MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

Size: px
Start display at page:

Download "MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW"

Transcription

1 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

2

3 ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 2009

4 Latvijas Banka, 2009 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

5 SATURS Saîsinâjumi 4 Ievads 5 Ârçjâ ekonomiskâ vide 5 Ârçjâ sektora attîstîba 7 Ârçjâ tirdzniecîba un konkurçtspçja 7 Maksâjumu bilance 9 Iekðzemes ekonomiskâ aktivitâte 9 Kopçjais pieprasîjums 9 Kopçjais piedâvâjums 0 Nodarbinâtîba un darba samaksa Cenu dinamika 2 Fiskâlais sektors 3 Monetârâ un finanðu attîstîba 4 Banku likviditâte un Latvijas Bankas operâcijas 4 Naudas râdîtâju dinamika 5 Procentu likmes 9 Vçrtspapîru un valûtas tirgus attîstîba 2 Sezonâli izlîdzinâtie naudas râdîtâji 23 Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes normatîvâs aktualitâtes 26 Statistiskâ informâcija 49 Papildinformâcija 0 CONTENTS Abbreviations 4 Introduction 27 External Economic Environment 27 External Sector Developments 29 Foreign Trade and Competitiveness 29 Balance of Payments 3 Domestic Economic Activity 3 Aggregate Demand 3 Aggregate Supply 32 Employment, Wages and Salaries 33 Price Dynamics 34 Fiscal Sector 35 Monetary and Financial Developments 36 Bank Liquidity and the Bank of Latvia's Operations 36 Dynamics of Monetary Aggregates 38 Interest Rates 42 Securities and Foreign Exchange Market Developments 44 Seasonally Adjusted Monetary Aggregates 45 Highlights of Resolutions and Regulations Adopted in Pursuit of the Bank of Latvia's Main Tasks 48 Statistics 49 Additional Information 3 3

6 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW SAÎSINÂJUMI AS akciju sabiedrîba ASV Amerikas Savienotâs Valstis CSP Latvijas Republikas Centrâlâ statistikas pârvalde ECB Eiropas Centrâlâ banka EK Eiropas Komisija ES Eiropas Savienîba ES2 valstis valstis, kuras pievienojâs ES gada. maijâ un gada. janvârî ES5 valstis valstis, kuras ietilpa ES pirms gada. maija ES27 valstis valstis, kuras paðlaik ietilpst ES (vçsturiskie dati aprçíinâti atbilstoði paðreizçjam ES sastâvam) FRS ASV Federâlo rezervju sistçma IKP iekðzemes kopprodukts KPV kopçjâ pievienotâ vçrtîba LCD Latvijas Centrâlais depozitârijs MFI monetârâ finanðu iestâde NVS Neatkarîgo Valstu Savienîba OMXBGI Baltijas akciju cenu indekss OMX Riga kapitalizâcijas indekss, kas tiek attiecinâts pret iepriekðçjo vçrtîbu un raksturo kopçjo ieguldîjuma atdevi un kurâ ietvertas visas RFB Oficiâlâ un Otrâ saraksta sabiedrîbu akcijas OPEC Naftas eksportçtâjvalstu organizâcija (Organization of the Petroleum Exporting Countries) PVN pievienotâs vçrtîbas nodoklis RIGIBID Riga Interbank Bid Rate; Latvijas starpbanku noguldîjumu procentu likmju indekss RIGIBOR Riga Interbank Offered Rate; Latvijas starpbanku kredîtu procentu likmju indekss SVF Starptautiskais Valûtas fonds Valsts kase Latvijas Republikas Valsts kase VAS valsts akciju sabiedrîba ABBREVIATIONS CIS Commonwealth of Independent States CSB Central Statistical Bureau of Latvia EC European Commision ECB European Central Bank EU European Union EU2 countries countries which joined the EU on May 2004 and on January 2007 EU5 countries EU countries before May 2004 EU27 countries current EU countries (historical data are calculated consistently with the current EU membership) FRS Federal Reserve System GDP gross domestic product GVA gross value added IMF International Monetary Fund JSC joint stock company LCD Latvian Central Depository MFI monetary financial institution OMXBGI Baltic equity index OMX Riga capitalisation-based total return index including all company shares quoted on the RSE Main List and the RSE Secondary List OPEC Organization of the Petroleum Exporting Countries PPI Producer Price Index RIGIBID Riga Interbank Bid Rate RIGIBOR Riga Interbank Offered Rate SJSC state joint stock company UK United Kingdom US United States of America VAT value added tax 4

7 2009 IEVADS Gan iekðzemes, gan ârçjam pieprasîjumam saglabâjoties zemam, recesija Latvijas tautsaimniecîbâ turpinâjâs. Lejupslîde atspoguïojâs rûpniecîbas un mazumtirdzniecîbas râdîtâjos, bezdarba lîmeòa pieaugumâ par 3.7 procentu punktiem, nodokïu ieòçmumu kritumâ un budþeta deficîta palielinâjumâ. Ekonomisko lejupslîdi gada. ceturksnî apstiprinâja reâlâ IKP samazinâðanâs salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu par 8.0%. Par vâju ekonomisko aktivitâti liecinâja arî tâlâka monetâro râdîtâju lejupslîde, ko noteica piesaistîto noguldîjumu atlikuma un kreditçðanas tempa kritums. Vienlaikus pieprasîjuma samazinâðanâs veicinâja tâlâku inflâcijas sarukumu, kâ arî ârçjâs nesabalansçtîbas mazinâðanos eksporta kritumam atpaliekot no importa samazinâjuma, maksâjumu bilances tekoðajâ kontâ veidojâs neliels pârpalikums. Lata kursam joprojâm atrodoties pie intervenèu koridora augðçjâs robeþas, Latvijas Banka veica intervences valûtas tirgû, neto pârdodot ârvalstu valûtu 43.6 milj. latu apjomâ. Latu likviditâte bija stabila, un naudas tirgus procentu likmju lîmenis îsâko termiòu darîjumiem, kâ arî RIGIBOR darîjumiem uz nakti saruka. Tomçr saasinâta nâkotnes riska uztvere turpinâja paaugstinât ilgâko termiòu RIGIBOR. Lai veicinâtu latu naudas tirgus aktivitâti un bankâm pieejamo finanðu resursu izvietoðanu tautsaimniecîbâ, Latvijas Banka ar 24. janvâri par procentu punktu (lîdz 2.0%) samazinâja noguldîjumu iespçjas uz nakti procentu likmi. Savukârt, òemot vçrâ tâlâku ekonomiskâs aktivitâtes kritumu, inflâcijas samazinâðanos un vâjo kreditçðanas aktivitâti, ar 24. martu par procentu punktu tika samazinâta Latvijas Bankas refinansçðanas likme (lîdz 5.0%), kâ arî noguldîjumu iespçjas uz nakti procentu likme (lîdz.0%). Tas bija papildu stimuls latu starpbanku tirgus aktivitâtei bankâm pieejamo resursu izmantoðanai tautsaimniecîbas kreditçðanai. Ârçjâs ekonomiskâs vides pasliktinâðanâs, zemie konfidences râdîtâji, kâ arî banku atturîgâ kredîtpolitika noteica augstu risku saglabâðanos arî turpmâkajâ tautsaimniecîbas attîstîbas posmâ. ÂRÇJÂ EKONOMISKÂ VIDE. ceturksnî pasaules tautsaimniecîbai daudzos reìionos joprojâm bija raksturîgs nozîmîgs ekonomiskâs aktivitâtes kritums. Padziïinâjâs lejupslîdes procesi eiro zonâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu IKP saruka par 4.8% vâjâ ârçjâ un iekðzemes pieprasîjuma dçï. Kritumu lielâ mçrâ noteica rûpnieciskâs raþoðanas apjoma sarukums (. ceturksnî kopumâ par 7.9%; sliktâkais rezultâts eiro zonas pastâvçðanas vçsturç). Nozîmîgs ekonomiskâs aktivitâtes tempa kritums bija vçrojams visâs lielâkajâs eiro zonas valstîs: Vâcijâ IKP apjoms salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par 6.9%, Francijâ par 3.2% un Itâlijâ par 5.9%. Inflâcija eiro zonâ. ceturksnî turpinâja samazinâties (martâ.4%). Lai gan Rietumeiropas valstîs tika îstenoti tautsaimniecîbas stimulçðanas pasâkumi, kas vçrsti uz autorûpniecîbas sektoru, rûpnieciskâs raþoðanas apjoma kritums joprojâm bija vçrojams arî lielâkajâs Centrâlâs Eiropas un Austrumeiropas valstîs. Kopumâ. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu vairâkumâ reìiona valstu IKP saruka (t.sk. Ungârijâ par 4.7% un Èehijâ par 3.4%), izòemot Poliju, kur IKP pieauga par.9%. Lietuvas IKP saruka par 3.6%, atspoguïojot ekonomiskâs aktivitâtes kritumu rûpnieciskâs raþoðanas un pakalpojumu sektorâ. Arî Igaunijas IKP samazinâjâs straujâk nekâ iepriekðçjâ ceturksnî (par 5.6%; 4. ceturksnî par 9.8%). Ekonomiskâs aktivitâtes atslâbums Igaunijâ skâra visus sektorus, bet visvairâk aktivitâte saruka rûpniecîbâ, bûvniecîbâ un mazumtirdzniecîbâ. Arî Lielbritânijâ ekonomiskâ lejupslîde padziïinâjâs, IKP sarûkot par.9% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni (2008. gada 4. ceturksnî par.6%). Ekonomiskâs aktivitâtes kritumu galvenokârt noteica vâjâka pakalpojumu sektora (kritums.2%) un rûpnieciskâs raþoðanas sektora (kritums 5.5%) attîstîba. Zviedrijas IKP. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu samazinâjâs par 6.4%. Strauji saruka rûpnieciskâ raþoðana (par 28.0%), un krasi kritâs eksporta apjoms, îpaði maðînbûvç un metâlrûpniecîbâ. Lai stimulçtu eiro zonas tautsaimniecîbu, ECB turpinâja pazeminât bâzes likmi janvârî un martâ tâ tika pazeminâta par 50 bâzes punktiem (lîdz.5%; sk.. att.). Arî Bank of England divreiz pazeminâja bâzes likmi kopumâ par 50 bâzes punktiem (lîdz 0.5% martâ). Tâdçjâdi eiro un Lielbritânijas sterliòu mârciòas bâzes likmes sasniedza vçsturiski viszemâko lîmeni. Lai turpinâtu stimulçt tautsaimniecîbu, esot tik zemam bâzes likmes lîmenim, Bank of England paziòoja, ka îstenos aktîvu uzpirkðanas programmu. Sâkotnçji pro- 5

8 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW grammas apmçrs tika noteikts 75 mljrd. Lielbritânijas sterliòu mârciòu apmçrâ. Pavâjinoties tautsaimniecîbas attîstîbas izredzçm, arî vairâku citu ârpus eiro zonas esoðo ES valstu centrâlâs bankas. ceturksnî turpinâja samazinât bâzes likmes (piemçram, Danmarks Nationalbank no 3.75% lîdz 2.25%, Sveriges Riksbank no 2.00% lîdz.00%, banka no 2.25% lîdz.75%, Narodowy Bank Polski no 5.00% lîdz 3.75%, Magyar Nemzeti Bank no 0.0% lîdz 9.5%, no 0.25% lîdz 9.50%). ASV IKP. ceturksnî saruka par 5.5%. Òemot vçrâ, ka iepriekðçjâ ceturksnî ASV IKP samazinâjâs par 5.7%, tik straujð tempa kritums divu ceturkðòu laikâ ASV nebija vçrojams kopð 20. gs. 50. gadu beigâm. Sarukums galvenokârt skaidrojams ar investîciju samazinâðanos un straujâm krâjumu pârmaiòâm, bet privâtâ pieprasîjuma attîstîba un neto eksports ierobeþoja krituma tempu. Lai gan salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada otro pusi bija vçrojams zinâms uzlabojums privâtâ pieprasîjuma attîstîbâ, situâciju kopumâ ietekmçja sareþìîtie darba tirgus apstâkïi un stingrie kreditçðanas nosacîjumi. Turpinâja strauji kristies arî ar nekustamo îpaðumu nesaistîtâs investîcijas (par 42.3%), bet neto eksporta ietekme uz IKP bija pozitîva. FRS un Japânas Banka, kas savas bâzes likmes lîdz nullei tuvam lîmenim bija pazeminâjuðas jau iepriekðçjâ ceturksnî,. ceturksnî nolçma bâzes likmes nemainît (attiecîgi 0.25% un 0.%). ASV valdîba un FRS turpinâja veikt pasâkumus, lai normalizçtu situâciju finanðu tirgos un stimulçtu ASV tautsaimniecîbu. Finanðu tirgum nozîmîgs bija FRS marta lçmums par papildu finanðu lîdzekïu pieðíirðanu valdîbas ilgtermiòa vçrtspapîru iegâdei un kompâniju Fannie Mae un Freddie Mac ar hipotçkâm segto vçrtspapîru iegâdei. ASV valdîba paziòoja arî par vairâku citu programmu uzsâkðanu, t.sk. Valsts un privâto investîciju programmu (Public- Private Investment Program), kas paredzçta, lai risinâtu banku t.s. slikto aktîvu problçmas. Pasaules akciju tirgos. ceturkðòa sâkumâ akciju cenâm bija lejupvçrsta tendence, kas skaidrojama ar diezgan vâjiem makroekonomiskajiem datiem, situâcijas pasliktinâðanos darba tirgû un tirgus dalîbnieku neziòu par lielâko valstu, îpaði ASV, valdîbu îstenoto tautsaimniecîbas stimulçðanas plânu ietekmi. Martâ tirgus dalîbnieki kïuva optimistiskâki, un tas atspoguïojâs akciju cenâs, kas sâka lçnâm augt. Kopumâ. ceturksnî ASV akciju tirgus indekss S&P 500 saruka par.7%, bet NASDAQ Composite par 3.%. Eiropas akciju tirgus indekss Dow Jones EURO STOXX 50 samazinâjâs par 3.3%, bet Japânas akciju tirgus indekss Nikkei 225 par 8.5%. Augot pasaules naftas cenâm un stabilizçjoties Krievijas rubïa kursam, Krievijas akciju tirgus indekss RTS palielinâjâs par 9.%. ES2 valstu akciju tirgus indekss Dow Jones STOXX EU Enlarged 5. ceturksnî saruka par 2.3%. Savukârt Íînas akciju tirgus indekss SSE A Share strauji pieauga (par 30.3%). ECB veiktâ bâzes likmju pazeminâðana un monetârâs operâcijas radîja lejupvçrstu spiedienu uz eiro naudas tirgus indeksiem.. ceturksnî îsâka termiòa EURIBOR saruka nedaudz straujâk: mçneða par.5 procentu punktiem (lîdz.%), 3 mçneðu par.4 procentu punktiem (lîdz.5%), 6 mçneðu par.3 procentu punktiem (lîdz.7%) un 2 mçneðu par.2 procentu punktiem (lîdz.8%). Savukârt ASV dolâra naudas tirgus indeksi mainîjâs minimâli, 3, 6 un 2 mçneðu LIBOR bija attiecîgi 0.5%,.2%,.7% un 2.0%. Spriedze naudas tirgû nedaudz mazinâjâs par to liecinâja nodroðinâto un nenodroðinâto naudas tirgus procentu likmju starpîbas samazinâðanâs eiro un stabilizçðanâs ASV dolâra naudas tirgû. 3 mçneðu EURIBOR un EONIA Swap procentu likmju starpîba samazinâjâs par 0.3 procentu punktiem (lîdz 0.8%), bet 3 mçneðu LIBOR un Overnight Indexed Swap procentu likmju starpîba par 0.2 procentu punktiem (lîdz.0%). Eiropas parâda vçrtspapîru tirgû valdîbas ilgâka termiòa obligâciju peïòas likmes bûtiski nemainîjâs, bet ASV parâda vçrtspapîru tirgû tâs paaugstinâjâs. Vâcijas valdîbas 0 gadu obligâciju peïòas likme. ceturksnî nemainîjâs (3.0%), Lielbritânijas valdîbas 0 gadu obligâciju peïòas likme pieauga par 0. procentu punktu 6

