eksporta pieaugumu. Vâcijas IKP 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu samazinâjâs par 1.2%. Lielbritânijas IKP kâpumu (1. ceturksnî 1.1%) turpinâja noteikt stabils privâtâ patçriòa pieaugums, ko veicinâja zemas procentu likmes, ievçrojams reâlo ienâkumu palielinâjums gadâ un zems bezdarba lîmenis, kas patçrçtâju konfidenci ïâva uzturçt augstâ lîmenî. Vienlaikus raþoðana joprojâm atradâs stagnâcijâ un saglabâjâs eksporta pieauguma tempa lejupslîdes tendence. Zviedrijas rûpniecîba (îpaði telekomunikâciju nozare) gadâ stipri cieta pasaules tautsaimniecîbas lejupslîdes dçï, un raþoðanas apjoms turpinâja kristies arî gada 1. ceturksnî. Zviedrijas eksports joprojâm samazinâjâs, bet Dânijas eksports sâka pieaugt. Privâtais patçriòð abâs valstîs gada sâkumâ sakarâ ar iedzîvotâju reâlo ienâkumu kâpumu nedaudz palielinâjâs. Zviedrijas IKP 1. ceturksnî pieauga par 0.4%, bet Dânijas IKP par 1.1%. Zviedrijâ strauji palielinâjâs patçriòa cenu gada inflâcija (martâ lîdz 3.0%), tâpçc Zviedrijas centrâlâ banka martâ paaugstinâja bâzes procentu likmi par 25 bâzes punktiem lîdz 4.0%. ASV ekonomiskâs situâcijas uzlaboðanâs veicinâja arî Japânas eksporta un raþoðanas attîstîbu 1. ceturksnî. Februârî un martâ gan eksporta, gan rûpniecîbas produkcijas raþoðanas mçneða pieauguma temps kïuva pozitîvs, tomçr pârmaiòas salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu joprojâm bija negatîvas. Tâdçjâdi Japânas ekonomiskais stâvoklis turpinâja bût neapmierinoðs (neliels iekðzemes patçriòð, deflâcija, strukturâlâs problçmas, augsts bezdarba lîmenis), un 1. ceturksnî Japânas IKP kritâs par 1.6%. Centrâlâs Eiropas un Austrumeiropas valstîs 1. ceturksnî saglabâjâs zemâks rûpniecîbas produkcijas raþoðanas izaugsmes temps nekâ gada ceturkðòos, taèu kopumâ izaugsme bija pozitîva. Janvârî bija vçrojams augsts patçriòa cenu un bez- 5

7 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 6 darba lîmeòa kâpums, bet februârî un martâ situâcija pamazâm uzlabojâs un daþâs valstîs (piemçram, Èehijâ, Igaunijâ un Lietuvâ) bija jûtams ekonomiskâs aktivitâtes pieaugums. Lietuvas IKP 1. ceturksnî palielinâjâs par 4.1%, taèu rûpnieciskâs raþoðanas kâpums bija tikai 1.7%. Lietuvas eksports uz ES valstîm palielinâjâs par 3.9%, bet uz NVS un Eiropas Brîvâs tirdzniecîbas asociâcijas (EFTA) dalîbvalstîm attiecîgi par 26.8% un 24.9%. Straujâk augot rûpniecîbas produkcijas raþoðanai, mazinâjâs arî bezdarba lîmenis (marta beigâs 12.6%). Patçriòa cenu gada inflâcija Lietuvâ bija zemâkâ Baltijas valstîs (2.5%), tomçr tâ bija augstâka nekâ gada 1. ceturksnî, un to noteica pârtikas cenu kâpums. Igaunijâ patçriòa cenu pieaugumu (par 4.3%) 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu galvenokârt noteica pakalpojumu cenu kâpums. Rûpniecîbas produkcijas raþoðanas apjoms 1. ceturksnî pieauga. Igaunijas eksports saruka, jo turpinâjâs eksporta pieprasîjuma kritums galveno tirdzniecîbas partnervalstu Somijas un Zviedrijas tirgû. Vienlaikus straujâk auga eksports uz NVS valstîm. Krievijas tautsaimniecîbas izaugsme 1. ceturksnî bija stabila: IKP salîdzinâjumâ ar gada 1. ceturksni palielinâjâs par 3.7%, bet rûpniecîbas produkcijas raþoðanas apjoms par 2.6% un investîciju apjoms par 1.2%. Saglabâjâs samçrâ augsta patçriòa cenu inflâcija (17.8%), tomçr tâ bija zemâka nekâ gadâ. Naftas ieguves apjoms un eksports pieauga, tomçr kopçjais Krievijas eksporta apjoms salîdzinâjumâ ar gada 1. ceturksni samazinâjâs. Vienlaikus palielinâjâs importa apjoms, tomçr ârçjâs tirdzniecîbas bilance joprojâm bija pozitîva. ASV un Eiropas fondu tirgiem 1. ceturksnî bija raksturîga iepriekðçjâ gada nogales optimisma pârvçrtçðana (2001. gada pçdçjos trijos mçneðos ASV tehnoloìiskâ sektora un "vecâs tautsaimniecîbas" akciju cenas pieauga attiecîgi aptuveni par 45% un 25%, bet Eiropas akciju cenas par 33%). Sâkoties jaunajam gadam, tika izvçrtçts tik strauja akciju cenu kâpuma pamatojums. Uzòçmumu darbîbas rezultâti joprojâm bûtiski neuzlabojâs, un akciju cenas bija sasnieguðas pârâk augstu lîmeni, tâpçc vadoðâs investîciju kompânijas samazinâja akciju îpatsvaru vçrtspapîru portfeïos. Arî ASV Federâlo rezervju sistçma norâdîja uz investîciju un patçriòa pieprasîjuma palielinâjuma tendenèu nestabilitâti. Ðo faktoru ietekmç ASV tirgos kritâs akciju vçrtîba, tâdçjâdi izraisot akciju cenu sarukumu arî Eiropâ. ASV akciju tirgu negatîvi ietekmçja arî augoðâs baþas par to, cik korekti ir vairâku kompâniju grâmatvedîbas dati, un uzraudzîbas institûciju uzsâktâs izmeklçðanas. Parâdoties datiem, kas liecinâja par ASV ekonomiskâ stâvokïa uzlaboðanos, februâra beigâs un marta sâkumâ fondu tirgi aktivizçjâs. Arî Japânas akciju vçrtîba strauji pieauga (par 21%), jo valdîba un Finanðu uzraudzîbas aìentûra ieviesa îsâs pozîcijas pârdoðanas (short-selling) darîjumu ierobeþojumus, lai uzlabotu banku un pensiju fondu bilances finanðu gada beigâs. Taèu ceturkðòa beigâs tirgû atkal bija vçrojams pesimisms, ko noteica naftas cenu straujais pieaugums martâ (Brent naftas lîgumu cena pieauga par 22%), tâ vieðot baþas par inflâcijas palielinâðanos un iespçjamo bâzes procentu likmju paaugstinâðanu. Naftas cenu kâpumu izraisîja Naftas eksportçtâju valstu organizâcijas (OPEC) paziòojums, ka spçkâ esoðie naftas eksporta ierobeþojumi karteïa valstîm tiks saglabâti arî gada 2. ceturksnî, un baþas, ka ASV varçtu uzsâkt militâras akcijas Irâkâ, kâ arî Izraçlas un Palestînas konflikta uzliesmojums. Pasaules valûtas tirgû 1. ceturksnî nozîmîgâkâs bija ASV dolâra kursa svârstîbas kopð gada septembra ASV dolâra kurss bija audzis attiecîbâ pret eiro un Japânas jenu, bet 1. ceturkðòa vidû tâ kurss attiecîbâ pret ðîm valûtâm sâka sarukt.

8 Sakarâ ar eiro ievieðanu skaidrâs naudas apgrozîbâ uzreiz pçc gadumijas eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru strauji pieauga, tomçr kâpums ilga tikai daþas dienas. To noteica konflikts Itâlijas valdîbâ un sliktâki, nekâ gaidîts, Eiropas makroekonomiskie râdîtâji. Janvâra beigâs eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru sasniedza nozîmîgu atbalsta lîmeni un tirgus dalîbnieki sâka fiksçt peïòu pçc ilgstoðâ ASV dolâra kursa kâpuma. Eiro kursa pieaugumu veicinâja baþas par ASV tekoðâ konta deficîta tâlâku palielinâjumu, kâ arî Tuvo Austrumu konflikta eskalâcija, kas izraisîja ASV dolâru maiòu pret Ðveices frankiem, Lielbritânijas sterliòu mârciòâm un eiro. Tâlâku Japânas jenas kursa kritumu ierobeþoja Japânas investoru ârvalstîs izvietoto lîdzekïu repatriâcija, kas vçrojama katra finanðu gada beigâs (martâ), un jau minçtie darîjumu ierobeþojumi, kuru ietekmç notika îslaicîgs, bet straujð akciju cenu kâpums Tokijas Fondu birþâ. Ðo faktoru mijiedarbîbas rezultâtâ marta sâkumâ Japânas jenas kurss attiecîbâ pret ASV dolâru strauji pieauga, taèu tas izraisîja valdîbas satraukumu un brîdinâjumus par intervenèu iespçjamîbu, tâdçjâdi atkal ïaujot paaugstinâties ASV dolâra kursam. ÂRÇJÂ SEKTORA ATTÎSTÎBA Ârçjâ tirdzniecîba un konkurçtspçja 1. ceturksnî Latvijas tautsaimniecîbu ietekmçja pasaules ekonomiskâs situâcijas pasliktinâðanâs gadâ, îpaði pieprasîjuma samazinâðanâs ES (sk. 1. att.). Latvijas ârçjâs tirdzniecîbas apgrozîjums pieauga lçnâk nekâ aizvadîtâ gada ceturkðòos. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu eksports 1. ceturksnî palielinâjâs par 2.5%, bet imports par 6.8%, tâdçjâdi ârçjâs tirdzniecîbas bilance pasliktinâjâs. Latvijas eksports uz ES valstîm 1. ceturksnî kritâs par 9.4 milj. latu jeb 4.7%, un ðo valstu îpatsvars eksporta kopapjomâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada 1. ceturksni samazinâjâs no 65.3% lîdz 60.7%. Latvijas èetras galvenâs partnervalstis eksportâ (Vâcija, Lielbritânija, Zviedrija un Lietuva) patçrçja gandrîz pusi no Latvijas eksporta kopapjoma. Visvairâk eksports saruka uz Vâciju (metâli, tekstilmateriâli un tekstilizstrâdâjumi, koksne), Zviedriju (koksne) un Îriju (metâli). Taèu eksports turpinâja augt uz pârçjâm valstîm (par 13.3 milj. latu; galvenokârt uz Lietuvu, ASV, Norvçìiju, Alþîriju) un NVS valstîm (par 3.5 milj. latu). Uz Lietuvu vairâk tika eksportçta elektroenerìija un papîrs, uz ASV tabaka, uz Norvçìiju kuìi, uz Alþîriju metâli un uz Krieviju gatavie zivju produkti un konservi. Kaut gan ârçjie faktori bija negatîvi, Latvijas eksporta îpatsvars Eiropas tirgos (t.sk. koksnes un tekstilproduktu tirgos) pieauga. Tas liecina par Latvijas eksportpreèu konkurçtspçjas saglabâðanos. 7

