2013. gadā dzimušie mazuļi un viņu vecāki. Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste. ikgadējā pasākumā vienkopus

Transcription

1 Nr gada 23. maijā Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Sveicam ilggadējos Pārgaujas novadā puisīšu dzimst partnerus Norvēģijā vairāk nekā meitenīšu valsts svētkos 17. maijs Pārgaujas novada pašvaldības ilggadējiem sadar bības partneriem Spidebergas pašvaldībai (Norvēģijā) šogad iezīmējies ar īpašu gada skaitli 200 gadi kopš valsts neatkarības atgūšanas. Sveicienu no novada Spidebergas iedzīvotājiem veda arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Svētku svinības, neierasti mums, aizsākās ar rīta bro kastīm muzejā, kur notika svarīgākās sarunas par neat karības dokumenta pieņem šanu. Vairāki gājieni, rīta cēlienā piedaloties skolēniem, pēcpusdienā iedzīvotājiem, biedrī bām, sporta un kultūras klubiem, izrādot ikvienam raksturīgo. Iedzīvotāji, tērpušies nacionālajos tērpos, ar lepnumu klausījās amatpersonu uzrunas, kuras galvenokārt balstījās uz vēstures atkārtojumu. Vis apkārt valdīja rosība bērnu izpildījumā vēsturiskas teātra izrādes mūsdienu skatījumā, sporta pasākumi, dziesmas un patriotisma audzināšana bērniem jau no pašas mazotnes. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs, sveicot Spide bergas iedzīvotājus, izteica ganda rījumu par to, ka jau pavi sam mazi bērni zina un godā savas valsts vēsturi. Kā sveicienu no Latvijas priekšsēdētājs dāvāja māla šķīvi ar abu pašvaldību ģerboņiem. Aizvadītajos svētkos priekš sēdētājam vislielāko pārstei gu mu radīja lielais brīvprātīgo darbinieku skaits un bērni, kuri bija gatavi līdzdarboties, novācot izlietotos traukus, kā arī veicot citus palīgdarbus. Sadarbība starp Spidebergas pašvaldību un Straupes pa gastu aizsākās gadā un, izvei dojoties novadiem, tā turpi nājās ar Pārgaujas novadu. Šīs sadarbības rezultātā kopīgi realizēti vairāki projekti so ciā lajā, jauniešu un uzņēmēj darbības jomā. Oktobrī, turpinot sadarbību, Latvijā norisināsies Latvijas-Norvēģijas jauniešu uzņē mēju forums kurā aicinām pieteikties ikvienu interesentu gadā dzimušie mazuļi un viņu vecāki 11. maijā Auciemmuižā ikgadējā pasākumā vienkopus pulcējās divdesmit astoņi mazuļi, kuri pagājušajā gadā kļuvuši par Pārgaujas novada iedzīvotājiem, kā arī viņu vecāki, māsas, brāļi un vecvecāki. Kuplais apmeklējums lieci na par vairākām lietām nova dā jaun dzimušo skaits ar katru gadu pieaug un ikviens ar lepnumu par savu mazuli apmeklē Jaundzimušo svētkus novadā. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzina, ka tieši Mātes dienā ar jaundzimušajiem nav vēl ticies, kā arī izmantoja iespēju apsveikt visas māmiņas svēt kos un pateikties vecākiem par uzdrīkstēšanos. Pēc priekš sēdētāja teiktā, tik kupls skaits aktīvas un kustīgas publikas Auciemmuižā vēl nav bijis. Iepriekšējais gads Pārgaujas novadā iezīmējies ar pozitīvu bilanci, jo novadā reģistrētās dzimšanas ir bijušas vairāk nekā miršanas. Arī pēdējo gadu laikā dzimušo skaits Pār gaujas novadā ir tikai audzis gadā dzimuši 28 bērniņi, gadā 39, gadā jaun dzimušo skaits sasniedzis jau nākamo desmitu 44 bērniņi gadā par vienu vairāk 45 jaundzimušie (16 meitenes un 29 zēni). Šogad jaundzimušo skaita ziņā Straupes pagasts izvirzījies līderos, tur reģistrēti 19 bērni (8 meitenes un 11 zēni). Stalbes pagastā 11 mazuļi ( 4 meitenes un 7 zēni), kuru vidū ir arī dvīnīši. Raiskuma pagasts gadā kļuvis bagātāks par 15 bēr niņiem (4 meitenes un 11 zēni). Visvairāk mazuļi izvēlējušies savai dzimšanai decembri, jan vāri, jūniju un jūliju. Vismazāk dzimušo bija oktobrī. Vienu populārāko vārdu gadā izcelt nevar. Katra jaundzimusī meitenīte ir tikusi pie sava, tikai vienīgi viņai domāta vārdiņa. Zēniem vārdi lielākoties uz sākuma burtu M, R un A. Ir divi Martini, tik pat Adriani un Rinaldi. Atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, kad ik gadu novadā bija reģistrēts kāds bērniņš ar vārdu Jānis, šogad tādu nav. Toties Pētera dienu novadā svinēs par diviem Pēterīšiem vairāk. Svētkos mazuļus, kā ierasts, sagaidīja kāds rotaļīgi muzikāls pārsteigums, pašvaldības dāvi nātā apsudrabotā karotīte ar bērniņa vārdu, kā arī neiz trūkstoši lielā svētku torte. Pirmais puslaiks veiksmīgāks izdevās Ulbrokas spēlētājiem, jo devītajā minūtē viņi panāca divu vārtu pārsvaru. Arī Pārgauja neatkāpās un komandas spēlētājs Alvils Zauers guva vārtus un pirmo periodu noslēdza ar rezultātu 1 pret 2. Otrais periods noslēdzas ar rezultātu 6 pret 3 Ulbrokas labā. Izšķirošais izrādījās trešais periods. Kad rezultāts bija 7 pret 4 Ulbrokas labā, lai sapurinātu komandu, treneris Andris Erenbots nomainīja vārtsargu. Kārļa Popa vietā vārtus ieņem Edgars Škļarovs. Spēles pamatlaiks beidzas ar rezultātu 7 pret 7. Pēc divu minūšu atpūtas, atsākās papildlaiks. Pārgaujas spēlētāji, koncentrējušies spēlei, izdarīja vairākus bīstamus metienus, visu laiku atrodoties pretinieku aizsardzības zonā. Pārgauja/CPSS/97 Latvijas čempioni! Spidebergas mērs Knuts Espelands un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents 5.maijā Ulbrokas sporta namā asākās emocijas izdzīvoja florbola komandas Pārgauja/ CPSS 97 atbalstītāji. Latvijas Jaunatnes čempionāta U- 16 grupas finālspēlē, kur mūsu sportisti tikās ar komandu FS Masters/Ulbroka un, izcīnot lielo uzvaru, kļuva par Latvijas čempioniem. Turpinājums 6.lpp.

2 2 Skolās mācību trauksme 20.maijā Pārgaujas novada skolās ieskanējās signalizācijas trauksmes skaņas, vēstot, ka noticis kas ārkārtējs. Šoreiz tās bija mācības, lai audzēkņiem un skolas personālam nostiprinātu iemaņas, kā rīkoties, ja mācību iestādē izcēlies ugunsgrēks. Mācību trauksmei izvēlēta bija Stalbes vidusskola un tās struktūrvienība Auciemā. Stalbē skolēnu un personāla evakuācija notika piecās minūtēs, kas ir par nepilnu minūti ilgāk, kā tā notika iepriekšējā gadā rīkotajās mācībās. Pārrunājot situāciju ar Stalbes vidusskolas direktora vietnieci mācību darbā Ilzi Rēķi, viņa atklāja, ka sākotnēji nevarēja īsti saprast, vai šī ir īsta trauksme vai kārtējā signalizācijas ieslēgšanās, kura šad tad uz īsu brītiņu notiek dēļ remontdarbiem, kas noris skolā. Auciemā, analizējot situāciju pēc mācību trauksmes, konstatētas dažas nepilnības, kuras uzreiz tika novērstas. Ievelkot signalizāciju Auciema skolā pirms pāris gadiem, tā nostādīta tā, lai skolēnus nenobiedētu un ieskanas tikai uz īsu brīdi. Pārgaujas novada pašvaldības policijas priekšnieks Didzis Baumanis šādu situāciju uzskata par ne drošu un apsardzes firmai, kas apkalpo struktūrvienību, lika signalizāciju uzstādīt atbilstoši prasībām. Kad uzdevums bija paveikts, bērnus un skolotājus uzrunāja Cēsu iecirkņa kārtības policijas priekšniece Inga Kovaļevska, kura bērniem izstāstīja kārtības noteikumus un aicināja bērnus būt uzmanīgus uz ceļa, pie elektrības stabiem, kā arī īpašu piesardzību ievērot peldēšanas sezonā. Kārtības policijas priekšniece izteica gandarījumu, ka bērni saprot, ka, līdz ar signalizācijas ieskanēšanos, ēka jāatstāj. Sabiedriskās vietās nevajadzētu attiekties vienal dzīgi pret trauksmes signalizācijas skaņām. Nekrītiet panikā, meklējiet izeju un netēlojiet varoņus, kā arī neinteresējieties, kas notiek, nefilmējiet ar telefoniem, lai ievietotu klipiņus internetā, bet gan galvenokārt rūpējieties par savu drošību, I. Kovaļevska informē skolēnus. Skolas kolektīva rīcību vērtēja Pārgaujas novada pašvaldības policijas priekšnieks Didzis