9 2009 (lîdz 3.2%), bet ASV valdîbas 0 gadu obligâciju peïòas likme par 0.6 procentu punktiem (lîdz 2.7%). Valdîbas ilgâka termiòa obligâciju peïòas likmju pieaugums bija saistîts ar riska prçmijas palielinâðanos. Saglabâjâs augsts pieprasîjums pçc investîcijâm likvîdâkos valdîbas îstermiòa vçrtspapîros. Îstermiòa obligâciju peïòas likmes ASV. ceturkðòa sâkumâ pieauga, bet otrajâ pusç samazinâjâs. Savukârt Eiropâ tâm bija sarukuma tendence. ASV valdîbas 3 mçneðu vçrtspapîru peïòas likme. ceturkðòa beigâs sasniedza 0.2%, bet Vâcijas un Lielbritânijas valdîbas 3 mçneðu vçrtspapîru peïòas likme saruka attiecîgi par.2 procentu punktiem un 0.7 procentu punktiem (lîdz 0.6% un 0.7%). Vâcijas valdîbas 2 gadu obligâciju peïòas likme samazinâjâs par 0.6 procentu punktiem (lîdz.2%), bet ASV un Lielbritânijas valdîbas 2 gadu obligâciju peïòas likmes bûtiski nemainîjâs (attiecîgi 0.8% un.2%). Pçc straujâ krituma iepriekðçjâ gadâ naftas cenas. ceturksnî bija samçrâ zemas un stabilas, svârstoties no 40 ASV dolâriem par barelu lîdz 52 ASV dolâriem par barelu (vidçji ceturksnî 44 ASV dolâri par barelu; sk. 2. att.). Naftas cenu zemo lîmeni noteica pieprasîjuma kritums un tirgus dalîbnieku gaidas, ka pieprasîjums turpinâs samazinâties. Viedokli par naftas pieprasîjuma attîstîbu lielâ mçrâ ietekmçja Starptautiskâs Enerìçtikas aìentûras pârskatîtâs prognozes, ka pasaules naftas pieprasîjums gadâ saruks par.4%. ASV naftas krâjumiem bija tendence pieaugt, tomçr OPEC valstu îstenotie naftas ieguves samazinâjumi palîdzçja noturçt naftas cenas augstâkas. Marta beigâs, pasaules finanðu tirgos atjaunojoties optimismam, naftas cenas sâka augt. Pasaules valûtu tirgos janvârî un februârî eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru saruka no.40 lîdz.27 to ietekmçja tirgus dalîbnieku kritiskais vçrtçjums par eiro zonas attîstîbas izredzçm salîdzinâjumâ ar ASV tautsaimniecîbu. Martâ eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru îslaicîgi pieauga pçc FRS paziòojuma par valdîbas ilgtermiòa vçrtspapîru pirkðanu, kâ arî augot tirgus dalîbnieku vçlmei iegâdâties riskantâkus aktîvus. Kopumâ. ceturksnî eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru samazinâjâs par 5.2%. Lielbritânijas sterliòu mârciòas kurss bija svârstîgs, taèu kopumâ attiecîbâ pret eiro pieauga par 3.3%. Statistiskâ informâcija par Krievijas tautsaimniecîbas attîstîbu liecina, ka straujais kritums rûpnieciskajâ raþoðanâ, celtniecîbâ un transportâ, kâ arî privâtâ pieprasîjuma sarukums izraisîjis krasu IKP samazinâðanos (. ceturksnî par 9.8%). Òemot vçrâ joprojâm augsto inflâciju, Krievijas centrâlâ banka tomçr atturçjâs no pamatlikmes samazinâðanas. ÂRÇJÂ SEKTORA ATTÎSTÎBA Ârçjâ tirdzniecîba un konkurçtspçja. ceturksnî padziïinâjâs starptautiskâs tirdzniecîbas apjoma lejupslîde. Strauji krîtoties iekðzemes pieprasîjumam, importa sarukums (36.5%) pârsniedza eksporta kritumu (25.9%), tâdçjâdi Latvijas ârçjâs tirdzniecîbas bilance turpinâja uzlaboties. Importa pârsvars pâr eksportu saruka no 74.6% gada. ceturksnî lîdz 49.5% gada atbilstoðajâ periodâ, negatîvajai tirdzniecîbas bilancei samazinoties vairâk nekâ divas reizes. Latvijas eksportâ. ceturksnî dominçja lauksaimniecîbas un pârtikas preces (7.7% no eksporta kopapjoma), koks un koka izstrâdâjumi (5.7%), parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (4.9%), mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (3.0%) un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumi (9.4%). 7

10 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW Eksporta straujo kritumu galvenokârt noteica pârmaiòas nozîmîgâkajâs preèu grupâs, t.sk. gandrîz treðdaïu koka un koka izstrâdâjumu eksporta samazinâjums par 4.2% (cenu samazinâjuma efektam pastiprinot fiziskâ apjoma krituma ietekmi). Ðîs preèu grupas eksporta kritums tempa ziòâ bija straujâkais starp galvenajâm eksporta preèu grupâm. Ievçrojami saruka arî parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu, mehânismu un mehânisko ierîèu un satiksmes lîdzekïu eksports. Strauji saruka gan eksporta fiziskais apjoms, gan arî eksportçto preèu cenas. Lielâkais eksporta cenu kritums bija augu valsts produktiem (26.0%), kokam un koka izstrâdâjumiem (2.3%), dzîvniekiem un lopkopîbas produkcijai (8.8%) un minerâlproduktiem (8.5%). Pieauga plastmasu un izstrâdâjumu no tâm, kauèuka un gumijas izstrâdâjumu (par 2.3%), tekstilmateriâlu un tekstilizstrâdâjumu (par.6%), pârtikas rûpniecîbas raþojumu (par.4%) un daþâdu rûpniecîbas preèu (mçbeïu; par 9.7%) cenas, taèu tas nespçja kompensçt fiziskâ apjoma kritumu. Savukârt importa cenas nozîmîgi paaugstinâjâs satiksmes lîdzekïiem un to aprîkojumam (par 2.3%), daþâdiem izstrâdâjumiem (mçbelçm; par 9.7%), akmens, ìipða, cementa, keramikas un stikla izstrâdâjumiem (par 7.7%), bet kritâs augu valsts produktiem (par 6.8%), kokam un koka izstrâdâjumiem (par 5.0%), plastmasâm un izstrâdâjumiem no tâm, kauèukam un gumijas izstrâdâjumiem (par 4.7%). Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu. ceturksnî preèu eksporta vienîbas vçrtîba saruka par 5.0%, bet importa vienîbas vçrtîba pieauga par.6%, tâdçjâdi tirdzniecîbas nosacîjumi pasliktinâjâs par 6.5%. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni importa vienîbas vçrtîba kritâs par 4.0%, bet eksporta vienîbas vçrtîba samazinâjâs nedaudz lçnâk (par 3.4%). Uz Latvijas galveno eksporta noieta tirgu ES valstîm. ceturksnî izveda 7.9% no eksporta kopapjoma. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu straujâkais eksporta apjoma kritums bija uz ES2 valstîm, bet nedaudz mçrenâks uz ES5 valstîm un NVS. Pieauga eksports uz pârçjâm valstîm (parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi uz Alþîriju). Latvijas tirgus daïas pârmaiòas galvenajâs tirdzniecîbas partnervalstîs preèu eksportâ bija neviendabîgas atkarîbâ no eksporta âtrâka vai lçnâka krituma salîdzinâjumâ ar valstu kopçjo importa saðaurinâðanos (visâs galvenajâs tirdzniecîbas partnervalstîs, izòemot Dâniju, kopçjais importa apjoms bûtiski samazinâjâs).. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu Latvijas tirgus daïa visstraujâk saruka Lielbritânijâ, Polijâ un Krievijâ, savukârt pieauga Somijâ, Igaunijâ un Lietuvâ. Arî importa kritums bija vçrojams visâs nozîmîgâkajâs preèu grupâs, visbûtiskâkais mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu, satiksmes lîdzekïu un parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu grupâ. Gada laikâ par 49.9% sarûkot mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu importam (4.9% no importa kopapjoma. ceturksnî), par lielâko importa preèu grupu vçrtîbas ziòâ kïuva minerâlprodukti (9.4%). Pârçjâs svarîgâkâs importa preèu grupas bija lauksaimniecîbas un pârtikas preces (6.7%), íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumi (2.6%) un parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (8.%). Turpinoties straujam ieveduma kritumam satiksmes lîdzekïu grupâ, kas gada. ceturksnî bija treðâ nozîmîgâkâ importa preèu grupa, tâs îpatsvars sasniedza vairs tikai 7.3% no importa kopapjoma. Importa kritums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu bija lçnâks no ES2 valstîm (39.0%), pârçjâm valstîm (29.7%) un NVS (9.5%), bet straujâks no ES5 valstîm (45.2%). No galvenajâm tirdzniecîbas partnervalstîm preèu importâ turpinâjâs importa pieaugums no Krievijas (ievedot vairâk minerâlproduktu), bet saruka imports no Vâcijas un Lietuvas.. ceturksnî lata reâlais efektîvais kurss turpinâja palielinâties. Gandrîz pusi lata reâlâ efektîvâ kursa gada pieauguma joprojâm noteica inflâcija, kas bija augstâka nekâ daudzâs nozîmîgâs tirdzniecîbas partnervalstîs. Tomçr salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni gandrîz 70% reâlâ efektîvâ kursa kâpuma radîja lata nominâlâ efektîvâ kursa pieaugums (4.5%). Lai gan pieprasîjuma faktoru ietekmç patçriòa cenu gada inflâcija Latvijâ strauji sarukusi, atseviðíu nodokïu paaugstinâðanas dçï patçriòa cenas pieauga straujâk nekâ gada nogalç, nelabvçlîgi ietekmçjot lata reâlâ efektîvâ kursa tendenci. Ar raþotâju cenu apstrâdes rûpniecîbâ indeksu deflçtais lata reâlais efektîvais kurss palielinâjâs galvenokârt nominâlâ efektîvâ kursa ietekmç, bet cenu ietekmç bûtiski nemainîjâs. Raþotâju cenu dinamikas ietekme uz apstrâdes rûpniecîbas konkurçtspçju nozîmîgâkajos attîstîto valstu tirgos bija pat labvçlîga. 8