9 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW Latvijas eksportâ dominçja koksne un tâs izstrâdâjumi, tekstilmateriâli un tekstilizstrâdâjumi, metâli un to izstrâdâjumi. Ðo preèu grupu kopçjais eksporta apjoms 1. ceturksnî samazinâjâs par 11.5 milj. latu, sarûkot gan fiziskajam apjomam, gan eksporta vienîbas vçrtîbai (izòemot metâlus un to izstrâdâjumus). Ðo preèu galvenais noieta tirgus ir ES valstis, un eksporta kritums atspoguïoja pieprasîjuma samazinâðanos Eiropâ. Saruka gan eksporta preèu pasûtîjumi, gan raþoðanas apjoms. Eksporta nelielo pieaugumu kopumâ nodroðinâja galvenokârt pârtikas rûpniecîbas produktu (gatavie zivju produkti un konservi), minerâlo produktu (elektroenerìija), daþâdu rûpniecîbas preèu (mçbeles) un maðînu un mehânismu, elektrisko iekârtu izvedums. Pârtikas rûpniecîbas produktu daïas pieaugumu Latvijas eksportâ noteica straujais eksporta vienîbas vçrtîbas kâpums, gandrîz nepalielinoties eksporta fiziskajam apjomam. Savukârt minerâlo produktu pieaugumu noteica tieði fiziskâ apjoma kâpums, pazeminoties cenâm (par 16.7%). Eksports nedaudz auga arî gandrîz visâs tajâs preèu grupâs, kuru îpatsvars bija neliels (papîrs un kartons, plastmasas un izstrâdâjumi no tâm, stiklðíiedra). Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu eksporta vienîbas vçrtîba palielinâjâs par 1.0% un eksports reâlajâ izteiksmç pieauga par 1.5%. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni eksporta vienîbas vçrtîba palielinâjâs par 1.4%. Eksporta vienîbas vçrtîba salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu auga mazâk nekâ importa vienîbas vçrtîba (kâpums attiecîgi 1.0% un 3.1%). Tas nedaudz pasliktinâja tirdzniecîbas nosacîjumus, mazinot eksporta ienâkumus un palielinot importa izdevumus. Lata reâlais efektîvais kurss attiecîbâ pret desmit galveno tirdzniecîbas partnervalstu valûtâm 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu nemainîjâs, bet lata nominâlais efektîvais kurss attiecîbâ pret ðo valstu valûtâm pieauga par 0.7%. Attiecîbâ pret galveno attîstîto tirdzniecîbas partnervalstu valûtâm ðîs pârmaiòas bija attiecîgi 1.8% un 0.9%, bet attiecîbâ pret galveno attîstîbas tirdzniecîbas partnervalstu valûtâm 3.6% un 0.7%. Lata reâlâs vçrtîbas pârmaiòas bûtiski ietekmçja inflâcija Latvijâ, kas 1. ceturksnî pârsniedza inflâcijas lîmeni Eiropâ, tomçr palika ievçrojami zemâka par vidçjo inflâciju galvenajâs attîstîbas tirdzniecîbas partnervalstîs. Turpinâjâs maðînu un mehânismu, elektrisko iekârtu, transportlîdzekïu, íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru produkcijas un pârtikas rûpniecîbas produktu importa pieaugums. Palielinâjâs ne tikai ðo preèu importa vienîbas vçrtîba, bet arî ieveduma fiziskais apjoms. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada 1. ceturksni ievçrojami (par 14.2 milj. latu) samazinâjâs minerâlo produktu imports. To lielâ mçrâ noteica ðo produktu cenu kritums. Nedaudz pazeminâjâs arî metâlu un to izstrâdâjumu ievedums. Minçtâs preces dominçja importa kopapjomâ. Latvijas galvenâs partnervalstis importâ bija Vâcija, Lietuva, Somija, Krievija un Zviedrija. Visvairâk palielinâjâs ievedums no ES valstîm (galvenokârt no Vâcijas, Somijas, Nîderlandes, Beïìijas). Imports no NVS valstîm (Krievijas) samazinâjâs. Importa vienîbas vçrtîba 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni pieauga par 6.2%, bet salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu par 3.1%. Reâlais importa apjoms salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 3.5%. Importa vienîbas vçrtîbas kâpums bija vçrojams gandrîz visâs preèu grupâs. Visvairâk palielinâjâs maðînu un mehânismu, elektrisko iekârtu (par 7.9%), transportlîdzekïu (par 6.4%), augu valsts produktu (par 9.9%), íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru produkcijas (par 4.6%), metâlu un to izstrâdâjumu (par 5.0%) importa vienîbas vçrtîba. Kritâs minerâlo produktu un tekstilmateriâlu un tekstilizstrâdâjumu importa vienîbas vçrtîba (attiecîgi par 18.5% un 1.7%). 8

10 Maksâjumu bilance 1. ceturksnî maksâjumu bilances tekoðâ konta negatîvais saldo salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu nedaudz samazinâjâs un bija 3.9% no IKP (2001. gada 1. ceturksnî 4.3% no IKP). Pakalpojumu un kârtçjo pârvedumu pozitîvâ saldo pieaugums sedza preèu negatîvâ saldo kâpumu. Pakalpojumu pozitîvais saldo pieauga lîdz 7.9% no IKP (2001. gada 1. ceturksnî 7.6% no IKP), kârtçjo pârvedumu pozitîvais saldo palielinâjâs lîdz 2.5% no IKP (2001. gada 1. ceturksnî 0.6% no IKP) un preèu negatîvais saldo lîdz 14.7% no IKP (2001. gada 1. ceturksnî 13.0% no IKP). Pakalpojumu pozitîvais saldo (93.3 milj. latu) salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada 1. ceturksni palielinâjâs par 10.3 milj. latu. Samazinâjâs pârvadâjumu pakalpojumu pozitîvais saldo, mazliet saruka braucienu pakalpojumu negatîvais saldo, un ievçrojami pieauga citu pakalpojumu pozitîvais saldo. Pârvadâjumu pakalpojumu pozitîvais saldo samazinâjâs par 4.4 milj. latu, jo kritâs nerezidentiem sniegto pârvadâjumu pakalpojumu apjoms jûras transportâ (kravu pârvadâjumu pakalpojumi un citi ar jûras transportu saistîti pakalpojumi). Citu transporta veidu pârvadâjumu pakalpojumu pozitîvais saldo palielinâjâs par 2.1 milj. latu galvenokârt sakarâ ar autotransporta kravu pârvadâjumu apjoma kâpumu. Sniegto pakalpojumu kopapjomâ samazinâjâs pârvadâjumu pakalpojumu îpatsvars (lîdz 67.3%; iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ 70.1%). Braucienu pakalpojumu negatîvais saldo, galvenokârt sarûkot rezidentu tçriòiem ârvalstîs, samazinâjâs par 2.2 milj. latu. 1. ceturksnî kritâs Latvijas ceïotâju skaits un to vidçjie izdevumi ârvalstîs. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu nedaudz pieauga gan Latviju apmeklçjuðo nerezidentu skaits, gan tiem sniegto pakalpojumu apjoms. Citu pakalpojumu pozitîvais saldo (16.1 milj. latu), pieaugot sniegto un samazinoties saòemto pakalpojumu apjomam, palielinâjâs par 12.5 milj. latu. Saldo pieaugumu galvenokârt noteica saòemto apdroðinâðanas pakalpojumu un finanðu pakalpojumu apjoma kritums, kâ arî sniegto tirdzniecîbas starpniecîbas pakalpojumu apjoma pieaugums. Ienâkumu pozitîvais saldo (5.0 milj. latu) salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu samazinâjâs, galvenokârt augot nerezidentu ieguldîjumu ienâkumiem (palielinâjâs valdîbas parâda procentu maksâjumi). Turklât samazinâjâs arî Latvijas banku ârvalstîs veikto portfeïieguldîjumu un citu ieguldîjumu ienâkumi, taèu ðo kritumu gandrîz kompensçja ârvalstîs nodarbinâto Latvijas rezidentu atlîdzîbas pieaugums. Kârtçjo pârvedumu pozitîvais saldo sedza 17.2% no preèu negatîvâ saldo. Saldo pieaugumu galvenokârt noteica saòemto pârvedumu apjoma kâpums, jo, sâkot ar gada 1. ceturksni, maksâjumu bilancç tiek ietverta informâcija par tiem privâtpersonu maksâjumiem, kurus tâs veikuðas vai saòçmuðas, izmantojot banku pakalpojumus. Kapitâla un finanðu konta pozitîvais saldo bija 61.9 milj. latu. Kapitâls Latvijâ ieplûda galvenokârt ârvalstu tieðo investîciju veidâ, un tâs sedza tekoðâ konta negatîvo saldo. 77.9% Latvijâ veikto ârvalstu tieðo investîciju tika ieguldîti iekðzemes uzòçmumu paðu kapitâlâ. 1. ceturksnî rezidenti palielinâja ieguldîjumus ârvalstu vçrtspapîros un portfeïieguldîjumu saldo bija negatîvs (31.0 milj. latu). Bankas, kas ir galvenie ârçjâ vçrtspapîru tirgus dalîbnieki, kâpinâja ieguldîjumus finanðu institûciju akcijâs un OECD valstu 9

11 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW kredîtiestâþu ilgtermiòa (5 un vairâk gadu) parâda vçrtspapîros. Portfeïieguldîjumu pasîvi gandrîz nemainîjâs, jo nerezidenti iegâdâjâs privatizçjamo Latvijas uzòçmumu akcijas un valdîba samazinâja savas saistîbas par 20.2 milj. latu. Citu ieguldîjumu pozitîvais saldo 1. ceturksnî bija 10.3 milj. latu. Banku piesaistîto nebanku pieprasîjuma noguldîjumu apjoms pârsniedza to veikto îstermiòa noguldîjumu apjomu OECD valstu kredîtiestâdçs un nebankâm izsniegto îstermiòa aizdevumu apjomu, tâdçjâdi banku citu ieguldîjumu saldo bija pozitîvs (32.6 milj. latu). Citu sektoru saldo bija negatîvs (28.3 milj. latu), jo nebankas veica îstermiòa aizdevumus ârvalstîs un atmaksâja agrâk saòemtos ilgtermiòa aizòçmumus. Latvijas Banka, veicot valûtas mijmaiòas darîjumus, atmaksâja ârvalstu valûtu, un rezerves aktîvi samazinâjâs par 8.5 milj. latu. IEKÐZEMES EKONOMISKÂ AKTIVITÂTE Kopçjais pieprasîjums Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes apkopotie dati par IKP izlietojumu gada 4. ceturksnî liecina, ka IKP kâpumu veicinâja visu izlietojuma komponentu palielinâjums ðajâ periodâ bija vçrojams gan privâtâ un sabiedriskâ patçriòa, gan nefinanðu investîciju kâpums. Viens no ekonomiskâs izaugsmes veicinâtâjiem 4. ceturksnî bija privâtâ patçriòa pieaugums par 7.8%. Reâlâs darba samaksas pastâvîgs kâpums un nodarbinâto skaita dinamikas stabilitâte nosaka iedzîvotâju pirktspçjas uzlaboðanos, kas savukârt nodroðina iedzîvotâju iespçju veidot uzkrâjumus un iegâdâties gan pirmâs nepiecieðamîbas, gan ilglietojamâs preces. Privâtâ patçriòa pieaugumu veicina arî kreditçðanas izaugsme. Valsts pârvaldes iestâþu gala patçriòa izdevumi 4. ceturksnî salîdzinâjumâ ar gada atbilstoðo periodu pieauga par 8.3%, kas ir nozîmîgâkais sabiedriskâ patçriòa ceturkðòa kâpums kopð gada. Tekoðâ konta deficîta palielinâjumu 4. ceturksnî galvenokârt noteica augstais investîciju lîmenis (36.0% no IKP) un to straujais pieaugums, turklât uzkrâjumi salîdzinâjumâ ar gada 4. ceturksni saruka par 2.7 procentu punktiem (lîdz 18.0%). Ieguldîjumu apjoms pamatlîdzekïos 4. ceturksnî palielinâjâs par 4.7%, un tâ reâlo pieaugumu salîdzinâmajâs cenâs veicinâja bûvniecîbas izmaksu samazinâjums, kas turpinâs jau kopð gada vidus. Investîciju kopapjoms 4. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 37.5%. Augoðas konkurçtspçjas apstâkïos likumsakarîga ir uzòçmumu vçlme investçt, iegâdâjoties jaunas iekârtas un transportlîdzekïus. Arî iedzîvotâju pirktspçjas uzlaboðanâs un banku kredîtu pieejamîba veicinâjusi jaunas sadzîves tehnikas iegâdes un automobiïu pieprasîjuma kâpumu. Iekðzemes pieprasîjums 4. ceturksnî palielinâjâs par 14.5%, kas ir straujâkâ pieprasîjuma izaugsme pçdçjo triju gadu laikâ. Tas noteica strauju importa preèu pieprasîjuma pieaugumu, tâdçjâdi bûtiski palielinot importa un eksporta starpîbu, tomçr preèu negatîvo saldo daïçji sedza pakalpojumu pozitîvais saldo. Imports 4. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 21.0%, bet eksports par 7.5%. 10