Baumanis, darba aizsardzības speciālists Uldis Rubins, novada izpilddirektore Maruta Drubiņa, Cēsu iecirkņa kārtības policijas priekšniece Inga Kovaļevska. Šāda veida mācības tiek organizētas katru gadu. Pagājušajā gadā mācības notika Strau pes pamatskolā un Stalbes vidus skolā. Abas skolas mācībās bija uzrādījušas labus rezultātus. Auciemā Cēsu iecirkņa kārtības policijas priekšniece Inga Kovaļevska iepazīstina skolēnus ar drošības noteikumiem Novada senioru ekskursija Grieta Grosberga, ekskursijas dalībniece Pavasarī, kad ābeles, kastaņi un ceriņi zied kā negudri, novada seniori sēdās pašu īrētā autobusā un devās iepazīt Latvijas gleznaino dabu un darbīgus ļaudis. Maršrutā iekļāvām Ikšķiles slēgta tipa Karmela ordeņa māsu klosteri. Tā pamatakmens likts gadā. Māsu dienas kartība pakārtota lūgšanām, dvēseles iespējai savienoties ar Dievu un būt Viņa klātbūtnē. Klostera baznīcas durvis mums atvēra māsa Marija-Letīcija, apveltīta ar labestīgu smaidu, īsts Dieva bērns. Uzzinājām daudz nezināmā par šo klosteri un iepazināmies ar māsu dzīvi un ikdienu tajā. Klostera māsas lūdzas par savu tautu, kurā dzīvo un laiku pavada klusējot. Šķiet, ka nav neviena, visapkārt svēts klusums. Vārdos šīs izjūtas nav izsakāmas, bet viela pārdomām. Tālāk ceļojums veda uz Ogres mājas siera ražotni SierŠtelles. Šeit ražo 31 dažādas garšas sierus un dienā pārstrādā ap 0.5t piena. Sieriem netiek pievienots sāls, izmanto tikai dabīgas izejvielas un garšas piedevas. Meistare Inga saka: Katrs siera ritulītis glabā daļiņu meistara pozitīvās enerģijas, jo produkcija ir roku darbs. Ražo pusmīkstus nenogatavinātus sierus. Apmeklējām Andreja Pumpura muzeju Lielvārdē pašā Daugavas krastā. Skulptūru dārzā skatāmi kokā darināti tēli no Andreja Pumpura eposa Lāčplēsis. Akmenī kalta Lāčplēša gulta, kuras svars 80t. Teikas vēstī, ka Lāčplēsis naktī nākot uz akmens atpūsties. Kur tad vēl teātra spēlēšana iejūtoties Andreja Pumpura, Pastiprināti tiks kontrolētas Pārgaujas novada teritorijā esošās ūdenstilpnes Uzsākoties aktīvākai makšķerēšanas sezonai ar laivām, Pārgaujas novada pašvaldība pastiprināti uzsākusi kontroli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanu. Līdz šim brīdim veiktas pārbaudes uz Ungura, Sāruma un Auciema ezera. Ungura ezerā atrasti 600 metrus gari bezsaimnieku tīkli un uzsākta administratīvā lietvedība. Ja noskaidros personas, kuras nelikumīgi ievietojušas tīklus, tad tiks saukti pie atbildības, uzliekot sodu no 30 līdz 350 eiro un ar pārkāpuma izdarīšanas rīku un pārkāpuma priekšmeta konfiskāciju, tai skaitā peldošo līdzekļu un tā aprīkojuma konfiskāciju. Juridiskajām perso nām sods par šādu pārkāpumu ir no 30 līdz 700 eiro. Izdarot pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots minētais sods dubultā. Spīdolas, Laimdotas, Kangara, Kokneša, Tumšā bruņinieka lomās. Skatītājiem jautrība un prieki! Maiznīcā Beku-Bode izgaršojām maizes, kam pievienotas dažādas piedevas. Maiznīcā pilnīgs roku darbs, meistari veiklām roku kustībām veido maizes klaipus un strādnieks ar garo lizi šauj maizīti C karstā krāsnī. Ekskursija noslēdzās ar Skrīveru saldumu apmeklējumu. Vispirms noskatījāmies filmu par saldumu ražotnes darbu, jo ceha strādnieki darbu jau bija beiguši. Uzvilkām baltas cepures un priekšautus, sēdāmies pie galdiem un iejutāmies gotiņkonfekšu ietinēju lomās. Pašu ietītās kon fektes kā dāvanu atvedām uz mājām saviem mīļajiem. Paldies ceļojuma dalīb niekiem par izturību un labo garastāvokli visas dienas garumā, un paldies šoferītim Guntim. Pārgaujas novada pašvaldība atgādina, ka, dodoties makšķerēt, personai līdz jābūt makšķerēšanas kartei. Makšķerēšanas karti var iegādāties visās pasta nodaļās vai makšķernieku veikalos. Personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes. Visām personām jābūt klāt dokumentam, kas ļauj identificēt personu (vārds, uzvārds un personas kods), bet invalīdiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem nepieciešama arī invaliditātes apliecība. Dodoties makšķerēt, aicinām ikvienu iepazīties ar Makšķerēšanas noteikumiem. Informējam, ka Pārgaujas novada teritorijā ir ierobežojumi iekšdedzes (benzīna) dzinēju laivu lietošanai. To nosaka Gaujas nacionālā parka likuma 3. panta 1. daļas 10. punkts Parka teritorijā aizliegts : pārvietoties pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji. Šis aizliegums neattiecas uz valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, tām pildot dienesta pienākumus, kā arī uz pārvietošanos ar ūdens transporta līdzekļiem Ungura ezerā. Kā arī 3. panta 2. daļa nosaka: Pārvietošanās ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji, Ungura ezerā ir pieļaujama tikai ar pārvaldes rakstveida atļauju. Pārgaujas novada pašvaldības policija aicina atpūtniekus pie ezeriem un upēm būt uzmanīgiem ūdenī un ūdens tuvumā, kā arī rūpēties par savu un apkārtējo drošību. Vasaras sezonā regulāri tiks veiktas pārbaudes uz visiem Pārgaujas novada teritorijā esošajiem ezeriem ar mērķi novērst likumpārkāpumu nodarīšanu, kā arī nodrošināt kārtību un drošību peldvietās. Kases darba laika maiņa Sakarā ar atvaļinājumu, no 26. maija līdz 22. jūnijam mainīts Pārgaujas novada pašvaldības kases darba laiks. Stalbes kases darba laiks: Pirmdiena Trešdiena Piektdiena Raiskuma kases darba laiks: Otrdiena Ceturtdiena

3 Spītējot laika apstākļiem, seniori ieskandina pavasari 3 Jau septīto gadu 1.maijā Pārgaujas novada Stalbes tautas namā vienkopus pulcējās vairāk nekā divi simti senioru no dažādiem Latvijas novadiem, lai kopīgi dziedātu, dejotu, atrādītu gada laikā paveikto, draudzīgi patērzētu un vienkārši atpūstos senioru kolektīvu festivālā Stalbes pavasaris Šo septiņu gadu laikā, šis bija pirmais gads, kad laika apstākļu dēļ nenotika dalībnieku vidū iemīļotais gājiens caur Stalbes centru, kuram kolektīvi jo īpaši bija gatavojušies. Jāteic, ka gājienam paredzētā enerģija dubultā tika ielikta deju soļos un skanīgajās balsīs, kas šajā pēcpusdienā pieskandināja Stalbes tautas namu. Kā atzīst pasākuma organizatore Grieta Grosberga, šogad Stalbes pavasari ir apmeklējis rekordliels skaits divdesmit kolektīvi no tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem. Izskanēja gan tradicionālās un visiem tik iecienītās dziesmas, gan paguvām doties ceļojumā laikā uz saldajiem astoņdesmitajiem. Sveicot klātesošos, Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš uzsvēra, ka katrs mēs jūtamies jauns tik ilgi, kamēr ir darboties griboša sirds, mērķtiecīga griba un ass prāts. Priekšsēdētāja vietnieks savā uzrunā atzinīgi novērtēja arī festivāla organizatores Grietas Grosbergas paveikto: Lai kādos darbos Grieta ir strā dājusi, vienmēr esmu viņu apbrīnojis par viņas mērķtiecību pulcināt cilvēkus. Ja viņai dod brīvību, tad rodas brīnumi, kuri cilvēkiem patīk. Tieši tāpēc šodien pie mums ir pulcējies tik liels kolektīvu skaits. Šogad ikviens kolektīvs bija aicināts vest līdzi jau savītu vītni no zaļumiem, lai festivāla dienā tās visas savienotu kā vienu kopības simbolu. Vītne rotāja pasākuma skatuvi un simbolizēja vienotību un draudzību, kas šo gadu laikā radusies kolektīvu vidū. Festivāla viesi atzīst, ka šis ir pasākums, kuru sāk gaidīt jau nākošajā dienā pēc iepriekšējā festivāla. Šeit var gan redzēt citu kolektīvu paveikto, gan parādīt sevi. Senioru festivāls Stalbes pavasaris savu gājienu uzsāka 2007.gadā, kad Stalbes pagastā izveidojās senioru vokālais ansamblis