11 2009 Maksâjumu bilance Latvijas maksâjumu bilances tekoðâ konta saldo. ceturksnî pirmo reizi kopð 995. gada 3. ceturkðòa bija pozitîvs (37.7 milj. latu jeb.% no IKP). Tekoðâ konta uzlaboðanos noteica preèu negatîvâ saldo attiecîbas pret IKP samazinâðanâs par 7.9 procentu punktiem no IKP, preèu eksportam sarûkot lçnâk nekâ importam. Ienâkumu saldo otro ceturksni pçc kârtas bija pozitîvs un, nerezidentu tieðo investîciju uzòçmumiem Latvijâ darbojoties ar zaudçjumiem, uzlabojâs par 6.6 procentu punktiem no IKP. Par 3.2 procentu punktiem no IKP pieauga pakalpojumu pozitîvais saldo, palielinâjâs arî kârtçjo pârvedumu pozitîvâ saldo attiecîba pret IKP. Pakalpojumu pozitîvais saldo. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga par 90.2 milj. latu, par 24.8% sarûkot saòemtajiem pakalpojumiem, bet sniegto pakalpojumu apjomam bûtiski nemainoties. Apjoms samazinâjâs gandrîz visiem saòemto pakalpojumu veidiem, bet visvairâk pârvadâjumu, bûvniecîbas, projektçðanas un inþeniertehniskajiem pakalpojumiem. Saruka arî sniegto pârvadâjumu pakalpojumu apjoms, bet pârçjo sniegto pakalpojumu veidu apjoms salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu palielinâjâs. Pârvadâjumu pakalpojumu pozitîvais saldo palielinâjâs par 4.4 milj. latu, saòemto pârvadâjumu pakalpojumu apjomam samazinoties straujâk nekâ sniegto pârvadâjumu pakalpojumu apjomam. Ðâda dinamika bija raksturîga visiem pârvadâjumu veidiem, bet visvairâk dzelzceïa transporta pakalpojumiem. Braucienu pakalpojumu negatîvais saldo bûtiski samazinâjâs (par 6.9 milj. latu), augot Latviju apmeklçjuðo personu izdevumiem un sarûkot Latvijas ceïotâju izdevumiem ârvalstîs. Ievçrojami krîtoties saòemto citu pakalpojumu apjomam un nedaudz augot sniegto citu pakalpojumu apjomam, citu pakalpojumu saldo uzlabojâs par 58.9 milj. latu (iepriekðçjâ gada. ceturksnî pakalpojumu saldo bija negatîvs). Tieðo investîciju uzòçmumiem Latvijâ cieðot zaudçjumus, bet rezidentu saòemtajam ienâkumu apjomam bûtiski nemainoties, otro ceturksni pçc kârtas ienâkumu saldo bija pozitîvs. Uzlabojums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðâ perioda negatîvo saldo bija 232. milj. latu. Kârtçjo pârvedumu pozitîvais saldo bûtiski nemainîjâs, sarûkot gan rezidentu, gan nerezidentu saòemto pârvedumu apjomam. IEKÐZEMES EKONOMISKÂ AKTIVITÂTE Kopçjais pieprasîjums Iekðzemes un ârçjâ pieprasîjuma sarukums. ceturksnî noteica strauju reâlâ IKP kritumu salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu (8.0%). Ârçjâ pieprasîjuma vâjinâðanâs dçï. ceturksnî preèu un pakalpojumu eksporta apjoms saruka par 6.4%. Ârçjâ pieprasîjuma kritumu noteica pasaules tautsaimniecîbas attîstîbas palçninâðanâs un papildus negatîvi ietekmçja Latvijas tirdzniecîbas partnervalstu protekcionistiskâ politika, îpaði Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iekðçjâ tirgus aizsardzîbas pasâkumi. Iekðzemes pieprasîjums (t.sk. krâjumu pârmaiòas). ceturksnî saruka par 27.6%. Samazinoties iekðzemes pieprasîjumam, strauji (par 34.3%) saruka arî preèu un pakalpojumu imports, joprojâm nosakot pozitîvu neto eksporta devumu IKP izaugsmç (5.2 procentu punkti). Uzòçmçjdarbîbas finanðu rezultâtu pasliktinâðanâs un negatîvâs ârçjâ un iekðzemes pieprasîjuma attîstîbas prognozes noteica investîciju lîmeòa samazinâðanos. Investîcijas pamatlîdzekïos. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par 34.%. Liela apjoma valsts investîcijas un EK asignçjumi bija galvenie faktori, kas mazinâja negatîvo attîstîbas gaidu ietekmi uz kopçjo investîciju lîmeni. Bezdarba kâpums un valsts ekonomiskâs situâcijas novçrtçjuma pasliktinâjums pastiprinâja iedzîvotâju nedroðîbu par ienâkumiem nâkotnç. Ienâkumu samazinâðanâs un taupîbas dçï privâtais patçriòð. ceturksnî saruka par 7.4%. Savukârt sabiedriskais patçriòð salîdzinâmajâs cenâs nedaudz (par.2%) palielinâjâs. 9

12 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW Kopçjais piedâvâjums Tautsaimniecîbas attîstîbas kritumam paâtrinoties,. ceturksnî IKP noteicoðâ sastâvdaïa KPV salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par 6.2% (sk. 3. att.). Straujâka ekonomiskâs aktivitâtes samazinâðanâs bija preèu sektorâ, tomçr arî pakalpojumu sektorâ kritums bija bûtisks (pievienotâ vçrtîba saruka attiecîgi par 22.4% un 4.2%, veidojot 5.6 un 0.6 procentu punktu devumu KPV kritumâ). Preèu sektora lejupslîdi noteica ïoti straujð pievienotâs vçrtîbas reâlais samazinâjums apstrâdes rûpniecîbâ (25.8%; devums KPV kritumâ 3. procentu punkts) un bûvniecîbâ (28.2%; devums KPV kritumâ.8 procentu punkti). Turpinot sarukt ârçjam un iekðzemes pieprasîjumam,. ceturksnî paâtrinâjâs apstrâdes rûpniecîbas produkcijas izlaides kritums. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pçc darbadienu skaita izlîdzinâtais fiziskâ apjoma indekss nozarç samazinâjâs par 26.4%. Ðo râdîtâju visvairâk ietekmçja lejupslîde koksnes, koka un koría izstrâdâjumu raþoðanâ, izòemot mçbeles (26.2%), pârtikas produktu raþoðanâ (2.3%), gatavo metâlizstrâdâjumu raþoðanâ, izòemot maðînas un iekârtas (36.9%), nemetâlisko minerâlu izstrâdâjumu raþoðanâ (4.7%), dzçrienu raþoðanâ (24.2%) un tekstilizstrâdâjumu raþoðanâ (56.2%). Kopçjo fiziskâ apjoma indeksu tikai nedaudz pozitîvi ietekmçja kâpums iekârtu un ierîèu remonta un uzstâdîðanas nozarç (2.6%). Ekonomiskâs krîzes attîstîba noteica strauju lejupslîdi arî bûvniecîbâ. Bûvniecîbas produkcijas apjoms salîdzinâmajâs cenâs. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu (pçc darbadienu skaita izlîdzinâti dati) samazinâjâs par 29.8%. Visvairâk saruka dzîvojamo (par 64.6%) un rûpniecîbas (par 59.0%) çku bûvniecîba. Tomçr atseviðíos sektoros bija vçrojams arî bûvniecîbas produkcijas kâpums, visstraujâk (par 76.6%) augot maìistrâlo cauruïvadu un maìistrâlo sakaru un elektropârvades lîniju bûvniecîbai. Pakalpojumu nozaru grupâ lejupslîdi visvairâk veicinâja tirdzniecîba, kur pievienotâs vçrtîbas samazinâjums sasniedza 25.8%, veidojot 5.9 procentu punktus KPV kritumâ, kâ arî transports, glabâðana un sakari (sarukums 5.4%; devums KPV kritumâ 2. procentu punkts). Ekonomiskâ situâcija visvairâk negatîvi ietekmçja viesnîcu un restorânu sektoru, kur pievienotâ vçrtîba saruka par 39.0%. Mazumtirdzniecîbas (t.sk. automobiïu tirdzniecîbas) apgrozîjums. ceturksnî salîdzinâmajâs cenâs samazinâjâs par 32.2% (bez automobiïu tirdzniecîbas par 24.7%; sk. 4. att.). Ïoti straujo automobiïu pieprasîjuma kritumu apliecina arî Ceïu satiksmes droðîbas direkcijâ pirmo reizi reìistrçto vieglo automobiïu skaita samazinâðanâs par 75.7%, kas ðajâ ceturksnî, iespçjams, sasniedza vçsturiski zemâko lîmeni, un turpmâk tik straujð sarukums vairs nav gaidâms. 0

13 2009. ceturksnî lîdz ar kopçjo ekonomisko lejupslîdi mazinâjâs arî kravu transporta aktivitâte. Lai gan VAS "Latvijas dzelzceïð" caur Latvijas ostâm pârveda par 6.9% vairâk kravu nekâ iepriekðçjâ gada. ceturksnî, strauji mazinoties kravu apjomam sauszemes tranzîtâ (par 42.%) un iekðzemes pârvadâjumos (par 2.9%), kopçjais pârvadâjumu apjoms saruka par.%. Arî ostâs kopçjais pârkrauto kravu apjoms bija par.4% mazâks nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. To galvenokârt noteica kritums (6.%) Ventspils ostâ, par 76.5% samazinoties minerâlmçslu pârkrauðanai. Bûtiski (par 5.0%) saruka arî Liepâjas ostas apgrozîjums, bet izaugsme bija vçrojama Rîgas ostâ (6.5%), kur to nodroðinâja akmeòogïu un naftas produktu pârkrauðanas apjoma kâpums. Visvairâk ekonomiskâ lejupslîde negatîvi ietekmçja autotransporta darbîbu. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu kravu apgrozîba autotransportâ samazinâjâs par 46.0%, îpaði strauji sarûkot starptautiskajos pârvadâjumos (par 5.3%), kam ir noteicoðâ nozîme kopçjâ apgrozîbâ. Finanðu resursu trûkums noteica strauju nefinanðu investîciju sarukumu tautsaimniecîbâ. Pavisam tautsaimniecîbâ. ceturksnî bija ieguldîti milj. latu (salîdzinâmajâs cenâs; par 34% mazâk nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ). Straujð investîciju kritums bija raksturîgs lielâkajai daïai nozaru. Ieguldîjumi apstrâdes rûpniecîbâ bija 49.3 milj. latu (sarukums 52%), tirdzniecîbâ 39.4 milj. latu (sarukums 50%), transportâ un glabâðanâ 36. milj. latu (sarukums 38%). Nefinanðu investîciju pieaugums bija valsts pârvaldes un aizsardzîbas sektorâ (66.0 milj. latu jeb 30%) un ieguves rûpniecîbâ (2.9 milj. latu jeb 2. reize). Apstrâdes rûpniecîbâ lielâkâs investîcijas veiktas pârtikas produktu raþoðanâ (6.8 milj. latu), gumijas un plastmasas izstrâdâjumu raþoðanâ (3.6 milj. latu) un koksnes, koka un koría izstrâdâjumu raþoðanâ (3.4 milj. latu). Nodarbinâtîba un darba samaksa. ceturksnî bija vçrojams rekordstraujð bezdarba pieaugums un tâlâks nodarbinâtîbas, ekonomiski aktîvo iedzîvotâju un brîvo darba vietu skaita kritums. Lai gan nominâlâ darba samaksa salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu pieauga, pirmo reizi 2 gadu laikâ samazinâjâs nodarbinâto pirktspçja neto reâlâs darba samaksas gada pieauguma temps kïuva negatîvs ( 2.8%).. ceturksnî reìistrçtâ bezdarba lîmenis pieauga par 3.7 procentu punktiem (lîdz 0.7% no ekonomiski aktîvajiem iedzîvotâjiem). Vienlaikus padziïinâjâs bezdarba reìionâlâs atðíirîbas, bezdarba lîmenim Rîgâ augot mazâk nekâ reìionos. Brîvo darba vietu skaits turpinâja samazinâties gan Nodarbinâtîbas valsts aìentûrâ reìistrçto vakanèu skaits, gan CSP brîvo darba vietu skaita apsekojuma râdîtâji gada laikâ saruka septiòas reizes. Uz straujo bezdarba pieaugumu norâdîja arî CSP darbaspçka apsekojuma dati. ceturkðòa laikâ darba meklçtâju îpatsvars pieauga par 4.0 procentu punktiem, sasniedzot 3.9% no ekonomiski aktîvajiem iedzîvotâjiem (sk. 5. att.). Tautsaimniecîbâ nodarbinâto skaits gada laikâ saruka par 8.0%, nodarbinâto skaitam bûvniecîbâ un rûpniecîbâ mazinoties attiecîgi par 26.2% un 3.4% (îpaði mazkvalificçto darbu veicçju vidû). Tas arî noteica straujâku bezdarba pieaugumu vîrieðiem (par 5.5 procentu punktiem; lîdz 6.9%), îpaði vecuma grupâ no 5 lîdz 24 gadiem (par 4.7 procentu punktiem; lîdz 33.0%). Ðâda tendence izveidojusies pçdçjo divu ceturkðòu laikâ. Lai gan kopumâ ekonomiski neaktîvo iedzîvotâju skaits un îpatsvars saruka, bûtiski (gada laikâ divas reizes lîdz 29. tûkst.) pieauga iedzîvotâju skaits, kuri zaudçjuði cerîbas atrast darbu. Nekvalificçtu darbinieku masveida atlaiðana. ceturksnî bûtiski ietekmçja arî vidçjâs algas datus augstâku algu saòçmçju îpatsvara pieaugums pozitîvi ietekmçja vidçjâs algas dinamiku. Mçneða vidçjâs bruto darba