12 Kopçjais piedâvâjums Pçc straujâs augðupejas gadâ, kad reâlais IKP pieauga par 7.6%, ekonomiskâs izaugsmes temps gada 1. ceturksnî palçninâjâs. IKP salîdzinâmajâs cenâs salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 3.8%. IKP kâpumu veicinâja joprojâm augstais iekðzemes pieprasîjums. Attîstîjâs bûvniecîba (reâlâs pievienotâs vçrtîbas pieaugums 6.8%), apstrâdes rûpniecîba (2.9%), lauksaimniecîba, medniecîba un meþsaimniecîba (3.7%) un nozîmîgâkâs pakalpojumu sektora nozares: tirdzniecîba (8.9%), operâcijas ar nekustamo îpaðumu, noma un cita komercdarbîba (4.1%) un finanðu starpniecîba (5.9%). Negatîvi IKP pieaugumu 1. ceturksnî ietekmçja ârçjie faktori. Zemais ârçjais pieprasîjums ES palçninâja eksportçjoðo nozaru izaugsmi apstrâdes rûpniecîbâ. Turklât Krievijas ostu attîstîbas atbalsta politika veicinâja tranzîta plûsmas samazinâjumu caur Latvijas ostâm, izraisot pievienotâs vçrtîbas pieauguma tempa kritumu transporta, glabâðanas un sakaru nozarç. Sarûkot pieprasîjumam ES valstîs, februârî un martâ kritâs no jauna veikto eksporta produkcijas pasûtîjumu apjoms, tâpçc saruka vairâku apstrâdes rûpniecîbas nozaru raþoðanas apjoms (koksnes, maðînbûves un metâlapstrâdes sektorâ, apìçrbu raþoðanâ). Vienlaikus, augot iekðzemes pieprasîjumam un atseviðíu produktu eksportam uz Krieviju, Lietuvu un vairâkâm citâm valstîm, turpinâja bûtiski palielinâties papîra, bûvmateriâlu, íîmisko vielu, gumijas un plastmasas izstrâdâjumu, kâ arî mçbeïu raþoðanas apjoms, daïçji kompensçjot minçto kritumu. Tomçr, lai gan janvârî un februârî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu apstrâdes rûpniecîbas raþoðanas kopapjoms salîdzinâmajâs cenâs nedaudz pieauga, martâ (arî sakarâ ar mazâku darbadienu skaitu) tas samazinâjâs par 1.3% un 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs par 0.9%. Enerìçtikas nozarç produkcijas apjoms salîdzinâmajâs cenâs samazinâjâs par 0.9%, bet ieguves rûpniecîbâ un karjeru izstrâdç par 25.3%, un rûpniecîbas produkcijas fiziskâ apjoma indekss salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada 1. ceturksni pieauga tikai par 0.1% (galveno tautsaimniecîbas nozaru raþoðanas râdîtâju mçneða dinamiku sk. 2. att.). Janvârî un februârî galvenokârt Krievijas diskriminçjoðâs tarifu politikas dçï samazinâjâs pa dzelzceïu pârvadâto kravu apjoms. Visvairâk saruka naftas produktu tranzîts, kas veido gandrîz pusi no kopçjâ pa dzelzceïu pârvadâto kravu apjoma. Tâ kâ Krievijas ostas nespçja pârkraut visu kravu apjomu, martâ Latvijas ostâs saòemto un no tâm nosûtîto kravu apjoms atkal pieauga. Visvairâk palielinâjâs beramkravu un naftas produktu transports, tâpçc kopçjais pa dzelzceïu pârvadâto kravu apjoma kritums samazinâjâs no 8.6% gada pirmajos divos mçneðos lîdz 2.1% 1. ceturksnî kopumâ. Ventspils ostas darbîbas râdîtâjus visvairâk ietekmçja to naftas produktu tranzîtpârvadâjumu apjoma sarukums, kuri veikti, izmantojot dzelzceïa transportu. Vien- 11

13 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW laikus nedaudz (par 1.5%) samazinâjâs arî pa maìistrâlo naftas vadu uz Ventspils ostu transportçtâs jçlnaftas apjoms. Tâ kâ Ventspils ostas kravu apgrozîjumâ dominç nafta un naftas produkti, gada 1. ceturksnî ðajâ ostâ saòemto un no tâs nosûtîto kravu apjoms sasniedza tikai 92.3% no iepriekðçjâ gada atbilstoðâ perioda apjoma. Tâdçjâdi kopçjais Latvijas ostu kravu apgrozîjums samazinâjâs par 1.5%, kaut arî divâs citâs lielâkajâs (Rîgas un Liepâjas) ostâs kravu apgrozîjums bûtiski palielinâjâs (attiecîgi par 14.4% un 10.4%). Nodarbinâtîba un darba samaksa 1. ceturksnî reìistrçtais bezdarba lîmenis sasniedza 8.2% no ekonomiski aktîvo iedzîvotâju skaita. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu bezdarba lîmenis bûtiski nemainîjâs, taèu salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada beigâm pieauga par 0.5 procentu punktiem (sk. 3. att.). Bezdarba lîmeòa palielinâðanâs gada sâkumâ vçrojama katru gadu sezonâlu faktoru ietekmç. Ilgstoðo bezdarbnieku skaits un kopçjais reìistrçto bezdarbnieku skaits salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni pieauga arî gada 1. ceturksnî (attiecîgi par 0.7 tûkst. un 6.0 tûkst.). Cits faktors, kas gada sâkumâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu noteica straujâku bezdarba lîmeòa pieaugumu, ir atseviðíu lielo Latvijas uzòçmumu reorganizâcija un maksâtnespçjas atzîðana, kad tiek atbrîvots daudz darbinieku. Tâdçjâdi bezdarba lîmeòa palielinâðanos noteica straujð bezdarbnieku skaita pieaugums vairâkâs Latvijas pilsçtâs un rajonos un gadâ gaidâms tirdzniecîbas platîbu pieaugums Rîgâ, tâpçc jaunu darba vietu izveide bezdarba lîmeni samazinâs. Tautsaimniecîbâ nodarbinâto mçneða vidçjâ bruto darba samaksa 1. ceturksnî bija Ls , bet mçneða vidçjâ neto darba samaksa Ls Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu tautsaimniecîbâ nodarbinâto nominâlâ bruto darba samaksa palielinâjâs par 8.2%, bet nominâlâ neto darba samaksa par 7.8%. Patçriòa cenas pieauga, tâpçc reâlâs darba samaksas kâpums bija mazâks reâlâ bruto darba samaksa un reâlâ neto darba samaksa palielinâjâs attiecîgi par 4.8% un 4.4%. Reâlâs darba samaksas pieaugums 1. ceturksnî veicinâja iedzîvotâju pirktspçjas uzlaboðanos, un palielinâjâs gan vietçjo, gan importa preèu pieprasîjums. Reâlâs darba samaksas kâpums atðíirîbâ no iepriekðçjiem periodiem bija nedaudz lielâks nekâ darba raþîbas pieaugums. Pârmaiòas galvenokârt noteica pievienotâs vçrtîbas kâpuma tempa straujð samazinâjums transporta, glabâðanas un sakaru nozarç un kritums apstrâdes rûpniecîbas nozarç. 12

14 CENU DINAMIKA Patçriòa cenu pieaugums 1. ceturksnî bija mçrens un patçriòa cenu indekss salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni palielinâjâs par 1.1%, bet salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu par 3.3% (sk. 4. att.). Patçriòa cenu pârmaiòas salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni galvenokârt noteica pârtikas produktu kartupeïu, dârzeòu un augïu cenu kâpums, kâ ietekmç kopçjâ inflâcija pieauga par 1.4 procentu punktiem. Dârzeòu un augïu cenas palielinâjâs galvenokârt sakarâ ar importa cenu kâpumu, bet kartupeïu cenu celðanos ietekmçja piedâvâjuma samazinâðanâs pagâjuðâ gada sliktâs raþas dçï. Kartupeïu cenu pieaugumu daïçji ietekmçja importa cenas, jo deficîts vietçjâ tirgû veicinâja dârgâku ârvalstu kartupeïu importa strauju pieaugumu. Pârçjo patçriòa preèu grupu cenu pârmaiòas izraisîja galvenokârt sezonâli faktori, turklât pakalpojumu un nepârtikas preèu cenu pârmaiòâm bija samazinoða ietekme uz kopçjo inflâciju. Nepârtikas preèu grupâ galvenokârt sezonâlu faktoru ietekmç ievçrojami kritâs apìçrba un apavu cenas, samazinot kopçjo inflâciju par 0.5 procentu punktiem. Sezonâli faktori noteica lietoto automobiïu cenu kâpumu martâ (par 17.4%). Administratîvi regulçjamâs cenas 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni pieauga tikai par 0.7%. Cenas palielinâjâs galvenokârt sakarâ ar siltumenerìijas tarifu paaugstinâjumu gada sâkumâ, savukârt pârçjo patçriòa preèu grupu cenu pârmaiòas kopçjo inflâciju ietekmçja maz. Lai gan degvielas cenas Eiropâ, pieaugot naftas cenâm pasaulç, strauji palielinâjâs, Latvijâ 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni tâs samazinâjâs (par 3.8%), jo iekðzemes tirgus novçloti reaìçja uz naftas cenu pârmaiòâm pasaulç. Rûpniecîbas produkcijas raþotâju cenu pârmaiòas 1. ceturksnî patçriòa cenas bûtiski neietekmçja, un vietçjâ tirgû pârdotâs produkcijas cenas palielinâjâs tikai par 0.1%. Cenas visvairâk pieauga izdevçjdarbîbâ, poligrâfijâ un ierakstu reproducçðanâ (par 6.3%), gatavo metâlizstrâdâjumu raþoðanâ (par 7.9%) un íîmiskajâ rûpniecîbâ (par 3.8%), bet samazinâjâs apìçrbu raþoðanâ (par 6.0%), bûvmateriâlu (par 4.2%) un pârtikas produktu un dzçrienu (par 1.0%) raþoðanâ. Arî gada laikâ vietçjâ tirgû pârdotâs rûpniecîbas produkcijas raþotâju cenu indekss pieauga nedaudz (par 0.9%; t.sk. apstrâdes rûpniecîbâ par 1.1% un enerìçtikâ par 0.6%). FISKÂLAIS SEKTORS Valsts konsolidçtâ kopbudþeta fiskâlais deficîts gada pirmajos trijos mçneðos bija 3.2 milj. latu (sk. 5. att.) gandrîz trîs reizes mazâks nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ un ievçrojami mazâks par Latvijas valdîbas un Starptautiskâ Valûtas fonda vienoðanâs ietvaros noteikto budþeta deficîta apjomu. 13

15 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW Valsts konsolidçtâ kopbudþeta veiksmîgu izpildi 1. ceturksnî nodroðinâja augstie nodokïu ieòçmumi un nenodokïu ieòçmumu kâpums. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga visu nodokïu ieòçmumi, izòemot uzòçmumu ienâkuma nodokïa ieòçmumus. Sâkot ar gadu, uzòçmumu ienâkuma nodokïa avansa maksâjumiem tiek lietots koeficients 0.9, un ar gada 1. janvâri ðâ nodokïa likme tika samazinâta lîdz 22%. Visvairâk pieauga pievienotâs vçrtîbas nodokïa, iedzîvotâju ienâkuma nodokïa un obligâtâs sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu ieòçmumi (attiecîgi par 14.3%, 12.2% un 9.0%). Nenodokïu ieòçmumu kâpumu valsts pamatbudþetâ noteica Latvijas Bankas pârskaitîtâ peïòas daïa, lielo Latvijas uzòçmumu maksâjumi par valsts kapitâla izmantoðanu un valsts a/s "Latvenergo" aizdevumu atmaksa. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu visu budþetu ieòçmumi pieauga straujâk nekâ izdevumi, izòemot paðvaldîbu pamatbudþetu (sk. 6. att.), kura ieòçmumi palielinâjâs par 7.5%, bet izdevumi (t.sk. tîrie aizdevumi) par 15.2%, turklât visvairâk pieauga atalgojumu izdevumi un izdevumi investîcijâm no paðvaldîbu pamatbudþeta. Valsts speciâlâ budþeta ieòçmumu kâpumu veicinâja nodokïu ieòçmumu palielinâðanâs speciâlajos budþetos. Valsts speciâlâ sociâlâs apdroðinâðanas budþeta veiksmîgos izpildes râdîtâjus ietekmçja nozîmîgs obligâtâs sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu ieòçmumu pieaugums. Sociâlâs apdroðinâðanas budþeta izdevumi palielinâjâs par 6.3%, izdevumu pieauguma tempam ik mçnesi samazinoties. Tomçr gada 20. martâ pasludinâtais Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums par pensiju ierobeþojumu atcelðanu strâdâjoðajiem pensionâriem atkal palielinâs valsts speciâlâ sociâlâs apdroðinâðanas budþeta izdevumus. Obligâto sociâlo apdroðinâðanas iemaksu veidâ 1. ceturksnî valsts fondçto pensiju shçmâ ieskaitîti 2.3 milj. latu, un kopð gada 1. jûlija otrajâ pensiju lîmenî ieskaitîti lîdzekïi 5.1 milj. latu apjomâ. 14 Valdîbas parâds 1. ceturkðòa beigâs bija milj. latu. Gan valdîbas iekðçjais parâds, gan ârçjais parâds kopð gada sâkuma samazinâjâs, un valdîbas ârçjais parâds marta beigâs bija milj. latu.