Dzīvotprieks un kultūras darba organizatorei Guntai Bērzei radās ideja par tā organizēšanu. Arī Grieta Grosberga, kas tobrīd bija senioru ansambļa Dzīvotprieks dalībniece, šo pasākumu atbalstīja un 2008.gadā, kad Stalbes tautas nams palika bez kultūras darbinieces, vērsās pie pašvaldības ar lūgumu atļaut viņai turpināt festivāla rīkošanu. Jau pirmajā gadā apmeklētāju skaits bija vairāk nekā simts dalībnieku gadā tie jau bija 178 dalībnieki no 12 kolektīviem, 2010.gadā dalībnieki no 12 kolektīviem, 2011.gadā dalībnieki no Deju kopa Papardīte 16 kolektīviem, 2012.gadā- 152 dalībnieki no 13 kolektīviem, gadā 17 kolektīvi gadā festivāls, sakarā ar gatavošanos Stalbes tautas nama remonta darbiem, nenotika, bet tā vietā noritēja pavasarīgs koncerts Ak pavasari, pavasari. Pārgaujas novada kultūras pasākumu vadītāja smeļas idejas turpmākai sadarbībai ar Pleskavas apgabala kultūras darbiniekiem No 6. līdz 7.maijam Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību kultūras koordinatori devās divu dienu izbraukuma seminārā uz Pleskavas apgabalu (Krievijā), lai iepazītos ar kultūras mantojuma saglabāšanas iespē jām, apgūstot zināšanas par jaunu kultūras produktu izveidi un amatier mākslas darbību Pleskavas apgabalā (Krievijā), vienlaikus apskatot arī vairākus kultūras un tūrisma objektus. Pasākumu organizēja Apvienotais Reģionālais Teh nis kais sekre tariāts sadar bī bai ar Eiropas Savienību ARTES sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu, un brau cienā kopumā piedalījās 26 kultūras darbinieki no visa Vidzemes plānošanas reģiona, tai skaitā Pārgaujas novada kultūras pasākumu vadītāja Solveiga Ruska. Izbraukuma semināra mērķis bija rast jaunus sadarbības partnerus ar līdzīgiem centieniem kultūras jomā, veicinot gan jaunu kultūras produktu izveidi, gan arī rodot iespējas starptautiska finansējuma piesaistei. Šāda veida sadarbība veicinās abu teritoriju konkurētspēju kultūras jomā, papildus piedā vājot arī jaunus un kvalitatīvus kultūras piedāvājumus gan Vidzemes plānošanas reģiona, gan Pleskavas apgabala iedzīvotājiem un viesiem. Izbraukuma semināra laikā tā dalībnieki tikās gan ar Apvienotā Reģionālā Tehniskā sekretariāta sadarbībai ar Eiropas Savienību (ARTES) direktoru Alekseju Rusakovu, gan apmeklēja vairā kus kultūrvēsturiski nozīmī gus objektus Pečoros (Печоры), Starij Izborsk (Старый Из борск), kā arī ap meklēja Pleskavas dra matisko teātri, Ostrovas kultū ras centru un Ostrovas mūzikas skolu, kur tikās ar iestāžu admi ni strā ciju un kultūras darbiniekiem. Semināra laikā, klātesot abu pušu kultūras darbiniekiem, tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas dažādu kultūras pasākumu organizēšanā gan Vidzemes plānošanas reģionā, gan arī Pleskavas apgabalā, piedaloties abu pušu pārstāvju amatiermākslas ko lektīviem, amatniekiem un kultūras darba organizatoriem. Pare dzams, ka nākotnē varētu organizēt kopējus festivālus, sporta, atpūtas un izklaides pasākumus. Krievijas puses pārstāvji īpaši uzsvēra, ka ir ieinteresēti, izmantojot Latvijas puses pieredzi, izstrādāt un realizēt dažādu veidu projektus Pleskavas apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā saskaņā ar Eiropas Savienības atbilstošām sadarbības programmām, kuru īstenošanai paredzēts Eiropas Savienības finanšu instrumentu atbalsts. Pēc Solveigas Ruskas sacītā, brauciens bija lieliska iespēja iepazīties ar pārējiem Vidzemes reģiona kultūras darbiniekiem, uzzināt, kā citur tiek organizēti pasākumi, kā tiek veidoti novada svētki. Arī tiekoties ar Krievijas puses pārstāvjiem, bija nozīmīgas lietas, kuras pārņemt praksē Pārgaujas novadam. Solveiga atzīst, ka šī bija patiesi vērtīga pieredze. Svinam svētkus kopā! Evija Leitlande, kultūras pasākumu organizatore Latvijas Republikas Neatka rības atjaunošanas diena 4. maijs Pārgaujas novadā tiek atzīmēts ik gadu. Šogad mājinieki un novada viesi pulcējās Stalbes tautas namā, lai klausītos Tihovsku ģimenes kon certu. Dziedošie viesi mēroja ceļu no Latgales puses Ludzas. Tihovski dziedāja gan jestras latgaliešu dziesmas, gan visiem zināmas estrādes dziesmas, ko papildināja ar instrumentu spēli, stāstījumiem un daža dziesma pat bija īsti piemērota sparīgiem dančiem. Vakara sākumā Pārgaujas novada pašvaldības vadītājs Hardijs Vents sveica klātesošos un savā uzrunā aicināja aizdomāties par to, ko katrs esam devuši Latvijai, kā izmantojuši iespējas, ko devis neatkarības laiks. Tāpat priekšsēdētājs atgādināja, ka šo gadu laikā esam iestājušies arī Eiropas Savienībā, un ne tikai Latvija, bet arī novads daudz ko no tā ieguvis. Eiropas Savienības pārstāvniecība Latvijā bija atsū tījusi dažas praktiskas dāvanas, ko izlo zējām starp pasākuma apmeklētājiem. Kā vakara pārsteigumu Pār gaujas novada pašvaldība dāvināja iespēju noskatīties smilšu kino priekšnesumu, kas izraisīja patiesu sajūsmu. Mēs, abas novada kultūras darbinieces, sakām lielu paldies par kuplo apmeklētību un labajiem vārdiem, ko saņēmām pēc pasākuma. Tas rosina do māt jaunas idejas, lai priecētu gan pašu novada ļaudis, gan ciemiņus! Lai mums visiem veicas!

4 4 Projekta noslēguma seminārs Rumānijā Dana Gaile, Straupes pamatskolas angļu valodas skolotāja, COMENIUS projekta koordinatore No 5. līdz 9. maijam Rumānijas pilsētā Targovistē notika ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas skolu daudzpusējā projekta Healthy Young People Today are the Future of Europe Tomorrow noslēguma seminārs, kurā piedalījās arī Straupes pamatskolas skolotāji Dana Gaile, Ligita Krūmiņa un Laura Silicka. Šī bija pēdējā tikšanās divus gadus ilgam piedzīvojumam, caur kuru ir iepazītas astoņas dažādu Eiropas valstu skolas, to izglītības sistēmas, tautu kultūra un tradīcijas. Rumānijas skola un skolotāja Simona Valinda Zepisi ir galvenā mūsu projekta koordinatore, likumsakarīgi, ka pēdējā tikšanās notiek tur. Valstu himnu atskaņošana, plakāti par katru valsti, kuru tur atbilstošās valsts karoga krāsās ģērbti jaunieši, uzrunas, dziesmas, dejas un apsveikumi tāda bija semināra atklāšanas ceremonija. Tās laikā tika demonstrētas katras valsts sagatavota prezentācija par kādu no partnervalstīm. To laikā raisījās atmiņas par katrā vietā redzēto un piedzīvoto. Pēc atklāšanas apskatījām skolu. Liels pārsteigums bija milzīgie žurnāli, kuri atvērtā veidā stāv skolotāju istabā, un skolotāji tur ieraksta stundas tēmas. Salīdzinot ar žurnāliem, kuri pirms vairākiem gadiem bija mūsu skolā, rumāņu žurnāli bija vismaz divas reizes lielāki. Stāstot par mūsu elektronisko žurnālu, rumāņu skolotāji izteica cerību, ka kādreiz arī viņiem varbūt būs tādi. Interesanti, ka skola atrodas iežogotā teritorijā, pie vārtiem stāv apsargi. Pat hotdogu un hamburgeru tirgotāju busiņš piebrauc pie žoga, un bērni caur žogu tos pērk. Šajā pat dienā tika rādīti partneru video, kuros skolēni un skolotāji stāsta par projekta laikā gūtajiem iespaidiem, atziņām, ieguvumiem. Dienas noslēgumā apskatījām Targovistes vēstures muzeju, kurā ietilpst gan sena baznīca, gan tornis, no kura paveras skats uz pilsētu, gan pilsdrupas. Otrā diena bija ekskursiju diena, kad devāmies uz Brašovu, kura atrodas Transilvānijā. Tur mēs apskatījām Drakulas pili, kura gan nedaudz sagādāja vilšanos. Vējš gan kalna galā pie pils pūta dvēseli ārā, bet pašā pilī gan nekas neliecināja par asins kāro valdnieku Vladu jeb princi Drakulu. Tas nekas, ka tā ir tikai leģenda. Bet pasakām taču tic tik daudzi... Pēc Drakulas pils