14 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW samaksas gada pieauguma temps, lai gan bûtiski saruka, joprojâm bija pozitîvs (3.5%). Turpinoties iepriekðçjo ceturkðòu tendencei, straujâks algu pieaugums bija privâtajâ sektorâ (5.%; samazinâjums sabiedriskajâ sektorâ.3%). Tautsaimniecîbas nozaru dalîjumâ straujâkais darba samaksas kritums bija valsts pârvaldç (gada laikâ 7.7%), atspoguïojot mçrítiecîgu atalgojuma ierobeþoðanu. Turpretî bûvniecîbâ vidçjâ darba samaksa gada laikâ pieauga par 8.6%, atspoguïojot darbaspçka struktûras pârmaiòu efektu. CENU DINAMIKA Patçriòa cenu gada inflâcija. ceturksnî turpinâja samazinâties. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu patçriòa cenas pieauga par 9.2% (2008. gada 4. ceturksnî par 2.3%). Piedâvâjuma puses faktoru ietekmç patçriòa cenas salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni palielinâjâs par 2.6% (4. ceturksnî par.4%).. ceturksnî patçriòa cenu dinamiku ietekmçja gan piedâvâjuma puses, gan pieprasîjuma puses faktori. Latvijas tautsaimniecîbas stabilizâcijas un izaugsmes atjaunoðanas programmas ietvaros tika paaugstinâta PVN likme un degvielas un alkoholisko un bezalkoholisko dzçrienu akcîzes nodokïa likme. Netieðo nodokïu likmju pârmaiòas iespaidoja plaðu preèu un pakalpojumu klâstu, tomçr to ietekme uz cenu pârmaiòâm bija daïçja, jo strauji krîtoða pieprasîjuma apstâkïos liela daïa izmaksu, kas saistîtas ar nodokïu, îpaði PVN, likmju pârmaiòâm, tika segtas no uzòçmumu peïòas. Nozîmîgi augot PVN likmçm, palielinâjâs maksa par administratîvi regulçjamiem komunâlajiem pakalpojumiem (maksa par atkritumu izveðanu un ûdensapgâdi pieauga attiecîgi par 5.5% un 5.9%). Tâdçjâdi nodokïu likmju kâpuma ietekmç palielinâjâs galvenokârt administratîvi regulçjamo cenu pârmaiòu ietekme uz kopçjo inflâciju. Martâ stâjâs spçkâ lçmums par administratîvi regulçjamo pacientu iemaksu pieaugumu (vidçji 2.5 reizes), un administratîvi regulçjamo pakalpojumu cenu pârmaiòu devums kopçjâ inflâcijâ pieauga lîdz 4.7 procentu punktiem (2008. gada 4. ceturksnî 3.9 procentu punkti). Tomçr pieprasîjuma krituma un nozîmîgâs bâzes (to veidoja gada. ceturkðòa straujais patçriòa cenu pieauguma temps) ietekmç pârçjo inflâcijas komponentu, îpaði patçriòa cenu pamatinflâcijas, ietekme uz kopçjo patçriòa cenu pieaugumu samazinâjâs (sk. 6. att.). Pamatinflâcijas devums kopçjâ inflâcijâ saruka lîdz 4.5 procentu punktiem, îpaði krîtoties apstrâdâtâs pârtikas cenu un administratîvi neregulçjamo pakalpojumu cenu pieauguma ietekmei uz inflâciju (attiecîgi par.4 procentu punktiem un 2.0 procentu punktiem). Pasaules naftas cenâm stabilizçjoties samçrâ zemâ lîmenî, degvielas cenu pârmaiòas samazinâja kopçjo inflâciju par 0.6 procentu punktiem. Neapstrâdâtâs pârtikas cenu ietekme uz inflâciju. ceturksnî nemainîjâs.. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni raþotâju cenas rûpniecîbâ samazinâjâs par 3.0%, cenu kritumu veidojot gan iekðzemes tirgû pârdotâs, gan eksportçtâs produkcijas cenu sarukumam (attiecîgi 2.3% un 4.4%). Iekðzemes tirgû raþotâju cenu samazinâjumu galvenokârt noteica to kritums apstrâdes rûpniecîbâ (3.0%; îpaði samazinâjâs koksnes izstrâdâjumu (par 4.7%) un pârtikas produktu (par.8%) cenas). Nedaudz saruka elektroenerìijas, gâzes apgâdes un siltumenerìijas raþoðanas cenas. Arî eksportçtâs produkcijas raþotâju cenu samazinâðanos noteica koksnes izstrâdâjumu un pârtikas produktu raþotâju cenu kritums (attiecîgi 2.5% un 6.9%). Raþotâju cenu gada pieauguma temps rûpniecîbâ turpinâja sarukt (lîdz 4.2%). Gada kâpumu noteica iekðzemes tirgû pârdotâs produkcijas raþotâju cenas (pieaugums gada laikâ 9.4%; t.sk. elektroenerìijas, gâzes apgâdes un siltumenerìijas raþotâju cenu kâpums 47.0%). Turpretî eksportçtâs produkcijas raþotâju cenas gada laikâ samazinâjâs par 4.4%. 2

15 2009. ceturksnî bûvniecîbas izmaksas saruka par 6.2% visu resursu pamatgrupu izmaksu krituma dçï. Visstraujâk saruka strâdnieku darba samaksa (par 6.0%) un bûvmateriâlu izmaksas (par 2.%). Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu kopçjâs bûvniecîbas izmaksas samazinâjâs par 3.5% galvenokârt strâdnieku darba samaksas sarukuma dçï (3.0%). Kritumu kavçja maðînu un mehânismu uzturçðanas un ekspluatâcijas izmaksu pieaugums (6.3%; galvenokârt ceïu bûves nozarç). FISKÂLAIS SEKTORS. ceturksnî valsts konsolidçtâ kopbudþeta finansiâlais deficîts pçc naudas plûsmas principa bija 42.0 milj. latu jeb 4.3% no IKP (finansiâlais pârpalikums iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ 4.3 milj. latu jeb 3.% no IKP; sk. 7. att.). Valsts konsolidçtâ kopbudþeta deficîtu noteica valsts pamatbudþeta (64.9 milj. latu) un valsts sociâlâs apdroðinâðanas budþeta (32.3 milj. latu) negatîvâ bilance, savukârt paðvaldîbu konsolidçtajâ budþetâ bija pârpalikums (49.8 milj. latu; sk. 8. att.). Ðâdu valsts konsolidçtâ kopbudþeta bilances pasliktinâjumu. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu noteica gan ieòçmumu samazinâjums (52.5 milj. latu jeb.3%), gan izdevumu pieaugums (03.8 milj. latu jeb 8.4%).. ceturksnî nozîmîgi saruka nodokïu ieòçmumi (par milj. latu jeb 8.0%; sk. 9. att.), tiem krîtoties gandrîz visâs lielâkajâs nodokïu grupâs. Visnozîmîgâk nodokïu ieòçmumu samazinâjumu ietekmçja PVN (sa- 3

16 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW rukums par 86.6 milj. latu jeb 28.6% patçriòa straujâ krituma dçï). Samazinoties vidçjam atalgojumam un nodarbinâto skaitam, bûtiski saruka arî sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu (par 76.0 milj. latu jeb 22.0%) un iedzîvotâju ienâkuma nodokïa (par 36.9 milj. latu jeb 5.5%) ieòçmumi. Iedzîvotâju ienâkuma nodokïa ieòçmumu kritumu ietekmçja arî iedzîvotâju ienâkuma nodokïa likmes samazinâðana no 25% lîdz 23% un ar nodokli neapliekamâ minimuma palielinâðana, sâkot ar gada. janvâri. Akcîzes nodokïa ieòçmumi saglabâjâs iepriekðçjâ gada atbilstoðâ perioda lîmenî, neraugoties uz akcîzes nodokïa likmju palielinâðanu gandrîz visâm ar akcîzes nodokli apliekamâm precçm. Februârî no EK budþeta tika saòemti avansa maksâjumi Eiropas reìionâlâs attîstîbas fonda, Eiropas sociâlâ fonda un Kohçzijas fonda ietvaros îstenojamiem projektiem, tâdçjâdi ârvalstu finanðu palîdzîbas apjoms. ceturksnî bija 59.8 milj. latu, pârsniedzot iepriekðçjâ gada atbilstoðâ perioda lîmeni par 52.9 milj. latu jeb 49.5%. Izdevumu pieaugumu noteica palielinâjums divos izdevumu posteòos: sociâlo pabalstu izdevumi pieauga par 02.3 milj. latu jeb 34.6%, bet procentu izdevumi par 3.0 milj. latu jeb trîs reizes. Sociâlo pabalstu izdevumu kâpuma galvenais cçlonis bija gada aprîlî un oktobrî veiktâs ievçrojamâs pensiju indeksâcijas un vecuma pensiju piemaksu palielinâjums, kâ arî straujais bezdarbnieku skaita kâpums. Savukârt procentu izdevumu pieaugumu noteica valdîbas parâda krasais kâpums. Centrâlâs valdîbas un paðvaldîbu kopçjais parâds gada. ceturkðòa beigâs bija milj. latu jeb 22.5% no prognozçtâ gada IKP,. ceturksnî augot par 248. milj. latu (sk. 0. att.). Centrâlâs valdîbas ârçjâ parâda palielinâjumu noteica februârî saòemtais aizòçmums no EK (702.8 milj. latu). Turklât janvârî tika pâròemtas VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka" saistîbas (29.5 milj. latu), bet februârî tika veikts aizòçmums no Eiropas Investîciju bankas ES fondu resursu lîdzfinansçjumam (52.7 milj. latu). Tâdçjâdi valdîbas ârçjais parâds palielinâjâs par milj. latu, bet iekðçjais parâds samazinâjâs par milj. latu. MONETÂRÂ UN FINANÐU ATTÎSTÎBA Banku likviditâte un Latvijas Bankas operâcijas. ceturksnî banku sistçmas likviditâti uzlaboja SVF resursu rezerves vienoðanâs ietvaros pieðíirtâ aizdevuma daïas saòemðana un gada 4. ceturksnî veiktâ banku rezervju normas samazinâðana. Vienlaikus makroekonomiskâ situâcija Latvijâ joprojâm nebija labvçlîga, un sâkotnçjo relatîvo optimismu janvârî nomainîja piesardzîba februârî. Banku rezervju prasîbu vidçjais atlikums. ceturksnî saruka par 30.3% (lîdz milj. latu). To ietekmçja rezervju normas samazinâðana iepriekðçjâ ceturksnî. Skaidrâs naudas vidçjais atlikums lîdz ar tautsaimniecîbas recesiju saruka par 0.8% (lîdz 94.8 milj. latu). Savukârt valdîbas latos veikto noguldîjumu vidçjais atlikums Latvijas Bankâ samazinâjâs par 30.0% (lîdz 73.5 milj. latu), sarûkot nodokïu ieòçmumiem. Kopumâ minçtie trîs faktori palielinâja banku likviditâti par milj. latu. Latu likviditâtes situâciju pasliktinâja latu pârdoðana Latvijas Bankai tagadnes darîjumos par eiro (. ceturksnî 43.6 milj. latu; 5.8 reizes mazâk nekâ iepriekðçjâ ceturksnî). Latvijas Banka ar 24. martu samazinâja refinansçðanas likmi no 6.0% lîdz 5.0% un noguldîjumu iespçjas uz nakti procentu likmi no 2.0% lîdz.0%. Refinansçðanas likme tika mainîta, jo ekonomiskâ aktivitâte Latvijâ turpinâja samazinâties, saruka arî inflâcija un kreditçðanas temps, savukârt noguldîjumu iespçjas uz nakti 4

17 2009 procentu likme tika mainîta, lai veicinâtu latu starpbanku tirgus aktivitâti un motivçtu bankas novirzît pieejamos resursus tautsaimniecîbas kreditçðanai. No Latvijas Bankas monetârajâm operâcijâm. ceturksnî bankas vairâk izmantoja noguldîjumu iespçju uz nakti Latvijas Bankâ un tikai nedaudz aizdevumu iespçju uz nakti (vidçjais atlikums attiecîgi milj. latu un 2.3 milj. latu; iepriekðçjâ ceturksnî attiecîgi 59.8 milj. latu un 80.9 milj. latu). Galveno refinansçðanas operâciju vidçjais atlikums samazinâjâs no 23.9 milj. latu lîdz 4.8 milj. latu, bet valûtas mijmaiòas darîjumu vidçjais atlikums no 39.5 milj. latu lîdz 20.8 milj. latu.. ceturksnî galveno refinansçðanas operâciju vidçjâ procentu likme bija 6.00% jeb par 54 bâzes punktiem zemâka nekâ iepriekðçjâ ceturksnî un valûtas mijmaiòas darîjumu vidçjâ procentu likme 5.9% jeb par 23 bâzes punktiem zemâka. Latvijas Bankas monetâro operâciju atlikumi un procentu likmes norâdîja, ka likviditâtes nosacîjumi gada sâkumâ bija labâki nekâ gada 4. ceturksnî. Latvijas naudas tirgû. ceturkðòa sâkumâ dominçja pakâpenisks riska uzcenojuma samazinâjums, lai gan iepriekðçjâ gada finanðu tirgus satricinâjums negatîvi ietekmçja pasaules tautsaimniecîbu un tâpçc finanðu tirgus dalîbniekiem janvârî un februârî nâcâs turpinât bûtiski pârskatît nâkotnes attîstîbas prognozes. Tomçr latu naudas tirgû procentu likmju samazinâjums ilga tikai lîdz februâra sâkumam, kad atjaunojâs debates, vai Latvija spçs pietiekami sabalansçt valsts budþetu, lai pârliecinâtu starptautiskâs palîdzîbas sniedzçjus par spçju nâkotnç parâdu atdot. Papildus nestabilitâti veicinâja arî politiskâ situâcija saistîbâ ar nepiecieðamîbu uzòemties politisko atbildîbu par sociâli nepopulârâm budþeta izdevumu reformâm. Ðâda nestabilitâte radîja nelabvçlîgu fonu investîcijâm un banku kredîtpolitikai, tâpçc 3 mçneðu RIGIBOR no zemâkâ punkta februârî lîdz ceturkðòa beigâm pieauga par 276 bâzes punktiem (lîdz 2.20%; sk.. att.; RIGIBID un RIGIBOR starpîbas dinamiku sk. 2. att.). Vidçji ceturksnî 3 un 6 mçneðu RIGIBOR bija attiecîgi.75% un 2.45% (iepriekðçjâ ceturksnî attiecîgi.92% un 2.44%). Tomçr zemâks riska novçrtçjums îstermiòâ un latu likviditâtes pârpalikums nodroðinâja, ka latu naudas tirgus darîjumu uz nakti procentu likmes bija ievçrojami zemâkas par 3 mçneðu procentu likmçm (. ceturksnî 3.0%; gada 4. ceturksnî 5.6%). Naudas râdîtâju dinamika Skaidrâs naudas pieprasîjums. ceturksnî strauji (par 8.%) saruka (gada samazinâjuma temps 3.3%). Arî banku pieprasîjuma noguldîjumu atlikums Latvijas Bankâ krasi kritâs, saglabâjoties iepriekðçjâ gada beigâs veiktâs rezervju normas samazinâðanas ietekmei un sarûkot rezervju bâzes apjomam. Kopumâ naudas bâze M0 ceturkðòa laikâ samazinâjâs par milj. latu. Naudas bâzes un banku noguldîjumu atlikuma centrâlajâ bankâ gada pârmaiòu temps martâ bija negatîvs (attiecîgi 36.6% un 5.8%). 5