16 MONETÂRÂ POLITIKA UN FINANÐU SEKTORS Banku likviditâte un Latvijas Bankas operâcijas Latu naudas tirgum gada sâkumâ bija raksturîga bûtiska procentu likmju samazinâðanâs, ko veicinâja banku augstâ likviditâte. Priekðnoteikumi tam radâs gada beigâs, Latvijas Bankai pçrkot no bankâm ârvalstu valûtu. Banku likviditâtes tâlâku uzlaboðanos gada sâkumâ veicinâja skaidrâs naudas pieprasîjuma kritums pçc augstâ lîmeòa decembrî, rezervju normas samazinâjums un Latvijas Bankas intervences valsts vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû. Rezultâtâ bankas zaudçja interesi par Latvijas Bankas piedâvâtajiem kredîtresursiem. Banku sistçmas augstâ likviditâte nodroðinâja latu naudas tirgus procentu likmju stabilu samazinâjumu. Latos uz nakti izsniegto starpbanku kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme saruka no 5.3% decembrî lîdz 3.2% martâ, tâdçjâdi tuvojoties Latvijas Bankas noteiktajâm banku termiònoguldîjumu procentu likmçm. Banku termiònoguldîjumi Latvijas Bankâ tika izmantoti banku sektora liekâs likviditâtes absorbçðanai. Naudas tirgus procentu likmju indekss RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredîtiem pakâpeniski saruka no 5.38% janvâra sâkumâ lîdz 3.61% marta beigâs (sk. 7. att.). Arî RIGIBOR ilgâka termiòa kredîtiem turpinâja samazinâties. RIGIBOR aizdevumiem ar 3 mçneðu termiòu (pie ðîs likmes bieþi tiek piesaistîtas tautsaimniecîbai izsniegto kredîtu procentu likmes) marta beigâs kritâs lîdz 4.63% (2001. gada decembra beigâs 6.48%) gada 1. ceturksnî repo kredîtu pieprasîjums bija 6.0 reizes mazâks nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. Repo kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme 1. ceturksnî bija 4.44% par 1.19 procentu punktiem mazâka nekâ iepriekðçjâ ceturksnî, turklât visos 1. ceturkðòa mçneðos kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme samazinâjâs. Banku termiònoguldîjumu atlikums Latvijas Bankâ bija 30.0 milj. latu 8.8 reizes lielâks nekâ gada 4. ceturkðòa beigâs. Latvijas Banka veica intervences valsts vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû, nopçrkot valsts vçrtspapîrus 40.7 milj. latu vçrtîbâ (sk. 8. att.), turklât ðie darîjumi tika veikti visos 15

17 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1. ceturkðòa mçneðos. Tika pirktas 3 un 5 gadu obligâcijas, jo ðo obligâciju emitçtais apjoms bija pietiekams, lai Latvijas Banka, papildinot valsts vçrtspapîru portfeli, ievçrojami neietekmçtu valsts vçrtspapîru otrreizçjâ tirgus procentu likmes. Latvijas Bankas veiktâs valsts vçrtspapîru pirkðanas operâcijas ietekmçja valsts iekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîru investoru struktûru. Centrâlâs bankas îpaðumâ esoðo vçrtspapîru îpatsvars valsts vçrtspapîru kopapjomâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada 1. ceturkðòa beigâm pieauga no 15.9% lîdz 29.8%, tomçr to lielâkie turçtâji marta beigâs joprojâm bija Latvijas bankas (52.3% no vçrtspapîru kopapjoma). Nerezidentu interese par Latvijas valdîbas obligâcijâm samazinâjâs jau gada vidû, jo strauji saruka vçrtspapîru procentu likmes un investori slçdza pozîcijas. 1. ceturkðòa beigâs nerezidentiem piederçja vairs tikai 2.6% valsts iekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîru. Latvijas Bankas noteiktâ refinansçðanas likme, banku termiònoguldîjumu un lombarda kredîtu procentu likmes netika mainîtas. Îstermiòa valûtas mijmaiòas darîjumu izsolçs 1. ceturksnî latu resursi netika pârdoti sakarâ ar relatîvi zemajâm latu naudas tirgus procentu likmçm. Rezultâtâ îstermiòa valûtas mijmaiòas darîjumu atlikums, kas gada decembra beigâs bija 17.5 milj. latu, lîdz marta vidum pakâpeniski tika dzçsts. Tâdçjâdi kopçjo valûtas mijmaiòas darîjumu atlikumu marta beigâs veidoja tikai ilgtermiòa resursi milj. latu apjomâ. Tieðajos darîjumos Latvijas Banka 1. ceturksnî neto nopirka ârvalstu valûtu 2.8 milj. latu apjomâ (galvenokârt janvârî), un centrâlâs bankas tîrie ârçjie aktîvi samazinâjâs par 10.0 milj. latu, bet emitçtâs nacionâlâs valûtas segums ar Latvijas Bankas tîrajiem ârçjiem aktîviem (sk. 9. att.) saruka no 123.0% decembra beigâs lîdz 117.6% marta beigâs. Naudas râdîtâju dinamika un procentu likmes Centrâlâs bankas naudas piedâvâjuma kâpumu 1. ceturksnî galvenokârt noteica Latvijas Bankas intervences vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû, palielinot valsts vçrtspapîru portfeli. Nedaudz pieauga valdîbas noguldîjuma atlikums Latvijas Bankâ, bet samazinâjâs bankâm izsniegto kredîtu atlikums. Tâdçjâdi naudas bâze palielinâjâs par 20.0 milj. latu jeb 3.2% (sk. 10. att.). Februârî un martâ naudas bâze bûtiski nemainîjâs. 1. ceturksnî sezonâlu faktoru ietekmç bija zems skaidrâs naudas pieprasîjums (îpaði janvârî un februârî) un tâs daudzums apgrozîbâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni samazinâjâs par 23.2 milj. latu jeb 4.2%. Ðis râdîtâjs nedaudz pieauga vienîgi martâ (sakarâ ar Lieldienâm). Lai gan gada sâkumam bija raksturîgs aktivitâtes kritums finanðu tirgos, kâ arî rûpniecîbâ un transportâ, naudas piedâvâjums turpinâja augt (sk. 11. att.). Nedaudz tas pieauga janvârî, kâpumam paâtrinoties februârî un îpaði martâ. Plaðâ nauda 16

18 M2X 1. ceturksnî palielinâjâs par milj. latu jeb 6.8%, t.sk. martâ par 65.2 milj. latu jeb 4.1%, sasniedzot rekordlielu ceturkðòa un mçneða pieaugumu. M2X gada kâpuma temps palielinâjâs no 20.8% decembrî lîdz 23.8% martâ (sk. 12. att.). Naudas piedâvâjuma pieaugumu noteica straujð iekðzemes uzòçmumu (par 64.3 milj. latu) un privâtpersonu (par 53.4 milj. latu) noguldîjumu atlikuma kâpums, par 13.4 milj. latu samazinoties skaidrajai naudai apgrozîbâ (bez atlikumiem banku kasçs). 1. ceturksnî iekðzemes uzòçmumu un privâtpersonu noguldîjumu atlikums palielinâjâs par 11.1%, bet skaidrâ nauda apgrozîbâ (bez atlikumiem banku kasçs) samazinâjâs par 2.8%. Tâdçjâdi skaidrâs naudas apgrozîbâ (bez atlikumiem banku kasçs) un noguldîjumu attiecîba saruka, bet skaidrâs naudas îpatsvars plaðajâ naudâ marta beigâs bija tikai 28.7% (decembra beigâs 31.5%). Skaidrâs naudas pieprasîjuma samazinâðanos noteica ne tikai noguldîjumu atlikuma kâpums, ko veicinâja augoðâ uzticîba banku sektoram, bet arî bezskaidrâs naudas norçíinu îpatsvara pastâvîgais pieaugums, jo 1. ceturksnî turpinâjâs iepriekðçjam gadam raksturîgâ straujâ bezskaidrâs naudas norçíinu lîdzekïu attîstîba. Banku sistçmas tîrie ârçjie aktîvi samazinâjâs par 23.8 milj. latu (t.sk. kredîtiestâþu tîrie ârçjie aktîvi par 13.8 milj. latu), kredîtiestâdçm daïu no ârvalstîs piesaistîtajiem lîdzekïiem izvietojot iekðzemes kredîtos. Vienlaikus strauji pieauga banku sistçmas tîrie iekðçjie aktîvi (par milj. latu), galvenokârt iekðzemes uzòç- 17

19 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW mumiem un privâtpersonâm izsniegto kredîtu atlikums (par 79.4 milj. latu). Banku sistçmas neto kredîts valdîbai palielinâjâs par 28.7 milj. latu. M2X ârvalstu valûtas komponents 1. ceturksnî pieauga straujâk nekâ plaðâs naudas latu daïa M2D (attiecîgi par 14.6% un 3.3%). M2X likvîdâkais komponents M1 samazinâjâs par 1.3%, bet kvazinauda palielinâjâs par 16.5%. Iekðzemes uzòçmumu un privâtpersonu noguldîjumu atlikums Latvijas kredîtiestâdçs marta beigâs sasniedza milj. latu, t.sk milj. latu jeb 53.5% bija piesaistîti no privâtpersonâm. Piesaistîto noguldîjumu termiòstruktûrâ samazinâjâs pieprasîjuma noguldîjumu (lîdz 54.6%; gada decembra beigâs 58.9%), bet palielinâjâs termiònoguldîjumu îpatsvars. 1. ceturksnî pieprasîjuma noguldîjumu un termiònoguldîjumu atlikums pieauga attiecîgi par 18.7 milj. latu un 98.9 milj. latu. Iekðzemes uzòçmumu un privâtpersonu latos un ârvalstu valûtâ veikto noguldîjumu atlikums 1. ceturksnî palielinâjâs attiecîgi par 48.4 milj. latu un 69.2 milj. latu (sk. 13. att.). Iekðzemes uzòçmumu un privâtpersonu ârvalstu valûtas noguldîjumos joprojâm dominçja ASV dolârs, tomçr turpinâja augt eiro îpatsvars. 1. ceturkðòa beigâs 83.9% no noguldîjumiem ârvalstu valûtâ bija piesaistîti ASV dolâros un 14.3% eiro. Iekðzemes uzòçmumiem un privâtpersonâm izsniegto kredîtu atlikums 1. ceturksnî pieauga par 5.9%, bet tâ gada kâpuma temps samazinâjâs no 49.8% gada decembrî lîdz 44.7% gada martâ. 1. ceturkðòa beigâs ðai klientu grupai izsniegto kredîtu atlikums sasniedza milj. latu un tâ îpatsvars banku sektora aktîvu kopapjomâ (39.3%) bûtiski neatðíîrâs no iepriekðçjâ ceturkðòa beigu râdîtâja (sk. 14. att.). 18 Kredîtu termiòstruktûrâ visvairâk (par 52.2 milj. latu) pieauga kredîtu ar termiòu ilgâku par 5 gadiem atlikums. Kredîtu ar 1 5 gadu termiòu atlikums palielinâjâs par 18.0 milj. latu, bet îstermiòa kredîtu atlikums par 9.2 milj. latu. Ilgtermiòa

20 kredîtu dominanci noteica aktîvais hipotçku kredîtu tirgus, kas bija saistîts ar bûvniecîbas izaugsmi un nekustamâ îpaðuma tirgus attîstîbu. Hipotçku kredîta atlikums palielinâjâs par 39.4 milj. latu jeb 16.7%. Bûtiski pieauga arî komerckredîta atlikums (par 35.3 milj. latu jeb 7.1%). Industriâlâ kredîta atlikums palielinâjâs aptuveni tâdâ paðâ tempâ kâ iepriekðçjâ ceturksnî (par 10.7 milj. latu jeb 2.9%), nedaudz pieauga arî kredîta patçriòa preèu iegâdei atlikums. Samazinâjâs kredîta pret norçíina dokumentiem un finanðu nomas atlikums. Izsniegto kredîtu atlikumâ arî marta beigâs dominçja komerckredîts (37.3% no izsniegto kredîtu atlikuma), bet industriâlâ kredîta un hipotçku kredîta atlikums bija attiecîgi 26.3% un 19.2% (izsniegto kredîtu veidus sk. 15. att.). Ievçrojami zemâkas kredîtu procentu likmes noteica straujâku ârvalstu valûtâ izsniegto kredîtu atlikuma kâpumu (par 54.3 milj. latu jeb 7.0%), tâ îpatsvaram iekðzemes uzòçmumiem un privâtpersonâm izsniegto kredîtu kopapjomâ sasniedzot 57.6%. Savukârt latos izsniegto kredîtu atlikums pieauga par 25.1 milj. latu jeb 4.3%. Iekðzemes nebankâm ârvalstu valûtâ izsniegto kredîtu valûtu struktûra gandrîz nemainîjâs marta beigâs eiro îpatsvars tajâ bija 28.7% (decembra beigâs 28.4%) un ASV dolâra îpatsvars 66.9% (67.1%). Kredîtu atlikuma kâpums nozaru dalîjumâ 1. ceturksnî liecinâja par kredîtu pieprasîjumu visâs galvenajâs tautsaimniecîbas nozarçs. Iekðzemes uzòçmumiem izsniegto kredîtu kopçjais atlikums sasniedza milj. latu. Kredîtu atlikums visvairâk palielinâjâs apstrâdes rûpniecîbâ (par 21.2 milj. latu jeb 10.7%) un tirdzniecîbâ (par 10.1 milj. latu jeb 3.9%). Vislielâkais izsniegto kredîtu atlikums 1. ceturkðòa beigâs bija tirdzniecîbâ (22.9% no iekðzemes uzòçmumiem izsniegto kredîtu atlikuma), apstrâdes rûpniecîbâ (18.8%) un finanðu starpniecîbâ (16.4%). Lielâkâ daïa banku samazinâja latos izsniegto kredîtu procentu likmes. Lai gan iekðzemes uzòçmumiem un privâtpersonâm latos no jauna izsniegto îstermiòa un ilgtermiòa kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme gada sâkumâ nedaudz pieauga, martâ tâ atkal saruka lîdz zemajam iepriekðçjâ gada beigu lîmenim (9.4% îstermiòa un 9.6% ilgtermiòa kredîtiem; sk. 16. att.). Procentu likmju kritumu veicinâja kredîtriska samazinâðanâs un íîlu kvalitâtes uzlaboðanâs, kâ arî naudas tirgus procentu likmju indeksa RIGIBOR sarukums. 1. ceturksnî no iekðzemes uzòçmumiem un privâtpersonâm latos piesaistîto noguldîjumu vidçjâs svçrtâs procentu likmes, kas bija stabilas ilgâku laiku, bûtiski samazinâjâs sakarâ ar naudas un kapitâla tirgû latos veikto darîjumu procentu likmju vispârçjo kritumu (sk. 17. att.). Îstermiòa un ilgtermiòa noguldîjumu vidçjâ svçrtâ procentu likme martâ saruka attiecîgi lîdz 3.7% un 5.4%. Joprojâm zemas bija OECD valstu valûtâs izsniegto kredîtu un piesaistîto noguldîjumu vidçjâs svçrtâs procentu likmes. OECD valstu valûtâs izsniegto kredîtu 19