ceļš veda uz Peles pili, kurai gan nav nekāda sakara ar pelēm, kopīgi ir tikai vārdi. Greznums, skaistums, bagātība. Interesants un kontrastains bija ceļš uz un no Brašovas. Ja Straupes delegācija pie Drakulas pils Targoviste atrodas līdzenumā, tad dažus desmitus kilometrus uz ziemeļiem, reljefs kļūst kalnains, paveras sniegotas virsotnes. Dalītas izjūtas pārņēma, mērojot serpentīnu cauri ciematam Moreni, kurš ir čigānu ciemats. Dzīve kā senatnē. Naturālās saimniecības, mājas mazas, bērni spēlējas dubļos, diezgan liela netīrība, daudzu vienīgais transporta līdzeklis ir zirgi ar ratiem, un tādu tur bija ļoti daudz. Lielākai daļai čigānu iztikas avots ir akmeņu tirgošana. Tos viņi lasa izžuvušajās kalnu upēs, kuras ir turpat aiz mājām. Tad akmeņus sakrauj ceļmalā kaudzē, cerībā, ka kādam garāmbraucējam zupas sastāvdaļas, sievas bija sanesušas gan lauru lapas, gan sagrieztu desu un salātburciņas, priecājas Gita Vilciņa. Pēc iestiprināšanās apmek lētāji devās skatīties otru filmu, režisores Līgas Gaisas doku mentālo filmu Tā dullā Strengas dēļ jeb vasara ar zelta teļu. Tāpat cilvēki aktīvi izmantoja iespēju apmainīt kādu savu grāmatu pret liekajām biblio tēkas grāmatām. Šādi bibliotēka ieguva vairākas grāmatas, kuras Raiskuma bibliotēkas plauktos iepriekš nav bijušas. Vēlāk vakarā notika biedrības Straupes jaunieši rīkotā nakts stafetē, kurā piedalījās desmit, ar atstarotājiem un lukturīšiem nodrošinājušās komandas, katrā no pieciem līdz sešiem dalībniekiem, kuriem nācās gan parādīt savu veiklību, gan zināšanas un komandas saliedētību. Kopējais stafetes mērķis bija precīzi izpildīt uzdevumus un katrā punktā iegūt puzles gabaliņu, kuri vēlāk, saliekot kopā, veidoja attēlu ar kādu no stafetes posmiem. Komandām bija jāveic aptuveni četrus kilometrus gara distance, apmeklējot 9 kontrolpunktus. Katrā punktā bija atšķirīgs uzdevums - veiklība basketbola laukumā, zināšanu pārbaude, piņķerīgu šķēršļu pārvarēšana, ugunskura iedegšana u.c. Stafetes dalībnieku vidū valdīja jautra noskaņa, vairums komandu bija ģērbušās vienotā stilā. Arī stafetes gaitā komandu entuziasms nebija mazinājies, bija dzirdamas uzmundrinošas dziesmas un uzsaucieni. Tā kā komandas trasē tika laistas ar 10 minūšu intervālu, pēdējā komanda finišēja vien pēc pusnakts, attaisnojot nakts tos vajadzēs. Rumānija vispār ir viena no Eiropas naba dzīgākajām valstīm, un to tur var pamanīt ik uz soļa. Līdz sakoptībai, apkalpojošā per sonāla augstprātīgās attieksmes maiņai, dzīves līmeņa celšanai un krāsu ienešanai dzīvē viņiem vēl tāls ceļš ejams. Noslēguma dienā skolotāji daudz laika pavadīja plānojot noslēguma atskaites pienākumu sadalīšanu. Tāpat vienojās par produktu ievietošanu EST (European Shared Treasure) datu bāzē. Katras valsts koor dinators bija arī sagatavojis pre zentāciju par vienu veiksmīgu pro jekta aktivitāti skolā. Vēl tikai noslē guma jeb atvadu vakariņas. Atvadīties ne vienmēr ir viegli, it īpaši no cilvēkiem, ar kuriem kopā ir pavadītas deviņas lieliskas nedēļas divu gadu garu mā katru reizi citā valstī. Un vēl grūtāk ir apzināties, ka dažus no šiem lieliskajiem cilvēkiem vairs nesatikt. Vienmēr jau paliek cerība, ka tomēr kaut kur, kaut kad Itālijā, Spānijā, Rumānijā, Grieķijā, Polijā, Lietuvā, Portugālē vai Vācijā mēs tiksimies. Jo durvis mums visur ir atvērtas. Un mierā jau mēs neliksimies, meklēsim jaunus projektus un jaunus piedzīvojumus. Katras beigas ir jauns sākums. Dzintara burvība un nakts noslēpumi Līga Hofmane, SA praktikante 17. maijā, Muzeju nakts ietvaros, Pārgaujas novadā notika vairākas aktivitātes. Raiskumā ikviens bija aicināts uz bibliotēkas organizēto pasākumu, bet Straupē biedrība Straupes jaunieši piedāvāja vēsturiski izglītojošo piedzīvojumu nakts stafeti. Raiskuma bibliotēkas orga nizētais pasākums noslēdza trīs gadu ciklu, kas iezīmējas ar trejkrāsaino dzintara tapšanas ceļu. Tā kā apmeklētaju pulks bija neliels, gaisotne bija īpaši sirsnīga, saka Raiskuma pagasta bibliotēkas vadītāja Gita Vilciņa. Vakars sākās ar bibliotēkas vadītājas izklāstu par Muzeju nakti un tās vēsturi. Pasā kuma apmeklētāji bija aicināti iesaistīties dzintara izstrā dājumu izstādē, kurā varēja dalīties stāstos par saviem dzintariem. Gan kultūras pasā kumu organizatore Evija Leitlande, gan bibliotēkas vadī tāja Gita citiem izrādīja savas dzintara rotas un pastāstīja, kā pie tām tikušas. Tad apmeklētāji Raiskuma pagasta zālē skatījās latviešu spēlfilmu Džimlai Rūdi rallallā, kuru par labu esam novērtēja bijušais vēstures skolotājs Uldis Šmits. Viņaprāt, filma pa pusei sastāvēja no precīzas armijas vēstures atainošanas un pa pusei no izciliem jokiem. Pēc filmas pasākuma dalīb nieki varēja nogaršot īpašo Dzintara zupu, kura biji enerģētiski uzlādēta, jo pirms vārīšanas ūdenī tika turēts dzintars un kultūras pasākumu organizatore Evija Leitlande, vārot zupu, tai pievienoja labas domas. Cilvēki bija ļoti atsaucīgi uz aicinājumu paņemt līdzi Raiskuma pagasta sievas bauda Dzintara zupu stafetes nosaukumu. Pirms vai pēc garā skrējiena komandas tika aicinātas cie nāties ar tēju un desiņām, kā arī ugunskurā ceptu mīklu. Pēc finiša dalībnieki bija ļoti gandarīti par paveikto un sajūsmināti dalījās iespaidos par trasē piedzīvoto. To, ka bija interesanti, apgalvoja ikviens. Komandas bija ieradušās no visiem tuvākajiem ciemiem, pārstāvēta bija gan Stalbe, gan Rozula, gan pati Straupe. Priekšrocība bija vietējām komandām, kas labi pārzināja Straupes apkārtni. Par nakts stafetes uzvarētajiem kļuva komanda Ilmārs Bricis, kuras sastāvā darbojās Mārcis Lunte, Kristaps Karkovskis, Raivis Lunte, Imants Lūsiņš un Valdis Kašs. Biedrības Straupes jaunieši simpātijas iekaroja komanda Oranžie pirāti, ar savu entuziasmu un enerģiju, kā arī centību katra uzdevuma izpildē. Uzvarētāju apbalvošana notiks 31. maijā plkst Straupes estrādes sezonas atklāšanas ballē. Šādi pasākumi Muzeju nakts ietvaros Pārgaujas novadā norisinājās pirmo gadu.

5 5 Stalbes vidusskola turpina Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karoga tradīcijas Antra Priedīte, vēstures skolotāja Mums joprojām svēts ir Latvijas brīvības vārds. Pieminam un atceramies gadu, kas pagāja skarbās un nevienlīdzīgās cīņās, atbrīvojot Latvijas teritoriju no landesvēra, Bermonta un padomju karaspēkiem. Toreiz svarīgs bija katrs vīrs un puisis, kas noticēja brīvības idejai un bija ar mieru ņemt rokās ieroci šīs brīvības vārdā. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā skolēni un studenti brīvprātīgi stājās jaunveidojamās, brīvās valsts armijā. Bez igauņu palīdzības mūsu valsts brīvība visdrīzāk netiktu izcīnīta. Cēsu pulka Skolnieku rota savas ugunskristības saņēma gada jūnija sākumā pie Cēsīm, bet jūnija vidū igauņu Skolnieku rota apturēja landesvēra virzīšanos uz Cēsu pusi pie Stalbes. Tā ir viena sīka epizode varonīgo Brīvības cīņu gaitā, kas 1920.gada augustā vainagojās ar Miera līgumu un brīvas Latvijas iespējamību de iure. Brīvvalsts laikā bijušie Skolnieku rotas kareivji nodibināja savas rotas piemiņas karogu un aicināja skolu jaunatni veikt labus darbus savas neatkarīgās Dzimtenes labā. Kustība atjaunojās gadā un kalpo kā piemērs šodienas skolēniem savas zemes un brīvības mīlestībai. Stalbes vidusskola ieslēdzās kustībā gadā un tajā pašā gadā kļuva par karoga glabātāju. Skolas, kas iesaistītas Skolnieku rotas piemiņas karoga tradīciju uzturēšanā, pievērš pastiprinātu uzmanību norisēm, kas saistītas ar Brīvības cīņām, cenšas pētīt paši un popularizēt sabiedrībā notikumus, kas ar tām saistīti. Mūsu skolas novadpētnieki kopā ar jaunsargiem jau pagājušā mācību gada nogalē uzsāka Unguru- Lenču rezerves līnijas ierakumu apsekošanu un iezīmēja aprises projektam, kura ietvaros atjaunot nelielu posmu šo ierakumu. Aizejošā mācību gada laikā, trīs ekspedīciju rezultātā, esam atjaunojuši aptuveni 20 kvadrātmetru apjomā ierakumu posmu un zemnīcu. Novadpētnieki aktivitātēm ierakumos ir izveidojuši zīmes šifrētu ziņojumu sūtīšanai, izgatavojuši Brīvības cīņu kartes puzles formā un koka granātas mešanai mērķī. Esam uzņēmuši arī pirmos viesus Umurgas pamatskolas 9.klases skolēnus un Skolnieku rotas piemiņas karoga tradīciju vadītājus un uzturētājus ar viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu priekšgalā. Augstie viesi izteica atzinību par mūsu veikumu. 