18 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW Centrâlâs bankas naudas piedâvâjumu mazinâja bankâm izsniegto kredîtu atlikuma nozîmîgs sarukums (385.0 milj. latu), latu pirkðanas intervences valûtas tirgû un banku brîvo resursu izvietoðana noguldîjumu iespçjâs Latvijas Bankâ.. ceturksnî kopumâ Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi nedaudz (par 22.8 milj. latu jeb.0%) pieauga, jo Latvijas Bankas veikto intervenèu ietekmi mazinâja valdîbas ârvalstu valûtas lîdzekïu atlikuma kâpums, februârî saòemot daïu SVF resursu rezerves vienoðanâs ietvaros pieðíirtâ kredîta. Ârvalstu aizòçmums martâ tika daïçji izmantots, nodroðinot valsts atbalstîtâs AS "Parex banka" sindicçto un citu kredîtu atmaksu un izmantojot lîdzekïus budþeta deficîta segðanai. Tomçr emitçtâs nacionâlâs valûtas segums ar Latvijas Bankas tîrajiem ârçjiem aktîviem marta beigâs sasniedza 52.4% (sk. 3. att.). Ekonomiskâs aktivitâtes un reâlo ienâkumu kritumu atspoguïoja tâlâks naudas piedâvâjuma sarukums (naudas râdîtâju dinamiku sk. 4. att.). Ceturkðòa laikâ samazinâjâs gan plaðâ nauda, gan rezidentu noguldîjumu un tiem izsniegto kredîtu atlikums. Rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm. ceturksnî izsniegto kredîtu atlikuma gada pieauguma temps samazinâjâs par 5.3 procentu punktiem (lîdz 6.4%). Kredîtu atlikums saruka katru mçnesi, ceturkðòa laikâ samazinoties par milj. latu (visstraujâk martâ; par 23.5 milj. latu). Finanðu iestâdçm un nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikuma pârmaiòas noteica komerckredîta atlikuma sarukums (57.5 milj. latu), uzòçmçjdarbîbai izsniegtâ hipotçku kredîta atlikuma samazinâjums (49.7 milj. latu) un industriâlâ kredîta atlikuma kritums (26.6 milj. latu). Savukârt mâjsaimniecîbâm mâjokïa iegâdei izsniegto kredîtu atlikums. ceturksnî samazinâjâs par 46.2 milj. latu un patçriòa kredîta atlikums par 0.3 milj. latu. Saruka gandrîz visu kredîtu veidu atlikumu gada kâpuma temps (sk. 5. att.). Uzòçmçjdarbîbas aktivitâtes kritumu noteica izmantoto kredîtresursu sarukums nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikums. ceturksnî samazinâjâs par 0.8% (sk. 6. att.), savukârt mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikums par.% (mçneða râdîtâju dinamiku sk. 7. att.). Abiem sektoriem izsniegto kredîtu atlikuma gada pieauguma temps saruka (martâ attiecîgi lîdz.6% un 2.3%). Finanðu iestâdçm izsniegto kredîtu atlikums. ceturksnî samazinâjâs par 9.2%, savukârt to gada pârmaiòu temps martâ kïuva negatîvs ( 2.8%). Nozaru dalîjumâ visvairâk saruka kredîtu atlikums finanðu starpniecîbâ un apdroðinâðanâ (par 80.5 milj. latu jeb 8.0%), elektroenerìijâ, gâzes apgâdç un siltumapgâdç (par 45.7 milj. latu jeb 5.4%) un citos indivi- 6

19 2009 duâlajos pakalpojumos (par 35.6 milj. latu jeb 20.8%). Savukârt auga operâciju ar nekustamo îpaðumu (par 29.6 milj. latu jeb.2%), transporta, glabâðanas un sakaru (par 9.9 milj. latu jeb 4.7%) un tirdzniecîbas (par.0 milj. latu jeb.%) kredîtu atlikums. Kopçjâ uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu atlikumâ marta beigâs nozîmîgâkâ bija operâciju ar nekustamo îpaðumu daïa (3.%), bet apstrâdes rûpniecîbai izsniegto kredîtu atlikums sasniedza 4.2%, tirdzniecîbai 2.3%, finanðu starpniecîbai un apdroðinâðanai.5% no kopçjâ kredîtu atlikuma. Apstrâdes rûpniecîbâ kredîtu atlikuma samazinâjums bija samçrâ neliels (3.2 milj. latu jeb 0.3%). Rûpniecîbas nozaru dalîjumâ kredîtu atlikums nozîmîgi (par 5.3%) saruka tekstilizstrâdâjumu raþoðanâ. Vienlaikus kreditçðanas kâpums bija vçrojams gatavo metâlizstrâdâjumu, koksnes un koka izstrâdâjumu, apìçrba, dzçrienu un íîmisko vielu, to izstrâdâjumu un íîmisko ðíiedru un produktu raþoðanâ. Marta beigâs lielâkâ apstrâdes rûpniecîbas kredîtu atlikuma daïa bija pârtikas produktu raþoðanâ (20.5%), koksnes un koka izstrâdâjumu raþoðanâ (7.2%), gatavo metâlizstrâdâjumu raþoðanâ (0.%) un mçbeïu raþoðanâ (0.2%). Kredîtu atlikuma pârmaiòas galvenokârt noteica latos izsniegto kredîtu (galvenokârt komerckredîta un hipotçku kredîta) atlikuma kritums (64.2 milj. latu), eiro izsniegto kredîtu atlikumam sarûkot tikai par 4.8 milj. latu, bet citâs ârvalstu valûtâs izsniegto kredîtu atlikumam gandrîz nemainoties. Latos izsniegto kredîtu atlikuma gada pârmaiòu temps joprojâm bija negatîvs (martâ 6.5%; decembrî 4.2%), savukârt eiro izsniegto kredîtu atlikuma gada pieauguma temps saruka no 4.% decembrî lîdz 8.0% martâ. Eiro izsniegto kredîtu atlikuma îpatsvars kredîtu kopçjâ atlikumâ. ceturksnî palielinâjâs lîdz 86.%, latos izsniegto kredîtu atlikuma îpatsvaram samazinoties lîdz 0.8%. Naudas piedâvâjums. ceturksnî saruka lçnâk nekâ iepriekðçjâ ceturksnî (M3 samazinâjâs par 66.8 milj. 7

20 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW latu jeb 2.8%), un arî naudas râdîtâju gada pieauguma temps turpinâja kristies (plaðâs naudas un tâs sastâvdaïu gada pârmaiòu tempu sk. 8. att.). M3 martâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu saruka par 7.0% (decembrî par 4.3%), bet M2 attiecîgi par 6.9% un 4.4%. Savukârt likvîdâkâ naudas râdîtâja M gada samazinâjuma temps pieauga no 5.0% decembrî lîdz 7.8% martâ, sarûkot gan skaidrajai naudai apgrozîbâ (bez atlikumiem MFI kasçs; marta beigâs par 39.6 milj. latu jeb 6.% mazâk nekâ decembrî un par 3.8% mazâk nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ; sk. 9. att.), gan noguldîjumu uz nakti atlikumam. Ceturkðòa laikâ noguldîjumu uz nakti atlikums saruka par 59.4 milj. latu jeb 6.4% (gada samazinâjuma temps martâ 9.0%). Savukârt palielinâjâs ilgâka termiòa naudas komponentu pieprasîjums. Bûtiski (par 03.0 milj. latu jeb 4.4%) auga noguldîjumu ar noteikto termiòu lîdz 2 gadiem atlikums (gada kâpuma temps saruka no 9.5% decembrî lîdz 3.0% martâ). Mçreni (par 26.4 milj. latu jeb 0.0%) palielinâjâs arî noguldîjumu ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu lîdz 3 mçneðiem atlikums. Rezidentu finanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbu MFI veikto noguldîjumu atlikums. ceturksnî samazinâjâs par 53.2 milj. latu jeb.%, gada pârmaiòu tempam sarûkot no 3.9% decembrî lîdz 5.0% martâ. Kopçjo noguldîjumu samazinâjumu noteica finanðu tirgos un tautsaimniecîbâ vçrojamo procesu izraisîtâ piesardzîgâ attieksme pret latu uzkrâjumiem, tâpçc latos veikto noguldîjumu atlikums saruka par 26.7 milj. latu un tâ gada pârmaiòu temps par 0.5 procentu punktiem (lîdz 5.2%; sk. 20. att.). Eiro veikto noguldîjumu atlikums pieauga par 20.3 milj. latu un tâ gada kâpuma temps par 8.4 procentu punktiem (lîdz.%), bet citâs ârvalstu valûtâs veikto noguldîjumu atlikums gandrîz nemainîjâs (gada samazinâjuma temps martâ 8.9%). Kopçjâ noguldîjumu atlikumâ latos veikto noguldîjumu daïa saruka par 4.7 procentu punktiem (lîdz 46.7%). 8

21 2009 Nacionâlâs valûtas noguldîjumu atlikuma samazinâjums bija vçrojams galvenokârt mâjsaimniecîbu sektorâ. Mâjsaimniecîbu veikto noguldîjumu kopçjais atlikums MFI saruka par 76.5 milj. latu (mçneða râdîtâjus sk. 2. att.), t.sk. latos veikto noguldîjumu atlikums par 66.0 milj. latu. Vienlaikus rezidentu finanðu iestâþu un nefinanðu sabiedrîbu veikto noguldîjumu atlikums palielinâjâs par 23.3 milj. latu (mçneða pârmaiòas sk. 22. att.), t.sk. latos veikto noguldîjumu atlikumam samazinoties par 95.7 milj. latu. Tâdçjâdi finanðu iestâþu un nefinanðu sabiedrîbu noguldîjumu atlikuma gada pârmaiòu temps joprojâm bija pozitîvs (martâ 0.6%), bet mâjsaimniecîbu noguldîjumu atlikums bija par 8.8% mazâks nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. Centrâlâs valdîbas noguldîjumu atlikuma Latvijas Bankâ sarukums (02.4 milj. latu) tikai daïçji kompensçja centrâlâs un vietçjâs valdîbas neto noguldîjumu atlikuma pieaugumu citâs MFI (76.5 milj. latu), tâpçc. ceturksnî par 659. milj. latu palielinâjâs MFI neto kredîta valdîbai negatîvais râdîtâjs. MFI (izòemot Latvijas Banku) tîro ârçjo aktîvu negatîvais râdîtâjs. ceturksnî samazinâjâs par milj. latu (4. ceturksnî par milj. latu), un to noteica nozîmîgs saistîbu pret ârvalstu MFI kritums (par milj. latu jeb 9.0%; mçneða râdîtâjus sk. 23. att.), sarûkot arî saistîbâm pret mâtesbankâm (par milj. latu jeb 8.%). Vienlaikus turpinâja samazinâties arî nerezidentu ne-mfi noguldîjumu atlikums (par 279. milj. latu jeb 8.%). Lçnâks bija MFI (izòemot Latvijas Banku) ârçjo aktîvu sarukums (376.0 milj. latu jeb 7.6%), samazinoties prasîbâm pret ârvalstu MFI. PROCENTU LIKMES Rezidentu mâjsaimniecîbâm un nefinanðu sabiedrîbâm no jauna latos izsniegto kredîtu procentu likmes. ceturksnî pieauga, MFI salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni palielinot procentu likmju uzcenojumu. 9

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 12 43 2006 ISSN 1407 2815 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1 2006 Latvijas Banka, 2006 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

More information

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW MONETĀRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 432 2009 ISSN 407 285 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 2 2009 Latvijas Banka, 2009 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

More information

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY 4REVIEW

MONETÂRAIS APSKATS MONETARY 4REVIEW MONETÂRAIS APSKATS 2001 321 2002 ISSN 1407 2815 MONETARY REVIEW 4 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1 2002 Latvijas Banka, 2002 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when

More information

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW MONETĀRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1234 2007 ISSN 1407 2815 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1 2007 Latvijas Banka, 2007 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

More information

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

ISSN MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW MONETĀRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 243 2007 ISSN 407 285 MONETÂRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 3 2007 Latvijas Banka, 2008 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

More information

Latvijas Banka, 2005 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced.