21 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 20 procentu likmes bija zemâkas nekâ atbilstoðiem darîjumiem latos. Salîdzinâjumâ ar janvâri un februâri OECD valstu valûtâs izsniegto îstermiòa kredîtu un ilgtermiòa kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme martâ saruka (attiecîgi lîdz 7.9% un 5.7%). Zemâs procentu likmes veicinâja pieprasîjumu pçc kredîtiem ðajâs valûtâs, lai gan gada sâkumam parasti raksturîgs mazâks kredîtu pieprasîjums. Tâ kâ latos izsniegto kredîtu procentu likmes samazinâjâs straujâk, starpîba starp latos un OECD valstu valûtâs izsniegto kredîtu vidçjâm svçrtajâm procentu likmçm saruka (îstermiòa kredîtiem no 2.8 procentu punktiem decembrî lîdz 1.4 procentu punktiem martâ, bet ilgtermiòa kredîtiem attiecîgi no 4.1 procentu punkta lîdz 3.9 procentu punktiem). 1. ceturksnî turpinâja samazinâties arî OECD valstu valûtâs veikto noguldîjumu procentu likmes. Finanðu tirgus 1. ceturksnî notikumus Latvijas finanðu tirgû visvairâk ietekmçja banku likviditâtes bûtiskâ uzlaboðanâs, kâ rezultâtâ samazinâjâs latos veikto darîjumu procentu likmes un peïòas likmes parâda vçrtspapîru tirgû. 1. ceturkðòa sâkumâ ASV dolâra kurss attiecîbâ pret latu atbilda ASV dolâra kursa kâpuma tendencei pasaules finanðu tirgû un bija augstâkais kopð gada augusta (0.646 lati par 1 ASV dolâru). Savukârt februârî un martâ ASV dolâra kurss attiecîbâ pret latu pakâpeniski saruka sakarâ ar ASV dolâra kursa kritumu attiecîbâ pret pârçjâm nozîmîgâkajâm pasaules valûtâm (sk. 18. att.). Janvârî, uzlabojoties likviditâtei nacionâlâs valûtas tirgû, banku kotçtais ASV dolâra kurss attiecîbâ pret latu palielinâjâs, bet bija mazâks par Latvijas Bankas noteikto ASV dolâra pârdoðanas kursu. Februârî un martâ banku kotçtais ASV dolâra kurss tuvojâs Latvijas Bankas noteiktajam ASV dolâra pârdoðanas kursam. Latvijas kredîtiestâþu un uzòçmçjsabiedrîbu (komercsabiedrîbu) pirktâs un pârdotâs ârvalstu valûtas apjoms 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo periodu

22 nedaudz (par 1.7%) pieauga. Kâpumu noteica lielâks darîjumu apjoms martâ, kad aktîvâk tika veikti marþinâlâs tirdzniecîbas (margin trading) darîjumi, kas kompensçja darîjumu apjoma samazinâjumu janvârî un februârî. Latvijas valdîbai papildu lîdzekïi nebija nepiecieðami, un tâ 1. ceturksnî valsts vçrtspapîru izsoles nerîkoja. Procentu likmes valsts vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû kritâs. Sakarâ ar parâdzîmju dzçðanu apgrozîbâ esoðo valsts vçrtspapîru kopapjoms samazinâjâs no milj. latu lîdz milj. latu. Vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû valsts vçrtspapîru procentu likmes ievçrojami saruka. 5 gadu obligâciju otrâs emisijas kotçtâs pirkðanas un pârdoðanas procentu likmes gada decembra beigâs bija attiecîgi 7.00% un 6.85%, bet marta beigâs 6.01% un 5.54%. Vienlaikus pieauga pirkðanas un pârdoðanas procentu likmju starpîba, jo augstas likviditâtes apstâkïos valsts vçrtspapîru pieprasîjums vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû bija augsts, tâpçc pârdoðanas procentu likmes tika noteiktas zemâkas nekâ iepriekðçjos periodos. Latvijas eiroobligâciju procentu likmju starpîba ar Vâcijas valsts vçrtspapîru etalonlikmçm nedaudz samazinâjâs. Pirmajai Latvijas eiroobligâciju emisijai gada beigâs procentu likmju starpîba bija aptuveni 90 bâzes punktu, otrajai emisijai 85 bâzes punkti gada 1. ceturkðòa beigâs procentu likmju starpîba bija attiecîgi 70 un 55 bâzes punkti. Latvijas eiroobligâciju procentu likmju kâpums bija minimâls, bet Vâcijas valsts vçrtspapîru procentu likmes pieauga nedaudz straujâk, jo sakarâ ar tautsaimniecîbas atveseïoðanâs sâkumu palielinâjâs iespçja, ka Eiropas Centrâlâ banka paaugstinâs bâzes procentu likmi. Tâdçjâdi Latvijas eiroobligâciju procentu likmju nelielais pieaugums neatspoguïoja notikumus Latvijâ, bet to izraisîja procentu likmju kâpums eiro naudas tirgû. Privâto parâda vçrtspapîru tirgû tika reìistrçta a/s "Latvijas Unibanka" obligâciju emisija 25 milj. latu apjomâ lîdz ðim lielâkâ privâto parâda vçrtspapîru emisija Latvijâ. To termiòð lîdz dzçðanai bija 3 gadi, kupona likme 6.5%. Peïòas likme, par kâdu a/s "Latvijas Unibanka" ðîs obligâcijas pârdeva sâkotnçji, bija 6.0%, taèu lîdz marta beigâm piedâvâtâ peïòas likme sakarâ ar banku augsto likviditâti saruka lîdz 5.85%. Galvenokârt minçtâs emisijas dçï Latvijas Centrâlajâ depozitârijâ (LCD) reìistrçto privâto parâda vçrtspapîru emisiju apjoma atlikums pieauga 1.7 reizes, sasniedzot 80.6 milj. latu jeb 32.3% no apgrozîbâ esoðo valsts parâda vçrtspapîru atlikuma. Viens no faktoriem, kas veicinâja Latvijas parâda vçrtspapîru emitentu aktivizçðanos, bija gada janvârî veiktie grozîjumi "Latvijas Bankas organizçtâs vçrtspapîru norçíinu sistçmas noteikumos". Saskaòâ ar tiem Latvijas Banka monetârajâs operâcijâs pieòem privâtâ sektora fiksçta ienâkuma vçrtspapîrus, kuri iekïauti Latvijas Bankas valdes priekðsçdçtâja apstiprinâtâ vçrtspapîru sarakstâ un kuru emitentiem neviens no kredîtreitingu aìentûru pieðíirtajiem reitingiem ilgtermiòa saistîbâm ârvalstu valûtâ nav zemâks par ðâdiem reitingiem: BBB (Fitch Ratings), Baa3 (Moody's Investors Service) un BBB (Standard & Poor's). 21

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 12 43 2006 ISSN 1407 2815 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1 2006 Latvijas Banka, 2006 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

More information

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 234 2009 ISSN 407 285 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 2009 Latvijas Banka, 2009 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

More information

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW MONETĀRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 432 2009 ISSN 407 285 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 2 2009 Latvijas Banka, 2009 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

More information

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW MONETĀRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 243 2007 ISSN 407 285 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 3 2007 Latvijas Banka, 2008 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

More information

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW MONETĀRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1234 2007 ISSN 1407 2815 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1 2007 Latvijas Banka, 2007 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

More information

LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS

LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS 003 C E T U R K Ð Ò A B I Ï E T E N S Q U A R T E R L Y B U L L E T I N ISSN 407 064 LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS CETURKÐÒA

More information

Latvijas Banka, 2005 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

Latvijas Banka, 2005 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced. LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 1 2005 LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS 1 2005 Latvijas maksâjumu bilance veidota atbilstoði Starptautiskâ Valûtas fonda "Maksâjumu bilances rokasgrâmatas" 5. izdevuma prasîbâm.

More information

STATISTIKAS SAGATAVOÐANAS PAMATPRINCIPI BASIC PRINCIPLES FOR COMPILING STATISTICS. 1. LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 1.1. Ievads

STATISTIKAS SAGATAVOÐANAS PAMATPRINCIPI BASIC PRINCIPLES FOR COMPILING STATISTICS. 1. LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 1.1. Ievads STATISTIKAS SAGATAVOÐANAS PAMATPRINCIPI 1. LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 1.1. Ievads Maksâjumu bilance ir statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas saimnieciskos darîjumus ar pârçjâm valstîm. Ðajâ pârskatâ

More information

NODARBINĀTĪBAS NODOKĻU IZMAIŅAS LATVIJAS EKONOMISKĀS KRĪZES APSTĀKĻOS

NODARBINĀTĪBAS NODOKĻU IZMAIŅAS LATVIJAS EKONOMISKĀS KRĪZES APSTĀKĻOS Olga Kolesnikova Daugavpils Universitāte, Latvija NODARBINĀTĪBAS NODOKĻU IZMAIŅAS LATVIJAS EKONOMISKĀS KRĪZES APSTĀKĻOS Abstract Taxes serve as a key component of government revenue-making and give the

More information

LATVIJAS MAKSA.JUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS

LATVIJAS MAKSA.JUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS LATVIJAS BANKA ISSN 1691-998X EIROSISTEMA LATVIJAS MAKSA.JUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 2017 LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS 2017 Latvijas maksājumu bilance veidota atbilstoši

More information

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu, 14.11.2017. L 295/89 EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2017/2081 (2017. gada10. oktobris), ar ko groza Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (ECB/2017/30) EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS

More information

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA 22.11.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 342/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2011. gada 21.

More information

FINANCES fīnd CREDIT:

FINANCES fīnd CREDIT: ISSN 1407-2157 LATVIJAS UNIVERSITĀTES ZINĀTNISKIE RAKSTI flctfl UNIVERSITĀTI* LflTVIENSIS 627 FINfiNSES UN KREDĪTS: problēmas, koncepcijas, vadība FINANCES fīnd CREDIT: problems, conceptions, management

More information

ANSWERS TO THE QUESTIONS ASKED BY THE INTERESTED SUPPLIERS, PROVIDED BY THE PROCUREMENT COMMISSION ON

ANSWERS TO THE QUESTIONS ASKED BY THE INTERESTED SUPPLIERS, PROVIDED BY THE PROCUREMENT COMMISSION ON ANSWERS TO THE QUESTIONS ASKED BY THE INTERESTED SUPPLIERS, PROVIDED BY THE PROCUREMENT COMMISSION ON 19.03.2019 Question 1: Referring to point 1.14.8, please confirm that, considering that our jv is made

More information

Konsolidētais un Bankas gada pārskats

Konsolidētais un Bankas gada pārskats AS Reģionālā investīciju banka Konsolidētais un Bankas 2017. gada pārskats Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem 17.04.2018. Saturs Vadības

More information

AS Citadele banka gada 3. ceturkšņa publiskais pārskats

AS Citadele banka gada 3. ceturkšņa publiskais pārskats 1 Galvenie finanšu rādītāji AS Citadele banka Miljonos eiro Koncerns Banka 9m 2017 9m 2016 Izmaiņas 9m 2017 9m 2016 Izmaiņas Neto procentu ienākumi 55.8 48.0 16% 41.8 36.4 15% Neto komisijas naudas ienākumi

More information

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS 21.1.2014. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 16/55 EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (2013. gada 29. augusts), ar kuru nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu pārvešanai

More information

VIP SERVICES TERMS AND CONDITIONS / VIP PAKALPOJUMU NOTEIKUMI UN NOSACĪJUMI

VIP SERVICES TERMS AND CONDITIONS / VIP PAKALPOJUMU NOTEIKUMI UN NOSACĪJUMI VIP SERVICES TERMS AND CONDITIONS / VIP PAKALPOJUMU NOTEIKUMI UN NOSACĪJUMI TeleTrade - DJ International Consulting Ltd July 2016 / 2016. gada jūlijs 2011-2016 TeleTrade-DJ International Consulting Ltd.