29. maijā skolas komanda piedalīsies karoga svinīgā nodošanā Alūksnes E.Glika ģimnāzijā. Šinī gadā Glika ģimnāzija karogu nodos Valkas ģimnāzijai. Darīsim visu, lai tuvākajos gados karogs atkal glabātos Stalbes vidusskolā. Pavasara floristikas konkursā Ilona Čerņavska, floristikas pulciņa vadītāja Straupes pamatskolas audzēk ņi ceturto pavasari piedalījās Rīgas bērnu un jauniešu floristikas darbu izstādē konkursā Lieldienu simboli. Konkurss bija ļoti interesants, tas rosināja audzēkņus pētīt Lieldienu tematiku un tradīcijas. Šogad ar saviem veidotajiem darbiem konkursā piedalījās 16 skolēni, saņemot arī godalgotas vietas. Diplomu saņēma Elza Evelīna Abzalone, Alise Ance Gulbe. Vivas Mednes Lieldienu zaķi Diplomu un atzinību Samanta Alksne, Viva Medne. Atzinība - Rūtai Dāboliņai, Madarai Elzai Rudzītei, Undīnei Kuprēvičai, Lāsmai Liepiņai, Laurai Karlānei, Aijai Vanagai, Dinai Palsai. Pateicība Beātei Līgai Novosadai, Emīlijai Līvai Abzalonei, Evelīnai Meņģelei, Sintijai Biseniecei, Megijai Keišai. Paldies Kasparam Čerņavskim par darbu nogādāšanu uz Rīgas Jauno tehniķu centru! Paldies Pārgaujas novada pašvaldībai par transportu un iespēju apmeklēt noslēguma pasākumu! Ziņas no Raiskuma speciālās internātpamatskolas-rehabilitācijas centra Pavasara talka Baiba Duņēna Kā jau visi, arī mēs, katru gadu pavasarī ķeramies pie apkārtnes sakopšanas darbiem. Skolai teritorija liela; ar ābeļdārzu, birzīti, laukumiem, apstādījumiem. Ceļiem un taciņām bagāta. Darba pietiek visiem gan skolēniem, gan skolas darbiniekiem. Jāsavāc nozāģētie ābeļu zari, tāpat birzītē kritušie zari, jāuzrušina abi sporta laukumi, jāsakopj rotaļu laukums un namiņš, jāizgrābj apstādījumi. Bet tā kā darba roku daudzpāri simtam, tad darbi veicas. Prieks par darba rezultātu, kurš redzams tūlīt. Atliek tikai līdz mācību gada beigām visu uzturēt kārtībā. Apetīte arī laba, visiem garšo ugunskurā pašu ceptās desiņas un sautēti kāposti. Katru dienu jau svaigā gaisā nepusdienojam, un dažiem jau radās ideja, ka reizi nedēļā varētu arī ēst pusdienas brīvā dabā. Putnu dienas I.Mazure, bioloģijas skolotāja Kad debesīs dzirdami cīruļu treļļi putnu dienas ir klāt. Raiskuma internātpamatskolā rehabilitācijas centrā notika improvizēts ceļojums Iepazīsim putnus!. Skolēni apceļoja piecas pieturas un katrā veica uzdevumus, kuri prasīja zināšanas par putniem. Pieturā Pazīsti putnus! skolēniem bija jāatpazīst divdesmit Latvijas putni, starp kuriem bija arī gada putns Latvijā pupuķis. Jaunie mākslinieki varēja izpausties pieturā Izkrāso putnu!. Tapa krāšņi pupuķa, zvirbuļa, vārnas, zivju dzenīša un baltā stārķa attēli. Jautri gāja pieturā Iemācies rotaļu par putniem!. Šeit skolēni varēja izpausties savās kustībās. Ne mazāk interesanti bija pieturā Iemācies dziesmu par putniem!. Šīs dziesmas stāsta par to, cik latviešiem tuva ir daba un tās iemītnieki. Pacietību prasīja pietura Saliec putnu!. Te bija jāsaliek puzle, kurā attēloti putni. Noslēgumā skolēni pulcējās skolas zālē, kur visi kopā nodziedāja iemācīto dziesmu par putniem un par aktivitāti saņēma nelielas dāvanas. Visiem kopīgs secinājums lai dabu iemīlētu, tā jāiepazīst. Grūts darbs, saldi augļi Māra Pakule, direktora vietniece izglītības jomā Gaisā jau virmo brīvības noskaņas, vasaras tuvums un prieks par mācību gada beigām. Maijs ir ziedoņa mēnesis dabā, bet skolā tas ir ražas ienākšanās laiks, jo atskatāmies un izvērtējam paveikto. Skolā katrs mēnesis ir spraigs, radošs un piepildīts, bet maijs ir bagāts ar dažādām mācību aktivitātēm: valsts pārbau dījumu kārtošana, sekmīgs mācību gada noslēgums un rezultātu apkopošana. Maijā tradicionāli skolā tiek sumināti mācību priekšmetu olimpiāžu dalībnieki un dažādu konkursu un sacensību laureāti. Šogad 10 mūsu skolas skolēni ir piedalījušies starpnovadu mācību priekšmetu olimpiādēs. Rezultāti ir dažādi, bet visi viņi, kopā ar saviem skolotājiem, ir ieguldījuši papildus darbu gatavojoties olimpiādēm, papildi nājuši savas zināšanas, guvuši pieredzi un jaunas atziņas. Prieks par 6. klases skolnieka Mārtiņa Cīruļa labām zināšanām un centīgo darbu, kuras puisis uzrādīja tehniskās grafikas, angļu valodas un informātikas olimpiādēs. Angļu valodas olimpiādē iegūta 3. vieta, lietišķās informātikas olimpiādē saņemta atzinība. Šajā olimpiādē atzinību saņem arī 5. klases skolnieks Dagnis Sīlis. Paldies skolotājām Sarmītei Kalvītei un Inesei Kozlovskai par ieguldīto darbu. Visi mācību priekšmetu olimpiāžu dalībnieki 14. maija rītā saņēma dāvanu ekskursiju. Skolēni devās iepazīt Raunas Staburagu, Tenīsa kalnu un Raunas pilsdrupas. Launkalnes zemnieku saimniecībā Ezerlejas viņus gaidīja tikšanās ar strausiem, fazāniem, pundurkaziņām, dambriežiem un citiem eksotiskajiem putniem un dzīvniekiem. Dienas otrā puse pagāja iepazīstot trīs pakalnu pilsētu Smilteni. Mācību gada noslēgums vienmēr ir spriedzes un steigas pilns, bet ar gandarījumu par labi paveiktiem darbiem un jaunām domām un iecerēm.

6 6 Pārgauja/CPSS/97 Latvijas čempioni! Turpinājums no 1. lpp. Tribīnēs skanēja Pārgauja! Pārgauja!. Veiksmīgs komandas kapteiņa Paula Erenbota metiens izcīnīja uzvaru Pārgauja/CPSS 97. Spēlētāju emocijas, prieka asaras un apbalvošana, kuras laikā kaklā tika kārtas zelta medaļas un saņemts uzvarētāju kauss. Liels nopelns komandas spēlētājiem, bet tikpat milzīgs darbs ieguldīts no trenera Andra Erenbota puses, kuram šī uzvara sagādājusi patīkamas emocijas un gandarījumu par saviem puišiem. Andris atzīst, ka šīs medaļas puišiem bija jāizcīna jau pirms četriem vai diviem gadiem. Kas līdz šim traucēja tikt līdz godalgotām vietām? Andris: Iepriekšējos gados vienmēr vinnējām regulāro čempionātu, bet, kad nāca PLAY OFF spēles zaudējām. Šogad vairāk piedomājām pie tā, ko darām. Vai uzvara smagi nāca? Ļoti. Bija jāsaprot pašam, ko tas viss nozīmē, kā arī puikām vajadzēja saprast. Visgrūtākā spēle noteikti bija ceturtdaļfinālā pret Kuršiem. Kā Tu raksturotu savu komandu? Puikas ir cīnītāji. Talants ir visiem, bet šie puiši patiešām daudz ir strādājuši. Viņiem ir raksturs. Viņi ir KOMANDA. Kā Tu raksturotu sezonu kopumā? Jauniešiem jau sākumā teicu, ka mēs gatavojamies PLAY OFF spēlēm, viss pārējais ir pakārtots. Esmu florbolā jau piecpadsmit gadus un man šajā sporta veidā noslēpumu nav. Es zināju, kas nāks pretī, ar ko būs jāspēlē, cik spēcīgas ir šīs komandas. Nokļūšana finālā jau ir svētki. Kā tur viss sanāk, to jau redz pēc tam. Un nav nozīmes zaudē vai vinnē. Fināls ir liels sasniegums jebkurā čempionātā. Kāda ir Jūsu veiksmes atslēga? Puiši kopā ir aptuveni