Latvijas Banka, 2005 Pârpublicçjot obligâta avota norâde. The source is to be indicated when reproduced. LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 1 2005 LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS 1 2005 Latvijas maksâjumu bilance veidota atbilstoði Starptautiskâ Valûtas fonda "Maksâjumu bilances rokasgrâmatas" 5. izdevuma prasîbâm.

More information

LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS

LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS 003 C E T U R K Ð Ò A B I Ï E T E N S Q U A R T E R L Y B U L L E T I N ISSN 407 064 LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS CETURKÐÒA

More information

STATISTIKAS SAGATAVOÐANAS PAMATPRINCIPI BASIC PRINCIPLES FOR COMPILING STATISTICS. 1. LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 1.1. Ievads

STATISTIKAS SAGATAVOÐANAS PAMATPRINCIPI BASIC PRINCIPLES FOR COMPILING STATISTICS. 1. LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 1.1. Ievads STATISTIKAS SAGATAVOÐANAS PAMATPRINCIPI 1. LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 1.1. Ievads Maksâjumu bilance ir statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas saimnieciskos darîjumus ar pârçjâm valstîm. Ðajâ pârskatâ

More information

NODARBINĀTĪBAS NODOKĻU IZMAIŅAS LATVIJAS EKONOMISKĀS KRĪZES APSTĀKĻOS

NODARBINĀTĪBAS NODOKĻU IZMAIŅAS LATVIJAS EKONOMISKĀS KRĪZES APSTĀKĻOS Olga Kolesnikova Daugavpils Universitāte, Latvija NODARBINĀTĪBAS NODOKĻU IZMAIŅAS LATVIJAS EKONOMISKĀS KRĪZES APSTĀKĻOS Abstract Taxes serve as a key component of government revenue-making and give the

More information

LATVIJAS MAKSA.JUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS

LATVIJAS MAKSA.JUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS LATVIJAS BANKA ISSN 1691-998X EIROSISTEMA LATVIJAS MAKSA.JUMU BILANCE LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS LATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCE 2017 LATVIA'S BALANCE OF PAYMENTS 2017 Latvijas maksājumu bilance veidota atbilstoši

More information

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu, 14.11.2017. L 295/89 EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2017/2081 (2017. gada10. oktobris), ar ko groza Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (ECB/2017/30) EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS

More information

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA 22.11.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 342/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2011. gada 21.

More information

ANSWERS TO THE QUESTIONS ASKED BY THE INTERESTED SUPPLIERS, PROVIDED BY THE PROCUREMENT COMMISSION ON

ANSWERS TO THE QUESTIONS ASKED BY THE INTERESTED SUPPLIERS, PROVIDED BY THE PROCUREMENT COMMISSION ON ANSWERS TO THE QUESTIONS ASKED BY THE INTERESTED SUPPLIERS, PROVIDED BY THE PROCUREMENT COMMISSION ON 19.03.2019 Question 1: Referring to point 1.14.8, please confirm that, considering that our jv is made

More information

FINANCES fīnd CREDIT:

FINANCES fīnd CREDIT: ISSN 1407-2157 LATVIJAS UNIVERSITĀTES ZINĀTNISKIE RAKSTI flctfl UNIVERSITĀTI* LflTVIENSIS 627 FINfiNSES UN KREDĪTS: problēmas, koncepcijas, vadība FINANCES fīnd CREDIT: problems, conceptions, management

More information

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS 21.1.2014. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 16/55 EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (2013. gada 29. augusts), ar kuru nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu pārvešanai

More information

CENTRAL BANK CURRENCY EXCHANGE SWAP TRANSACTIONS IN THE FOREIGN EXCHANGE MARKET OF LATVIA

CENTRAL BANK CURRENCY EXCHANGE SWAP TRANSACTIONS IN THE FOREIGN EXCHANGE MARKET OF LATVIA Proceedings of the 207 International Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT No 46 Jelgava, LLU ESAF, 27-28 April 207, pp. 287-294 CENTRAL BANK CURRENCY EXCHANGE SWAP TRANSACTIONS IN THE FOREIGN

More information

Konsolidētais un Bankas gada pārskats

Konsolidētais un Bankas gada pārskats AS Reģionālā investīciju banka Konsolidētais un Bankas 2017. gada pārskats Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem 17.04.2018. Saturs Vadības

More information

MICROENTERPRISE TAX REGIME IN LATVIA: A FISCAL BLACK HOLE OR A JOB CREATION TOOL?

MICROENTERPRISE TAX REGIME IN LATVIA: A FISCAL BLACK HOLE OR A JOB CREATION TOOL? MICROENTERPRISE TAX REGIME IN LATVIA: A FISCAL BLACK HOLE OR A JOB CREATION TOOL? Mihails Hazans, University of Latvia and IZA mihails.hazans@lu.lv (based on a background paper for the World Bank (2016)

More information

VIP SERVICES TERMS AND CONDITIONS / VIP PAKALPOJUMU NOTEIKUMI UN NOSACĪJUMI

VIP SERVICES TERMS AND CONDITIONS / VIP PAKALPOJUMU NOTEIKUMI UN NOSACĪJUMI VIP SERVICES TERMS AND CONDITIONS / VIP PAKALPOJUMU NOTEIKUMI UN NOSACĪJUMI TeleTrade - DJ International Consulting Ltd July 2016 / 2016. gada jūlijs 2011-2016 TeleTrade-DJ International Consulting Ltd.

More information

LATVIJAS BANKAS PADOME gada 27. oktobrī Kārtība (iekšējie noteikumi) Nr. 261/1 Rīgā

LATVIJAS BANKAS PADOME gada 27. oktobrī Kārtība (iekšējie noteikumi) Nr. 261/1 Rīgā LATVIJAS BANKAS PADOME K. VALDEMĀRA IELA 2A RĪGA LV-1050 LATVIJA TĀLRUNIS +371 67022300 FAKSS +371 67022420 E-PASTS INFO@BANK.LV WWW.BANK.LV 2017. gada 27. oktobrī Kārtība (iekšējie noteikumi) Nr. 261/1

More information

AS Citadele banka gada 3. ceturkšņa publiskais pārskats

AS Citadele banka gada 3. ceturkšņa publiskais pārskats 1 Galvenie finanšu rādītāji AS Citadele banka Miljonos eiro Koncerns Banka 9m 2017 9m 2016 Izmaiņas 9m 2017 9m 2016 Izmaiņas Neto procentu ienākumi 55.8 48.0 16% 41.8 36.4 15% Neto komisijas naudas ienākumi

More information

DARBA DOKUMENTS. LV Vienoti daudzveidībā LV

DARBA DOKUMENTS. LV Vienoti daudzveidībā LV EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 8.9.2014 DARBA DOKUMENTS par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2013 (2013. gada budžeta izpildes apstiprināšana). Dalībvalstu lauksaimniecības

More information

Master s thesis. Business development strategy of the Nasdaq OMX Riga 072RIG028. Supervisor: Anete Pajuste, Ph.D.

Master s thesis. Business development strategy of the Nasdaq OMX Riga 072RIG028. Supervisor: Anete Pajuste, Ph.D. Master s thesis Business development strategy of the Nasdaq OMX Riga Author: Jānis Praņevičs 072RIG028 Supervisor: Anete Pajuste, Ph.D. Riga, 2010 Jānis Praņevičs Business development strategy of the Nasdaq

More information

Requirements for the Development of Latvian Agricultural Risk Management System Prasības Latvijas lauksaimniecības riska vadības sistēmas attīstībai

Requirements for the Development of Latvian Agricultural Risk Management System Prasības Latvijas lauksaimniecības riska vadības sistēmas attīstībai Requirements for the Development of Latvian Agricultural Risk Management System Prasības Latvijas lauksaimniecības riska vadības sistēmas attīstībai Irina Arhipova, Daiga Dumpe, Aleksejs Zacepins, Sergejs

More information

NACIONĀLO CENTRĀLO BANKU INTEGRĀCIJA EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMĀ

NACIONĀLO CENTRĀLO BANKU INTEGRĀCIJA EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMĀ LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE Vita Pilsuma NACIONĀLO CENTRĀLO BANKU INTEGRĀCIJA EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMĀ Promocijas darbs ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai

More information

Expobank AS. Paveiktais finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā banku līmenī

Expobank AS. Paveiktais finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā banku līmenī Expobank AS Paveiktais finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā banku līmenī BANKAS PROFILS AS Expobank ir viena no vecākajām bankām Latvijā, tā dibināta 1991. gadā. Sākot ar 2012. gadu bankas

More information

2017 Statistical Programme of Latvijas Banka

2017 Statistical Programme of Latvijas Banka 2017 Statistical Programme of Latvijas Banka 2 Terms and abbreviations BIS Bank for International Settlements Calendar the calendar for publishing statistical data on Latvijas Banka's website Credit institution

More information

2018 Statistical Programme of Latvijas Banka

2018 Statistical Programme of Latvijas Banka 2018 Statistical Programme of Latvijas Banka 2 Terms and abbreviations BIS Bank for International Settlements Calendar the calendar for publishing statistical data on Credit institution a credit institution

More information

Financial Statements of the Financial and Capital Market Commission for 2014

Financial Statements of the Financial and Capital Market Commission for 2014 Financial Statements of the Financial and Capital Market Commission for 2014 Table of Contents Management Report 3 Budget Performance 5 Balance Sheet 6 Statement of Income and Expenses 7 Cash Flow Statement

More information

ABLV Bank, AS. konsolidētais pārskats par gadu. un neatkarīgu revidentu ziņojums

ABLV Bank, AS. konsolidētais pārskats par gadu. un neatkarīgu revidentu ziņojums ABLV Bank, AS konsolidētais pārskats par 2012. gadu un neatkarīgu revidentu ziņojums Saturs Bankas vadības ziņojums 3 Bankas padomes un valdes sastāvs 7 Paziņojums par vadības atbildību 8 Finanšu pārskati:

More information

COMPARISON OF THE TAXATION SYSTEMS OF THE BALTIC COUNTRIES

COMPARISON OF THE TAXATION SYSTEMS OF THE BALTIC COUNTRIES COMPARISON OF THE TAXATION SYSTEMS OF THE BALTIC COUNTRIES Elmars Zelgalvis 1, professor; Aina Joppe, assistant professor University of Latvia Abstract. Taxation has always been a topical issue, which

More information

AS BLUEORANGE BANK gada III ceturkšņa finanšu pārskats

AS BLUEORANGE BANK gada III ceturkšņa finanšu pārskats AS BLUEORANGE BANK 2018. gada III ceturkšņa finanšu pārskats 2 SATURS 3 Pamatinformācija 4 Bankas akcionārs 5 Padomes sastāvs 5 Valdes sastāvs 6 Darbības stratēģija un mērķi 7 Bankas struktūra 8 Konsolidācijas

More information

Canada / Latvia Agreement

Canada / Latvia Agreement Canada / Latvia Agreement Applying for a Latvian Old Age Pension Here is some important information you need to consider when completing your application. Please ensure you sign the application. If you

More information

Estlink (Nordic Energy Link) the first common Baltic electricity market project (status) Matīss Paegle Member of the Management Board SJSC Latvenergo

Estlink (Nordic Energy Link) the first common Baltic electricity market project (status) Matīss Paegle Member of the Management Board SJSC Latvenergo Estlink (Nordic Energy Link) the first common Baltic electricity market project (status) Matīss Paegle Member of the Management Board SJSC Latvenergo NEL could become the first connection between Baltic

More information

Guide to Listed Funds and B0nds

Guide to Listed Funds and B0nds Guide to Listed Funds and B0nds Riga Stock Exchange 2004 EFFICIENT SECURITIES TRANSACTIONS Contents Investment Funds 4 Baltic Index fonds 6 Internacionālo akciju fondu fonds 8 Parex Krievijas Akciju fonds

More information

ABLV Bank, AS. konsolidētais pārskats par gadu. un neatkarīgu revidentu ziņojums

ABLV Bank, AS. konsolidētais pārskats par gadu. un neatkarīgu revidentu ziņojums ABLV Bank, AS konsolidētais pārskats par 2013. gadu un neatkarīgu revidentu ziņojums Saturs Bankas vadības ziņojums 3 Bankas padomes un valdes sastāvs 8 Paziņojums par vadības atbildību 9 Finanšu pārskati:

More information

ENHANCEMENT OF EMPLOYMENT OPPORTUNITIES FOR THE DISABLED UNEMPLOYED IN ZEMGALE REGION

ENHANCEMENT OF EMPLOYMENT OPPORTUNITIES FOR THE DISABLED UNEMPLOYED IN ZEMGALE REGION ENHANCEMENT OF EMPLOYMENT OPPORTUNITIES FOR THE DISABLED UNEMPLOYED IN ZEMGALE REGION Anastasija Vilcina 1, Dr.oec.; Zane Blumberga, Mg.oec. 1 Latvia University of Agriculture; State Employment Agency

More information

MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT

MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT 2013 OCTOBER MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT October 2013 CONTENTS Contents Abbreviations 3 Executive Summary 4 1. External sector and exports 6 1.1 External economic