More information

ABLV Bank, AS. konsolidētais pārskats par gadu. un neatkarīgu revidentu ziņojums

ABLV Bank, AS. konsolidētais pārskats par gadu. un neatkarīgu revidentu ziņojums ABLV Bank, AS konsolidētais pārskats par 2012. gadu un neatkarīgu revidentu ziņojums Saturs Bankas vadības ziņojums 3 Bankas padomes un valdes sastāvs 7 Paziņojums par vadības atbildību 8 Finanšu pārskati:

More information

LATVIJAS BANKAS PADOME gada 27. oktobrī Kārtība (iekšējie noteikumi) Nr. 261/1 Rīgā

LATVIJAS BANKAS PADOME gada 27. oktobrī Kārtība (iekšējie noteikumi) Nr. 261/1 Rīgā LATVIJAS BANKAS PADOME K. VALDEMĀRA IELA 2A RĪGA LV-1050 LATVIJA TĀLRUNIS +371 67022300 FAKSS +371 67022420 E-PASTS INFO@BANK.LV WWW.BANK.LV 2017. gada 27. oktobrī Kārtība (iekšējie noteikumi) Nr. 261/1

More information

ABLV Bank, AS. konsolidētais pārskats par gadu. un neatkarīgu revidentu ziņojums

ABLV Bank, AS. konsolidētais pārskats par gadu. un neatkarīgu revidentu ziņojums ABLV Bank, AS konsolidētais pārskats par 2013. gadu un neatkarīgu revidentu ziņojums Saturs Bankas vadības ziņojums 3 Bankas padomes un valdes sastāvs 8 Paziņojums par vadības atbildību 9 Finanšu pārskati:

More information

Requirements for the Development of Latvian Agricultural Risk Management System Prasības Latvijas lauksaimniecības riska vadības sistēmas attīstībai

Requirements for the Development of Latvian Agricultural Risk Management System Prasības Latvijas lauksaimniecības riska vadības sistēmas attīstībai Requirements for the Development of Latvian Agricultural Risk Management System Prasības Latvijas lauksaimniecības riska vadības sistēmas attīstībai Irina Arhipova, Daiga Dumpe, Aleksejs Zacepins, Sergejs

More information

Expobank AS. Paveiktais finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā banku līmenī

Expobank AS. Paveiktais finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā banku līmenī Expobank AS Paveiktais finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā banku līmenī BANKAS PROFILS AS Expobank ir viena no vecākajām bankām Latvijā, tā dibināta 1991. gadā. Sākot ar 2012. gadu bankas

More information

Master s thesis. Business development strategy of the Nasdaq OMX Riga 072RIG028. Supervisor: Anete Pajuste, Ph.D.

Master s thesis. Business development strategy of the Nasdaq OMX Riga 072RIG028. Supervisor: Anete Pajuste, Ph.D. Master s thesis Business development strategy of the Nasdaq OMX Riga Author: Jānis Praņevičs 072RIG028 Supervisor: Anete Pajuste, Ph.D. Riga, 2010 Jānis Praņevičs Business development strategy of the Nasdaq

More information

AS BLUEORANGE BANK gada III ceturkšņa finanšu pārskats

AS BLUEORANGE BANK gada III ceturkšņa finanšu pārskats AS BLUEORANGE BANK 2018. gada III ceturkšņa finanšu pārskats 2 SATURS 3 Pamatinformācija 4 Bankas akcionārs 5 Padomes sastāvs 5 Valdes sastāvs 6 Darbības stratēģija un mērķi 7 Bankas struktūra 8 Konsolidācijas

More information

GENERAL TERMS AND CONDITIONS ON OPENING AND SERVICING SECURITIES ACCOUNTS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI PAR VĒRTSPAPĪRU KONTU ATVĒRŠANU UN APKALPOŠANU

GENERAL TERMS AND CONDITIONS ON OPENING AND SERVICING SECURITIES ACCOUNTS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI PAR VĒRTSPAPĪRU KONTU ATVĒRŠANU UN APKALPOŠANU (N) Piezīme: Šie noteikumi ir piemērojami pakalpojumu līgumiem, kuri ir noslēgti ar Nordea Bank AB Latvijas filiāli līdz 2017.gada 1.oktobrim vai kuru ietvaros tiek atvērts, pārvaldīts vai apkalpots tāds

More information

MICROENTERPRISE TAX REGIME IN LATVIA: A FISCAL BLACK HOLE OR A JOB CREATION TOOL?

MICROENTERPRISE TAX REGIME IN LATVIA: A FISCAL BLACK HOLE OR A JOB CREATION TOOL? MICROENTERPRISE TAX REGIME IN LATVIA: A FISCAL BLACK HOLE OR A JOB CREATION TOOL? Mihails Hazans, University of Latvia and IZA mihails.hazans@lu.lv (based on a background paper for the World Bank (2016)

More information

CENRĀDIS LATVIJAS UN ES KLIENTIEM FIZISKĀM PERSONĀM. Spēkā no

CENRĀDIS LATVIJAS UN ES KLIENTIEM FIZISKĀM PERSONĀM.   Spēkā no CENRĀDIS LATVIJAS UN ES KLIENTIEM FIZISKĀM PERSONĀM www.blueorangebank.com NORĒĶINU UN KASES PAKALPOJUMI 3 MAKSĀJUMI 6 ATTĀLINĀTĀ APKALPOŠANA 9 MAKSĀJUMU KARTES 10 KREDITĒŠANA 15 DOKUMENTĀRĀS OPERĀCIJAS

More information

DARBA DOKUMENTS. LV Vienoti daudzveidībā LV

DARBA DOKUMENTS. LV Vienoti daudzveidībā LV EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 8.9.2014 DARBA DOKUMENTS par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2013 (2013. gada budžeta izpildes apstiprināšana). Dalībvalstu lauksaimniecības

More information

(N) Vispārīgie noteikumi par starptautisko MasterCard Platinum kredītkarti

(N) Vispārīgie noteikumi par starptautisko MasterCard Platinum kredītkarti Piezīme: Šie noteikumi ir piemērojami pakalpojumu līgumiem, kuri ir noslēgti ar Nordea Bank AB Latvijas filiāli līdz 2017.gada 1.oktobrim vai kuru ietvaros tiek atvērts, pārvaldīts vai apkalpots tāds konts,

More information

Pirmreizēja dokumentu pārbaude klientiem ar personu apliecinošu dokumentu, kas izdots ārpus EEZ un kuriem nav uzturēšanas atļaujas EEZ 1

Pirmreizēja dokumentu pārbaude klientiem ar personu apliecinošu dokumentu, kas izdots ārpus EEZ un kuriem nav uzturēšanas atļaujas EEZ 1 1. Konti 1.1. Norēķinu konts Atvēršana Pirmreizēja dokumentu pārbaude klientiem ar personu apliecinošu dokumentu, kas izdots ārpus EEZ un kuriem nav uzturēšanas atļaujas EEZ 1 Apkalpošana mēnesī Neaktīva

More information

VAS CEĻU BŪVNIEKS ATTĪSTĪBAS IESPĒJU IZPĒTE RESEARCH OF PJSC CEĻU BŪVNIEKS DEVELOPMENT OPPORTUNITIES

VAS CEĻU BŪVNIEKS ATTĪSTĪBAS IESPĒJU IZPĒTE RESEARCH OF PJSC CEĻU BŪVNIEKS DEVELOPMENT OPPORTUNITIES VAS CEĻU BŪVNIEKS ATTĪSTĪBAS IESPĒJU IZPĒTE RESEARCH OF PJSC CEĻU BŪVNIEKS DEVELOPMENT OPPORTUNITIES Laura Laugale Latvija Abstract The subject of this paper is: Research of public joint stock company

More information

CENTRAL BANK CURRENCY EXCHANGE SWAP TRANSACTIONS IN THE FOREIGN EXCHANGE MARKET OF LATVIA

CENTRAL BANK CURRENCY EXCHANGE SWAP TRANSACTIONS IN THE FOREIGN EXCHANGE MARKET OF LATVIA Proceedings of the 207 International Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT No 46 Jelgava, LLU ESAF, 27-28 April 207, pp. 287-294 CENTRAL BANK CURRENCY EXCHANGE SWAP TRANSACTIONS IN THE FOREIGN

More information

(N) SATURS. Luminor Bank AS Cenrādis Privātpersonas Spēkā no

(N) SATURS. Luminor Bank AS Cenrādis Privātpersonas Spēkā no SATURS IKDIENAS PAKALPOJUMI... 2 KLIENTA KOMPLEKTS... 2 KONTI... 2 PAKALPOJUMI, KAS PIEEJAMI AR NORDEA IDENTIFIKĀCIJAS KODIEM... 4 MAKSĀJUMI... 4 KASES OPERĀCIJAS...0 VALŪTAS MAIŅA KLIENTU APKALPOŠANAS

More information

KONTU APKALPOŠANAS UN KARŠU LIETOŠANAS NOTEIKUMI

KONTU APKALPOŠANAS UN KARŠU LIETOŠANAS NOTEIKUMI AS DNB banka KONTU APKALPOŠANAS UN KARŠU LIETOŠANAS NOTEIKUMI APSTIPRINĀTI 15.12.2014. redakcija, ar AS DNB banka valdes 15.12.2014. lēmumu Spēkā ar 23.02.2015. 1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI 1.1. Šajos

More information

(D) Luminor Bank AS Karšu pieņemšanas noteikumi

(D) Luminor Bank AS Karšu pieņemšanas noteikumi Piezīme: Šie noteikumi ir piemērojami pakalpojumu līgumiem, kuru ietvaros tiek atvērts, pārvaldīts vai apkalpots tāds konts, kura numurā ir burti RIKO (LVxxRIKOxxxxxxxxxxxxx), vai kuri paredz norēķiniem

More information

Canada / Latvia Agreement

Canada / Latvia Agreement Canada / Latvia Agreement Applying for a Latvian Old Age Pension Here is some important information you need to consider when completing your application. Please ensure you sign the application. If you

More information

tā turpmāka uzturēšana minētajam mērķim pēc Bankas ieskatiem vairs nav nepieciešama.

tā turpmāka uzturēšana minētajam mērķim pēc Bankas ieskatiem vairs nav nepieciešama. AS DNB BANKA KONTU APKALPOŠANAS UN KARŠU LIETOŠANAS NOTEIKUMI APSTIPRINĀTI 21.04.2015. redakcija, ar AS DNB banka valdes 21.04.2015. lēmumu Spēkā ar 26.06.2015. 1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI 1.1. Šajos

More information

EU FUNDING FOR THE DEVELOPMENT OF WATER MANAGEMENT INFRASTRUCTURE IN LATVIA

EU FUNDING FOR THE DEVELOPMENT OF WATER MANAGEMENT INFRASTRUCTURE IN LATVIA EU FUNDING FOR THE DEVELOPMENT OF WATER MANAGEMENT INFRASTRUCTURE IN LATVIA Irina Pilvere 1, Dr.oec., professor; Sanita Bema 2, Mg.oec. 1,2 Faculty of Economics and Social Development, Latvia University

More information

NACIONĀLO CENTRĀLO BANKU INTEGRĀCIJA EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMĀ

NACIONĀLO CENTRĀLO BANKU INTEGRĀCIJA EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMĀ LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE Vita Pilsuma NACIONĀLO CENTRĀLO BANKU INTEGRĀCIJA EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMĀ Promocijas darbs ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai

More information

EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA FINANSĒJUMS LABKLĀJĪBAS NOZARĒ LATVIJAS REĢIONOS EUROPEAN SOCIAL FUND FINANCING IN THE WELFARE SECTOR IN THE REGIONS OF LATVIA

EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA FINANSĒJUMS LABKLĀJĪBAS NOZARĒ LATVIJAS REĢIONOS EUROPEAN SOCIAL FUND FINANCING IN THE WELFARE SECTOR IN THE REGIONS OF LATVIA Latvijas Lauksaimniecības universitāte Ekonomikas fakultāte Latvia University of Agriculture Faculty of Economics EIROPAS SAVIENĪBA IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Mg.oec. Ilze Latviete EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA

More information

Payment Market Development: Payments, Services and Market Expectations. Maksājumu tirgus attīstība: maksājumi, pakalpojumi un tirgus gaidas

Payment Market Development: Payments, Services and Market Expectations. Maksājumu tirgus attīstība: maksājumi, pakalpojumi un tirgus gaidas LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2008. 721. sēj. VADĪBAS ZINĀTNE, 385. 393. lpp. Payment Market Development: Payments, Services and Market Expectations Maksājumu tirgus attīstība: maksājumi, pakalpojumi

More information

Elektroniskās klīringa sistēmas SEPA atbilstības pašnovērtējums gada 25. augustā.