no astoņiem gadiem. Protams, nozīme ir arī pieredzei. Šogad viņi saprata, ka, iespējams, šis būs pēdējais gads, kad kopā var izcīnīt medaļas. Pilsētā lielajās komandās ir savādāk. Viņi sanāk uz treniņu un tad pazūd katrs uz savu pusi. Šeit ir mazs kodols visu laiku kopā. Mēs praktiski vinnējām ar sešiem spēlētājiem. Kopumā komandā ir deviņi, no kuriem trīs ir vārtsargi. Citās komandās ir viens vārtsargs un divdesmit spēlētāji. Laikam jau arī tāpēc varējām vinnēt trešo puslaiku. Svarīgs ir komandas sastāvs. Kad sākām vinnēt, no citām grupām bija puiši, kas vēlējās mums pievienoties, bet komanda vēlējās saglabāt esošo sastāvu. Bija pat spēles, uz kurām braucām tikai septiņi spēlētāji. Pirmais puslaiks fināla spēlē bija grūts? Tas nekad nenāk viegli. Bet vēl smagāks bija otrais puslaiks. Kā atguvāt sparu? To atgūt nevar. Tas vai nu ir, vai nav. Mums ir seši - septiņi spēlētāji, kuri var jebko apspēlēt, un tajā dienā viņi tiešām varēja jebko! Kad trešajā periodā bija neizšķirts, man nebija šaubu, ka mēs vinnēsim. Vai uz spēli braucāt ar domu uzvarēt? Jau sezonas sākumā mērķis bija fināls, bet, kā būs, - neviens nezināja. Kādi ir tie uzmundrinošie vārdi, kurus saki komandai? Kādas ir tradīcijas pirms spēles? Visi sportisti ir māņticīgi. Es nekad neko viņiem daudz neesmu teicis. Vienīgais, ko daru, vienmēr izeju pēdējais no ģērbtuvēm. Un kā ar spēlētājiem? Dažs pirms iziešanas laukumā apskata un sakārto savu frizūru, citam vajag matus saslapināt, cits novelk botes. Visādi, kā jau lieliem meistariem. Kādas prognozes nākamai sezonai? Domāju, ka būs lielas pārmaiņas visā pasākumā. Kas būs tālāk nezinu. Komanda mainīsies. Spēlētāji šādā sastāvā tiekas ik pa diviem gadiem, tāpēc jau pirms diviem gadiem šim sastāvam bija jāiegūst godalgota vieta. Bet ar jauniešiem jau ir kā ar bitēm. Iedomājas, ka ir čempioni, kamēr vēl nav uzvarējuši. Kas ir grūtākais trenera darbā? Kāds cits noteikti teiktu savādāk, jo katrs treneris ir citādāks. Man liekas, ka grūtākais ir iedvest pārliecību, ka viņi var, ka jāstrādā, jo bez darba nekas nesanāks. Ļoti smagi jāstrādā, ja grib izcīnīt čempiona titulu. Tie, kuri spēlēja augstākajā līgā, uz treniņiem nāca četras reizes nedēļā, pārējie - divas. Plus vēl spēles. Smagi, bet no otras puses, es priecājos, ka viņi nespēlē datoru, nepīpē aiz stūra. Uz treniņiem mēs nācām pat pa svētkiem, tāpēc arī izcīnījām sev par labu trešo puslaiku. Vai puiši bez lūgšanās un piespiešanās nāk uz treniņiem? Savā mūžā nekad neesmu lūdzies. Arī tad, kad sākās PLAY OFF spēles, gribēja nāca, negribēja nenāca. Nevienam neliku un nelūdzos, visi tāpat nāca uz treniņiem. Kā notiek Jūsu treniņi? Tie notiek pa cikliem. Ja ir sezonas sākums, tad viss sākas ar fiziskās sagatavotības treniņiem. Arī tagad sākam ar iesildīšanos, izstaipīšanos, patrenējamies, izstāstu, kas kuram uz laukuma jādara, kur jāatrodas, tad vēl dažādi vingrinājumi, uzspēlējam vairākumā, mazākumā un tad savā starpā. Nav jau ko slēpt puikām visvairāk patīk spēlēt. Ja teiktu, ka divas stundas būs tikai treniņš un paspēlēt nevarēs, tad pēc nedēļas sāks kurnēt un teiks, ka nenāks, kāja sāp vai kas cits. Un kas ir tas patīkamais trenera amatā? Man tie ir šie divi gadījumi pirmais, ka iekļuvām augstākajā Aija Alksne 4. maijā kinopilsētā Cinevilla noslēdzās jau sestais Stipro skrējiens, kurā piedalījās turpat 6500 stiprinieki. Laika apstākļi nelutināja nevienu, tomēr visi drosmīgi stājās uz starta līnijas, lai pārvarētu sevi, palīdzētu viens otram un dotos kopīgā, vienojošā skrējienā par Latviju. Šogad Stipro skrējiens izvērtās par īstu pārbaudījumu ikvienam tā dalībniekam, jo lija lietus, dažbrīd pat sniga sniegs un bija krusa. Šķēršļus nācās pārvarēt patiešām ekstrēmos apstākļos. Neviens no tā nebijās un uz starta stājās 728 sievietes, līgā. Braucot mājās no Kuldīgas, skanēja visa Kurzeme un Vidzeme, līdz pat Stalbei. Otrs, kad ieguvām čempiona titulu. Tik lieli uzvaras mirkļi jau nav bieži. Bet gandarījumu sagādā arī darbošanās ar puišiem. Kādam jau tas jādara. Ja neviens neņemsies, tad nekā nebūs. Pēc tam jau viegli ir teikt, ka tie tur neko nedara, tur nekas nenotiek. Bet kādam jau puiši ir jāpiebīda. Par šajos piecpadsmit gados piedzīvoto es varētu sarakstīt grāmatu. Ir interesanti un patīkami atcerēties. Kaut gan atmiņā jau parasti paliek tās neveiksmīgās spēles. Labās ātri aizmirstās, jo tur viss bija kārtībā. Ar sliktām spēlēm savādāk pārdomā, analizē. Pēc spēles uzreiz nekad neko nesaku, jo tad ir emocijas. Spēli pārrunājam nākamajā treniņā. Nenoliedzami, esmu izbraukājis daudzviet ar florbolu. Latvijā dažās pilsētās esmu retāk nekā ārzemēs. Ne mirkli neesmu nožēlojis, ka to daru. Īpaši liels gandarījums ir tad, ja arī puišiem tas patīk. Cik grūti ir atgriezties reālajā dzīvē pēc ne tik veiksmīgajām spēlēm? To, ko mana ģimene ir pārdzīvojusi šo gadu laikā, to nav neviens. Mēdzu pat trīs dienas ne ar vienu nerunāt, bet tā bija sākumā. Tagad ir mazliet savādāk. Visā jau rodas pieredze. Tāpat kā puikām, spēlētājiem, tāpat arī man. Pirms spēlēm divas trīs dienas visu pārdomāju, pēc zaudētām spēlēm analizēju. Tajā laikā palieku nervozs, neatbildu uz jautājumiem. Ģimenei šis laiks noteikti nav viegls. Paldies, ka viņi to iztur. Cik svarīga ir pirms spēles izstrādātā stratēģija? Lielākiem jau var izdomāt stratēģiju un pateikt, kā spēlēt, bet ar mazajiem ir citādāk. Es sāku ar puišiem darboties, kad viņi bija pavisam mazi. Mans dēls Pauls spēlēja, vedu viņu uz treniņiem un izmantoju laiku, kad esmu tik un tā tur, trenēju un strādāju ar viņiem. Mazajiem vairāk vajag to spēles prieku, nevis uzvaras. Skandināvijā mazie spēlē vispār bez rezultātiem. Kad viņi raud dēļ zaudējuma, tas ir vissliktākais. Tagad puiši ir jau meistari varu izstāstīt, ko gribu no viņiem, kā viņiem ir jāspēlē, kur jāatrodas spēles gaitā, kas jādara, ja rezultāts tāds, kas, ja savādāks. Kā Tu vērtē sportistus Pārgaujas novadā? Salīdzinot ar citiem novadiem, sportisti ir spēcīgi. Varētu būt vēl labāki, ja kāds vairāk ar viņiem darbotos, ja būtu spēcīga bāze. Ko Tu novēlētu savai komandai? Lai spēlē un aug, jo, ja apstāsies, tad viss arī beigsies. Šogad viņi neapstājās un mēs kopā augām! Mīļās mammas, Jūs patiešām variet lepoties ar saviem dēliem! Trešo vietu Stipro skrējienā izcīna novadnieks Kristaps Magone 2025 vīrieši un 920 komandas (3884 skrējēji). Sieviešu ieskaites grupā konkurence bija sīva, tomēr uzvaru atkal izcīnīja daudzkārtējā Stipro skrējiena uzvarētāja Inga Dauškane, jo par nepiemērotu apavu lietošanu tika diskvalificēta viņas konkurente, lietuviete Kristina Masevičiūte. Otrajā vietā ierindojās Ieva Mauliņa, bet trešā palika Dace Āboliņa. Spēcīgākais vīriešu konkurencē izrādījās Artjoms Rekuņenko. Otro vietu ieguva Kārlis Strods, bet godalgoto trešo vietu Kristaps Magone no Pārgaujas novada. Kristaps Magone ir Pārgaujas novada jaunietis, kurš kopš mazotnes aktīvi nodarbojas ar sportu, skrien krosus, bet galvenais sporta veids Kristapam ir orientēšanās. Puisis ir vairākkārtējs Latvijas jauniešu čempionātu medaļnieks. Pieaugot, Kristaps sāka startēt rogai ningā. Tas ir orientēšanās veids, kur sportisti 24 stundu laikā cenšas apmeklēt iespējami daudz kontrolpunktus. Kristaps, kopā ar komandas biedru, kļuva par Eiropas čempionu. Grūti pat iedomāties Kristaps Stipro skrējienā apsteidza 6598 konkurentus. Vairāk informācijas un priekšstatu par sacensībām var gūt Stipro skrējiena mājas lapā.