More information

CENRĀDIS LATVIJAS UN ES KLIENTIEM FIZISKĀM PERSONĀM. Spēkā no

CENRĀDIS LATVIJAS UN ES KLIENTIEM FIZISKĀM PERSONĀM.   Spēkā no CENRĀDIS LATVIJAS UN ES KLIENTIEM FIZISKĀM PERSONĀM www.blueorangebank.com NORĒĶINU UN KASES PAKALPOJUMI 3 MAKSĀJUMI 6 ATTĀLINĀTĀ APKALPOŠANA 9 MAKSĀJUMU KARTES 10 KREDITĒŠANA 15 DOKUMENTĀRĀS OPERĀCIJAS

More information

GENERAL TERMS AND CONDITIONS ON OPENING AND SERVICING SECURITIES ACCOUNTS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI PAR VĒRTSPAPĪRU KONTU ATVĒRŠANU UN APKALPOŠANU

GENERAL TERMS AND CONDITIONS ON OPENING AND SERVICING SECURITIES ACCOUNTS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI PAR VĒRTSPAPĪRU KONTU ATVĒRŠANU UN APKALPOŠANU (N) Piezīme: Šie noteikumi ir piemērojami pakalpojumu līgumiem, kuri ir noslēgti ar Nordea Bank AB Latvijas filiāli līdz 2017.gada 1.oktobrim vai kuru ietvaros tiek atvērts, pārvaldīts vai apkalpots tāds

More information

PENSION STATISTICS IN LATVIA: RESOURCES AND WEAKNESSES

PENSION STATISTICS IN LATVIA: RESOURCES AND WEAKNESSES Journal of Economics and Management Research. Vol. 3, 2013: 65-74 PENSION STATISTICS IN LATVIA: RESOURCES AND WEAKNESSES OLGA RAJEVSKA* University of Latvia Abstract. The author provides a directory to

More information

Individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu problemātiskie aspekti

Individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu problemātiskie aspekti Latvijas Lauksaimniecības universitāte Ekonomikas fakultāte Latvia University of Agriculture Faculty of Economics Mg. oec. Inguna Leibus Individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu problemātiskie

More information

PROBLEMS AND PERSPECTIVES IN PENSION SYSTEM: CASE OF BALTIC STATES

PROBLEMS AND PERSPECTIVES IN PENSION SYSTEM: CASE OF BALTIC STATES PROBLEMS AND PERSPECTIVES IN PENSION SYSTEM: CASE OF BALTIC STATES Olga Ličmane 1, Irina Voronova 2 Riga Technical University (Latvia) ABSTRACT In all states of European Union reforms in pension system

More information

Elektroniskās klīringa sistēmas SEPA atbilstības pašnovērtējums gada 25. augustā.

Elektroniskās klīringa sistēmas SEPA atbilstības pašnovērtējums gada 25. augustā. Elektroniskās klīringa sistēmas SEPA atbilstības pašnovērtējums 1 2015. gada 25. augustā. Lai sasniegtu vēlamo caurredzamību, Eirosistēma/ECB (ECB) sagaida, ka galvenie infrastruktūru nodrošinātāji, kuru

More information

Atvērtā ieguldījumu fonda Rietumu Asset Management Fund PROSPEKTS

Atvērtā ieguldījumu fonda Rietumu Asset Management Fund PROSPEKTS Atvērtā ieguldījumu fonda Rietumu Asset Management Fund PROSPEKTS Fonds ir reģistrēts Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā Reģistrācijas datums: 20.08.2014. Reģistrācijas numurs: FL147-02.01.02.01.512/166

More information

MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT 2010 FEBRUARY

MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT 2010 FEBRUARY MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT 2010 FEBRUARY ISSN 1691 5925 February 2010 February 2010, No 2 Latvijas Banka (Bank of Latvia), 2010 The source is to be indicated when reproduced. Latvijas Banka K. Valdemāra

More information

Vienošanās Nr. 1DP/ /10/APIA/VRAA/040/ daļa Esošās situācijas un SVID analīze. 1. lpp Vizītkarte

Vienošanās Nr. 1DP/ /10/APIA/VRAA/040/ daļa Esošās situācijas un SVID analīze. 1. lpp Vizītkarte Vienošanās Nr. 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/040/040 1.daļa Esošās situācijas un SVID analīze 1. lpp Vizītkarte Vizītkarte 2. lpp Vizītkarte Saturs VIZĪTKARTE... 2 I. IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI...

More information

Pirmreizēja dokumentu pārbaude klientiem ar personu apliecinošu dokumentu, kas izdots ārpus EEZ un kuriem nav uzturēšanas atļaujas EEZ 1

Pirmreizēja dokumentu pārbaude klientiem ar personu apliecinošu dokumentu, kas izdots ārpus EEZ un kuriem nav uzturēšanas atļaujas EEZ 1 1. Konti 1.1. Norēķinu konts Atvēršana Pirmreizēja dokumentu pārbaude klientiem ar personu apliecinošu dokumentu, kas izdots ārpus EEZ un kuriem nav uzturēšanas atļaujas EEZ 1 Apkalpošana mēnesī Neaktīva

More information

(N) Vispārīgie noteikumi par starptautisko MasterCard Platinum kredītkarti

(N) Vispārīgie noteikumi par starptautisko MasterCard Platinum kredītkarti Piezīme: Šie noteikumi ir piemērojami pakalpojumu līgumiem, kuri ir noslēgti ar Nordea Bank AB Latvijas filiāli līdz 2017.gada 1.oktobrim vai kuru ietvaros tiek atvērts, pārvaldīts vai apkalpots tāds konts,

More information

VAS CEĻU BŪVNIEKS ATTĪSTĪBAS IESPĒJU IZPĒTE RESEARCH OF PJSC CEĻU BŪVNIEKS DEVELOPMENT OPPORTUNITIES

VAS CEĻU BŪVNIEKS ATTĪSTĪBAS IESPĒJU IZPĒTE RESEARCH OF PJSC CEĻU BŪVNIEKS DEVELOPMENT OPPORTUNITIES VAS CEĻU BŪVNIEKS ATTĪSTĪBAS IESPĒJU IZPĒTE RESEARCH OF PJSC CEĻU BŪVNIEKS DEVELOPMENT OPPORTUNITIES Laura Laugale Latvija Abstract The subject of this paper is: Research of public joint stock company

More information

EIROPAS PARLAMENTS Budžeta kontroles komiteja DARBA DOKUMENTS

EIROPAS PARLAMENTS Budžeta kontroles komiteja DARBA DOKUMENTS EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 26.3.2015 DARBA DOKUMENTS par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 3/2015 (2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana) ES garantija

More information

tā turpmāka uzturēšana minētajam mērķim pēc Bankas ieskatiem vairs nav nepieciešama.

tā turpmāka uzturēšana minētajam mērķim pēc Bankas ieskatiem vairs nav nepieciešama. AS DNB BANKA KONTU APKALPOŠANAS UN KARŠU LIETOŠANAS NOTEIKUMI APSTIPRINĀTI 21.04.2015. redakcija, ar AS DNB banka valdes 21.04.2015. lēmumu Spēkā ar 26.06.2015. 1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI 1.1. Šajos

More information

EU FUNDING FOR THE DEVELOPMENT OF WATER MANAGEMENT INFRASTRUCTURE IN LATVIA

EU FUNDING FOR THE DEVELOPMENT OF WATER MANAGEMENT INFRASTRUCTURE IN LATVIA EU FUNDING FOR THE DEVELOPMENT OF WATER MANAGEMENT INFRASTRUCTURE IN LATVIA Irina Pilvere 1, Dr.oec., professor; Sanita Bema 2, Mg.oec. 1,2 Faculty of Economics and Social Development, Latvia University

More information

Grozījumi "Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvajos noteikumos"

Grozījumi Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvajos noteikumos 1. projekts 2011. gada XX. janvārī Normatīvie noteikumi Nr. XX Rīgā (prot. Nr. XX X. p.) Grozījumi "Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvajos noteikumos" Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu

More information

Joint Stock Company "GROBIŅA" (Unified registration number )

Joint Stock Company GROBIŅA (Unified registration number ) Joint Stock Company "GROBIŅA" () Unaudited Financial Statements for 9 Months Period ended 30 September Dubeņi, Grobiņa district Contents Pages General Information 3 Management Report 4 Statement of Management's

More information

Employer Branding Index

Employer Branding Index Employer Branding Index Zane Čulkstēna Amrop - Rīga, Latvija Konsultante 2015. gada 25. marts Karš par talantu 36% darba devēju pasaulē saskaras ar talantu trūkumu un grūtībām atrast darbiniekus ar vajadzīgajām

More information

RIGA Business model SUMMARY 1

RIGA Business model SUMMARY 1 RIGA Business model SUMMARY 1 STRUCTURE OF THE REVOLVING FUND TO BE ESTABLISHED, CONTRIBUTIONS AND MANAGEMENT 2 The structure and status of the revolving fund 2 REVOLVING FUND ECONOMICAL MODEL 3 Assumptions

More information

FINANŠU ANALĪZES METODES UZŅĒMUMA MAKSĀTNESPĒJAS PROGNOZĒŠANAI PROMOCIJAS DARBS

FINANŠU ANALĪZES METODES UZŅĒMUMA MAKSĀTNESPĒJAS PROGNOZĒŠANAI PROMOCIJAS DARBS LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE GRĀMATVEDĪBAS INSTITŪTS RUTA ŠNEIDERE FINANŠU ANALĪZES METODES UZŅĒMUMA MAKSĀTNESPĒJAS PROGNOZĒŠANAI PROMOCIJAS DARBS Ekonomikas doktora (Dr.oec.)

More information

EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA FINANSĒJUMS LABKLĀJĪBAS NOZARĒ LATVIJAS REĢIONOS EUROPEAN SOCIAL FUND FINANCING IN THE WELFARE SECTOR IN THE REGIONS OF LATVIA

EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA FINANSĒJUMS LABKLĀJĪBAS NOZARĒ LATVIJAS REĢIONOS EUROPEAN SOCIAL FUND FINANCING IN THE WELFARE SECTOR IN THE REGIONS OF LATVIA Latvijas Lauksaimniecības universitāte Ekonomikas fakultāte Latvia University of Agriculture Faculty of Economics EIROPAS SAVIENĪBA IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Mg.oec. Ilze Latviete EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA

More information

KONTU APKALPOŠANAS UN KARŠU LIETOŠANAS NOTEIKUMI

KONTU APKALPOŠANAS UN KARŠU LIETOŠANAS NOTEIKUMI AS DNB banka KONTU APKALPOŠANAS UN KARŠU LIETOŠANAS NOTEIKUMI APSTIPRINĀTI 15.12.2014. redakcija, ar AS DNB banka valdes 15.12.2014. lēmumu Spēkā ar 23.02.2015. 1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI 1.1. Šajos

More information

Progress of European integration

Progress of European integration Progress of European integration 1952 ECSC European Coal and Steel Community 1958 EEC and EURATOM European Economic Community European Atomic Energy Community 1967 EC European Communities 1993 EU 1998

More information

Ilmars Rimsevics: General economic developments and banking in Latvia

Ilmars Rimsevics: General economic developments and banking in Latvia Ilmars Rimsevics: General economic developments and banking in Latvia Speech by Mr Ilmars Rimsevics, Governor of the Bank of Latvia, Riga, November 2002. * * * With Latvia's economic indicators confirming

More information

TAX PAYMENTS OF AGRICULTURAL SECTOR IN LATVIA

TAX PAYMENTS OF AGRICULTURAL SECTOR IN LATVIA Inguna Leibus 14, Dr.oec., associate professor, Latvia University of Agriculture Alona Irmeja, Mg.oec., PhD student Abstract. Enterprises of various legal forms operate in the agricultural sector of Latvia;

More information

Payment Market Development: Payments, Services and Market Expectations. Maksājumu tirgus attīstība: maksājumi, pakalpojumi un tirgus gaidas

Payment Market Development: Payments, Services and Market Expectations. Maksājumu tirgus attīstība: maksājumi, pakalpojumi un tirgus gaidas LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2008. 721. sēj. VADĪBAS ZINĀTNE, 385. 393. lpp. Payment Market Development: Payments, Services and Market Expectations Maksājumu tirgus attīstība: maksājumi, pakalpojumi

More information

BANKING OPERATION GENERAL INFORMATION

BANKING OPERATION GENERAL INFORMATION BANKING OPERATION GENERAL INFORMATION In 9, two branches of Member State banks were registered with the Commercial Register of the Republic of, i.e. Pohjola Bank Plc branch at the beginning of the year

More information

(D) Luminor Bank AS Karšu pieņemšanas noteikumi

(D) Luminor Bank AS Karšu pieņemšanas noteikumi Piezīme: Šie noteikumi ir piemērojami pakalpojumu līgumiem, kuru ietvaros tiek atvērts, pārvaldīts vai apkalpots tāds konts, kura numurā ir burti RIKO (LVxxRIKOxxxxxxxxxxxxx), vai kuri paredz norēķiniem

More information

ENGLISH: Terms and Conditions of the provision of services by Espago System

ENGLISH: Terms and Conditions of the provision of services by Espago System Contents ENGLISH: Terms and Conditions of the provision of services by Espago System... 1 LATVIEŠU: Espago sistēmas pakalpojumu sniegšanas noteikumi... 7 EESTI: Espago Systemi teenuste osutamise tingimused...