Elektroniskās klīringa sistēmas SEPA atbilstības pašnovērtējums gada 25. augustā. Elektroniskās klīringa sistēmas SEPA atbilstības pašnovērtējums 1 2015. gada 25. augustā. Lai sasniegtu vēlamo caurredzamību, Eirosistēma/ECB (ECB) sagaida, ka galvenie infrastruktūru nodrošinātāji, kuru

More information

ENHANCEMENT OF EMPLOYMENT OPPORTUNITIES FOR THE DISABLED UNEMPLOYED IN ZEMGALE REGION

ENHANCEMENT OF EMPLOYMENT OPPORTUNITIES FOR THE DISABLED UNEMPLOYED IN ZEMGALE REGION ENHANCEMENT OF EMPLOYMENT OPPORTUNITIES FOR THE DISABLED UNEMPLOYED IN ZEMGALE REGION Anastasija Vilcina 1, Dr.oec.; Zane Blumberga, Mg.oec. 1 Latvia University of Agriculture; State Employment Agency

More information

Atvērtā ieguldījumu fonda Rietumu Asset Management Fund PROSPEKTS

Atvērtā ieguldījumu fonda Rietumu Asset Management Fund PROSPEKTS Atvērtā ieguldījumu fonda Rietumu Asset Management Fund PROSPEKTS Fonds ir reģistrēts Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā Reģistrācijas datums: 20.08.2014. Reģistrācijas numurs: FL147-02.01.02.01.512/166

More information

Guide to Listed Funds and B0nds

Guide to Listed Funds and B0nds Guide to Listed Funds and B0nds Riga Stock Exchange 2004 EFFICIENT SECURITIES TRANSACTIONS Contents Investment Funds 4 Baltic Index fonds 6 Internacionālo akciju fondu fonds 8 Parex Krievijas Akciju fonds

More information

EIROPAS PARLAMENTS Budžeta kontroles komiteja DARBA DOKUMENTS

EIROPAS PARLAMENTS Budžeta kontroles komiteja DARBA DOKUMENTS EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 26.3.2015 DARBA DOKUMENTS par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 3/2015 (2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana) ES garantija

More information

COMPARISON OF THE TAXATION SYSTEMS OF THE BALTIC COUNTRIES

COMPARISON OF THE TAXATION SYSTEMS OF THE BALTIC COUNTRIES COMPARISON OF THE TAXATION SYSTEMS OF THE BALTIC COUNTRIES Elmars Zelgalvis 1, professor; Aina Joppe, assistant professor University of Latvia Abstract. Taxation has always been a topical issue, which

More information

REPORT DOCUMENTATION PAGE

REPORT DOCUMENTATION PAGE REPORT DOCUMENTATION PAGE Form Approved OMBNo. 0704-0188 Public reporting burden for this collection of information is estimated to average 1 hour per response, including the time for reviewing instructions,

More information

Individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu problemātiskie aspekti

Individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu problemātiskie aspekti Latvijas Lauksaimniecības universitāte Ekonomikas fakultāte Latvia University of Agriculture Faculty of Economics Mg. oec. Inguna Leibus Individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu problemātiskie

More information

PROBLEMS AND PERSPECTIVES IN PENSION SYSTEM: CASE OF BALTIC STATES

PROBLEMS AND PERSPECTIVES IN PENSION SYSTEM: CASE OF BALTIC STATES PROBLEMS AND PERSPECTIVES IN PENSION SYSTEM: CASE OF BALTIC STATES Olga Ličmane 1, Irina Voronova 2 Riga Technical University (Latvia) ABSTRACT In all states of European Union reforms in pension system

More information

ISBN ANDREJS BESSONOVS 1 / 2015 LATVIJAS IKP PROGNOZĒŠANAS MODEĻI

ISBN ANDREJS BESSONOVS 1 / 2015 LATVIJAS IKP PROGNOZĒŠANAS MODEĻI ISBN 978-9984-888-61-3 ANDREJS BESSONOVS 1 / 2015 LATVIJAS IKP PROGNOZĒŠANAS MODEĻI Latvijas Banka, 2015 SATURS KOPSAVILKUMS 3 NETEHNISKS KOPSAVILKUMS 4 1. IEVADS 5 2. DATI 6 3. METODOLOĢIJAS JAUTĀJUMI

More information

PIELIKUMS NR.3 Akciju sabiedrības HansaMatrix ārkārtas akcionāru sapulces lēmumam Protokols Nr

PIELIKUMS NR.3 Akciju sabiedrības HansaMatrix ārkārtas akcionāru sapulces lēmumam Protokols Nr PIELIKUMS NR.3 Akciju sabiedrības HansaMatrix ārkārtas akcionāru sapulces 13.06.2016. lēmumam Protokols Nr. 2016-4 Akciju sabiedrība "HansaMatrix" reģistrācijas numurs: 40003454390 Joint Stock Company

More information

The Base Prospectus has been published on the Issuer s website 1. Issuer: Latvenergo AS. 2. Series Number: 1. 3.

The Base Prospectus has been published on the Issuer s website   1. Issuer: Latvenergo AS. 2. Series Number: 1. 3. Final Terms dated 1 June 2015 (as updated on 4 June 2015) Latvenergo AS Issue of EUR 75,000,000 Notes due 2022 under the Second programme for the issuance of Notes in the amount of EUR 100,000,000 Terms

More information

Estlink (Nordic Energy Link) the first common Baltic electricity market project (status) Matīss Paegle Member of the Management Board SJSC Latvenergo

Estlink (Nordic Energy Link) the first common Baltic electricity market project (status) Matīss Paegle Member of the Management Board SJSC Latvenergo Estlink (Nordic Energy Link) the first common Baltic electricity market project (status) Matīss Paegle Member of the Management Board SJSC Latvenergo NEL could become the first connection between Baltic

More information

Press articles in PDF Driving Performance at Latvia s Public Utilities Commission Riga, Latvia, September 2016

Press articles in PDF Driving Performance at Latvia s Public Utilities Commission Riga, Latvia, September 2016 Press articles in PDF Driving Performance at Latvia s Public Utilities Commission Riga, Latvia, 20-21 September 2016 Business News (based on the information provided by the news agency LETA Translation)

More information

Vienošanās Nr. 1DP/ /10/APIA/VRAA/040/ daļa Esošās situācijas un SVID analīze. 1. lpp Vizītkarte

Vienošanās Nr. 1DP/ /10/APIA/VRAA/040/ daļa Esošās situācijas un SVID analīze. 1. lpp Vizītkarte Vienošanās Nr. 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/040/040 1.daļa Esošās situācijas un SVID analīze 1. lpp Vizītkarte Vizītkarte 2. lpp Vizītkarte Saturs VIZĪTKARTE... 2 I. IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI...

More information

Employer Branding Index

Employer Branding Index Employer Branding Index Zane Čulkstēna Amrop - Rīga, Latvija Konsultante 2015. gada 25. marts Karš par talantu 36% darba devēju pasaulē saskaras ar talantu trūkumu un grūtībām atrast darbiniekus ar vajadzīgajām

More information

NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS UN TERORISMA FINANSĒŠANAS NOVĒRŠANAS UN SANKCIJU IEVĒROŠANAS POLITIKA UN VADLĪNIJAS

NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS UN TERORISMA FINANSĒŠANAS NOVĒRŠANAS UN SANKCIJU IEVĒROŠANAS POLITIKA UN VADLĪNIJAS NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS UN TERORISMA FINANSĒŠANAS NOVĒRŠANAS UN SANKCIJU IEVĒROŠANAS POLITIKA UN VADLĪNIJAS 2017 SATURA RĀDĪTĀJS Ievadvārdi 3 Īss ieskats: Latvijas Komercbanku asociācijas

More information

LIETUVAS PIENA PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMU NOVĒRTĒŠANA

LIETUVAS PIENA PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMU NOVĒRTĒŠANA LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE Finanšu katedra LIETUVAS PIENA PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMU NOVĒRTĒŠANA Valuation of Lithuanian Milk Processing Enterprises BAKALAURA DARBS Ekonomikas bakalaura

More information

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA. attiecībā uz naudas pārvedumiem pievienoto informāciju par maksātāju. (iesniegusi Komisija)

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA. attiecībā uz naudas pārvedumiem pievienoto informāciju par maksātāju. (iesniegusi Komisija) EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 26.7.2005 COM(2005) 343 galīgā redakcija 2005/0138 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA attiecībā uz naudas pārvedumiem pievienoto informāciju par maksātāju

More information

FINANŠU ANALĪZES METODES UZŅĒMUMA MAKSĀTNESPĒJAS PROGNOZĒŠANAI PROMOCIJAS DARBS

FINANŠU ANALĪZES METODES UZŅĒMUMA MAKSĀTNESPĒJAS PROGNOZĒŠANAI PROMOCIJAS DARBS LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE GRĀMATVEDĪBAS INSTITŪTS RUTA ŠNEIDERE FINANŠU ANALĪZES METODES UZŅĒMUMA MAKSĀTNESPĒJAS PROGNOZĒŠANAI PROMOCIJAS DARBS Ekonomikas doktora (Dr.oec.)

More information

No savējiem par kaimiņiem

No savējiem par kaimiņiem No savējiem par kaimiņiem Brexit ietekme uz Lielbritānijas enerğētikas politiku Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit ir starptautisko attiecību noregulēšanas procedūra starp

More information

ENGLISH: Terms and Conditions of the provision of services by Espago System

ENGLISH: Terms and Conditions of the provision of services by Espago System Contents ENGLISH: Terms and Conditions of the provision of services by Espago System... 1 LATVIEŠU: Espago sistēmas pakalpojumu sniegšanas noteikumi... 7 EESTI: Espago Systemi teenuste osutamise tingimused...

More information

Kuldīgas novada pašvaldības pieredze pieaugušo izglītošanā Ināra Oļena

Kuldīgas novada pašvaldības pieredze pieaugušo izglītošanā Ināra Oļena Kuldīgas novada pašvaldības pieredze pieaugušo izglītošanā Ināra Oļena 25.04.2013. Kurzemes reģiona seminārs Pieaugušo izglītība: iespējas un vajadzības Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības

More information

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. Vadības zinātne SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA. Management

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. Vadības zinātne SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA. Management LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI Vadības zinātne SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA Management SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA Management LATVIJAS UNIVERSITÂTE LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI Vadības

More information

Grozījumi "Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvajos noteikumos"

Grozījumi Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvajos noteikumos 1. projekts 2011. gada XX. janvārī Normatīvie noteikumi Nr. XX Rīgā (prot. Nr. XX X. p.) Grozījumi "Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvajos noteikumos" Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu

More information

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. pantu, 22. pantu un panta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. pantu, 22. pantu un panta pirmo ievilkumu, 16.11.2017. L 299/11 EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) 2017/2094 (2017. gada 3. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 795/2014 par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (ECB/2017/32) EIROPAS

More information

BANKING OPERATION GENERAL INFORMATION

BANKING OPERATION GENERAL INFORMATION BANKING OPERATION GENERAL INFORMATION In 9, two branches of Member State banks were registered with the Commercial Register of the Republic of, i.e. Pohjola Bank Plc branch at the beginning of the year

More information

Doing business in Latvia Moore Stephens Europe PRECISE. PROVEN. PERFORMANCE.