7 7 Braslas kroga kvalitātes un Ungurmuižas vēstures garša vienuviet un Līga Hofmane, SA praktikante 22. maijā sezonu atklāja Ungurmuiža, kuras telpās darbību uzsāka arī daudziem jau tik iemīļotais Braslas krogs. Restorāns darbojas Ungurmuižas telpās un būs atvērts visu nedēļu, izņemot pirmdienas, kad arī Ungurmuiža apmeklētājiem ir slēgta. Restorāna atklāšanas vakarā notika 1. ļoti mazais tradicionālais mūzikas vakars ar grupu Retro Limited. Ungurmuižas vadītāja Ieva Malceniece atklāj, ka ir ļoti priecīga par šo sadarbību, jo bieži tūristi, kuri apmeklē Ungurmuižu vaicā arī pēc ēdināšanas pakalpojumiem. Bei dzot senā ideja par restorāna izveidi īstenosies intere santā salikumā ar Braslas kroga kvalitātes un Ungur muižas vēstures garšu, atzīst Ieva. Zīmola Braslas krogs īpašniece Baiba Smilga šo pa vērsienu uzskata par nejaušu sakritību, kas izvērtusies lieliskā iespējā. Apjomīgo pasūtījumu dēļ, bija jāmeklē plašas telpas viesu uzņemšanai, tāpēc izmantojām Ungurmuižas telpas. Tā, nejauši ar vienu pasūtī jumu, radās ideja par ēdinā šanas pa kalpojuma izveidi Ungurmuižā, stāsta Baiba. Jaunajā restorānā baudāmi gan Braslas kroga latviskie ēdieni, gan kādreizējās Ungurmuižas saimnieces Helēnes Juliānes fon Kampenhauzenas recep tes, kuras ir vairāk nekā 250 gadu senas. Jāmin, ka tradicionālie Braslas kroga pasākumi nebūs vienīgie, kuri ieskandinās Ungur muižu šajā sezonā. Jau 28. jūnijā skatītājus pulcēs Mazie opermūzikas svētki, kas šogad svin desmit gadu jubileju, 8. augustā būs skatāms koncertuzvedums Pa dzintara ceļu, bet 16. augustā visi aicināti uz Šubertiādi Ungurmuižā. Ungurmuiža ir pieprasīta gan ekskursiju grupām, gan privātajiem pasākumiem, tāpēc pirms došanās uz Ungurmuižu, muižas vadītāja aicina zvanīt. Informācija par jaunākajiem no tikumiem pieejama Ungurmuižas mājas lapā: Lai izdodas iecerētais, lai daudz un labi paēduši Ungurmuižas apmeklētāji! Veiksmi! Rozulā māmiņām saka Paldies, ka es esmu! Rozbeķēni sveic māmiņas svētkos Līga Hofmane, SA praktikante 11. maijā, Rozulā notika Māmiņ dienas pasākums Paldies, ka es esmu, kurā visi bērni apmīļoja savas mammas un pateica, cik ļoti viņas mīl. Režisores Ineses Mangules vadībā skatītāju sirdis saviļņoja Rozulas jauniešu amatierteātris Rozbeķēni, kā arī talantīgie bērni no visa novada. Amatierteātris priecēja ar aizkustinošiem un pamācošiem vārdiem, bet bērni ar mīļām dziesmām un citiem sirsnīgiem muzikāliem priekšnesumiem. Šoreiz Rozbeķēni parādīja sevi jaunā veidolā, jo aktieri iesaistīja gan savas mammas, gan bērnus. Uz skatuves satikās trīs paaudzes - jaunākajai dalībniecei Elzai bija vien gads un astoņi mēneši. Turklāt aktieri parādīja arī savas muzikālās dotības, vienojoties kopīgā šūpuļdziesmā. Sākumā tika uzburta aina, kurā bērniņš sarunājās ar Dievu. Dievs iedrošināja bērnu doties dzīvot uz Zemes, jo tur viņu gaida sargeņģelis mamma. Pēc tam sekoja neliela izrāde, kurā slinkais puisis Ansis devās prom no savām mājām, jo mamma viņam liek strādāt. Ansis pamēģināja dzīvot gan pie dubļu mīļotāju Rukšu ģimenes, gan ūdenī mītošās Varžu ģimenes. Mēģināja ielīst pat Peļu ģimenes šaurajā un siltajā alā. Tomēr nevienās mājās viņam nebija tik labi kā savās mājās. Atgriežoties pie savas mammas un atvainojoties viņai, ka bijis tik nepateicīgs, Ansis atzinās māmiņai, ka viņu ļoti, ļoti mīl. Skaistie vārdi tik ļoti aizkustināja skatītāju rindās sēdošās mammas, ka ik pa laikam kāda mamma notrauca pār vaigu asaras. Koncertā ar saviem priekšnesumiem uzstājās novada talantīgie bērni ar dziesmu māmiņas sveica Santa Solovjova, Amanda Svikle un Krista Grabe. Elva Pužule skaitīja mīļu dzejoli, Armands Ričards Robītis gan dziedāja, gan spēlēja marimbu. Tomass Turlajs uzstājās ar akordeona spēli un Straupes pamatskolas bērni demonstrēja popielas priekšnesumu un deju. Ikviena mamma saņēma skaistu Māmiņdienas dāvanu neparastās narcises no puķkopes un selekcionāres Gunas Rukšānes dobes. Bērnus ar interesantām rotaļām aizrāva feja Ingūna, kura uz skatuves sapulcēja krietnu bērnu pulciņu. Noslēgumā visus skatītājus gaidīja pārsteigums Mudītes Rutkas ceptā torte ar šī pasākuma saukli Paldies, ka es esmu! Paldies sponsoram, SIA Vienotnes valdes priekšsēdētājam Normundam Ruķim. Paldies Rozbeķēniem, talantīgajiem bērniem un pasākuma režisorei Inesei Mangulei par īpa šo svētku noskaņu, kas saviļņoja ikvienas māmiņas sirdi. PAVASARA SKAISTUMS Guna Rukšāne Ziedonis šogad ir lielisks mērens siltums un lēni veras zieds pēc zieda gan kokos un krūmos, gan uz zemes. Aizšalc tulpju trakums, mierīgi zied narcises. Lai gan sākotnēji šķita, ka tik traki nebūs, tomēr narcises, it īpaši pildītās, ir cietušas pamatīgi lapas paliek brūnas, dažs sīpols vēl mēģina izdzīt ziedu, bet tas pats kropls, tikai dažus cm pie zemes. Izroku vienu sīpolu un top skaidrs, ka tas ir sala bojājums, kad vispirms nosalst saknes, tad arī sīpols paliek arvien mīkstāks ārpusē. Tīrīt nav nozīmes, ja grib saglabāt šķirni, jāatstāj zemē. Pēc pāris gadiem atjaunošanās pumpuri būs paaugušies līdz pirmajiem ziediņiem. Tikai tagad var redzēt, ka arī pāris peoniju sugas cietušas. Dzeltenās peonijas šķirne Yellow Crown (starpsugu krustojums) tikai tagad vāri izdzen pa lapiņai nekas labs tur nav gaidāms. Peonijas gan ir sala izturīgas, bet no Jūrmalas atnākusi ziņa, ka arī tur tās ir cietušas. Par peonijām runājot, ir pilnīgi skaidrs, ka no saknēm būs dzinumi un tad citugad arī ziedi, bet ar rozēm gan ir cita opera ja nosalst, tad saknes dod tikai mežeņus. Droši var teikt jārok ārā. Pavisam fantastisku kuriozu šajā sakarā dzirdēju pa radio. Kāda kundze, stāstot savu pieredzi par sala bojājumiem, atklājusi, ka viņas tulpes kļuvušas par mežeņiem: Man visas tulpes šogad ir tikai baltas, tad jau būs pārvērtušās par mežeņiem. Jājautā, kur tad tulpēm ir potcelms? Jautājumu par saziedēšanos (kas arī ir kuriozs jautājums, jo tad jau varētu apgalvot, ka arī bērni rodas no bučošanās) vēl es saprotu, bet tulpju mežeņi...jā, visticamāk, ka pārējās tulpes ir apēdušas žurkas vai peles un, kā jau mēs visi zinām, tad tās ir izslavētas gardēdes, kuras savu ēdienkarti vienmēr izvēlas no labākajām šķirnēm. Vakar zvana Lelde Pole un izstāsta, ka viņas valdījumos meža nostūrī aug kādas dzeltenīgas mazas tulpītes, kuras viņa citu gadu nemaz neesot redzējusi, jo zāli pļāvusi agrāk un vienmēr brīnījusies, kas tās par lapām. Te nu radio kundzei var ar pilnu pārliecību teikt: Lūdzu, te ir jūsu mežeņi, ja ar tiem saprotam sugas, kas aug dabā protams, ka tā ir tā pati savvaļas suga, kas vēl joprojām aug pie Mazstraupes pils jeb šobrīd Straupes pa matskolas, bet savulaik rotāja muižas apstādījumus. Ar šo meža tulpi (tulipa silvestris) ir tas pats stāsts, kas par Daugavas liliju (Lilium daugavensis) lai arī Latvijā tās ir saņēmušas pat latīņu nosaukumus, tomēr lielākā daļa speciālistu tās uzskata par tā saukto dārza bēgli, kas pie labvēlīgiem augšanas apstākļiem ir izplatījies arī savvaļā. Cik gan daudz Daugavas liliju sēklas es neesmu kaisījusi sava hostu dārza apkārtnē, kur ir nedaudz paēna, jā, pat iestādījusi sīpoliņus, tomēr pēc dažiem gadiem tie iznīkst vai tos vienkārši apēd peles. Ar cīrulīšiem ir pavisam cita runa tie jau agrā pavasarī parādās un pagūst skaisti ziedēt zālienā, jo pie mums savvaļā tā ir dabas suga, kas atrodama upju pakrastēs, arī citviet, kur pavasarī ir pietiekami mitrs, bet vēlāk zeme paliek sausa (koki paņem mitrumu), un gumiņi var pārlaist vasaru ideālos apstākļos. Jā, šajā sakarībā saņēmām jautājumu no Praktiskā Latvieša žurnālistes Ilonas Klovānes (viņa jau gadiem raksta par dārza lietām), kurai iesūtīts jautājums: Kā iznīdēt mauriņā cīrulīšus, kas tur sasējušies? Nu skaidrs, ka izcila un gluda zālāja gadījumā, kuru dārznieks ar šķērītēm ir cirpis 300 gadus (teiciens no angļu folkloras kā jūs tikāt pie tik ideāla mauriņa), tā ir briesmīga nelaime, bet, manuprāt, tas ir tik skaisti, ja pavasarī šur tur uzzied jaunas neredzētas šķirnes, kuras reizēm ir vērts pat pavairot. Tā šopavasar ieraudzīju pērļu krāsas cīrulīti, kura krāsu pat Jānis atzina par neredzēti skaistu. Lai kāds nejauši nesamin, uzliku savam brīnumam caurumotu kastīti, lai nozied un savāc spēkus nākamajam gadam, citugad izrakšu un lološu un pēc 10 gadiem man būs 50 cīrulīši, protams, ja viss ritēs bez aizķeršanās. Kas tad vēl šāgada pliksalā cietis? Zvanu savām eksotu audzētājām. Jā budlejas, protams, apsalušas, bet, kā cerīgi saka Astrīde: Man tās iestādītas pie pašas mājas sienas un, zini, jau parādās kāds asniņš. Ceru, ka arī Ķīnas roze vēlāk atsūtīs kādu asniņu no saknēm. Vienam no trim zīdkokiem jau parādās smukas lapiņas, bet pagājušajā gadā nopirktajai magnolijai ir divi skaisti ziedi. Dīvaini, bet arī Daigai: Magnolija ziedēja tik bagātīgi, kā nevienu gadu. Visiem, arī man, sniegarozes bija vairāk nekā nožēlojamas, bet nu jau sāk nākt jaunās lapiņas un gan jau atkopsies. Par garšaugiem runājot šogad man pārziemoja pat salvija, jo parasti to rudenī iepodoju un ienesu iekšā, bet pagājušajā gadā tās bija vairākas un kupli saaugušas. Vispār salvija ir unikāls augs, jo der gan gaļas ēdiena bagātināšanai, gan saaukstēšanās tēju gatavošanai. Ir pavisam cita garša nekā no kaltētām tējām. Toties izops, kas gadiem ir pārziemojis, šogad izsalis. Jā, tāds dīvains gads kam vajadzēja izsalt, tas palika, bet kam vajadzēja izdzīvot izsala. Eju ārā pēc lakšiem, šogad ievākšu sēklas un mēģināšu zem ceriņu krūma izsēt, jo tur ekoloģija ir daudzmaz līdzīga dabas apstākļiem, ja kādam vajag padalīšos ar sēklām. Nu nav nekas labāks par šo savvaļas ķiploku lapiņu maigo garšu salātos vai vienkārši uz maizītes jeb sīpolloku vietā zupai. Sparģeļi arī aug griezdamies... Ejam dabā un šķinam iekšā, ko vien var, lai laba veselība.