More information

MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT APRIL

MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT APRIL MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT 2013 APRIL ISSN 1691 5925 MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT April 2013 MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT April 2013, No 14 Latvijas Banka (Bank of Latvia), 2013 The source

More information

ANNUAL REPORT 2010 On Investigation of Railway Accidents

ANNUAL REPORT 2010 On Investigation of Railway Accidents ANNUAL REPORT 2010 On Investigation of Railway Accidents Riga 2011 Pārskata kopsavilkums Latvijas Republikā smagas dzelzceļa avārijas un nopietnus negadījumus izmeklē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu

More information

REPORT DOCUMENTATION PAGE

REPORT DOCUMENTATION PAGE REPORT DOCUMENTATION PAGE Form Approved OMBNo. 0704-0188 Public reporting burden for this collection of information is estimated to average 1 hour per response, including the time for reviewing instructions,

More information

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. pantu, 22. pantu un panta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. pantu, 22. pantu un panta pirmo ievilkumu, 16.11.2017. L 299/11 EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) 2017/2094 (2017. gada 3. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 795/2014 par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (ECB/2017/32) EIROPAS

More information

MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT 2012 JULY

MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT 2012 JULY MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT JULY ISSN 1691 5925 MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT July MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT July, No 11 Latvijas Banka (Bank of Latvia), The source is to be indicated

More information

No savējiem par kaimiņiem

No savējiem par kaimiņiem No savējiem par kaimiņiem Brexit ietekme uz Lielbritānijas enerğētikas politiku Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit ir starptautisko attiecību noregulēšanas procedūra starp

More information

(N) SATURS. Luminor Bank AS Cenrādis Privātpersonas Spēkā no

(N) SATURS. Luminor Bank AS Cenrādis Privātpersonas Spēkā no SATURS IKDIENAS PAKALPOJUMI... 2 KLIENTA KOMPLEKTS... 2 KONTI... 2 PAKALPOJUMI, KAS PIEEJAMI AR NORDEA IDENTIFIKĀCIJAS KODIEM... 4 MAKSĀJUMI... 4 KASES OPERĀCIJAS...0 VALŪTAS MAIŅA KLIENTU APKALPOŠANAS

More information

ISBN ANDREJS BESSONOVS 1 / 2015 LATVIJAS IKP PROGNOZĒŠANAS MODEĻI

ISBN ANDREJS BESSONOVS 1 / 2015 LATVIJAS IKP PROGNOZĒŠANAS MODEĻI ISBN 978-9984-888-61-3 ANDREJS BESSONOVS 1 / 2015 LATVIJAS IKP PROGNOZĒŠANAS MODEĻI Latvijas Banka, 2015 SATURS KOPSAVILKUMS 3 NETEHNISKS KOPSAVILKUMS 4 1. IEVADS 5 2. DATI 6 3. METODOLOĢIJAS JAUTĀJUMI

More information

Doing business in Latvia Moore Stephens Europe PRECISE. PROVEN. PERFORMANCE.

Doing business in Latvia Moore Stephens Europe PRECISE. PROVEN. PERFORMANCE. Doing business in Latvia 2015 Moore Stephens Europe PRECISE. PROVEN. PERFORMANCE. Introduction The Moore Stephens Europe Doing Business In series of guides have been prepared by Moore Stephens member

More information

Price of human life: Medical, legal and social aspects

Price of human life: Medical, legal and social aspects Price of human life: Medical, legal and social aspects Andrejs Vilks Rīga Stradiņš University, Latvia Abstract. The author of the article turns attention to the phenomenon of human life, recognizing it

More information

Ekonomika. Vadības zinātne

Ekonomika. Vadības zinātne LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 743. SĒJUMS Ekonomika. Vadības zinātne Scientific Papers University of Latvia VOLUME 743 Economics. Business Administration Scientific Papers University of Latvia VOLUME 743

More information

Insurance Problems and Prospects in Latvian Agriculture Apdrošināšanas problēmas un perspektīvas Latvijas lauksaimniecībā

Insurance Problems and Prospects in Latvian Agriculture Apdrošināšanas problēmas un perspektīvas Latvijas lauksaimniecībā Insurance Problems and Prospects in Latvian Agriculture Apdrošināšanas problēmas un perspektīvas Latvijas lauksaimniecībā Aija Graudiņa BA School of Business and Finance Banku Augstskola e-mail: Aija.Graudina@ba.lv

More information

ALIANSĒ AR BANKĀM IETILPSTOŠO PENSIJU LĪDZEKĻU PĀRVALDĪTĀJU DARBĪBAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS

ALIANSĒ AR BANKĀM IETILPSTOŠO PENSIJU LĪDZEKĻU PĀRVALDĪTĀJU DARBĪBAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS Iļja Arefjevs ALIANSĒ AR BANKĀM IETILPSTOŠO PENSIJU LĪDZEKĻU PĀRVALDĪTĀJU DARBĪBAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS Promocijas darba KOPSAVILKUMS doktora zinātniskā grāda iegūšanai Vadībzinātnē Apakšnozare: Uzņēmējdarbības

More information

Five-yearly adjustment based on population and GDP data from European Commission. 16 national central banks to have higher share, 12 lower share

Five-yearly adjustment based on population and GDP data from European Commission. 16 national central banks to have higher share, 12 lower share PRESS RELEASE 3 December 2018 ECB adopts new capital key Five-yearly adjustment based on population and GDP data from European Commission 16 national central banks to have higher share, 12 lower share

More information

UNAUDITED INTERIM CONDENSED FINACIAL STATEMENTS FOR THE 6-MONTH PERIOD ENDED 30 JUNE 2017

UNAUDITED INTERIM CONDENSED FINACIAL STATEMENTS FOR THE 6-MONTH PERIOD ENDED 30 JUNE 2017 UNAUDITED INTERIM CONDENSED FINACIAL STATEMENTS FOR THE 6-MONTH PERIOD ENDED 30 JUNE 2017 Prepared in compliance with the International Financial Reporting Standards as adopted by the European Union Riga

More information

Medium-Term Statistical Work Programme of Latvijas Banka for

Medium-Term Statistical Work Programme of Latvijas Banka for Medium-Term Statistical Work Programme of Latvijas Banka for 2019 2021 2 Terms and abbreviations Credit institution a credit institution registered in the Republic of Latvia and a branch registered in

More information

ECB-PUBLIC DECISION (EU) 2018/[XX*] OF THE EUROPEAN CENTRAL BANK. of 29 November 2018

ECB-PUBLIC DECISION (EU) 2018/[XX*] OF THE EUROPEAN CENTRAL BANK. of 29 November 2018 EN ECB-PUBLIC DECISION (EU) 2018/[XX*] OF THE EUROPEAN CENTRAL BANK of 29 November 2018 laying down the terms and conditions for transfers of the European Central Bank s capital shares between the national

More information

How much does it cost to make a payment?

How much does it cost to make a payment? How much does it cost to make a payment? Heiko Schmiedel European Central Bank Directorate General Payments & Market Infrastructure, Market Integration Division World Bank Global Payments Week 23 October

More information

IMPORTANT NOTICE IMPORTANT: You must read the following before continuing. The following notice applies to the base prospectus (the Base Prospectus )

IMPORTANT NOTICE IMPORTANT: You must read the following before continuing. The following notice applies to the base prospectus (the Base Prospectus ) IMPORTANT NOTICE IMPORTANT: You must read the following before continuing. The following notice applies to the base prospectus (the Base Prospectus ) following this page, whether received by e-mail, accessed

More information

The Base Prospectus has been published on the Issuer s website 1. Issuer: AS Latvenergo. 2. Serial number of Series of Notes: 1

The Base Prospectus has been published on the Issuer s website   1. Issuer: AS Latvenergo. 2. Serial number of Series of Notes: 1 Final Terms dated 19 March 2013 AS Latvenergo Issue of EUR 20,000,000 Notes due 15 December 2017, issued under the LVL 50,000,000 (or equivalent in EUR) Programme, and to be consolidated and form a single

More information

Finansiālā līdzdalība: līdzeklis labākam sociālam dialogam un labākai korporatīvai pārvaldībai. Noslēguma ziņojums

Finansiālā līdzdalība: līdzeklis labākam sociālam dialogam un labākai korporatīvai pārvaldībai. Noslēguma ziņojums Eiropas Komisija Nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju ģenerāldirektorāts Sociālais dialogs, sociālās tiesības, darba apstākļi, pielāgošanās izmaiņām Finansiālā līdzdalība: līdzeklis labākam

More information

PIELIKUMS NR.3 Akciju sabiedrības HansaMatrix ārkārtas akcionāru sapulces lēmumam Protokols Nr

PIELIKUMS NR.3 Akciju sabiedrības HansaMatrix ārkārtas akcionāru sapulces lēmumam Protokols Nr PIELIKUMS NR.3 Akciju sabiedrības HansaMatrix ārkārtas akcionāru sapulces 13.06.2016. lēmumam Protokols Nr. 2016-4 Akciju sabiedrība "HansaMatrix" reģistrācijas numurs: 40003454390 Joint Stock Company

More information

NON-BANK CONSUMER CREDITING TRENDS IN LATVIA

NON-BANK CONSUMER CREDITING TRENDS IN LATVIA ECONOMICS DOI:10.22616/rrd.23.2017.079 Latvia University of Agriculture gunita.mazure@llu.lv NON-BANK CONSUMER Abstract Non-bank crediting has become popular in Latvia as well as in other European countries

More information

The Base Prospectus has been published on the Issuer s website 1. Issuer: Latvenergo AS. 2. Series Number: 1. 3.

The Base Prospectus has been published on the Issuer s website   1. Issuer: Latvenergo AS. 2. Series Number: 1. 3. Final Terms dated 1 June 2015 (as updated on 4 June 2015) Latvenergo AS Issue of EUR 75,000,000 Notes due 2022 under the Second programme for the issuance of Notes in the amount of EUR 100,000,000 Terms

More information

ABBREVIATIONS. VAT value added tax

ABBREVIATIONS. VAT value added tax ABBREVIATIONS CAR capital adequacy ratio CSB Central Statistical Bureau of Latvia CIS Commonwealth of Independent States DENOS the securities settlement system of LCD DVP delivery versus payment EBA European

More information

Kuldīgas novada pašvaldības pieredze pieaugušo izglītošanā Ināra Oļena

Kuldīgas novada pašvaldības pieredze pieaugušo izglītošanā Ināra Oļena Kuldīgas novada pašvaldības pieredze pieaugušo izglītošanā Ināra Oļena 25.04.2013. Kurzemes reģiona seminārs Pieaugušo izglītība: iespējas un vajadzības Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības

More information

4. Aggregate principal amount: EUR 15,000,000 in addition to the EUR 20,000,000 Notes issued on 22 May 2013

4. Aggregate principal amount: EUR 15,000,000 in addition to the EUR 20,000,000 Notes issued on 22 May 2013 Final Terms dated 24 September 2013 AS Latvenergo Issue of EUR 15,000,000 Notes due 22 May 2020, issued under the LVL 85,000,000 (or equivalent in EUR) Programme and to be consolidated and form a single

More information

Riebiņu novada domes Saistošie noteikumi Nr. 1 Par Riebiņu novada domes gada pamatbudžetu

Riebiņu novada domes Saistošie noteikumi Nr. 1 Par Riebiņu novada domes gada pamatbudžetu LATVIJAS REPUBLIKA RIEBIŅU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr. 90001882087 Saules iela 8, Riebiņu pagasts, Riebiņu novads, LV-5326 APSTIPRINĀTS ar Riebiņu novada domes 2014. gada 21. janvāra sēdes lēmumu Nr.

More information

United States. Gross Domestic Product Percent change over year-ago level. Industrial Production Index, 2010=100. Unemployment Rate Percent

United States. Gross Domestic Product Percent change over year-ago level. Industrial Production Index, 2010=100. Unemployment Rate Percent United States Summary Indicators Gross Domestic Product Percent change over year-ago level Industrial Production Index, 2010=100 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 4.0 2.5 108 110 112 114 114.9 4.0 4.5 5.0 5.5 6.0

More information

THE IMPACT OF THE ECB s DECISIONS ON THE MONETARY DEVELOPMENT IN THE EUROAREA 1

THE IMPACT OF THE ECB s DECISIONS ON THE MONETARY DEVELOPMENT IN THE EUROAREA 1 THE IMPACT OF THE ECB s DECISIONS ON THE MONETARY DEVELOPMENT IN THE EUROAREA 1 Jana Kotlebová University of Economics Faculty of National Economy Dolnozemská cesta 1 852 35 Bratislava Slovakia e-mail:

More information

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA. attiecībā uz naudas pārvedumiem pievienoto informāciju par maksātāju. (iesniegusi Komisija)

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA. attiecībā uz naudas pārvedumiem pievienoto informāciju par maksātāju. (iesniegusi Komisija) EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 26.7.2005 COM(2005) 343 galīgā redakcija 2005/0138 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA attiecībā uz naudas pārvedumiem pievienoto informāciju par maksātāju

More information

INCOME TAXATION DEVELOPMENT TRENDS IN THE BALTIC STATES

INCOME TAXATION DEVELOPMENT TRENDS IN THE BALTIC STATES Gunita Mazure 1, Dr.oec.; Dace Viksne 2, Dr.oec. 12 Faculty of Economics and Social Development, Latvia University of Agriculture Abstract. The three Baltic States were the first to adopt flat tax systems

More information

December 2014 MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT. December 2014, No 20. Latvijas Banka, 2014 The source is to be indicated when reproduced.

December 2014 MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT. December 2014, No 20. Latvijas Banka, 2014 The source is to be indicated when reproduced. December 2014 MACROECONOMIC DEVELOPMENTS REPORT December 2014, No 20 Latvijas Banka, 2014 The source is to be indicated when reproduced. Latvijas Banka K. Valdemâra iela 2A, Riga, LV-1050, Latvia Tel.:

More information