Doing business in Latvia Moore Stephens Europe PRECISE. PROVEN. PERFORMANCE. Doing business in Latvia 2015 Moore Stephens Europe PRECISE. PROVEN. PERFORMANCE. Introduction The Moore Stephens Europe Doing Business In series of guides have been prepared by Moore Stephens member

More information

1. Sabiedrības firma 1. Company name. 2. Komercdarbības veidi 2. Commercial activities

1. Sabiedrības firma 1. Company name. 2. Komercdarbības veidi 2. Commercial activities RB Rail AS STATŪTI RB Rail AS STATUTES 1. Sabiedrības firma 1. Company name 1.1. Sabiedrības firma ir RB Rail AS (turpmāk Sabiedrība ). 1.1. The registered name of the company, hereinafter Company, shall

More information

ALIANSĒ AR BANKĀM IETILPSTOŠO PENSIJU LĪDZEKĻU PĀRVALDĪTĀJU DARBĪBAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS

ALIANSĒ AR BANKĀM IETILPSTOŠO PENSIJU LĪDZEKĻU PĀRVALDĪTĀJU DARBĪBAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS Iļja Arefjevs ALIANSĒ AR BANKĀM IETILPSTOŠO PENSIJU LĪDZEKĻU PĀRVALDĪTĀJU DARBĪBAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS Promocijas darba KOPSAVILKUMS doktora zinātniskā grāda iegūšanai Vadībzinātnē Apakšnozare: Uzņēmējdarbības

More information

MULTIFUNKCIONĀLO ĒKU BŪVNIECĪBA UN REKONSTRUKCIJA IZAICINĀJUMS INVESTORIEM. Prepared by Aon Risk Solutions

MULTIFUNKCIONĀLO ĒKU BŪVNIECĪBA UN REKONSTRUKCIJA IZAICINĀJUMS INVESTORIEM. Prepared by Aon Risk Solutions MULTIFUNKCIONĀLO ĒKU BŪVNIECĪBA UN REKONSTRUKCIJA IZAICINĀJUMS INVESTORIEM Prepared by Skaistums ciparos #1 Risku vadības brokeris, pārapdrošināšanas starpnieks un personāla vadības konsultāciju un ārpakalpojumu

More information

Price of human life: Medical, legal and social aspects

Price of human life: Medical, legal and social aspects Price of human life: Medical, legal and social aspects Andrejs Vilks Rīga Stradiņš University, Latvia Abstract. The author of the article turns attention to the phenomenon of human life, recognizing it

More information

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI TIRGOTĀJA LĪGUMAM PAR NORĒĶINU KARŠU PIEŅEMŠANU

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI TIRGOTĀJA LĪGUMAM PAR NORĒĶINU KARŠU PIEŅEMŠANU January 2016 VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI TIRGOTĀJA LĪGUMAM PAR NORĒĶINU KARŠU PIEŅEMŠANU GENERAL TERMS AND CONDITIONS FOR MERCHANT AGREEMENT ON ACCEPTANCE OF PAYMENT CARDS Kortaccept Nordic AB Latvijas filiāle,

More information

Aktīvas novecošanas veicināšana darbavietā

Aktīvas novecošanas veicināšana darbavietā Aktīvas novecošanas veicināšana darbavietā Prof. Juhani Ilmarinen, JIC Ltd, Jiveskiles [Jyväskylä] Universitātes Gerontoloăijas pētniecības centrs, Somijas Arodveselības institūts (1970. 2008. gads)* 1.

More information

ANNUAL REPORT 2010 On Investigation of Railway Accidents

ANNUAL REPORT 2010 On Investigation of Railway Accidents ANNUAL REPORT 2010 On Investigation of Railway Accidents Riga 2011 Pārskata kopsavilkums Latvijas Republikā smagas dzelzceļa avārijas un nopietnus negadījumus izmeklē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu

More information

Joint Stock Company "GROBIŅA" (Unified registration number )

Joint Stock Company GROBIŅA (Unified registration number ) Joint Stock Company "GROBIŅA" () Unaudited Financial Statements for 9 Months Period ended 30 September Dubeņi, Grobiņa district Contents Pages General Information 3 Management Report 4 Statement of Management's

More information

Atbalsta programma Cēsu novada ģimenēm ar bērniem gadam

Atbalsta programma Cēsu novada ģimenēm ar bērniem gadam APSTIPRINĀTS ar Cēsu novada domes 28.01.2016.lēmumu Nr.14 Cēsu novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests darbības un attīstības stratēģijas 2015.-2017. gadam apakšprogramma Atbalsta programma Cēsu

More information

Financial Statements of the Financial and Capital Market Commission for 2014

Financial Statements of the Financial and Capital Market Commission for 2014 Financial Statements of the Financial and Capital Market Commission for 2014 Table of Contents Management Report 3 Budget Performance 5 Balance Sheet 6 Statement of Income and Expenses 7 Cash Flow Statement

More information

Akciju sabiedrības "SAF TEHNIKA"

Akciju sabiedrības SAF TEHNIKA Akciju sabiedrības "SAF TEHNIKA" Statūti Articles of Association Joint Stock Company SAF TEHNIKA 2014. gada 28.novembra redakcija Wording from 28 th November 2014 1. Vispārīgie jautājumi 1. General Provisions

More information

Ekonomika. Vadības zinātne

Ekonomika. Vadības zinātne LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 743. SĒJUMS Ekonomika. Vadības zinātne Scientific Papers University of Latvia VOLUME 743 Economics. Business Administration Scientific Papers University of Latvia VOLUME 743

More information

Finansiālā līdzdalība: līdzeklis labākam sociālam dialogam un labākai korporatīvai pārvaldībai. Noslēguma ziņojums

Finansiālā līdzdalība: līdzeklis labākam sociālam dialogam un labākai korporatīvai pārvaldībai. Noslēguma ziņojums Eiropas Komisija Nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju ģenerāldirektorāts Sociālais dialogs, sociālās tiesības, darba apstākļi, pielāgošanās izmaiņām Finansiālā līdzdalība: līdzeklis labākam

More information

NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU

NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU IESAISTĪŠANĀS LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCESOS R E Ģ I O N Ā L Ā L Ī M E N Ī : I E S P Ē J A S U N IZAICINĀJUMI 1 IEVADS Ir svarīgi, lai sabiedrība un tās dažādās grupas un intereses

More information

RIGA Business model SUMMARY 1

RIGA Business model SUMMARY 1 RIGA Business model SUMMARY 1 STRUCTURE OF THE REVOLVING FUND TO BE ESTABLISHED, CONTRIBUTIONS AND MANAGEMENT 2 The structure and status of the revolving fund 2 REVOLVING FUND ECONOMICAL MODEL 3 Assumptions

More information

Insurance Problems and Prospects in Latvian Agriculture Apdrošināšanas problēmas un perspektīvas Latvijas lauksaimniecībā

Insurance Problems and Prospects in Latvian Agriculture Apdrošināšanas problēmas un perspektīvas Latvijas lauksaimniecībā Insurance Problems and Prospects in Latvian Agriculture Apdrošināšanas problēmas un perspektīvas Latvijas lauksaimniecībā Aija Graudiņa BA School of Business and Finance Banku Augstskola e-mail: Aija.Graudina@ba.lv

More information

EUROMOD LATVIA (LV)

EUROMOD LATVIA (LV) EUROMOD COUNTRY REPORT LATVIA (LV) 2014-2017 Anna Pluta, Pasquale Recchia and Anna Zasova June 2017 EUROMOD version H1.0 EUROMOD is a tax-benefit micro-simulation model for the European Union (EU) that

More information

PENSIONĀRU DZĪVES KVALITĀTE LATVIJAS REĢIONOS

PENSIONĀRU DZĪVES KVALITĀTE LATVIJAS REĢIONOS Latvijas Lauksaimniecības universitāte Ekonomikas fakultāte Ekonomikas katedra Mg.sc.soc. Andas Grīnfeldes promocijas darbs PENSIONĀRU DZĪVES KVALITĀTE LATVIJAS REĢIONOS ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā

More information

Riebiņu novada domes Saistošie noteikumi Nr. 1 Par Riebiņu novada domes gada pamatbudžetu

Riebiņu novada domes Saistošie noteikumi Nr. 1 Par Riebiņu novada domes gada pamatbudžetu LATVIJAS REPUBLIKA RIEBIŅU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr. 90001882087 Saules iela 8, Riebiņu pagasts, Riebiņu novads, LV-5326 APSTIPRINĀTS ar Riebiņu novada domes 2014. gada 21. janvāra sēdes lēmumu Nr.

More information

REINSURANCE FUNCTIONS IN RISK MANAGEMENT IN INSURANCE COMPANY PĀRAPDROŠINĀŠANAS FUNKCIJAS RISKU VADĪBĀ APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBĀ

REINSURANCE FUNCTIONS IN RISK MANAGEMENT IN INSURANCE COMPANY PĀRAPDROŠINĀŠANAS FUNKCIJAS RISKU VADĪBĀ APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBĀ REINSURANCE FUNCTIONS IN RISK MANAGEMENT IN INSURANCE COMPANY PĀRAPDROŠINĀŠANAS FUNKCIJAS RISKU VADĪBĀ APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBĀ D. Ribakovs, I. Voronova Atslēgas vārdi: pārapdrošināšana, risku vadība,

More information

AS PrivatBank ANNUAL REPORT AND CONSOLIDATED ANNUAL REPORT FOR YEAR 2015 CONTENTS

AS PrivatBank ANNUAL REPORT AND CONSOLIDATED ANNUAL REPORT FOR YEAR 2015 CONTENTS ANNUAL REPORT AND CONSOLIDATED ANNUAL REPORT FOR YEAR CONTENTS Management Report 3-4 The Supervisory Council and Board of the 5-6 Statement of Management's Responsibility 7 Independent Auditors' Report

More information

TAX PAYMENTS OF AGRICULTURAL SECTOR IN LATVIA

TAX PAYMENTS OF AGRICULTURAL SECTOR IN LATVIA Inguna Leibus 14, Dr.oec., associate professor, Latvia University of Agriculture Alona Irmeja, Mg.oec., PhD student Abstract. Enterprises of various legal forms operate in the agricultural sector of Latvia;

More information

BASE PROSPECTUS 25 May Latvenergo AS. Second programme for the issuance of Notes in the amount of EUR 100,000,000

BASE PROSPECTUS 25 May Latvenergo AS. Second programme for the issuance of Notes in the amount of EUR 100,000,000 BASE PROSPECTUS 25 May 2015 Latvenergo AS Second programme for the issuance of Notes in the amount of EUR 100,000,000 The prospectus relating to a Series of Notes issued under the Programme consists of

More information

The Role of Export Credit Guarantees in the Improvement of Business Environment in the European Union

The Role of Export Credit Guarantees in the Improvement of Business Environment in the European Union doi: 10.7250/eb.2013.001 2013/24 The Role of Export Credit Guarantees in the Improvement of Business Environment in the European Union Evita Andersone 1, Olga Bogdanova 2, 1-2 Riga Technical University

More information

PENSION STATISTICS IN LATVIA: RESOURCES AND WEAKNESSES

PENSION STATISTICS IN LATVIA: RESOURCES AND WEAKNESSES Journal of Economics and Management Research. Vol. 3, 2013: 65-74 PENSION STATISTICS IN LATVIA: RESOURCES AND WEAKNESSES OLGA RAJEVSKA* University of Latvia Abstract. The author provides a directory to

More information

NON-BANK CONSUMER CREDITING TRENDS IN LATVIA

NON-BANK CONSUMER CREDITING TRENDS IN LATVIA ECONOMICS DOI:10.22616/rrd.23.2017.079 Latvia University of Agriculture gunita.mazure@llu.lv NON-BANK CONSUMER Abstract Non-bank crediting has become popular in Latvia as well as in other European countries

More information

The Base Prospectus has been published on the Issuer s website 1. Issuer: AS Latvenergo. 2. Serial number of Series of Notes: 1

The Base Prospectus has been published on the Issuer s website   1. Issuer: AS Latvenergo. 2. Serial number of Series of Notes: 1 Final Terms dated 19 March 2013 AS Latvenergo Issue of EUR 20,000,000 Notes due 15 December 2017, issued under the LVL 50,000,000 (or equivalent in EUR) Programme, and to be consolidated and form a single

More information

SIA KRONOSPAN Riga Iepirkuma noteikumi SIA.KRONOSPAN Riga. Procurement regulations Termini Terms 2. Piemērošana 2. Application

SIA KRONOSPAN Riga Iepirkuma noteikumi SIA.KRONOSPAN Riga. Procurement regulations Termini Terms 2. Piemērošana 2. Application SIA KRONOSPAN Riga Iepirkuma noteikumi (apstiprināti ar SIA Bolderaja Ltd valdes 20.12.2010. rīkojumu Nr. 162./ 10.10.2013 Valdes rīkojums Nr. 220 par SIA Bolderaja Ltd nosaukuma maiņu uz SIA KRONOSPAN

More information

4. Aggregate principal amount: EUR 15,000,000 in addition to the EUR 20,000,000 Notes issued on 22 May 2013

4. Aggregate principal amount: EUR 15,000,000 in addition to the EUR 20,000,000 Notes issued on 22 May 2013 Final Terms dated 24 September 2013 AS Latvenergo Issue of EUR 15,000,000 Notes due 22 May 2020, issued under the LVL 85,000,000 (or equivalent in EUR) Programme and to be consolidated and form a single

More information

INCOME TAXATION DEVELOPMENT TRENDS IN THE BALTIC STATES

INCOME TAXATION DEVELOPMENT TRENDS IN THE BALTIC STATES Gunita Mazure 1, Dr.oec.; Dace Viksne 2, Dr.oec. 12 Faculty of Economics and Social Development, Latvia University of Agriculture Abstract. The three Baltic States were the first to adopt flat tax systems

More information