8 8 Aicinājums gadā dzimušo bērnu vecākiem! Vecāki, kuri nevarēja ierasties uz gadā dzimušajiem bērniem organizēto pasākumu, aicināti izņemt bērniem domāto dāvaniņu: Raiskuma pagasta bērniem pie Nellijas (Raiskumā) tālr ; Straupes un Stalbes pagastu bērniem pie Laimas (Stalbē) tālr PASĀKUMI JŪNIJĀ 20. jūnijā Cēsu kauju piemiņas brīži Pārgaujas novadā 21. jūnijā plkst Straupes estrādē Jāņu ieskandināšana un balle ar Helmutu Zvejnieku. Ieeja brīva 23. jūnijā plkst Raiskuma estrādē Jāņu balle ar grupu Velves Ieeja brīva 28. jūnijā plkst Ungurmuižā Mazie opermūzikas svētki Apzināsim novada vēsturi Ņem vērā pagātne tās ir atmiņas, nākotne tā ir iztēle. Šis brīdis, tā ir Tava dzīve! Gaidot novada svētkus, apzināsim sava novada vēsturi, apkopojot vienuviet pagātnes mantojumu. Katrā mājā atrodas kāda vērtīga vēsturiska liecība fotogrāfija vai sens priekšmets, kuru varētu ziedot apskatei nākamajām paaudzēm. Šīs liecības varētu likt pa matus novada muzeja izveidei vēsturiskā ēkā Rozulas skolā. Pieņem izaicinājumu un iesaisties Rozbeķu saimes un no vada aktivitātēs, jo parādot citiem, kas mums pieder, Tev būs daudz iemeslu būt patiesi lepnam un laimīgam. Kontaktpersona Ilze Krivašonoka, tālrunis Aicinām uz tikšanos bijušajā Straupes kopsaimniecībā strādājošos! 7. jūnijā plkst Tautas namā Plācī tiek rīkota bijušajā Straupes kopsaimniecībā strādājošo tikšanās. Aicinām savu dalību pieteikt Mirdzai Kārkliņai, tel , mob Dalības maksa 5.00 EUR. Stalbē jauns iemītnieks zirneklis Knauzers Vara Ir citādi, kas varas kāri, Citiem cilvēkiem tie dara pāri. Tie saka nav dzimteni ko pūst, Ja kabatā nauda žūst. Jo augstāk es uz krēsla tikšu Un spēšu citus komandēt, Tad kabatā sev naudu likšu Un varēšu tev pavēlēt. Bet, ziniet, ir tāds teiciens vecs: Kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Kas ir mazs, tas tālu lec, Taču ne vienmēr kāja slīd. Atceries tu esi sīks, Tev ir citiem jāpalīdz. Sirdī prieku tad tu gūsi Un par labu draugu kļūsi. Nav jādod tam, kas pats to var, Nav jāpalīdz slinkam būt, Jāpalīdz ir tikai tam, Kam aiz sāpēm spēki zūd. Aivars Kerliņš un Ina Mieze sveic klātesošos Līga Hofmane, SA praktikante 17. maijā, Muzeju nakts aktivitātes Pārgaujas novadā aizsākās ar lielā zirnekļa atklā šanu Stalbē, akmeņkaļa Aivara Kerliņa skulptūrām bagātajā pagalmā Ezeriņos. Zirneklis izvēlēts tāpēc, ka viss akmens apstrādes biz ness aizsācies tieši ar zir nekli. Šī skulptūra ir kā pateicība zirneklim un ģenerāl mēģinā jums nākamajam gadam, kad uzņēmums svinēs divdesmit gadu jubileju un kad taps kāda īpaša, pagaidām neatklāta skulp tūra. Arī veikaliņam nākam gad apaļa jubileja desmit gadu. Pats mākslinieks smejas, ka sarīkojis zirneklim raudzības. Visi viesi tika iesaistīti kon kursā zirnekļa vārda izvēlē. Konkursam bija pat īpaša žūrija, kurā darbojās Aivara sieva Rasma un uzņēmuma ilggadējās darbinieces Gita Lunte un Ina Mieze. Par atbilstošāko vārdu tika atzīts rozulietes Lailas Vidiņas ģimenes variants Knau zers. Pateicībā Aivars uzdā vināja ģimenei suvenīru nelielu zirneklīti. Knauzera vārds tika iesvētīts ar lielgabala šāvienu. Pēc tam, lai svētītu visu Aivara Kerliņa skaisto pagalmu, viesi sade vušies rokās devās gājienā, līk ločojot caur visām dzeltenajās pienenēs stāvošajām skultūram, dažādiem dzīvniekiem, kukai ņiem, putniem un citam dzīvām radībām. Par latvisku un tautisku muzi kālo noskaņu gādāja Tom sonuskujiņu ģimene, muzicējot un dziedot latviešu tautasdziesmas. Bērni priecīgi spēlējās pie Ezeriņiem uzstādītajā rotaļu laukumā, šūpojās un brauca ar dzīvnieciņu karuseli. Kerliņa kungs izteica pa teicību sievai Rasmai par lielo atbalstu un izturību. Ja nebūtu, kas grūsta, te nekā nebūtu, atzīst Aivars. Ir bijuši visādi laiki, gan labi, gan slikti. Krīzes gadi ir pārdzīvoti, viss iet uz priekšu! Viesi varēja iziet zirneklim pa apakšu, apskatot noturīgās metāla konstrukcijas un stip rinājumus. Aivars smējās, ka bažām par sagāšanos nav pamata, jo zirneklis esot sta bilāks par bēdīgi slaveno veikalu Maxima. Jautāts, vai ejot jāievēlas vēlēšanās, Aivars mudināja domās pateikties: Labi, ka es neesmu tā mušiņa, ko zirneklis apēdīs. Pēc svinīgās daļas viesi tika aicināti pie svētku galda, jo, kā izrādās, svētki ir ne tikai zirnekļa atklāšanai par godu, bet arī pats akmeņkalis svin dzimšanas dienu. Lai daudz ideju jauniem darbiem! Nu atceries tu esi sīks, Tev jāklausa, ko citi liks. Tikai tad tu būsi brīvs, Kad nebūsi vairs dzīvs. Miks Pārdod mizotas egļu kārtis, mietus diametrā no 4-10 cm. Tel Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Pārgaujas Novada Vēstis Atsauce: tālr E-pasts: Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā! Aprīlī novadā dzimuši Raiskuma pagastā Rebeka Saiva Indriksone Gustavs Everts Maklers Straupes pagastā Paula Lauga Aleksandra Rudzīte Sveicam maija jubilārus! Stalbes pagastā: Antoņinu Brišku 83 gadi Mirdzu Kārkliņu 88 gadi Ausmu Magoni 84 gadi Austru Rubini 91 gads Milliju Veitmani 90 gadi Raiskuma pagastā: Artūru Eglīti 85 gadi Albertu Lapiņu 83 gadi Birutu Ruskuli 88 gadi Vēsmu Emīliju Zariņu 82 gadi Straupes pagastā: Austru Ādamsoni 92 gadi Dainu Bērziņu 81 gads Mirdzu Elksnīti 80 gadi Veltu Neliju Krūmiņu 82 gadi Ilgu Zariņu 81 gads Mūžībā aizgājuši Straupes pagastā Jānis Zūpe 86 g.v. Raiskuma pagastā Laima Līvija Zeidenberga 73 g.v. Giedra Grāvele 84 g.v. Iveta Maksimova 47 g.v. Straupes lauku labumu tirdziņš 1. un 15. jūnijā no pl Plācī, Piensaimnieku koope ratīvās sabiedrības Straupe pagalmā. Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr (Rudīte).